Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projektu anotācijā ir minēts, ka Minētā vienreizējā izmaksa būs ar fiskāli neitrālu ietekmi, jo finansējums minētajam mērķim tiks novirzīts no valsts budžetā paredzētā finansējuma elektroenerģijas tarifu kompensēšanai 2024. gadā. Ministru kabinets 2023. gada 29. septembra sēdē (protokols Nr. 47, 43. §), pieņemot informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam”, pieņēma lēmumu no 2024. gada akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu maksājumiem 74. resorā "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" rezervēt papildu finansējumu prioritārajam pasākumam “Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai” 2024. gadā 50 000 000 euro apmērā. Saskaņā ar aplēsēm gada laikā varētu būt ap 200 elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāju, kas varētu izdarīt izvēli pārejai uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu. Tādējādi prognozējamās izmaksas neto uzskaites sistēmā saražotās elektroenerģijas pārpalikuma izmaksai varētu veidot ap 120 000 euro. Nodokļu nomaksa par finansiālā vērtībā izteiktā uzkrājuma pārpalikuma vienreizējo izmaksu tiek veikta saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" .
Sistēmas operators norāda, ka anotācijā minētajā pasākumā "Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai" atvēlētie līdzekļi primāri tiks novirzīti elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai un pēc sistēmas operatora aprēķiniem no piešķirtajiem finanšu līdzekļiem nepaliks tādu finanšu līdzekļu, kas būtu novirzāmi lietotāja elektroenerģijas uzkrājuma pārvēršanai finansiālajā vērtībā. Sistēmas operators uzsver, ka vēl joprojām nav rasta vienota izpratne par pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai. Sistēmas operatora ieskatā anotācija ir papildināma ar informāciju no kāda finansējuma avota plānots finansēt lietotājiem izmaksātās vienreizējā izmaksas, ja no pasākumā  “Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai” atvēlētie līdzekļi tiks izsmelti tā sākotnējam paredzētajam mērķim.
 

-

Ņemot vērā, ka aizvien biežāk aktualizējas jautājums par neto uzskaites sistēmā izveidotā uzkrājuma pārcelšanu lietotāja maiņas gadījumā, kad ir iestājusies iepriekšējā lietotāja nāve, lūdzam papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta sadaļu "Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma" ar jaunu punktu un papildināt anotāciju ar informāciju, ka šādu lietotāju maiņas gadījumā, jaunajam lietotājam tiek saglabāta iespēja būt neto uzskaites sistēmas dalībniekam.

XX. Sistēmas operators pārceļ iepriekšējā lietotāja objektā izveidoto elektroenerģijas neto uzskaites sistēmā izveidojušos uzkrājumu uz jauno lietotāju, kas pieteicis lietotāja maiņu attiecīgajam objektam, ja lietotāja maiņa notiek iepriekšējā lietotāja nāves gadījumā.

Ar Ministru kabineta noteikumu 1.15.apakšpunktu Ministru kabineta noteikumu 17. punktā tiek dzēsti vārdi " Pārtraucot neto uzskaites sistēmas izmantošanu vai". Lai arī kā viens no iespējamiem pārtraukšanas gadījumiem ir ietverts Ministru kabineta noteikumu 1.18.apakšpunktā, tomēr, sistēmas operators norāda, ka 1.18.apakšpunktā ir ietverts izsmeļošs un tikai viens no iespējamiem pārtraukšanas gadījums, respektīvi, lietotāja pāreja no neto uzskaites sistēmu uz neto norēķinu sistēmu. Sistēmas operators vērš uzmanību, ka lietotājs neto uzskaites sistēmu var pārtraukt arī citos gadījumos, pēc paša vēlēšanās vai pārejot pie iepircēja, līdz ar to arī šādos pārtraukšanas gadījumos normatīvajā aktā ir jānosaka,  ka uzkrātais uzkrājums neto uzskaites sistēmā tiek dzēsts.

