Atzinums

Attiecībā uz kravas pārvadājumu licencēšanu Autopārvadājumu likuma 6.panta desmitā daļa nosaka, ka "Pārvadātājs, tā likumiskie pārstāvji un pārvadājumu vadītājs atbilst regulas Nr. 1071/2009 6. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajām labas reputācijas prasībām." Attiecībā uz pasažieru pārvadājumu licencēšanu identiska tiesību norma ir ietverta Autopārvadājumu likuma 30.panta vienpadsmitajā daļā. Savukārt Ministru kabineta 2020.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.194 "Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus" (turpmāk - Noteikumi Nr.194) 4.4.apakšpunkts nosaka, ka, lai pieņemtu lēmumu par licences izsniegšanu, Autotransporta direkcija iegūst šādu informāciju un pārliecinās par pārvadātāja likumisko pārstāvju un pārvadājumu vadītāja atbilstību labas reputācijas prasībām, pārbaudot informāciju Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistrā saskaņā ar regulas Nr. 1071/2009 6. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktu. Vēršam uzmanību, ka Noteikumu Nr.194 4.4.apakšpunktā ietvertais regulējums ir attiecināms, gan uz kravas pārvadājumu licencēšanu, gan arī uz pasažieru pārvadājumu licencēšanu.
Ar likumprojekta 2.pantā piedāvātajiem grozījumiem ir paredzēts papildināt Autopārvadājumu likuma 6.panta desmito daļu ar jaunu teikumu, nosakot, ka "Labas reputācijas izvērtēšanā tiek ņemta vērā kriminālsodāmība pārkāpumos par regulas Nr. 1071/2009 6. pantā minētajām jomām valstīs, par kurām Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir iegūstama informācija no Sodu reģistra." Likumprojektā nav paredzēta identisku grozījumu izdarīšana arī Autopārvadājumu likuma 30.panta vienpadsmitajā daļā.
Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.apakšpunktā ir norādīta šāda informācija:
"Izvērtējot pārvadātāju atbilstību labas reputācijas prasībai atbilstoši Regulas Nr.1071/2009 6. pantā noteiktajam, kriminālsodāmības pārbaude ir noteikta Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”, savukārt no Sodu reģistrā saņemamais  informācijas apjoms ir norādīts minēto noteikumu anotācijā, kurā norādīts, ka tiek saņemta informācija par kriminālsodāmību Eiropas Savienības dalībvalstīs. Izvērtējot šo regulējumu, secināms, ka iepriekšminētā norma būtu jānosaka Likumā (Likuma 6.panta desmitā daļa)".
Norādām, ka likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.apakšpunktā norādītā informācija nav uzskatāma par pietiekamu, lai pamatotu Autopārvadājumu likuma 6.panta desmitajā daļā piedāvāto grozījumu nepieciešamību, jo īpaši tādēļ, ka ar minētajiem grozījumiem tiek paredzētas izmaiņas tikai attiecībā uz kravas pārvadājumu licencēšanu.
Vienlaikus norādām, ka likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.1.apakšpunktā nav paredzēta attiecīgu grozījumu izdarīšana Noteikumu Nr.194 4.4.apakšpunktā ietvertajā regulējumā. Līdz ar to nav saprotama Noteikumu Nr.194 4.4.apakšpunktā ietvertā regulējuma turpmākā attiecināmība uz kravas pārvadājumu licencēšanu.
Ņemot vērā minēto, likumprojekta 2.pantā piedāvāto grozījumu, kas paredz papildināt Autopārvadājumu likuma 6.panta desmito daļu ar jaunu teikumu, izdarīšana nav atbalstāma.
 

