Atzinums

1. Ierosinām precizēt, kas tiek uzskatīts par "kompetento institūciju" un vai šī institūcija ir pastāvīga vai maināma atkarībā no situācijas.
2. Piedāvājam pievienot papildu skaidrojumu, kādi kritēriji tiek izmantoti "kompetentās institūcijas" noteikšanai.
3. Ierosinām saglabāt konkrētas iestādes nosaukumu, piemēram, "Vides pārraudzības valsts birojs" vai precīzi norādīt jauno iestādi, kas pilda šīs funkcijas.
4. Pamatojums:
Balstoties uz Aarhusas konvenciju un Administratīvā procesa likumu, sabiedrībai ir tiesības uz skaidru informāciju par to, kura iestāde pieņem lēmumus par vides jautājumiem. Neskaidrs iestādes formulējums pārkāpj sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību.
 

-

1. Uzsveram, ka Latvijas Republikas Satversme ir augstākais normatīvais akts valstī, un neviens likums vai norma nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi.
2. Priekšlikums precizēt redakciju, lai norādītu, ka Latvijas normatīvie akti un tiesību principi ir prioritāri pār Eiropas Savienības vadlīnijām un tiesību aktiem.
3. Precizēt prioritāro secību šādi: Satversme → Eiropas Savienības vadlīnijas vai tiesību akti→ Latvijas likumi un MK noteikumi.
3. Norādām, ka Eiropas Savienības vadlīnijas un tiesību akti ir jāievieš tikai tad, ja tie nav pretrunā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un konstitucionālajiem principiem. Satversmes 68. pants jau paredz šo harmonizācijas procesu, nodrošinot, ka Latvijas suverenitāte tiek saglabāta.
4. Ierosinām izteikt 5.1 punktu šādā redakcijā:
4.1 "5.1) ja Latvijas tiesību akti nenosaka paredzētās darbības ietekmju pieļaujamās robežvērtības, ietekmes novērtējums veicams, prioritārā secībā izmantojot zinātniski apstiprinātus oficiālus pētījumus, Eiropas Savienības oficiālās vadlīnijas, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktus un vadlīnijas."
4.2 Paskaidrojums: Šis formulējums nodrošina, ka pētījumiem ir visaugstākā prioritāte, jo tie balstās uz konkrētiem un zinātniski pamatotiem datiem, kas ir būtiski precīzākam un uzticamākam ietekmes novērtējumam. Tādējādi tiek garantēts, ka tiek ņemti vērā visjaunākie zinātniskie atklājumi un pieredze, kas var palīdzēt izstrādāt efektīvākus un vides un sabiedrības interesēm atbilstošus lēmumus.
Šāda pieeja arī veicina caurskatāmību, jo zinātniskie pētījumi ir atvērti publiskajai pārbaudei, kas uzlabo sabiedrības uzticību procesiem un lēmumiem.

No likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nevar izslēgt 3. panta 8. punktu, kas nosaka, ka paredzētās darbības ierosinātājs, lai tiktu novērsts interešu konflikts, nedrīkst pieņemt paredzētās darbības akcepta lēmumu, jo tas pārkāptu vairākus svarīgus tiesību aktus:                                                      
   1. Administratīvā procesa likums (7. pants – Objektivitāte, 13. pants – Lēmuma pamatojums): Attīstītājs, pieņemot lēmumu, būtu interešu konfliktā, kas apdraud objektivitāti un lēmuma pamatotību.                                                2. Valsts pārvaldes iekārtas likums (58. panta 2. daļa – Interešu konflikta novēršana): Ļaujot attīstītājam pašam pieņemt lēmumu, tiek pārkāpts princips par interešu konflikta novēršanu.              3. Aarhusas konvencija (6. pants – Sabiedrības līdzdalība): Nepieļauj sabiedrības līdzdalību un pārkāpj prasību pēc caurskatāmības.                                  4. ES Direktīva 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu (8. pants): Pārkāpj objektīvas un caurskatāmas lēmumu pieņemšanas prasības.
 

-

No likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nevar izslēgt 3. panta 8. punktu, kas nosaka, ka paredzētās darbības ierosinātājs, lai tiktu novērsts interešu konflikts, nedrīkst pieņemt paredzētās darbības akcepta lēmumu, jo tas pārkāptu vairākus svarīgus tiesību aktus:                                                         1. Administratīvā procesa likums (7. pants – Objektivitāte, 13. pants – Lēmuma pamatojums): Attīstītājs, pieņemot lēmumu, būtu interešu konfliktā, kas apdraud objektivitāti un lēmuma pamatotību.                                                2. Valsts pārvaldes iekārtas likums (58. panta 2. daļa – Interešu konflikta novēršana): Ļaujot attīstītājam pašam pieņemt lēmumu, tiek pārkāpts princips par interešu konflikta novēršanu.              3. Aarhusas konvencija (6. pants – Sabiedrības līdzdalība): Nepieļauj sabiedrības līdzdalību un pārkāpj prasību pēc caurskatāmības.                                  4. ES Direktīva 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu (8. pants): Pārkāpj objektīvas un caurskatāmas lēmumu pieņemšanas prasības.
 