17.Pārtraucot neto uzskaites sistēmas izmantošanu vai veicot lietotāja maiņu objektā, uzkrātais saražotās elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts, izņemot šo noteikumu 18.³ punktā minētajā gadījumā.

Ministru kabineta noteikumos ir regulēts izsmeļošs neto norēķinu sistēmas uzsākšanas brīdis, tā ir nākamā diena, kad sistēmas operators ir saņēmis attiecīgo informāciju no tirgotāja. Sistēmas operators vērš uzmanību, ka jauna aktīvā lietotāja gadījumā sistēmas operatora pēc atļaujas izdošanas veic lietotāja saražotās elektroenerģijas uzskaiti, līdz ar to, nebūtu pamatoti ierobežot pušu rīcības brīvību, ja lietotājs ar tirgotāju vienojas par jau iepriekš saražotās elektroenerģijas pārdošanu pirms 18.¹⁰ punktā minētā līguma noslēgšanas, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka lietotājam pirms līguma noslēgšanas ir jāiegūst atļauja no sistēmas operatora. Savukārt gadījumos, kad sistēmas operators jau iepriekš ir izdevis atļauju un notiek lietotāju maiņa vai lietotājs maina norēķinu sistēmas (no NUS uz NNS), tad lietotāja saražotās un tīklā nodotā elektroenerģijas uzskaite neto norēķinu sistēma notiek ar nākamo dienu. Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, ka  klientam neto norēķinu perioda ietvaros, kamēr tiek slēgts līgums ar tirgotāju par neto norēķinu sistēmas izmantošanu ir iespējams uzsākt nodoto elektroenerģiju tīklā un to pārdot pārdošanu jau ar atļaujas dienu, ja ir tāda vienošanās ar tirgotāju, tādējādi tiktu samazināts bezatlīdzībā nodotais apjoms sistēmas operatoram. Sistēmas operators piedāvā izteikt 18.¹² un papildināt Ministru kabineta noteikumu projektu ar papildus punktu

18.¹² No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektos elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu sāk ar tekošā norēķinu perioda ietvaros tirgotāja  noradīto datumu, bet ne ātrāk kā par sadales sistēmas operatora izdotās atļaujas datumu elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu kādā no aktīvā lietotāja objektiem.
XX. Veicot lietotāja maiņu objektā vai lietotājam pārnākot no citas norēķinu sistēmas uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu sāk ar tekošā norēķinu perioda ietvaros tirgotāja  noradīto datumu, bet ne ātrāk kā ar nākamo dienu pēc tam, kad sadales sistēmas operators saņēmis šo noteikumu 18.¹⁰ punktā noteikto informāciju.

Lūdzam 1.19. apakšpunktu pārcelt uz Ministru kabineta noteikumu vispārīgo sadaļu, ņemot vērā, ka minētais regulējums būtu attiecināms uz visiem gadījumiem ne tikai neto uzskaites sistēmas piemērošanas gadījumā. Papildus norādām, ka minētā norma būtu jāveido daudz plašāk, aptverot plašāku tvērumu. Sistēmas operators ierosina pārcelt un papildināt Ministru kabineta noteikumus ar jaunu 3.¹ punktu.

3.¹ Ja tirgotājs nav paziņojis sadales sistēmas operatoram, ka lietotājs ir vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu vai elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu, elektroenerģijas ražošana notiek bez sadales sistēmas operatora izdotas atļaujas vai norēķiniem par objektā patērēto un sistēmā nodoto elektroenerģiju netiek piemērota elektroenerģijas neto uzskaites sistēma, lietotāja elektrotīklā nodotā elektroenerģija tiek nodota sadales sistēmas operatoram bezatlīdzības lietošanā.