-

Ar likumprojekta 5.pantā piedāvāto 25.panta trešās daļas regulējumu un attiecīgi arī ar likumprojekta 13.pantā piedāvātajiem grozījumiem 54.panta divdesmit devītajā daļā ir paredzēts noteikt atbildību diviem jauniem subjektiem. Šo jauno subjektu apzīmēšanai likumprojektā tiek lietoti termini "līgumslēdzējs" un "apakšuzņēmējs". Taču, ņemot vērā to, ka Autopārvadājumu likumā šobrīd šādi termini netiek lietoti, tad nav saprotams arī to tvērums, proti, nav saprotama šo terminu attiecināmība uz autopārvadājumu jomu. Līdz ar to nepieciešams papildināt likumprojektu ar jaunām tiesību normām, izdarot attiecīgus grozījumus Autopārvadājumu likuma 1.pantā, proti, papildinot to ar šo abu jauno terminu skaidrojumiem.

-

1) papildināt 52.⁵ pantu ar attiecīgā apakšpunkta kārtas numuru (izlaists), attiecīgi turpinot secīgu apakšpunktu numerāciju, proti:" 4) transportlīdzekļa vadītāja darba līguma sākuma datumu; [...]"
2) papildināt 52.⁷ panta pirmo daļu aiz skaitļa un vārdiem: "1) Valsts policijai;" ar skaitli un vārdiem "2) Valsts robežsardzei;", attiecīgi turpinot secīgu apakšpunktu numerāciju (iekļaujot Valsts robežsardzi kā vienu no kompetentajām iestādēm, kurai ir nodrošināma piekļuve IMI (par minētā nepieciešamību VRS informēja IeM ar VRS 14.05.2021. vēstuli Nr.23-5/1660));
3) papildināt 52.⁷ panta otro daļu aiz vārdiem "Valsts policijas" ar vārdiem "vai Valsts robežsardzes" (arī Valsts robežsardze veic kontroles pasākumus uz ceļa, kuru laikā var konstatēt transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas noteikumu pārkāpumus).
Ņemot vērā to, ka autopārvadājuma pakalpojumi ir viena no jomām, kurā pastāv trešo valstu valstspiederīgo nelegālās nodarbinātības risks un, lai Valsts robežsardze efektīvi nodrošinātu ārzemnieku uzturēšanās un nodarbinātības kontroli Latvijas Republikā, tai kā kontrolējošajai iestādei būtu nepieciešamas piekļuves tiesības IMI (attiecīgajai sadaļai). Pārvadātāju iesniegtā dokumentācija, kura būs pieejama IMI, jau pārbaudes laikā kalpos kā pierādījums likumīgai/nelikumīgai nodarbinātībai, līdz ar to tiks paātrinātas nodarbinātības pārbaudes.

52.⁵ pants. Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācija
[...]
4) transportlīdzekļa vadītāja darba līguma sākuma datumu;
5) plānoto nosūtīšanas saķuma un beigu datumu;
6) visu pārvadātāja rīcībā esošo transportlīdzekļu reģistrācijas numurus, ar kuriem plānots veikt pārvadājuma pakalpojumu nosūtīšanas periodā;
7) informāciju par to, vai autopārvadājuma pakalpojumi ir kravu pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, straptautiskie pārvadājumi vai kabotāžas pārvadājumi.
52.⁷ pants. Kompetentās iestādes
(1) Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām institūcijām, piekļuve IMI nodrošināma:
1) Valsts policijai;
2) Valsts robežsardzei;
3) Valsts darba inspekcijai;
4) Autotransporta direkcijai;
(2) Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs nav izpildījis šā likuma 52.³ pantā minētos pienākumus, Valsts darba inspekcija, pamatojoties uz Valsts policijas vai Valsts robežsardzes sniegto informāciju par kontroles uz ceļa laikā fiksētajiem transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas noteikumu pārkāpumiem [...].