-

1. Prioritāšu konfliktu risks: Enerģētikas sektors ir orientēts uz ekonomisko izaugsmi, bet vides aizsardzība pieprasa dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Vienas institūcijas pārraudzībā šo pretrunīgo interešu līdzsvarošana var būt grūti īstenojama. Pastāv risks, ka enerģētikas attīstība dominēs pār vides aizsardzības prioritātēm.
2. Vides jautājumu uzmanības samazināšana: Apvienošana vājinātu neatkarīgu uzraudzību un ekspertīzi, kas ir būtiska, lai nodrošinātu objektīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Specializētas iestādes, piemēram, Vides pārraudzības valsts birojs, spēlē nozīmīgu lomu vides aizsardzībā, un to apvienošana ar enerģētikas institūciju var radīt zināšanu izšķīšanu.
3. Sabiedrības uzticības risks: Sabiedrība šo apvienošanu var uztvert kā mēģinājumu vājināt vides aizsardzību un padarīt lēmumu pieņemšanu mazāk caurspīdīgu. Vides aizsardzības iestādes neatkarība ir uzticības avots, un tās zaudēšana var radīt neuzticību gan lēmumu pieņemšanas procesam, gan rezultātiem.
4. Administratīvas sarežģītības un pārejas perioda izaicinājumi: Apvienošanas procesā var rasties birokrātiskas neskaidrības, kas var negatīvi ietekmēt gan enerģētikas, gan vides politiku īstenošanu. Centralizēšana var palielināt administratīvo slogu un sarežģīt koordināciju starp šīm jomām.
5. Juridiskais pamatojums:
- Satversmes 115. pants: Valsts pienākums ir aizsargāt ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas prasa neatkarīgu iestāžu uzraudzību un objektīvu lēmumu pieņemšanu. Vides pārraudzības valsts biroja apvienošana ar enerģētikas aģentūru var vājināt šo pienākumu izpildi.
- Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 3. pants: Šis pants uzsver līdzsvaru starp vides un ekonomikas interesēm. Apvienošana rada interešu konfliktu, kas apdraud šo līdzsvaru.
- Administratīvā procesa likums: Sabiedrības interešu aizsardzībai nepieciešama caurspīdīga un neatkarīga iestāžu darbība. Vides pārraudzības valsts biroja apvienošana var mazināt sabiedrības uzticību procesiem.
6. Priekšlikums: Saglabāt Vides pārraudzības valsts biroju kā neatkarīgu institūciju, lai nodrošinātu objektīvu un pārskatāmu ietekmes uz vidi novērtējumu. Turklāt ierosinām papildināt likumu, skaidri norādot uz Vides pārraudzības valsts biroja neatkarību un tās nozīmi Satversmes 115. panta kontekstā.

1. Atbalstām prasību par informācijas pieejamību sabiedrībai, bet ierosinām nodrošināt, ka informācija tiek atjaunināta savlaicīgi un regulāri, lai nepieļautu dezinformāciju.
2. Ierosinām papildināt prasību, ka informācija jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā, lai tā būtu pieejama visiem iedzīvotājiem.
3. Piedāvātais grozījums 6. panta papildinājumam:
3.1 Kompetentā institūcija un Valsts vides dienests apkopojot visu informāciju par ietekmes uz vidi novērtējuma un sākotnējā izvērtējuma statusu un rezultātiem, publicē šo informāciju vienotā tīmekļvietnē, kas regulāri tiek atjaunota, nodrošinot sabiedrības vieglu piekļuvi aktuālajiem datiem.
3.2 Ministru kabinets nosaka kārtību un prasības, kādā tiek organizēta un uzturēta šī tīmekļvietne, kā arī precizē informācijas saturu un publicēšanas termiņus, lai sabiedrībai nebūtu jāmeklē informācija vairākās vietnēs.

1. Prasība par sākotnējā izvērtējuma publicēšanu ir pozitīva, tomēr nepieciešams noteikt precīzus termiņus informācijas atjaunināšanai.
2. Ierosinām pievienot prasību, ka tiek publicēti arī sabiedrības atsauksmju vai apspriešanas rezultāti, ja tādi ir veikti.
3. Piedāvātais grozījums 6. panta papildinājumam:
3.1 Kompetentā institūcija un Valsts vides dienests apkopojot visu informāciju par ietekmes uz vidi novērtējuma un sākotnējā izvērtējuma statusu un rezultātiem, publicē šo informāciju vienotā tīmekļvietnē, kas regulāri tiek atjaunota, nodrošinot sabiedrības vieglu piekļuvi aktuālajiem datiem.
3.2 Ministru kabinets nosaka kārtību un prasības, kādā tiek organizēta un uzturēta šī tīmekļvietne, kā arī precizē informācijas saturu un publicēšanas termiņus, lai sabiedrībai nebūtu jāmeklē informācija vairākās vietnēs.

1. Ierosinām, lai Ministru kabinets nosaka precīzu minimālo informācijas saturu, kas obligāti jāpublisko (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti, būtiskās ietekmes un kompensācijas pasākumi).
2. Papildus nepieciešams noteikt, ka informācija jāpadara pieejama gan elektroniski, gan drukātā formātā pašvaldībās, kuru teritorijā paredzētā darbība tiek plānota.
3. Skaidri noteikti informācijas atjaunināšanas termiņi un publicēšanas formāti palīdzētu izvairīties no neskaidrībām un sabiedrības uzticības zaudēšanas.
 

-

1. Stiprināt pašvaldību lomu, nodrošinot, ka tās viedoklis tiek ņemts vērā lēmumu pieņemšanā.
2. Paredzēt, ka pašvaldība publiski informē vietējo sabiedrību par konsultācijām un plānoto darbību.
3. Noteikt, ka nozīmīgu projektu gadījumos pašvaldībai jāorganizē sabiedriskā apspriešana, lai iegūtu vietējās kopienas viedokli.
4. Precizēt, kas tiek saprasts ar "šaubām par atbilstību", piemēram, iekļaujot gadījumus, kad ir juridiski vai tehniski neskaidra situācija. Iekļaut piemēru sarakstu vai vadlīnijas.

1. Precizēt, kādu informāciju ierosinātājam jāiesniedz, lai pašvaldība varētu objektīvi izvērtēt darbību.
2. Iebilstam pret 6.2 panta otro daļu šādā redakcijā, jo pašvaldība nevar sniegt konceptuālo atbalstu ierosinātājam, ja paredzētā darbība neatbilst teritorijas plānojumam, pirms nav izvērtēta konkrētā situācija un noskaidrots sabiedrības viedoklis.
3. Precizēt pašvaldības sniegtās informācijas saturu, kas ir jāsniedz ierosinātājam, ja paredzētā darbība atbilst vai neatbilst teritorijas plānojumam. Nepiekrītam šādai 6.2 panta otrās daļas redakcijai, jo pašvaldība nevar sniegt konceptuālo atbalstu pirms pašvaldības lēmuma par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma apstiprināšanas;
4. Iesaistīt vietējo sabiedrību, ja teritorijas plānojumā tiek veiktas izmaiņas.