Attiecībā par Ministru kabineta noteikumu 1.20.- 1.27.apakšpuktu, sistēmas operators ierosina saglabāt esošo centralizēto tirgus modeli un regulējumu veidot tā, ka tirgotājs kopā ar līgumu par neto norēķinu sistēmas izmantošanu informē klientu par uzkrājuma pārvēršanu finansiālajā izteiksmē un pieņem iesniegumu no lietotāja, kurā ir norādīts bankas konta numurs, tādējādi samazinot administratīvo slogu lietotājam. Tādējādi tiks nodrošināts, ka klients tiks informēts un nepalaidīs garām iespēju uzkrājuma izņemšanai, kā arī savlaicīgi jau tiks informēts par nodoļu ietekmi uz izmaksājamo summu. Uz doto brīdi grozījumi nav vērsti uz lietotāju interesēm, jo ievieš jaunus administratīvos šķēršļus, kas iepriekš nav tikuši noteikti. Noteikumu projektā ietvertā kārtība paredz lietotājam veikt darbības, ko tas var veikt pie tirgotāja vienuviet. Precizētais Noteikumu projekts neveicina elektroenerģijas centrisko modeli, kas priekš lietotājiem ir pats draudzīgākais risinājums. Papildus lūdzam papildināt anotāciju, ka sistēma operators lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu finansiālo vērtību izmaksās ne ātrāk kā nākamajā norēķinu periodā.

18.² Ja mājsaimniecības lietotājs līdz 2025. gada 28. februārim kļūst par neto norēķinu sistēmas dalībnieku, sadales sistēmas operators pēc informācijas saņemšanas no tirgotāja par vienošanās noslēgšanu ar aktīvo lietotāju par dalību elektroenerģijas neto norēķinu sistēmā un lietotāja pieteikumu par elektroenerģijas uzkrājumu finansiālā vērtībā izmaksāšanu, izsaka mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu finansiālā vērtībā, kas ir iepriekšējā gada vidējā elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala cena par megavatstundu. Mājsaimniecības elektroenerģijas uzkrājums, kas tiek izteikts finansiālā vērtībā, nepārsniedz 600 euro.";
18.³ Mājsaimniecības lietotājam ir tiesības šo noteikumu 18.² punktā minēto elektroenerģijas uzkrājumu, kas izteikts finansiālā vērtībā izmantot elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu segšanai.
18.⁴ Tirgotājam ir pienākums iegūt no mājsaimniecības lietotāja pieteikumu par elektroenerģijas uzkrājuma finansiālas vērtības izmaksāšanu vai atteikšanos no tās, ja mājsaimniecības lietotājs kļūst par neto norēķinu sistēmas dalībnieku līdz šo noteikumu 18.² punktā minētajam termiņam.
18.⁵ Elektroenerģijas sadales sistēmas operators izmaksā mājsaimniecības lietotājam uz pieteikumā norādīto bankas kontu šo noteikumu 18.² punktā minēto uzkrājumu, kas izteikts finansiālā vērtībā pēc tam, kad tirgotājs ir informējis sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas uzsākšanu un saņemto lietotāja pieteikumu par piekrišanu šo noteikumu 18.² punktā minētā maksājuma veikšanai

Ar Ministru kabineta noteikumu 1.21. apakšpunktu tiek papildināts Ministru kabinetu noteikumi ar jaunu 18.⁴ punktu, kurā tiek paredzēta lietotāja uzkrātās elektroenerģijas izteikšana finansiālajā vērtībā un tās izmaksa. Lūdzam papildināt anotāciju un ietvert plašāku skaidrojumu par iedzīvotāja ienākuma nodokļa nomaksas kārtību. Lai nodrošinātu lietotajiem lielāku skaidrību par faktiski izmaksājamo finansiālo vērtību, lūdzam anotācijā uzskatāmā veidā ietvert aprēķina piemēru, norādot, ka sistēmas operators ieturēs lietotāja iedzīvotāja ienākuma nodokli, kāda finansiālā vērtība paliek pāri pēc nodokļa ieturēšanas, kādu summu lietotājs var attiecināt uz sistēmas pakalpojuma maksas segšanai un kāda ir galīgā summa, ko sistēmas operators izmaksātu lietotājam.
 

