Atzinums

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz, ka darba devējs neveiks minimālās obligātās iemaksas par personu, kura darba devējs būs izmantojis elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām.
Vēlamies vērst uzmanību, ka šādas sistēmas nosaukums tiek lietots arī likumā "Par nodokļiem un nodevām". Proti, minētā likuma 116.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts galvenā būvdarbu veicēju pienākums nodrošināt elektronisko darba laika uzskaiti katrā būvlaukumā atbilstoši šā likuma 113.pantā noteiktajam no brīža, kad būvdarbi uzsākti, līdz brīdim, kad būvdarbu žurnālā veikts ieraksts par būvdarbu pabeigšanu, vai, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvdarbu žurnāls nav nepieciešams, līdz brīdim, kad būvdarbi būvlaukumā uzskatāmi par pabeigtiem atbilstoši būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Savukārt atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 110.panta pirmajai daļai darba laika uzskaiti būvlaukumā nodrošina elektroniskā veidā, izmantojot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu un šā likuma 111.pantā noteikto personas identifikācijas nodrošināšanai izmantojamo līdzekli.

Tā kā ar plānotajos grozījumos paredzēto elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu netiek saprasta likumā "Par nodokļiem un nodevām" minētā elektroniskās darba laika uzskaites sistēma, tad lūdzam mainīt likumprojektā ietvertās sistēmas nosaukumu, lai tas būtu atšķirīgs no likumā "Par nodokļiem un nodevām" lietotās sistēmas nosaukuma. 

-

Kā skaidrots anotācijā, "piedāvātais risinājums nav nodokļu atvieglojums: netiek samazinātas nodokļu likmes un netiek atcelts pienākums veikt VSAOI no faktiski aprēķinātās darba samaksas pilnā apmērā. Tiek mainīts vienīgi administrēšanas modelis – nesamērīgu piemaksu vietā stājas pilnīga, reāllaikā pārbaudāma faktiskā darba apjoma uzskaite."

Vēlamies vērst uzmanību, ka Satversmes tiesa 2021.gada 6.aprīļa spriedumā lietā Nr.2020-31-01 ir secinājusi, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā joprojām ir augsts, bet izpratne par personas konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus – nepietiekama. Tāpat Satversmes tiesa vairākkārtīgi atzinusi, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu (skatīt Satversmes tiesas 2013.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2012‑18‑01 17.punktu). Nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte ir saistīta ar nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, tādēļ valstij ir pienākums īstenot pasākumus, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību izpildi. Ja valsts šo pienākumu nepildītu pienācīgi un attiecīgi gūtu mazākus nodokļu ieņēmumus, tās spēja pildīt jebkādas funkcijas būtu ierobežota (skatīt Satversmes tiesas 2021.gada 7.aprīļa spriedumu lietā Nr.2020-31-01 16.3.apakšpunktu).

Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un attiecīgi anotācijā iekļaut izvērtējumu, kā tieši plānotais risinājums nodrošinās to, ka darba devējs, izmantojot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, veiks pilnīgu un pārbaudāmu faktiskā darba laika uzskaiti jeb citiem vārdiem – ka darba devējam, izmantojot minēto risinājumu, nebūs iespēju izvairīties no pilnīgas nodokļu aprēķināšanas un nomaksas.

Tā, piemēram, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 110.panta pirmo daļu darba laika uzskaiti būvlaukumā nodrošina elektroniskā veidā, izmantojot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu un šā likuma 111.pantā noteikto personas identifikācijas nodrošināšanai izmantojamo līdzekli. Savukārt minētā likuma 111.panta pirmajā daļā noteikts, ka būvlaukumā nodarbinātas personas identificēšanai izmantojama individuāli pielāgota ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums, kas nodrošina būvlaukumā nodarbinātas personas identificēšanu un darba laika reģistrēšanu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā. Lai minētās prasības tiktu izpildītas, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 116.panta pirmajā daļā ir uzskaitīti galvenā būvdarbu veicēja pienākumi, tostarp, pienākums nodrošināt kontroli pār to, lai norobežota būvlaukuma teritorijā neatrastos persona, kurai nav nodrošināta elektroniskās identifikācijas ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums un par kuru dati nav reģistrēti elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā (skatīt 116.panta pirmās daļas 3.punktu), nodrošināt, lai būvlaukumā nodarbinātai personai, kas galvenā būvdarbu veicēja būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, būtu nodrošināta elektroniskās identifikācijas ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums elektroniskai darba laika reģistrēšanai elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā (skatīt 116.panta pirmās daļas 4.punktu), nodrošināt, lai personai, kas uzturas norobežota būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbināta būvdarbu veikšanā būvlaukumā un nav uzskatāma par būvlaukumā nodarbinātu personu, būtu nodrošināta elektroniskās identifikācijas ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums uzturēšanās laika būvlaukumā reģistrēšanai elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā (skatīt 116.panta pirmās daļas 5.punktu), kā arī nodrošināt kontroli pār to, lai tā darba ņēmēji vai piesaistītās personas, kas būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, reģistrētu savu darba laiku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, izmantojot elektronisko identifikācijas ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumu (skatīt 116.panta pirmās daļas 6.punktu).