1. Jebkurš projekts, kas tiek īstenots kā "nacionāla līmeņa" vai "sevišķi svarīgs", nedrīkst pārkāpt Satversmes 115. pantu, kas garantē iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi.
2. Noteikt, ka vēja parkiem vienmēr ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, neatkarīgi no to mēroga, jo:
- nav pietiekamu pētījumu par vēja parku ilgtermiņa ietekmi uz bioloģisko daudzveidību troksni, ainavu un vietējām kopienām;
- ietekmes uz vidi novērtējums ir obligāts instruments saskaņā ar ES Direktīvu 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu un ES Habitat Direktīvu 92/43/EEK, lai nodrošinātu dabas un sabiedrības aizsardzību.
3. Sabiedrībai un pašvaldībām jābūt obligāti iesaistītām projektu izvērtēšanā un apspriešanā, ievērojot Aarhusas konvenciju, kas nodrošina sabiedrības līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā.
4. Eiropas regulas garantē vides un kopienu aizsardzību, un Latvijai tās ir jāievēro.
5. Vēja parku potenciālā ietekme nav pietiekami izpētīta, un jebkurš atbrīvojums no ietekmes uz vidi novērtējuma būtu pretrunā ar Satversmi un Eiropas Savienības regulām.
6. Sabiedrības līdzdalība nav tikai vēlme, bet pienākums, kas izriet no Aarhusas konvencijas un Latvijas tiesību aktiem.
7. Latvijas valsts nedrīkst apiet savu pamatlikumu (Satversmi) ar nacionāla līmeņa vai "sevišķi svarīgu" projektu argumentāciju.
8. Skaidri definēt kritērijus, kas raksturo "sevišķi svarīgas sabiedrības intereses."
9. Noteikt, ka šāds statuss nedrīkst ignorēt Satversmes 115. pantu un Eiropas Savienības regulas, kas garantē sabiedrības tiesības uz labvēlīgu vidi un līdzdalību.
10. "Sevišķi svarīgas sabiedrības intereses tiek uzskatītas par tādiem projektiem, kuru īstenošana ir būtiska valsts drošības, sabiedrības veselības, nacionālās infrastruktūras vai vides aizsardzības nodrošināšanai. Taču šiem projektiem jābūt rūpīgi izvērtētiem, ņemot vērā to potenciālo negatīvo ietekmi uz vietējo sabiedrību un vidi, un jānodrošina sabiedrības līdzdalība, lai garantētu ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības veselību."
 

-

1. Atbalstām prasību norādīt darbības atbilstību pašvaldības plānojumam un piedāvāt divus alternatīvus risinājumus. Šī prasība nodrošina caurspīdīgumu un kvalitātes izvērtējumu.
2. Pievienot prasību, ka ierosinātājs sniedz šo informāciju publiski, lai nodrošinātu vietējās sabiedrības informētību un caurspīdību.
3. Precizēt alternatīvu izvērtēšanas kritērijus, iekļaujot ietekmi uz vidi, sabiedrību un projekta dzīvotspēju.

1. Neatbalstām atsauci uz 6.2 pantu, saskaņā ar kuru ierosinātājs pievieno iesniegumam pašvaldības sniegto informāciju. Nepieciešams precizēt pašvaldības sniegtās informācijas saturu, ja paredzētā darbība atbilst vai neatbilst teritorijas plānojumam. Nepiekrītam šādai 6.2 panta otrās daļas redakcijai, jo pašvaldība nevar sniegt konceptuālo atbalstu pirms pašvaldības lēmuma par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma apstiprināšanas;
2. Neatbalstām atsauci uz 6.2 panta trešajā daļā minēto izņēmumu piemērošanu attiecībā uz vietējām kopienām, jo tas var apdraudēt to tiesības uz labvēlīgu vidi, kas ir garantētas Satversmes 115. pantā.
3. Saskaņā ar ES Direktīvu 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu un Aarhusas konvenciju, sabiedrībai jābūt tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par projektiem, kas var būtiski ietekmēt vidi un dzīves kvalitāti.
4. Ja darbība tiek pasludināta par nacionālo interešu objektu vai sevišķi svarīgu, tas nedrīkst būt par pamatu izņēmumu piemērošanai, ignorējot vietējo kopienu tiesības un vajadzības.
5. Ierosinām izslēgt šo normu vai precizēt, ka izņēmumi nav piemērojami darbībām, kas var radīt būtisku ietekmi uz vidi vai sabiedrību.
 

-

1. Neatbalstām atsauci uz 6.2 pantu, saskaņā ar kuru ierosinātājs iesniegumam pievieno pašvaldības sniegto informāciju, kas ietver konceptuālo atbalstu paredzētās darbības īstenošanai arī tādā gadījumā, ja tā neatbilst teritorijas plānojumam, jo tas var apdraudēt to tiesības uz labvēlīgu vidi, kas ir garantētas Satversmes 115. pantā.
2. Neatbalstām atsauci uz 6.2 panta trešās daļas izņēmumiem. Visiem projektiem jābūt pakļautiem konsultācijām un izvērtēšanai, ievērojot Satversmes 115. pantu un Eiropas Savienības regulas.
2. Precizēt alternatīvu izvērtēšanas kritērijus, lai nodrošinātu, ka tās ir pamatotas un salīdzināmas.
3. Iesnieguma informācijai jābūt publiski pieejamai, lai nodrošinātu sabiedrības un pašvaldību līdzdalību.

-

1. Neatbalstām atsauci uz 6.2 panta trešās daļas izņēmumiem, jo tie ļauj apiet pašvaldības un sabiedrības intereses, kas ir pretrunā Satversmei un Eiropas Savienības regulām.
2. Pašvaldības lēmumiem jābūt caurspīdīgiem un balstītiem sabiedriskās apspriešanās rezultātos.
3. Visām darbībām jāveic obligāts ietekmes uz vidi novērtējums, lai novērstu vides un sabiedrības interešu ignorēšanu.

1. Neatbalstām atsauci uz 6.2 panta trešās daļas izņēmumiem, jo tie var apdraudēt vietējo kopienu intereses.
2. Pašvaldībām jānodrošina, ka šādu darbību virzība tiek apspriesta ar vietējām kopienām, ievērojot Aarhusas konvencijas prasības.
3. Izslēgt izņēmumu piemērošanu attiecībā uz jebkuru projektu, kas var radīt būtisku ietekmi uz vidi.
 

