Atzinums

Papildināt 1. uzdevumu ar jaunu sadaļu
“Nodrošināt papildu valsts finansējumu dienas aprūpes centriem, kuri sniedz pakalpojumus gan bērniem, gan arī pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem  - ar smagiem garīga rakstura un kustību traucējumiem, arī ar multipliem  traucējumiem.”

Pašlaik ir situācija, ka ne visos DAC tiek uzņemtas personas ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, jo šādiem klientiem pakalpojumu saņemšanas laikā ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība, respektīvi, visu laiku jābūt piesaistītam vienam  darbiniekam.  Ja šādi klienti DAC ir vairāki, tad darbinieku resursi ir nepietiekami, lai nodrošinātu vajadzīgo atbalstu, tādēļ DAC bieži vien atsaka pakalpojuma sniegšanu vispār.
Tā kā DAC personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem bieži ir vienīgā iespēja, kur iziet ārpus mājām un saturīgi pavadīt dienu, vienlaikus saņemot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir nepieciešams papildu dotēt tieši tos DAC, kuri uzņemas un spēj šādam personu lokam sniegt pakalpojumu. Papildu finansējums darbinieku atalgojumam, lai nodrošinātu katram šādam klientam pastāvīgu uzraudzību, dotu iespēju vēl vairāk personām ar ļoti smagiem funkcionāliem katru dienu saņemt  DAC pakalpojumu, kas pašlaik daudziem ir liegts, jo DAC pietrūkst darbinieku pastāvīgas uzraudzības veikšanai, tādējādi pasliktinot šādu personu jau tā smago veselības stāvokli.


1.1.1. 
Izpildes termiņš norādīts - No 2022.g. 1.pusg. bet paredzētais finansējums 2023.g. 3 542 600, 2024.g.   7 085 200 un turpmāk ik gadu 10 627 800.
Nepieciešams labot, salāgojot izpildes un plānotā finansējuma gadus.

2.2.2. 
Norādām, ka ANM finansējuma ietvaros kā attiecināmās izmaksas būtu jāietver ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī būvniecību saistītās izmaksas, bez kurām būvdarbus nav iespējams veikt (projektēšana , būvuzraudzība, autoruzraudzība, u.c.).

2.2.5.
Vēršam uzmanību, ka, ieviešot jaunus noteikumus SAC klientu izmitināšanā un pārskatot higiēnas prasības, pašvaldībām šo noteikumu īstenošanai, iespējams, būs nepieciešams veikt esošo SAC centru paplašināšanu vai pārbūvi. Tādejādi valstij būtu jāsniedz atbalsta instrumenti šo darbību īstenošanai (piešķirot valsts finansējumu vai iespēju saņemt aizdevumu valsts kasē investīciju veikšanai, u.c.)

3.1.2.
Ņemot vērā, ka sākot ar 2021.gadu pašvaldībām tika samazināta  ieņēmumu daļa no IIN (no 80% uz 75%), un arī 2022.gadā tiek plānots samazināt pašvaldību ieņēmumus, kā arī būtiski pieauguši pašvaldību izdevumi saistībā ar GMI, mājokļu pabalsta izmaksu un citām izmaiņām sociālo pakalpojumu jomā, obligātais sociālo pakalpojumu “grozs” situācijā, kad pašvaldībām pieejamie finanšu resursi tiek samazināti, būtu nosakāms, nepalielinot pašvaldību izdevumus.

4.1.4.
Norādām, ka, ieviešot jaunus pakalpojumus, nepieciešams pašvaldībām piešķirt attiecīgu finansējumu jauno pakalpojumu finansēšanā. Būtiski ir, lai šis finansējums būtu ilgtspējīgs un nepastāvētu risks, ka vēlākā termiņā finanšu slogs tiek uzlikts pašvaldībām.

4.2.1.
Norādām, ka valsts finansējumam šī mērķa sasniegšanai jābūt ne mazākam kā iepriekšējā gadā noteiktajam un tas indeksējams atbilstoši valstī noteiktās minimālas algas izmaiņām.

4.2.3.
Norādām ,ka palielinot atalgojumu atsevišķām pašvaldībā strādājošo grupām, pašvaldībām, lai saglabātu atalgojumu samērojamību, attiecīgi jāpārvērtē pārējo pašvaldībā nodarbināto atalgojums. Norādām, ka, realizējot šo uzdevumu,  pašvaldībām tiek samazināti finanšu resursi pašvaldību pārējo funkciju īstenošanai.