Tā kā likumprojektā ietvertais regulējums atšķirībā no likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējuma neparedz konkrētas prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas izmantošanai, kā arī neparedz konkrētus pienākumus darba devējam, kurš būs izvēlējies izmantot minēto sistēmu, tad, mūsuprāt, pastāv tomēr risks, ka plānotais risinājums var nesasniegt vienu no tā izvirzītajiem mērķiem – ēnu ekonomikas ierobežošanu.

-

No anotācijā ietvertās pašreizējās situācijas un problēmas apraksta izriet, ka nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz neregulāru, īslaicīgu vai nepilna darba laika nodarbinātību. Arī anotācijas 2.sadaļā tiek skaidrots, ka "tiek radīti labvēlīgāki apstākļi īstermiņa nodarbinātībai."
Tomēr jāvērš uzmanība, ka no likumprojektā ietvertajiem grozījumiem neizriet, ka darba devējs būs tiesīgs izmantot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu tikai attiecībā uz personām, kuras ir nodarbinātas neregulāri, īslaicīgi vai nepilnu laiku. Tāpat minētais neizriet arī no anotācijā ietvertā risinājuma apraksta. Tieši pretēji – no apraksta izriet, ka plānotais risinājums būs attiecināms uz jebkuru nodarbinātības veidu un formu, paredzot "vienkāršotas darba attiecību reģistrēšanas un uzskaites sistēmas ieviešanu darba attiecību reģistrācijai un uzskaitei reāllaikā".
Lūdzam atkārtoti pārskatīt plānoto regulējumu, kā arī anotācijā ietverto aprakstu, lai būtu skaidri saprotams, uz kādu nodarbinātības formu un veidu piedāvāto sistēmu plānots attiecināt.

-

Anotācijā skaidrots, ka "risinājums paredz vienkāršotas darba attiecību reģistrēšanas un uzskaites sistēmas ieviešanu darba attiecību reģistrācijai un uzskaitei reāllaikā. Sistēma piedāvātu tiešsaistes darbinieku reģistrāciju, ziņu par reģistrāciju nodošanu VID EDS, precīzu faktiski nostrādātā darba laika uzskaiti."
Jānorāda, ka no likumprojektā ietvertajiem grozījumiem neizriet, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēma tiktu ieviesta ar mērķi vienkāršot darba attiecību reģistrēšanu un uzskaiti. Tās mērķis atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem ir noteikt tikai to, ka darba devējs neveic minimālās obligātās iemaksas par personu, ja tas būs izmantojis elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Tādējādi joprojām ikvienam darba devējam, neskatoties uz to, vai tas izmantos vai neizmantos paredzēto elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, būs pienākums ziņas par darba ņēmēju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajai kārtībai, tas ir, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Lūdzam pārskatīt un precizēt anotācijā ietverto skaidrojumu.

-

Anotācijas risinājuma aprakstā norādīts, ka tā izstrādē tostarp tiek izmantota iepriekšējā pieredze, ieviešot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu būvniecības nozarē. Tomēr vēlamies vērst uzmanību, ka būvniecības nozarē ieviestais risinājums ir atšķirīgs no likumprojektā paredzētā risinājuma. Proti, likumā "Par nodokļiem un nodevām" iekļautais risinājums tika izstrādāts, lai ierobežotu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē,  jo atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem tika konstatēts, ka "2016.gada vienpadsmit mēnešos 48,1 % no vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 16,2% no minētajiem darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus 0 euro (vidējais darba devēju skaits 2016.gada vienpadsmit mēnešos – 5 838). Savukārt 25,6% no būvniecības nozarē nodarbinātajiem (nodarbināts pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša darba devēja) bruto darba ienākumi ir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā vai mazāks (vidējais darba ņēmēju skaits 2016.gada vienpadsmit mēnešos – 51 841). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecībā nodarbināto skaits ir par aptuveni 20 % lielāks, nekā liecina VID dati (66 100 ar ticamības intervālu +/-4100). (…) Viens no iemesliem zemajiem atalgojuma līmeņiem ir neuzrādītais darba laiks būvlaukumā strādājošajiem. VID dati liecina, ka vidējais darba laiks būvniecībā nodarbinātajiem ir 120 stundas mēnesī. Normālais darba laiks mēnesī ir 168 stundas. Vienlaikus arī VID veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām." (skatīt informāciju, kas pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/6CA8F9A94CD0021CC225813A002B4AC6?OpenDocument#bt).
Lai nodrošinātu pareizu laika uzskaiti un nodokļu nomaksu, atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumam būvlaukuma teritorija ir norobežojama un tajā nedrīkst atrasties personas, kuras nav nodrošinātas ar elektroniskas identifikācijas risinājumu un par kurām dati nav reģistrēti elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā. Savukārt, tā kā likumprojektā ietvertais regulējums šāda veida pasākumus neparedz, kuru mērķis būtu nodrošināt pilnīgu darba laika uzskaiti, tad attiecīgi secināms, ka tomēr pastāv risks, ka darba devējs var būt motivēts, izmantojot piedāvāto sistēmu, neuzskaitīt darbinieka nostrādātās darba stundas pilnā apmērā, lai tādējādi būtu tiesīgs izmantot likumprojektā paredzēto izņēmumu no minimālās obligātās iemaksas veikšanas.
Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu pilnīgas informācijas atspoguļošanu, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par abu darba laika uzskaites  sistēmu atšķirībām.
 