-

AS "Sadales tīkls" konceptuāli iebilst, ka AS "Sadales tīkls" tiktu noteikta jauna uzraudzības un kontroles funkcija, kas noteikta ar Ministru kabineta noteikumu projekta 1.27 apakšpunktā ietverto Ministru kabineta noteikumu 18.¹⁷-18.²¹ punktu. AS "Sadales tīkls" skaidro, ka:
pirmkārt, sistēmas operatora rīcībā nav un nebūs informācija par to, kādi lietotāja objekti atrodas neto norēķinu sistēmā, līdz ar to bez investīcijām informācijas un tehnoloģija sistēmās un precizējumiem tirgus ziņojumos sistēmas operatora rīcībā nebūs informācija par lietotāja objektiem neto norēķinu sistēmā, lai spētu veikt Ministru kabineta noteikumu projektā noteikto uzraudzības un kontroles funkciju. AS "Sadales tīkls" paskaidro, ka praksē, kad tirgotājs ar lietotāju vienojas par lietotāja saražotās elektroenerģijas iepirkšanu, neatkarīgi vai lietotājs būs neto norēķinu sistēmas dalībnieks vai elektroenerģiju pārdos iepircējam, tirgotājs/iepircējs nosūta sistēmas operatoram tirgus ziņojumu start purchase, kurā netiek izdalīta vai norādīta informācija par līguma veidu starp lietotāju un tirgotāju/iepircēju. Tirgus ziņojuma start purchase būtība ir tāda, ka no minētā ziņojuma saņemšanas brīža, sistēmas operatoram ir zināms, kuram no tirgus dalībniekiem nodot informāciju par lietotāja tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, bet sistēmas operators neapkopo vai neuztur informāciju par to, kāds starp pusēm ir noslēgts līgums. Tādējādi, lai ieviestu Ministru kabineta noteikumos minēto tirgus uzraudzību būs jāveic investīcijas informācijas un tehnoloģijas sistēmās, kas kopsakarā ar anotācijā minēto, par uzraudzības mehānisma pārskatīšanu un iespējamu tās atteikšanos, nebūtu samērīgi un lietderīgi.
Ņemot vērā, ka minētais regulējums ir ietverts sadaļā "Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas", tad minētā uzraudzība ir veicama tikai starp tiem objektiem, kas atrastos minētajā sistēma, gadījumā, ja ar regulējumu ir plānots aptvert plašāku tvērumu, tad būtu apsverams vai minētais regulējums nebūtu jāpārceļ uz Ministru kabineta noteikumu vispārīgo sadaļu, tādējādi aptverot daudz plašāku normas tvērumu un piemērošanu.
otrkārt, sistēmas operatora ieskatā, ja tiek ieviesta kontroles un uzraudzības funkcija, tad minētā kontroles funkcija būtu jāveic tirgotājam ar kuru lietotājam ir saistība. Respektīvi, tieši tirgotājam ir un būs tiesisks pamats piemērot maksu vai soda naudu par ģenerācijas apjoma nosacījumu pārkāpumiem. Sistēmas operators norāda, tas nodod tirgotājiem visu nepieciešamo informāciju par lietotāja patēriņa un saražotās elektroenerģijas daudzumu, un tirgotājs  operatīvāk varēs konstatēt un rīkoties, ja lietotājs sāk ražot vairāk nekā atļauts. Atstājot uzraudzības un kontroles funkciju sistēmas operatoram, tad izveidojas situācija, ka gan tirgotāji, gan sistēmas operators veiks netēšanu pret viena un tā paša lietotāja objektiem, respektīvi dublējot darbības;
treškārt, ar minēto regulējumu tiks veicināta lietotāja maiņas gadījumi objektos, jo mainot lietotāju objektā, tad Ministru kabineta noteikumu projektā minētais termiņš sāk tecēt no sākuma, kas var rezultēties, ka ik pēc 23 mēnešiem objektā notiks lietotāja maiņa (vīrs-sieva-vīrs) un šāda sankcija pēc būtības nekad netiks piemērota, bet sistēmas operatoram neatkarīgi no tā būs jāveic investīcijas informācijas un tehnoloģijas sistēmās, tādējādi minētajam regulējumam nesasniedzot tā mērķi. Vienlaikus normā nav noregulēts vai noteiktais perioda uzskaite turpinās vai tā tiek uzsākta no jauna, ja lietotājs maina tirgotāju;
ceturtkārt, sistēmas operatoram nav tiesiska pamata iekasēt šādu maksu no lietotāja, jo starp lietotāju un sistēmas operatoru nav šādu saistību. Kamēr lietotājs izpilda sistēmas operatora nosacījumus tam nav pamata piemērot kādu maksu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ar minēto regulējumu var tikt palielināts arī AS "Sadales tīkls" debitoru skaits.

