Atzinums

Informatīvā ziņojuma 2.pielikumā ES nozīmes biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas A un B scenārijos minēts, ka attiecīgi ārpus Natura 2000 teritorijām vai pārējās biotopu platībās ārpus Natura 2000 teritorijām tiek saglabātas esošās aizsardzības un apsaimniekošanas prasības. Vienlaicīgi Informatīvajā ziņojumā 8., 9. lpp. analizētas pašreizējās likumdošanas prasības ES biotopu saglabāšanā, kas, kā vispārzināms, nenodrošina pilnvērtīgu biotopu aizsardzību. Biotopu platībās ārpus Natura 2000 teritorijām  meža apsaimniekošana un izmantošana nav regulēta. 
 

-

Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" 27.06.2024. atzinumu nosūtījusi Zemkopības ministrijai atsevišķā vēstulē.

-

Zemkopības ministrija uztur iebildumu par protokollēmuma papildināšanu ar jaunu punktu, kurā Ministru kabinets pieņem zināšanai, ka, izpildot Informatīvajā ziņojumā un tā protokollēmumā noteiktos uzdevumus, tiem būs sociālekonomiska ietekme, tostarp ietekme uz valsts budžetu. Zemkopības ministrija savā iepriekšējā atzinumā ieteica pievienot LVM veiktās aplēses par koksnes resursu ieguves samazināšanos un tās ietekmi uz kokrūpniecību un meža nozari kopumā. Zemkopības ministrijai nav iebildumu, ja šīs aplēses aizstāj ar citiem sociālekonomiskajiem aprēķiniem, piemēram, informāciju par nepieciešamo kompensāciju apmēru par saimnieciskās darbības aprobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.
Vienlaikus informējam, ka Informatīvā ziņojuma projekta un tam pievienotā Protokollēmuma projekta apstiprināšanas gadījumā būtu tūlītēja ietekme uz koku ciršanas maksimālo apjomu galvenajā cirtē 2026.-2030. gadam. LVM aprēķini rāda, ka galvenās cirtes platība un secīgi koksnes produktu piegāžu apjoms Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem minētajā periodā samazināsies par 14 - 15%. Samazinājumu nebūs iespējams kompensēt ar citiem cirtes veidiem.
Ietekme uz mežsaimniecības apjomu ilgtermiņā: ne Informatīvā ziņojuma projekts, ne Protokollēmuma projekts nepasaka, kādā apjomā (kaut aptuveni) palielināsies Natura 2000 teritoriju kopējā platība un mežsaimnieciskās darbības aizliegumu apjoms. Tas neļauj noteikt paredzētā Natura 2000 teritoriju tīkla un mežsaimnieciskās darbības aizliegumu palielinājuma ietekmi uz LVM saimnieciskās darbības rādītājiem.
LVM aplēses rāda, ka Natura 2000 teritoriju palielināsies vismaz par 400 tūkst. ha. Tas liks būtiski samazināt LVM koksnes produktu ražošanas apjomu – vismaz par 3.4 milj. m3 gadā, tā samazinot arī valstij maksājamo dividenžu un nodokļu apjomu vismaz par 100 milj. EUR vidēji gadā, kā arī samazināsies pievienotā vērtība Latvijā ražotiem koksnes produktiem, samazinot arī Latvijas eksporta apjomu par 600-800 milj. EUR.

-

Zemkopības ministrijai ir nepieciešams plašāks skaidrojums par procesu kā tiks noteikti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības mērķi un kā tiks administrēta šī jaunā norma, kas paredz, ka Natura 2000 teritorijās pieļaujama tikai tāda saimnieciska darbība, kas nodrošina vai ir savietojama ar teritorijai noteiktajiem aizsardzības mērķiem  Uzskatām, ka normatīvajos aktos ir jānosaka konkrētas un administrējamas prasības biotopu aizsardzībai. Tādēļ rosinām šo protokollēmuma punktu papildināt ar jaunu teikumu  nosakot, ka saimnieciskās darbības aprobežojumi tiek noteikti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos vai individuālajos aizsardzības noteikumos.

4. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu saglabāšanu primāri Natura 2000 teritorijās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2024.gada 31.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, nosakot vispārēju nosacījumu, ka Natura 2000 teritorijās pieļaujama tikai tāda saimnieciska darbība, kas nodrošina vai ir savietojama ar teritorijai noteiktajiem aizsardzības mērķiem. Saimnieciskās darbības aprobežojumi tiek noteikti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos vai individuālajos aizsardzības noteikumos.