-

Ņemot vērā, ka izmaiņas minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējumā neattiecas uz budžeta izdevumiem, lūdzam anotācijas 3. sadaļā svītrot 2.2. un 6.2.punktā norādīto informāciju par plānotajiem papildu speciālā budžeta izdevumiem.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3. sadaļas tabulā sniegto informāciju par darba laika uzskaites sistēmas izstrādes izmaksām 2027.gadā 50 000 euro apmērā. Gadījumā, ja finansējums jau ir plānots kādas institūcijas budžetā 2027.gadam, tad ir aizpildāms kolonnas “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” 1. un 1.2. punkts, svītrojot 3.1. un 3.2. punktā norādīto negatīvo finansiālo ietekmi un sadaļā “Cita informācija" norādot attiecīgās ministrijas konkrēto budžeta programmu/apakšprogrammu. Savukārt gadījumā, ja minētās sistēmas izstrādei finansējums tiks nodrošināts ministrijas budžeta ietvaros, pārdalot no kādiem citiem pasākumiem, tad izdevumu apmērs ir atspoguļojams kolonnas “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” 2., 2.1., 3, 3.1.punktā, kā arī 4.punktā un 6.2.punktā sniedzams tā aprēķins.  
 

-

Kā skaidrots Valsts kancelejas izstrādātajās Vadlīnijās tiesību akta projekta sākotnējas ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (pieejamas: https://www.mk.gov.lv/lv/media/19530/download), ja projekts ietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu, aizpilda TAP portāla anotācijas 4. sadaļu.
Anotācijas 4.1. apakšpunktā norāda tiesību aktu projektus, kuru izstrādāšanai paredzēts pilnvarojums projektā, saistīto tiesību aktu nosaukumu, pamatojumu un aprakstu, kā arī atbildīgo institūciju.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši aizpildīt anotācijas 4.1.sadaļu, norādot, ka atbildīgā institūcija, kas izstrādās Ministru kabineta noteikumus par daba laika uzskaites sistēmas piemērošanu, ir Ekonomikas ministrija.

 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz ēnu ekonomikas samazināšanos, kā rezultātā pieaugs deklarētās darba samaksas bāze, līdz ar to arī VSAOI iemaksas, lūdzam izvērtēt, vai likumprojekts rada fiskālo ietekmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.

-

Informējam, ka saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” VSAOI iemaksu plāns 2026. gadam valsts speciālajā budžetā ir 4 964 537 708 euro un valsts pamatbudžetā 173 100 000 euro,  2027. gadam valsts speciālajā budžetā ir 5 229 722 779 euro un valsts pamatbudžetā 182 340 000 euro un 2028. gadam valsts speciālajā budžetā 5 481 238 870 euro un valsts pamatbudžetā 191 180 000 euro, līdz ar to lūdzam precizēt anotācijas 3. sadaļa 1.punktu Budžeta ieņēmumi. Papildus informējam, ka  anotācijas 3.sadaļas 1.punktā Budžeta ieņēmumi, jānorāda VSAOI iemaksu palielinājums (papildus nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas samazināšanās) un samazinājums (neiekasētais apmērs no minimālā VSAOI), līdz ar to norādītās izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru, veidojas fiskāli neitrālas.
 

-

Lūgums pašreiz anotācijas 3.sadaļā Cita informācija norādītos aprēķinus pārcelt uz anotācijas 3.sadaļas 6.1.punktu un iekļaut papildus aprēķinus par neiekasētajām minimālajām VSAOI, jo pašreiz izriet, ka neiekasētās minimālās VSAOI būs pilnā apmērā, pieņemot, ka turpmāk nodokļu maksātāji, kas veica minimālā VSAOI maksājumu, izmantos elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu.

-

Norādām, ka anotācijas 7.1. sadaļā ietvertā informācija neatbilst šajā sadaļā norādāmajai informācijai. Lūdzam novērst minēto neatbilstību un 7.1. sadaļā norādīt likumprojekta izpildē iesaistītās institūcijas.
 

-