-

1. Satversmes 115. pants garantē tiesības uz labvēlīgu vidi. Ietekmes uz vidi novērtējums ir būtisks instruments šo tiesību nodrošināšanai, jo tas ļauj pilnvērtīgi izvērtēt ietekmi uz vidi un sabiedrību.
2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu nosaka, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir obligāts visiem projektiem, kas var būtiski ietekmēt vidi. Valsts vides dienesta lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu var būt pretrunā ar šo direktīvu.
3. Aarhusas konvencija garantē sabiedrības tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā un piekļūt informācijai. Ja ietekmes uz vidi novērtējums netiek piemērots, sabiedrība var zaudēt iespēju iesaistīties, kas ir pretrunā konvencijas principiem.
4. Iebilstam pret to, ka Valsts vides dienests var pieņemt lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu, ja pastāv būtiska ietekme uz vidi. Ietekmes uz vidi novērtējums ir obligāts visos gadījumos, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu un sabiedrības līdzdalību.
5. Priekšlikums: Noteikt, ka Valsts vides dienests nevar pieņemt lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu, ja darbībai var būt būtiska ietekme uz vidi. Tehniskie noteikumi nedrīkst aizstāt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.

1. Papildu pasākumus jāvērtē neatkarīgiem ekspertiem, un rezultātiem jābūt publiski pieejamiem.
2. Sabiedrībai jābūt tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā arī tad, ja tiek lemts par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu atkārtotā izvērtējumā.
 

-

Iebilstam pret 14. panta “Konsultācijas ar pašvaldību par paredzēto darbību pirms ietekmes novērtējuma veikšanas” izslēgšanu:
1. Sabiedrības līdzdalība un atbildība: Pašvaldības konsultācijas nodrošina, ka vietējie iedzīvotāji un to intereses tiek ņemti vērā lēmumu pieņemšanā. Tas palīdz izvairīties no situācijām, kur vietējā sabiedrība jūtas izslēgta no svarīgiem lēmumiem, kas var ietekmēt viņu dzīves vidi.
2. Vides un veselības aizsardzība: Vietējās pašvaldības, ņemot vērā savas teritorijas īpatnības, var norādīt uz potenciālajiem vides riskiem un veselības apdraudējumiem, kas varētu rasties konkrētā vietā, veicot noteiktu darbību. Tādas problēmas varētu būt gaisa kvalitātes pasliktināšanās, trokšņa piesārņojums, ūdens kvalitātes izmaiņas utt.
3. Īpaši svarīgas vietējo apstākļu analīze: Pašvaldība spēj izvērtēt, vai paredzētā darbība iekļaujas teritorijas attīstības plānos, kas paredz tādus faktorus kā infrastruktūra, vēsturiskie un dabas resursi, kas var tikt ietekmēti. Tas palīdz izvairīties no nepārdomātiem projektiem, kas var būt pretrunā ar vietējām attīstības startēģijām.
4. IIgtspēīga attīstība ekļaujot pašvaldību konsultācijas, tiek veidota ilgtspējīga pieeja attīstībai, kas ietver gan ekonomisko izaugsmi, gan rūpes par vides saglabāšanu un sabiedrības veselību
5. Sabiedrības uzticība un projektiem piešķirtais atbalsts:  Konsultācijas ar pašvaldību palīdz veidot caurspīdīgāku un iekļaujošāku lēmumu pieņemšanas procesu, kas var palielināt sabiedrības atbalstu projektiem un samazināt pretestību pret tiem.
 

-

1. Neatbalstām prasības izslēgšanu, jo sabiedriskās apspriešanas nepieciešamība ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, kas ir garantēta Satversmes 115. pantā un Aarhusas konvencijā.
2. Prasība organizēt sabiedrisko apspriešanu jānosaka kompetentajai institūcijai kā obligāts solis, lai pieņemtu pamatotus lēmumus.

1. Neatbalstām 6.2 panta trešās daļas izņēmumu piemērošanu, jo tas apdraud pašvaldību un vietējo kopienu intereses.
2. Jānosaka, ka visām darbībām, neatkarīgi no izņēmumiem, jāatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, vai jāveic pilna ietekmes uz vidi novērtēšana.

1. Neatbalstām vārdu "sabiedriskā apspriešana" aizvietošanu ar vārdiem "sabiedrības informēšana", jo sabiedrības informēšana ir pasīva pieeja, kas nesniedz sabiedrībai iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā.
2. Priekšlikums: Saglabāt terminu "sabiedriskā apspriešana," jo tā nodrošina aktīvu sabiedrības iesaisti un atbilst Aarhusas konvencijai un Eiropas Savienības regulām.
3. Sabiedriskās apspriešanas izslēgšana vai samazināšana, aizstājot to ar vienkāršu informēšanu, pārkāpj Eiropas Savienības tiesības un apdraud sabiedrības intereses.
3.1 Eiropas Savienības Direktīva 2011/92/ES nosaka, ka sabiedrība ir jāiesaista lēmumu pieņemšanā par projektiem, kas var ietekmēt vidi. Šī prasība ir saistoša visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu pilnīgu informētību un sabiedrības līdzdalību.
3.2 Sabiedriskā apspriešana ir būtiska, lai aizsargātu sabiedrības intereses. Izslēdzot šo procesu, tiek apdraudētas sabiedrības tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz viņu vidi, veselību un dzīves kvalitāti.
3.3 Sabiedrības veselība un vide var tikt apdraudēta, ja sabiedrības viedoklis netiek uzklausīts. Eiropas Savienības tiesības uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt pilnīgu un pārredzamu procesu, lai novērstu potenciāli kaitīgas sekas.
3.4 Nacionālās likumdošanas pārkāpums: Ja sabiedriskās apspriešanas prasības tiek atceltas, tas var novest pie administratīvām un juridiskām sekām gan nacionālajā, gan Eiropas līmenī. Dalībvalstīm ir jāievēro arī šādas prasības saskaņā ar Latvijas Administratīvā procesa likumu un Vides aizsardzības likumu.
 