Uzskatām, ka normatīvajos aktos ir jānosaka konkrētas, administrējamas prasības biotopu aizsardzībai. Attiecīgi VMD neatbalsta Protokollēmuma 4.punkta redakciju, ka Likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” tiek noteikts tikai vispārējs nosacījums, ka Natura 2000 teritorijās pieļaujama tikai tāda saimnieciska darbība, kas nodrošina vai ir savietojama ar teritorijai noteikto aizsardzības mērķi.
 

-

Zemkopības ministrija uztur iebildumu, ka Natura 2000 teritorijām  aizsardzības mērķus nosaka kāda institūcija (VARAM vai DAP), jo pamatojoties uz teritorijas aizsardzības mērķiem tiek  noteikti aprobežojumi zemes īpašniekiem. Uzskatām, ka aizsardzības mērķiem ir jābūt sabiedrībā izdiskutētiem un apstiprinātiem ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām". Vienlaikus uzskatām, ka noteiktais termiņš 2024.gada 31,decembris nav pietiekams, lai šos mērķus varētu izdiskutēt un iekļaut likumā.

5. Lai nodrošinātu atbilstošu Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu, līdz 2025. gada 31. decembrim  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, iekļaujot tajā aizsardzības mērķus katrai Natura 2000 teritorijai.

Nav saprotams,  ko ietvers jēdziens  "prasības" Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzībai. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 5. panta deleģējums, kā arī minētā likuma 7. pantā noteiktais, kas definē terminu “biotopa aizsardzība” kā pasākumu kopumu “biotopam labvēlīga aizsardzības stāvokļa (statusa)” nodrošināšanai, kā arī institūciju pienākumus tā sasniegšanai.
Ierosinām vārdu "prasības" aizstāt ar vārdiem "papildus pasākumus", attiecīgi paredzot papildināt Sugu un biotopa likuma 7¹.pantu.


 

6. Lai nodrošinātu nepieciešamos pasākumus Eiropas Savienības nozīmes biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2024.gada 31.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā,  nosakot papildus pasākumus Eiropas Savienības nozīmes biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai visā valstī, arī ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

 

Zemkopības ministrija joprojām kategoriski iebilst Protokollēmuma projekta 7. punktā noteiktajam, ka Eiropas Savienības nozīmes biotopus valsts un pašvaldībās/publiskā īpašuma zemēs saglabā tādā platībā un vismaz tādā ekoloģiskā stāvoklī/kvalitātē, kā fiksēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.
Pašreiz sistēmā  "Ozols" nav atrodama informācija par biotopa ekoloģisko stāvokli/kvalitāti un nav skaidrs, kā tiks vērtēta saglabāšanas pakāpe, veicot kādu darbību, un, kas to veiks, kā arī nepieciešamais cilvēkresurss un  finansējums atbilstības pārbaudei. Bez tam minētās iestādes nav informētas par šo biotopu kvalitāti.
Bez tam neskatoties uz to, ka atkārtotai saskaņošanai nodotā Protokollēmuma projekta minētais punkts ir pilnveidots un paredz līdz 2024. gada 31. decembrim veikt izmaiņas Sugu un biotopu aizsardzības likumā, šāda uzdevuma apstiprināšanas gadījumā tiktu izveidots jauns tiesiski neregulēts saimnieciskās darbības aprobežojuma veids, kas saimniecisko darbību plānošanu padarītu vēl neskaidrāku kā tas ir šobrīd. Tas atļautu jaunu aizsargājamu platību noteikšanu ārpus tiesību aktu normās noteiktā procesa - konkrētās vietas izvērtējuma un aizsardzības režīma noteikšanas bez ekonomiskās un sociālās ietekmes vērtējuma, kā arī ieinteresēto pušu iesaistes.Zemopības ministrija neatbalsta, ka saimnieciskās darbības aprobežojumi tiek noteikti šāda procesā.
Informējam arī, ka Zemkopības ministrija ir saņēmusi vēstules no pašvaldībām, kuras lūdz izvērtēt iespēju kompensēt mežsaimnieciskās darbības aprobežojumus teritorijās, kurās negaidīti tiek rosināts veidot mikroliegumus.

 

Svītrot punktu.

Pašreiz DDPS Ozols nav atrodama informācija par biotopa ekoloģisko stāvokli/kvalitāti un nav skaidrs, kā tiks vērtēta saglabāšanas pakāpe, veicot kādu darbību, un, kas to veiks, kā arī nepieciešamais cilvēkresurs un  finansējums atbilstības pārbaudei.
 

-

Vēršam uzmanību, ka punktā noteiktā uzdevuma izpildes termiņš jau ir nokavēts.

-

Zemkopības ministrija aicina sasaukt starpinstitūciju sanāksmi, lai pārrunātu ministriju un citu institūciju sniegtos iebildumus, kā arī gūtu izpratni par protokollēmumā ietverto VARAM uzdevumu plānoto izpildi.

-