Papildināt 1. uzdevumu 4.4.
“Nodrošināt papildu finansējumu pašvaldībām, kuras nodrošina grupu dzīvokļa pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.”
Atbilstoši DI plāna izpildei, arvien vairāk pilngadīgu personu ar GRT vēlas saņem pakalpojumus grupu dzīvoklī, nevis institūcijā. Tām personām, kuras pāriet uz dzīvi pašvaldībās pēc uzturēšanās VSAC, seko līdzfinansējums pakalpojumu saņemšanai, lai arī nepietiekams  un  pārskatāms.
Savukārt tām personām ar GRT, kuras dzīvo ģimenē, grupu dzīvokļa pakalpojumu pašlaik var finansēt no DI projekta (līdz 2023.g, ja personai ir izvērtētas vajadzības un pašvaldība ir iesaistījusies projektā). Taču daudz sliktāka situācija ir ar tām personām ar GRT, kuras nav dalībnieki DI projektā. Ja tām ir nepieciešams grupu dzīvokļa pakalpojums un pašvaldība nevēlas šādu klientu ievietot VSAC, tām ir pilnā apmērā jāfinansē grupu dzīvokļa pakalpojuma izdevumi. Prognozējams, ka šādu personu būs arvien vairāk, tādēļ finansiālais slogs uz pašvaldībām būtiski pieaugs, un ne visas pašvaldības to varēs atļauties.
Turklāt jāņem vērā, ka parasti personai ar GRT ir nepieciešams ne tikai grupu dzīvokļa pakalpojums, bet arī specializētās darbnīcas vai DAC pakalpojums, lai persona dienā laiku pavadītu strukturēti un saturīgi, tādējādi kopējās izmaksas vienai šādai personai mēnesī par pakalpojumiem ir vismaz 1000 EUR, kas ir liela summa, un kuru ne visas pašvaldības var atļauties finansēt.
Tiem GRT klientiem, kuri ir dalībnieki DI projektā, finansējums būs pieejams tikai līdz 2023.g, un pēc tam pakalpojumi būs jāfinansē pašvaldībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikti steidzami nepieciešams  risināt jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām, kas nodrošina grupu dzīvokļa pakalpojumu personām ar GRT.

4.4.4.
Būtu nepieciešams runāt par institūtu, kurš veic līdzekļu atguvi. Prakses ir dažādas. Dažviet to dara sociālie darbinieki, taču ņemot vērā pieaugošos apjomus un specifiku, kas nav sociālā darba pamatā, nepieciešams risināt kompetences robežas.

4.9.1.
Līdzatbildīgas institūcijas: LPS, NRC Vaivari, LNS, LNB, VM, profesionālās organizācijas, sociālo pakalpojumu sniedzēji priekšlikums papildināt ar augstskolām, kuras īsteno sociālā darba programmas, lai veidotu vienotu terminoloģiju

4.9.2.
Līdzatbildīgās institūcijas: Sociālo pakalpojumu sniedzēji; priekšlikums papildināt ar profesionālajām organizācijām un augstskolām, kuras īsteno sociālā darba programmas

7.1.1.
Norādām, ka valsts finansējumam šī mērķa sasniegšanai jābūt ne mazākam kā iepriekšējā gadā noteiktajam un tas indeksējams atbilstoši valstī noteiktās minimālas algas izmaiņām

7.2.
Norādām, ka šie uzdevumi pašvaldībām nebūtu nosakāmi kā obligāti. Katrai pašvaldībai jābūt tiesībām savu vajadzību ietvaros izvērtēt prioritārās nozares un atbilstoši izstrādāt nozares attīstību veicinošus atbalsta pasākumus.

7.3.
Norādām, ka šie uzdevumi pašvaldībām nebūtu nosakāmi kā obligāti. Katrai pašvaldībai jābūt tiesībām savu vajadzību ietvaros izvērtēt prioritārās nozares un atbilstoši izstrādāt nozares attīstību veicinošus atbalsta pasākumus.

7.3.1.
Norādām, ka palielinot atalgojumu atsevišķām pašvaldībā strādājošo grupām, pašvaldībām, lai saglabātu atalgojumu samērojamību, attiecīgi jāpārvērtē pārējo pašvaldībā nodarbināto atalgojums. Norādām, ka, realizējot šo uzdevumu,  pašvaldībām tiek samazināti finanšu resursi pašvaldību pārējo funkciju īstenošanai.
 

-