Ar likumprojekta 18.pantā piedāvātajiem grozījumiem 60.panta pirmajā daļā ir paredzēts izteikt jaunā redakcijā tiesību normu par pašvaldību administratīvajām komisijām vai apakškomisijām noteikto kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā autopārvadājumu jomā. Proti, ar minēto tiesību normu tiek paredzētas pašvaldības administratīvās komisijas vai apakškomisijas tiesības izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu par Autopārvadājumu likuma 57.pantā (izņemot tā ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu) un 57.¹panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem. Savukārt tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai šajā tiesību normā tiek paredzētas Valsts policijai vai pašvaldības policijai. Tādējādi pēc būtības ar šo tiesību normu tiek paredzēta kompetento iestāžu dalītā kompetence administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā par attiecīgajiem pārkāpumiem.
Taču vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši likumprojekta 18.pantā piedāvātajiem grozījumiem 60.panta ceturtajā un piektajā daļā, gan Valsts policijai, gan arī pašvaldības policijai tiek paredzētas tiesības veikt pilnu administratīvā pārkāpuma procesu, tostarp arī izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, par Autopārvadājumu likuma 57.pantā un 57.¹panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem. Līdz ar to nav saprotams, kādos gadījumos praksē vispār būtu piemērojama kompetento iestāžu dalīta kompetence, veicot administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem autopārvadājumu jomā.
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka Autopārvadājumu likumā nav nepieciešams paredzēt pašvaldību administratīvajām komisijām vai apakškomisijām kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā autopārvadājumu jomā, proti, Autopārvadājumu likuma 60.panta pirmā daļa no Autopārvadājumu likuma ir izslēdzama.

-

Papildināt Anotācijas sadaļas "Problēmas un risinājumi. Problēmas apraksts" 6.punkta "Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus" 4.rindkopu aiz skaitļa un vārdiem "1) Valsts policijai"  ar skaitli un vārdiem "2) Valsts robežsardzei;", turpinot attiecīgu apakšpunktu numerāciju.
Jāatzīmē, ka arī Valsts robežsardze veic kontroles pasākumus uz ceļa, kā laikā var konstatēt transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas noteikumu pārkāpumus, līdz ar ko Valsts robežsrdzei kā kontrolējošajai iestādei (ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, nodarbinātības, izceļošanas un tranzīta kontrole Latvijas Republikā) ir nepieciešamas piekļuves tiesības IMI attiecīgajai sadaļai. Pārvadātāju iesniegtā dokumentācija, kura būs pieejama IMI, jau pārbaudes laikā kalpos kā pierādījums likumīgai/nelikumīgai nodarbinātībai, līdz ar to paātrinot nodarbinātības pārbaudes. (Valsts robežsardze, izvērtējot Mobilitātes pakotnes I regulējuma pārņemšanu transportlīdzekļu vadītāju norīkošanas jomā, jau 14.05.2021. informēja IeM (VRS 14.05.2021. vēstule Nr.23-5/1660), ka Valsts robežsardzei būs nepieciešamas piekļuves tiesības IMI jaunizveidotajai sadaļai.

[...] Ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās iestāžu kompetences, Likumprojekts paredz, ka, lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām iestādēm, piekļuve ar IMI savienotajai publiskajai saskarnei nodrošināma:
1) Valsts policijai;
2) Valsts robežsardzei;
3) Valsts darba inspekcijai;
4) VSIA "Autotransporta direkcija".

Izvērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 2.pantā piedāvātajā 6.panta pirmajā daļā ietverto atsauci uz Regulu 1071/2009, ņemot vērā to, ka Regulas 1071/2009 3.pants nosaka nevis speciālās atļaujas (licences) kravas komercpārvadājumiem ar kravas transportlīdzekli saņemšanas nosacījumus, bet gan autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas prasības.

-

Precizēt atsauci uz regulas Nr. 1071/2009 3. pantu, jo tā saturs ir plašāks par piedāvātās normas regulējamā jautājuma saturu.

-

Izsakam priekšlikumu likumprojekta anotācijā iekļaut precīzāku skaidrojumu, ko nozīmē laba reputācija regulas Nr.1071/2009 izpratnē.

-

Precizēt atsauci uz regulas Nr. 1071/2009 6. panta daļu, norādot konkrētas daļas un punktus.

-

Nav saprotams terminu "līgumslēdzējs" un "apakšuzņēmējs" saturs, lūdzam papildināt projektu, iekļaujot tajā minēto terminu satura skaidrojumu.

Regulas Nr.1072/2009 II un III nodaļa nosaka ne vien prasības pārvadājumu veikšanai, bet arī, piemēram, kopienas atļaujas piešķiršanu, transportlīdzekļa vadītāja atestācijas piešķiršanu, atsauci uz minēto starptautisko tiesību aktu nepieciešams precizēt.
 