-

1. Pārveidot paredzētās darbības ietekmes novērtēšanas pirmo posmu uz "sākotnējā sabiedriskā apspriešana un konsultēšanās", lai sabiedrībai jau agrīnā posmā būtu iespēja izteikt viedokli.
2. Iekļaut programmas izstrādē sabiedrības priekšlikumus, kas nodrošina caurspīdību un vietējo interešu ievērošanu.
3. Noteikt, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir publiski pieejami, un kompetentā institūcija lēmuma pamatojumā skaidro, kā sabiedrības komentāri ir ņemti vērā.
4. Atbalstīt tikai sabiedrības apspriešanu, nevis vienkāršu informēšanu. Sabiedriskā apspriešana ir būtisks process, kur sabiedrībai ir tiesības aktīvi piedalīties un sniegt savu viedokli par paredzētajām darbībām. Sabiedrības apspriešana garantē:
4.1 Aktīvu sabiedrības līdzdalību, kas ļauj novērst potenciālus riskus un ietekmi uz sabiedrību, vidi un veselību;
4.2 Pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā un iespēju sabiedrībai ietekmēt gala lēmumus;
4.3 Eiropas Savienības tiesību aktu ievērošanu, konkrēti Eiropas Vides ietekmes novērtējuma direktīvu (2011/92/ES), kas prasa sabiedrības iesaisti projektos, kas varētu ietekmēt vidi un sabiedrību;
4.4 Ilgtspējīgu attīstību, jo sabiedrības viedokļi un priekšlikumi palīdz nodrošināt, ka projekti tiek plānoti, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses un viedokļus, ne tikai ekonomiskos vai politiskos aspektus.
 

-

Iebildums: Informēšana aprobežojas tikai ar to nekustamo īpašumu īpašnieku informēšanu, kas robežojas ar paredzētās darbības teritoriju vai ir blakus tai.
Priekšlikums: Paplašināt informēšanas pienākumu, iekļaujot arī citas ieinteresētās sabiedrības grupas/personas.

Iebildums 15. panta (11) daļa: Nav precīzi noteikti pienākumi un atbildība datu pārbaudei un to precizitātei.
Priekšlikums: Noteikt mehānismu, kas nodrošina datu pilnīgumu, un pašvaldības tiesības pieprasīt papildinājumus.

Iebildums 15. panta (12) daļa: Laikrakstu izmantošana ir nepietiekama informācijas pieejamības nodrošināšanai.
Priekšlikums: Papildināt ar prasību izmantot mūsdienīgus kanālus (piemēram, tīmekļvietni, sociālos medijus).

Iebildums 15. panta (13) daļa: 20 dienu termiņš var būt pārāk īss, lai sabiedrība pilnvērtīgi sagatavotu izsvērtus priekšlikumus. Mēs norādām, ka 20 dienas ir pārāk īss laiks sabiedrības pilnvērtīgai līdzdalībai. Pamatojoties uz Eiropas Savienības Direktīvu 2011/92/ES, kas nosaka minimālo termiņu sabiedrības iesaistei ietekmes novērtējuma procesos, iebilstam pret paredzēto 20 dienu termiņu. Direktīvas 6. pants nosaka, ka sabiedrībai ir jābūt iespējai sniegt priekšlikumus vismaz 30 dienas pēc paziņojuma publicēšanas. 
Priekšlikums: Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu 6. panta 7. daļu, palielināt termiņu līdz 30 dienām, kā to nosaka minimālās termiņa prasības sabiedrības informēšanai un līdzdalībai.

Iebildums: 15. panta (14) daļa: Papīra formāts var ierobežot sabiedrības piekļuvi informācijai.
Priekšlikums: Nodrošināt dokumentu pieejamību arī elektroniskā formātā (piem., tīmekļvietnē).

Iebildums 15. panta (41) daļa: Var rasties problēmas ar izvietošanu īpašuma tiesību vai piekļuves ierobežojumu dēļ.
Priekšlikums: Precizēt, ka informatīvās tāfeles jāizvieto pieejamās sabiedriskās vietās vai uz sabiedriskās zemes.

Iebildums: Sabiedrības viedokļa uzklausīšana var būt formāla un nepietiekami integrēta lēmumu pieņemšanas procesā, kas neatbilst starptautiskajiem standartiem.
Priekšlikums: Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu 6. panta 4. daļu, nodrošināt, ka sabiedrības informēšana un līdzdalība nav tikai formāla. Ir jāizveido mehānisms, kas nodrošina sabiedrības viedokļa pilnvērtīgu integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Piemēram:
Paredzēt publiskus ziņojumus par to, kā sabiedrības viedokļi ir tikuši izvērtēti un kā tie ir ietekmējuši galīgo lēmumu.
Ieviest prasību dokumentēt un publicēt argumentāciju gadījumos, kad sabiedrības priekšlikumi netiek ņemti vērā.
Izstrādāt vadlīnijas un procedūras, kas nodrošina, ka sabiedrības viedoklis tiek ņemts vērā jau lēmumu pieņemšanas agrīnajos posmos.
Pamatojums: Šis mehānisms palīdzēs novērst situācijas, kurās sabiedrības iesaiste tiek uztverta kā formāla prasība, tādējādi stiprinot sabiedrības uzticību procesam un nodrošinot labas pārvaldības principu ievērošanu


 

-

Iebildums: Terminoloģijas maiņa no “sabiedriskās apspriešanas” uz “sabiedrības informēšanu” ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, kas garantē tiesības uz labvēlīgu vidi un sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Tāpat šāda maiņa pārkāpj ES Direktīvu 2011/92/ES, kura pieprasa sabiedrības aktīvu iesaisti visos ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) posmos.
Aarhusas konvencija nosaka, ka sabiedrībai ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par vides jautājumiem. Aizstāšana ar pasīvu informēšanu samazina sabiedrības līdzdalību, vājinot demokrātisko procesu.

Priekšlikums: Saglabāt sākotnējo terminu “sabiedriskā apspriešana” un paplašināt sabiedrības iesaistes mehānismus, piemēram, organizējot apspriešanas sanāksmes un nodrošinot, ka sabiedrības priekšlikumi tiek publiski izvērtēti un ņemti vērā lēmumu pieņemšanā.
 

