Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā” (24-TA-1731).
Izstrādātais likumprojekts LTRK ieskatā vēl būtiskāk ierobežo mazumtirgotāju tiesības neatkarīgi izvēlēties savus uzņēmējdarbības principus un mehānismus tirgū, tādēļ ir nepieciešama rūpīgāka likumprojektā iekļauto noteikumu pamatojuma un ietekmes izvērtēšana. Likumprojekta anotācijā ir atsauce uz Konkurences padomes (turpmāk – KP) 2024. gadā publicēto tirgus uzraudzības ziņojumu “Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzība” (turpmāk – Ziņojums). Jāņem vērā, ka tajā analizē tikai nelielu daļu no Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem. LTRK ieskatā ziņojumā atspoguļotie KP secinājumi nav pietiekams pamats likumprojekta ierosināšanai, jo izpēte un analīze nav veikta citās lauksaimniecības un pārtikas produktu grupās.

Vienlīdzīga attieksme, nediskriminēšana
LTRK ieskatā nav atbalstāma ierosinātā 5. panta pirmās daļas 17. punkts. Šī tiesību norma nav pietiekami skaidri definēta un var tikt plaši interpretēta, jo, piemēram, arī preču/produktu izvietojums mazumtirdzniecības veikala plauktā var tikt interpretēts kā nelabvēlīgu apstākļu radīšana. Anotācijā kā pamata risināmā problēma ir norādīta – uzcenojums, kuru mazumtirgotāji piemēro Latvijā ražotajām precēm. LTRK vērš uzmanību, ka katrs mazumtirgotājs savu mazumtirdzniecības cenu veidošanas politiku nosaka neatkarīgi un individuāli. Uzcenojuma aprēķins ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, kurus zina un nosaka tikai pats mazumtirdzniecības uzņēmums. Šāda valsts iejaukšanās uzņēmuma darbībā rada būtisku mazumtirdzniecības darbības ierobežojumu un apdraud brīvas tirgus ekonomikas pastāvēšanu.
Nav saprotams, kāpēc ražotājs, kas veicis ievērojamas investīcijas preces attīstībā, zīmolā un atpazīstamībā, un par kura precēm patērētājs ir gatavs maksāt šobrīd noteikto brīvā tirgus cenu, tiek nostādīts nevienlīdzīgā konkurences situācijā, nosakot, ka pircējam (tirgotājam) ir jāpiemēro tam tādi paši nosacījumi kā ražotājam, kas šādas investīcijas nav veicis, bet slēdz salīdzināmu darījumu ar pircēju.
Turklāt, saskaņā ar KP Ziņojumā secināto, nevienmērīgs/nesamērīgs uzcenojums ir sastopams tikai 1/3 mazumtirdzniecības uzņēmumu, kuru datus ir apstrādājusi KP, un tikai 50% no Ziņojumā aplūkotajām precēm uzcenojums bijis augstāks tieši nacionālās izcelsmes precēm. Ziņojumā ir norādīts, ka, lai arī uzcenojums ir konstatēts visām Ziņojumā aplūkotajām precēm, tomēr precēm gaļas, olu un zivju produktu kategorijās uzcenojums, salīdzinot ar ārpus Latvijā ražotajām precēm, nav tik liels kā precēm kategorijās, piens, piena produkti un maize un graudu produkti. LTRK ieskatā šie dati neliecina par uzcenojumu kā aktuālu problēmu un tās risināšanu kā pamatojumu likumprojekta virzīšanai. Uzcenojums ir normāla tirgus ekonomikas sastāvdaļa, kas ļauj uzņēmumiem visās nozarēs segt savas izmaksas un gūt peļņu.
Šāds priekšlikums ir salīdzināms ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā paredzēto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli, piemērojot netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas (LESD 102. panta a) punkts) vai atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus (LESD 102. panta c) punkts). Šis priekšlikums faktiski izslēdz nepieciešamību konstatēt dominējošu stāvokli un par regulējuma subjektu atzīst jebkuru saimnieciskās darbības veicēju, kurš iepērk pārtikas un lauksaimniecības preces un kura pēdējā finanšu gada neto apgrozījums ir pārsniedzis 2 000 000 EUR. Tādējādi ir būtiski ņemt vērā šo aspektu un izvērtēt, vai piedāvātais priekšlikums ir saderīgs ar ES regulējumu kaut vai tiktāl, cik to prasa konkurences tiesību harmonizācijas starp dalībvalstīm konteksts