-

Izvērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 7.pantā piedāvātajā 30.panta pirmajā daļā ietverto atsauci uz Regulu 1071/2009, ņemot vērā to, ka Regulas 1071/2009 3.pants nosaka nevis speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu saņemšanas nosacījumus, bet gan autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas prasības.

-

Iesakām precizēt atsauci uz regulas Nr. 1071/2009 3. pantu, minot konkrētu daļu un punktu.

-

Aizstāt vārdu "vispārpieņemtajā" vārdiem "normālajā (vispārpieņemtajā)", viedojot vienveidīgu terminoloģiju normatīvajos aktos, pielīdzinot to, piemēram, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 6.panta ceturtajā daļā lietotajai terminoloģijai.

-

Aizstāt saīsinājumu "u.c." ar vārdiem "un citos gadījumos".

-

Papildināt 34.1 panta nosaukumu, ietverot tajā norādi uz normu attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pēc pieprasījuma.
 

-

Izvērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 12.pantā piedāvātajā 52.²panta pirmās daļas 2.punktā ietverto regulējumu. Ar minēto tiesību normu paredzēts transponēt Direktīvas 2020/1057 1.panta 4.punkta otrajā daļā ietverto regulējumu. Taču vēršam uzmanību, ka Direktīvas 2020/1057 1.panta 4.punkta otrajā daļā ir minēta ne vien pasažieru uzņemšana un izlaišana citā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet arī to uzņemšana un izlaišana trešajās valstīs. Līdz ar to izvērtējams, vai arī likumprojekta 12.pantā piedāvātajā 52.²panta pirmās daļas 2.punktā ietvertais regulējums nebūtu attiecināms arī uz pasažieru uzņemšanu un izlaišanu trešajās valstīs.

-

Precizēt atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006. Projekta 12.pantā paredzētajā V1 nodaļas 52.1 panta otrajā daļā lietots minētā starptautiskā normatīvā akta iepriekš neatrunāts saīsinājums, savukārt, 52.2 panta pirmās daļas 2.punkta "c" apakšpunktā norādīts pilnais tā nosaukums un saīsinājums.





 

-

Aizstāt projekta 12.pantā paredzētajā V1 nodaļas 52.1 panta pirmajā daļā vārdus "pārvadātājā rīcībā" ar vārdiem "pārvadātāja rīcībā".
 

-

Skaidrot terminu "līgumslēdzējs" un "apakšuzņēmējs" saturu.

-

Izvērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 18.pantā piedāvāto 60.panta ceturto un piekto daļu, kurā tiek paredzēta attiecīgi pašvaldības policijas un Valsts policijas kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par visiem Autopārvadājumu likuma 57.pantā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Vēršam uzmanību uz to, ka ar likumprojekta 18.pantā piedāvātajiem grozījumiem Autopārvadājumu likuma 60.pantā kā kompetentā iestāde administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā par Autopārvadājumu likuma 57.panta ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem tiks noteikts Valsts ieņēmumu dienests. Līdz ar to izvērtējams, vai administratīvā pārkāpuma procesa veikšana par Autopārvadājumu likuma 57.panta ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir saglabājama arī pašvaldības policijas un Valsts policijas kompetencē.
Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta 18.pantā piedāvātajam 60.panta trešās daļas regulējumam administratīvā pārkāpuma procesa veikšana par Autopārvadājumu likuma 57.panta ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir izņemta arī no pašvaldības kontroles dienesta kompetences.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 7.4.apakšpunkta 4.punktā minēto informāciju, ņemot vērā to, ka atbilstoši likumprojekta 18.pantā piedāvātajiem grozījumiem Autopārvadājumu likuma 60.pantā tiek paplašināta kompetento iestāžu (tostarp, gan Valsts ieņēmumu dienesta, gan arī Valsts policijas, pašvaldības policijas un pašvaldības kontroles dienesta) kompetence administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā autopārvadājumu jomā.

-