-

Mūsu organizācija nesen piedalījās ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā, kur mums tika piešķirtas 30 dienas priekšlikumu sniegšanai, taču uz šiem priekšlikumiem atbildes tika saņemtas 30 dienu laikā, kas nozīmē, ka atbildes saņemšanas brīdī jau bija beidzies termiņš, un tādējādi sabiedrības līdzdalība netika īstenota pilnībā.
Ņemot vērā šo pieredzi un sabiedrības iespējamo ierobežoto laiku, lai novērtētu un izteiktu priekšlikumus, kā arī ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu 6. panta 7. daļu, mēs ierosinām, ka sabiedrības iesaistes termiņš sagatavotā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskajai apspriešanai būtu jānosaka vismaz 90 dienas pēc paziņojuma publicēšanas. Šāds termiņš nodrošinātu iespēju sabiedrībai pilnvērtīgi iesaistīties un sniegt konstruktīvus priekšlikumus, tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības interešu aizsardzību.
Iebildums: Informēšanas prasības joprojām nenodrošina aktīvu sabiedrības iesaisti, kas ir nepieciešama saskaņā ar Aarhusas konvencijas un Satversmes 115. panta prasībām.
Priekšlikums: Termins "informēšana" jānomaina uz "apspriešana," lai sabiedrībai būtu aktīva loma lēmumu pieņemšanā.
Priekšlikums: Noteikt, ka sabiedrības priekšlikumu izvērtējumu apstiprina kompetentā institūcija, un sabiedrība saņem skaidrojumu par to, kā priekšlikumi ir vai nav ņemti vērā. Ziņojumā jāiekļauj uz faktiem balstīts pamatojums par sabiedrības priekšlikumu ietekmi uz lēmumu, nevis vispārinājumi vai nekonkrētas atsauces, piemēram, “Eiropas prakse.”

Paskaidrojums: Ja ziņojumā ir dota atsauce uz starptautiskiem pētījumiem vai Eiropas praksi, tie jāilustrē ar konkrētiem gadījumiem vai datiem, piemēram, atsaucoties uz līdzīgiem projektiem Eiropā, kuros līdzīgas pieejas ir bijušas veiksmīgas vai neveiksmīgas. Ir svarīgi norādīt konkrētus piemērus, piemēram, valstis, pilsētas vai pat projekta nosaukumus.

Papildus pamatojums: Pamatojuma pārskatāmība un objektivitāte nodrošina, ka sabiedrība un institūcijas var saprast, kāpēc priekšlikumi ir vai nav ņemti vērā. Fakta balstīti lēmumi palielina sabiedrības uzticību procesam un garantē, ka lēmumi netiek pieņemti tikai uz ierosinātāja subjektīvās interpretācijas pamata.

Iebildumi: Grozījumi 17.panta (1) “Ierosinātājs ievieto ziņojumu un paziņojumu savā tīmekļvietnē, publicē to laikrakstā un informē pašvaldību un kompetento institūciju. Pašvaldība ievieto paziņojumu tīmekļvietnē 3 dienu laikā.”
Ierobežotā informēšanas pieeja diskriminē sabiedrības daļu, kurai nav pieejas internetam vai vietējā laikraksta.
Likuma pārkāpums: Orhūsas konvencija (3. pants, 7. pants) nosaka, ka informācija par publisku līdzdalību jānodrošina visiem iedzīvotājiem pieejamā veidā.
Priekšlikums: Informāciju nepieciešams izplatīt plašāk, tostarp fiziskās vietās (pašvaldību informācijas centros).

Papīra formāta pieejamība ir būtiska, taču pašvaldībām jānodrošina arī plašāka pieejamība, piemēram, sabiedriskajās bibliotēkās.
Likuma pārkāpums: Ierobežotā pieejamība var tikt uzskatīta par informācijas pieejamības principa pārkāpumu (Orhūsas konvencija, 4. pants).
Priekšlikums: Nodrošināt vairākas vietas, kur sabiedrība var piekļūt dokumentiem, ne tikai pašvaldības administrācijas telpās.

Nav skaidri noteikts, kā sākotnējās informēšanas rezultāti tiek izmantoti lēmumu pieņemšanā.
Likuma pārkāpums: Eiropas Direktīva 2011/92/ES 6. panta 4. punkts uzsver, ka sabiedrības priekšlikumi jāņem vērā efektīvi un pārskatāmi.
Priekšlikums: Precizēt, ka sabiedrības priekšlikumi jāizvērtē un jāiekļauj ziņojumā ar skaidru pamatojumu.

Ierobežo informācijas pieejamību tiem, kuriem nav piekļuves internetam.
Likuma pārkāpums: Orhūsas konvencija 6. pants nosaka, ka informācijai jābūt pieejamai visiem sabiedrības locekļiem.
Priekšlikums: Saglabāt prasību publicēt arī drukātajos medijos vai citos alternatīvos kanālos.

Nav noteikts mehānisms, kā sabiedrība var pārliecināties par savu priekšlikumu izvērtēšanu. Tas mazina procesa caurspīdīgumu.
Likuma pārkāpums: Orhūsas konvencija 6. pants prasa, lai sabiedrības iesaistes rezultāti tiktu pienācīgi atspoguļoti.
Priekšlikums: Precizēt, ka katrs priekšlikums jāizvērtē, norādot pamatojumu par tā pieņemšanu vai noraidīšanu.

Šāda prasība būtiski ierobežo informācijas pieejamību cilvēkiem bez piekļuves digitālajiem resursiem.
Likuma pārkāpums: Orhūsas konvencija 4. pants nosaka, ka informācijai jābūt pieejamai gan papīra, gan elektroniskā formātā.
Priekšlikums: Saglabāt prasību nodrošināt papīra formāta pieejamību pašvaldībās un sabiedriskajās vietās.

Iebildums: Izņēmumi nacionālo interešu objektiem un enerģijas pārvades projektiem apdraud vietējo kopienu intereses un ignorē pašvaldību teritorijas plānojumus.
Priekšlikums: Atcelt izņēmumus un noteikt, ka visi projekti atbilst pašvaldības plānojumam vai lokālplānojumam.
 