Norēķinu termiņi
Nav atbalstāms norēķinu termiņa ierobežojumu - 30 dienas attiecināt uz visām pārtikas un lauksaimniecības precēm ne tikai ātrbojīgām.  Gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, gan Civillikums paredz iespēju noteikt norēķinu termiņu par precēm līdz 60 dienām, ja līgumslēdzējas puses par to savstarpēji vienojas un neuzskata par nesamērīgi garu norēķinu termiņu. Lauksaimniecības un pārtikas preču, kas nav ātrbojīgas, vidējais aprites termiņš tirdzniecības vietā var pārsniegt 30 dienas, tādēļ noteikt 30 dienas kā maksimālo norēķinu termiņu nav samērīgi attiecībā pret mazumtirgotāju.  Uzskatām, ka jebkurš ar likumu noteikts ierobežojums pirms tā ieviešanas ir rūpīgi jāizvērtē un jāpieņem pamatots risinājums. Likumprojekta anotācijā nav atrodama neviena atsauce uz kādu aptauju vai pētījumu, kas šādu nepieciešamību pamatotu.
Turklāt šobrīd ir būtiski norādīt, ka Eiropas Komisija šobrīd veic minētās direktīvas izvērtējumu. LTRK rīcībā esošā informācija liecina, ka izvērtējums, ka pētījums tiks pabeigts līdz 2025. gada 1. novembrim, un ļoti ticami, ka Eiropas likumdevējs nāks ar piedāvājumu direktīvas grozījumiem. Ja grozījumi likumā tiek pieņemti ātrāk, tie var nonākt pretrunā ar Eiropas Komisijas secinājumiem un rekomendācijām, padarot šo grozījumu pieņemšanu par pārsteidzīgu un pastāv iespēja divreiz ļoti īsā laikā veikt būtiskas izmaiņas uzņēmējdarbības vidē.
Tāpat LTRK norāda, ka šobrīd Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome aktīvi strādā pie regulas priekšlikuma maksājumu kavējumu novēršanai.

Vienpusēji līguma grozījumi
LTRK iebilst pret izmaiņām NTAPL 5. panta pirmās daļas 1.punktā. Preču sortiments arī ir lielums, kuru mazumtirdzniecības uzņēmums izvēlas ievērojot dažādus apstākļus, tai skaitā pieprasījumu, sezonu u.tml. Piemērojot šādu ierobežojumu,  mazumtirgotājam tiek uzlikts papildu slogs katru izmaiņu preču sortimentā saskaņot ar preču piegādātāju, kas prasa papildu resursus un laiku, un ierobežo mazumtirgotāja tiesības izvēlēties to preču klāstu, kuru tas vēlas pārdot savā tirdzniecības vietā.
LTRK ieskatā ir nepieciešams detalizētāks juridisks izvērtējums par šāda ierobežojuma atbilstību brīvā tirgus principiem, līgumu slēgšanas (t.sk. līguma satura) izvēles brīvībai u.tml. Likumprojekts liek akcentu uz piegādātāja aizsardzību, neiedziļinoties šāda ierobežojuma sekās uz patērētāja interesēm, produkta cenu, objektīvu iepircēja nepieciešamību izņemt produktu no sortimenta u.tml. Nav samērīgi iepircējam uzlikt par pienākumu iegādāties produktu, ja neparedzētu iemeslu dēļ ir paredzams, ka tam vairs nebūs noiets. Tāpat jāņem vērā, ka šādam ierobežojumam var būt arī citas negatīvas, šobrīd anotācijā neidentificētas sekas. Tā, piemēram, pircēji var izvēlēties slēgt īstermiņa piegādes līgumus ar piegādātājiem, nodrošinoties, ka tie nekļūst par situācijas ķīlniekiem, ja piegādātājs vēlāk nepiekrīt kādas preces izslēgšanai no sortimenta, vai vairāk ieguldīt tieši privātā zīmola preču ražošanā, jo attiecībā uz tām šāda ierobežojuma izslēgšanai no sortimenta nebūs.
 

-