-

1. Prasām saglabāt 20. pantu “Atzinums par ziņojumu”, jo atzinuma sagatavošana par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu ir būtisks ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras posms, kas nodrošina caurspīdīgumu, sabiedrības iesaisti un Natura 2000 teritoriju aizsardzību. Tā izslēgšana var radīt juridiskas nepilnības un pretrunas ar ES normām.
Ieteikums: Saglabāt 20. pantu, precizējot tā redakciju, lai atbilstu mūsdienu juridiskajām un administratīvajām prasībām.
2. Ja 20. pants tiek dzēsts, tā noteikumi ir jāpārceļ uz 21. un 22. pantu, nodrošinot nepārtrauktu IVN procesa regulējumu.
Ieteikums: Pārcelt visus 20. panta elementus, tostarp sabiedrības iesaisti, ekspertu piesaisti un Natura 2000 aizsardzības mehānismus, uz citiem likuma pantiem.

-

Neatbalstām 20.1 panta izmaiņas, jo tiek izslēgts svarīgs pārrobežu projektu ietekmes uz vidi izvērtēšanas posms, kad ietekmētās valsts atbildīgā institūcija un sabiedrība var saņemt informāciju par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma rezultātiem un kompetentās institūcijas atzinumu, un sniegt savu viedokli par to pirms no Latvijas puses ierosinātājam tiek sniegta attīstības priekrišana (paredzētās darbības akcepta lēmums).
Iebilstam piedāvātajam grozījumam, kas aizstāj 20.1 panta sestajā daļā vārdus "sniedz atzinumu par ziņojumu" ar "pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu", rada pārsūdzamības ierobežojumus.
Ierosinām saglabāt atzinumu kā neatkarīgu dokumentu. Atzinumam par ietekmes uz vidi novērtējumu jāpaliek kā atsevišķam dokumentam, kas nav daļa no lēmuma par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.
Ja atzinums tiek integrēts vienotā lēmumā, tas vairs nebūs pārsūdzams kā atsevišķs dokuments. Tas apgrūtina sabiedrības un ieinteresēto pušu tiesības apstrīdēt konkrētus ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus vai nepilnības.
Piešķirt atzinumam juridisku pārsūdzamības statusu. Atzinumam kā atsevišķam dokumentam jābūt juridiski pārsūdzamam, lai sabiedrībai un ieinteresētajām pusēm būtu iespēja to apstrīdēt vēl pirms galīgā lēmuma par darbības akceptu.
Integrācija var radīt pārskatāmības un neatkarības problēmas, jo tas koncentrē lielu varu vienas lēmējinstitūcijas rokās. Tas apdraud objektivitāti un sabiedrības uzticību procesam
Nodrošināt caurspīdīgumu un uzticamību. Neatkarīga atzinuma pārsūdzamība stiprinātu uzticību tam, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek ievērotas vides un sabiedrības intereses.
 

-

Rosinām izvērtēt 21. panta grozījumu sekas uz Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts pastāvēšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Likumprojekta (grozījumu) anotācijā 21. panta izmaiņas nepieciešamība tiek pamatota ar administratīvā sloga samazināšanu – t.i. tiek plānots saīsināt paredzētās darbības akcepta lēmuma pieņemšanas laiku par 10 darba dienām, bet uz šāda administratīvā sloga samazināšanas rēķina vietējām pašvaldībām, citām normatīvajos aktos noteiktām institūcijām un Ministru kabinetam tiek atņemtas tiesības lemt par visām darbībām, kurām saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumu un 2.pielikumu ir veicams ietekmes uz vidi novērtējums. Tātad pašvaldības vairs nevarēs lemt par tādām darbībām savā administratīvajā teritorijā, kurām ir būtiska ietekme uz vidi, tai skaitā uz sabiedrības drošību, labklājību un veselību.

Nepieciešams padziļinātāks izvērtējums, kā arī izvērstāks un labāk argumentēts skaidrojums anotācijā par 21. pantā noteiktās pardezētās darbības akcepta jēdziena izmaiņu nepieciešamību un to ietekmi uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra ir ilgs un garš process (vidēji 2-3 gadi), tad procedūras saīsināšana par 10 darba dienām neattaisno pastāvošo risku pieņemt politizētus lēmumus par liela mēroga objektu ar būtisku ietekmi uz vidi būvniecību pašvaldību teritorijās.

Lūdzam izvērtēt paredzētās darbības akcepta jēdzienu plašākā kontekstā, jo tas neaprobežojas tikai ar vēja parku ar kopējo jaudu virs 50 MW būvniecību un atvieglotās kārtības noteikšanu energoapgādes objektu attīstībai, bet ietver visas likuma 1. un 2. pielikumā ietvertās darbības ar būtisku ietekmi uz vidi.

Demokrātiski pārvaldītā valstī augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kuru pārstāv vietējā līmenī - pašvaldība, nacionālā līmenī - Ministru kabinets. Likumprojekta grozījumi paredz nodot paredzētās darbības akcepta lēmuma pieņemšanas kompetenci nodot vienas institūcijas rokās, kas nav pilsoņu vēlēta. Ne Ministru kabinets, ne pašvaldības vairs nevarēs lemt par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu, līdz ar to sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā un sabiedrības viedokļu ņemšana vērā liela mēroga projektos ar būtisku ietekmi uz vidi ir būtiski ierobežota vai pat izslēgta.
 

-

NATURA 2000 teritorijas ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas ietver Eiropas Savienības noteiktās aizsargājamo sugu un biotopu teritorijas. Saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem un Latvijas likumiem.
Nekādas Darbības NATURA 2000 teritorijās nav pieļaujamas.


1. Jebkurš projekts, kas tiek īstenots kā "nacionāla līmeņa" vai "sevišķi svarīgs", nedrīkst pārkāpt Satversmes 115. pantu, kas garantē iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi. Nepieciešams precizēt, ka šādi projekti nedrīkst apdraudēt vides aizsardzību un ir pakļauti stingram ietekmes uz vidi novērtējuma procesam. Ieteicams likuma tekstā iekļaut prasību, ka arī nacionālo interešu objekti un sabiedrības interešu projektiem ir jāatbilst vides aizsardzības normām un jāņem vērā sabiedrības viedoklis.
2. Precizēt, kas tiek definēts kā "nacionālo interešu objekts". Ieteicams papildināt ar konkrētiem kritērijiem, piemēram, enerģētikas infrastruktūru, valsts aizsardzību, bet izslēgt komerciālus projektus. Projekti, kas tiek klasificēti kā nacionālo interešu objekti, nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas Satversmi un dabas aizsardzības normām.
3. Nepieciešams skaidri definēt, kas tiek uzskatīts par "sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm". Prasība norādīt objektīvus kritērijus, piemēram, sabiedrības veselība vai drošība, vienlaikus aizliedzot šādu klasifikāciju attiecināt uz projektiem, kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.

 

-

24-TA-453  Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
Priekšlikums: Grozījumu salāgošana ar Latvijas normatīvajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem
Lai nodrošinātu grozījumu atbilstību Latvijas normatīvajai sistēmai un starptautiskajām saistībām, likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nepieciešams skaidri norādīt, ka visi lēmumi un normatīvie akti tiek pieņemti, ievērojot Latvijas Satversmes principus un starptautiskos normatīvos aktus, tostarp Eiropas Savienības regulas un direktīvas;
Lai grozījumi, tostarp pretrunīgie punkti, tiktu detalizēti argumentēti, balstoties uz Latvijas Satversmes atbilstošajiem pantiem, Administratīvā procesa likuma pamatprincipiem un Eiropas Savienības regulām un direktīvām, īpaši tām, kas saistītas ar sabiedrības līdzdalību un tiesībām uz taisnīgu procesu.
Pamatojums:
Latvijas Satversme kā pamats: Tā kā Satversme ir augstākais tiesību akts Latvijā, ikvienam likumam un grozījumam jāatbilst tās pamatprincipiem, tostarp tiesībām uz labvēlīgu vidi (115. pants), vienlīdzību likuma priekšā (91. pants) un piekļuvi taisnīgai tiesai (92. pants) (105. pants) īpašuma tiesību aizsardzība.
Eiropas Savienības prasības: Latvijai kā ES dalībvalstij ir pienākums ievērot Eiropas regulas un direktīvas. Direktīva 2011/92/ES un Aarhusas konvencija skaidri nosaka, ka sabiedrībai jābūt iespējai pilnvērtīgi piedalīties vides lēmumu pieņemšanas procesā un apstrīdēt šādus lēmumus
Tiesiskuma princips: Likuma grozījumi nedrīkst radīt pretrunas ar Latvijas vai ES tiesībām. Visi lēmumi jāpieņem, balstoties uz objektīviem juridiskiem apsvērumiem, kas skaidri izklāstīti normatīvajos aktos.
Ministru kabineta iekārtas likuma 33. pantu, kas nosaka, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumus, ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un citu normatīvo aktu prasības. Šī norma garantē, ka pieņemtie lēmumi ir tiesiski un atbilst Latvijas un starptautiskajiem tiesību aktiem.

-

Jauna likuma ierosinājums:
1.15. pants ir tieši saistīts ar sabiedrības līdzdalību un būtu loģiska vieta, kur noteikt referenduma nepieciešamību kā daļu no sabiedrības iesaistes mehānisma.
2. Jauns pants par referendumiem ļautu precīzāk un detalizētāk regulēt šo procesu, radot skaidru mehānismu un nodrošinot tiesisko noteiktību.
1. Pašreizējais regulējums nenodrošina sabiedrībai pietiekamu iespēju lemt par projektiem ar būtisku ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.
Papildināt likumu "Par pašvaldībām" ar pienākumu organizēt konsultatīvu referendumu. Ja projektam ir potenciāla būtiska ietekme uz vidi un veselību, pašvaldībai jāorganizē referendums, lai iegūtu sabiedrības viedokli par projekta pieļaujamību.
2. Lēmumi par projektiem ar būtisku ietekmi uz vidi un veselību tiek pieņemti, neiesaistot sabiedrību pietiekami aktīvi, radot neapmierinātību un uzticības trūkumu.
Papildināt likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ar prasību pēc referenduma. Referenduma rezultāti jāņem vērā lēmuma pieņemšanā par projekta akceptu vai noraidījumu, ja ir konstatēta būtiska ietekme uz vidi un veselību.
3. Sabiedrības līdzdalība ierobežojas ar informatīvu raksturu (sabiedriskās apspriešanas) un tai trūkst saistoša rakstura, lai ietekmētu galīgo lēmumu.
Noteikt, ka referenduma rezultāti jāņem vērā. Referenduma  rezultāti jāņem vērā, pieņemot gala lēmumu par projekta atļaušanu vai noraidīšanu.
4. Projekti ar potenciālu ietekmi uz veselību un vidi var tikt akceptēti pat tad, ja sabiedrība tam iebilst, jo nav juridiski saistoša mehānisma, lai apturētu šādus lēmumus.
Ieviest vienotu mehānismu pašvaldībām rīkot referendumus gadījumos, kad sabiedrība pieprasa lemt par projektiem ar būtisku ietekmi uz vidi un veselību, piemēram, ja sabiedriskajās apspriedēs ir iesniegts būtisks skaits iebildumu.
5. Pašvaldībām nav juridiska pienākuma rīkot referendumus par projektiem, kuriem ir būtiska ietekme uz vidi un veselību, pat ja sabiedrība to pieprasa.
Precizēt normatīvo regulējumu. Likumos jānosaka pašvaldībām juridisks pienākums rīkot konsultatīvus referendumus par būtiskiem projektiem, ja ietekme uz vidi vai veselību ir konstatēta un sabiedrība ir aktīvi iesaistījusies apspriešanas procesā.
6. Pamatojums priekšlikumam
6.1. Latvijas Satversme (115. pants): Valsts un pašvaldībām jānodrošina sabiedrībai iespēja aizstāvēt savas tiesības uz labvēlīgu vidi un informāciju par vidi.
6.2. Aarhusas konvencija: Sabiedrībai ir tiesības pilnvērtīgi piedalīties vides jautājumu izlemšanā un paust savu viedokli par būtiskām darbībām, kas var ietekmēt vidi vai veselību.
6.3. Caurspīdīguma un leģitimitātes nodrošināšana: Referendums palīdzēs mazināt sabiedrības neuzticību un konfliktiem par projektiem ar būtisku ietekmi, jo lēmumu pieņemšanā tiks iesaistīti iedzīvotāji.


 

-

-

-