-

Ar Ministru kabineta noteikumu projekta 1.27. punktu tiek papildināts Ministru kabineta noteikumi ar jaunu 18.²³ punktu ar kuru tiek noteikts, ja ir notikusi komercuzskaites mēraparāta nepareiza darbība tad saražotās elektroenerģijas apjomu attiecīgajā objektā nosaka 0 kilovatstundas no brīža, kad konstatēta elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta nepareiza darbība, līdz brīdim, kad atjaunota komercuzskaites mēraparāta pareiza darbība. Sistēmas operators norāda, ka analoģiski kā ar piegādātās elektroenerģijas datiem tā arī regulējumam par lietotāja elektroenerģijas tīklā nodotajiem datiem būtu jāattiecas uz visiem gadījumiem, ne tikai šauri neto norēķinu sistēmu ietvaros, bet arī uz gadījumiem, kad lietotājs ir izlēmis realizēt saražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju iepircējam. Līdz ar to lūdzam Ministru kabineta noteikumu projekta apakšpunktu integrēt Ministru kabineta noteikumu 11.punktā, nodrošinot horizontālu un vienveidīgu pieeju visos gadījumos. Lūdzam Ministru kabineta noteikumu projekta 18.²³ punktu integrēt Ministru kabineta noteikumu 11. punktā.

11. Ja konstatē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta nepareizu darbību vai kļūdu aprēķinos, piegādātās vai saražotās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu precizē par pēdējo norēķinu periodu. Pārrēķinu izdara, ņemot vērā vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu iepriekšējā norēķinu periodā vai vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pēc uzskaites atjaunošanas.

Lūdzam Ministru kabineta noteikumu projekta 1.27.apakšpunktā ietverto 18.²⁴ punktu precizēt un pārcelt uz vispārīgo daļu. Norādām, ka šādu datu nodošanu sistēmas operators nodrošina arī gadījumos, kad lietotājs ir vienojies ar iepircēju par lietotāja saražotās elektroenerģijas iepirkšanu. Līdz ar to nav pamatoti noteikt šādu pienākumu tikai neto norēķinu sistēmas ietvaros, neparedzot šādu datu nodošanu arī citos gadījumos, piemēram, ka lietotājs saražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju pārdod iepircējam.

12.² Sadales sistēmas operators desmit darbadienu laikā pēc iepriekšējā mēneša beigām nodrošina tirgotājam elektroenerģijas komercuzskaites datus par iepriekšējā mēnesī par lietotāja esošajos objektos sadales sistēmas operatora elektrotīklā nodoto un no elektrotīkla saņemto elektroenerģijas apjomu katrā tirdzniecības intervālā.

Sistēmas operators lūdz papildināt noteikumu projektu ar papildu grozījumiem Ministru kabineta noteikumu 63.9. un 65.punktā, kas saistīti ar reaktīvās jaudas apmaiņu starp ražotāja objektu un elektroenerģijas sistēmu. Ir būtiski noteikumos precizēt šos jautājumus, jo ar 2022.gada 6.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" tika izmainīta termina "lietotājs" skaidrojums, šo terminu attiecinot arī uz elektroenerģijas ražotājiem, kas radīja būtiskas neskaidrības attiecībā uz vairāku šo noteikumu prasību piemērošanu, tostarp uz reaktīvās jaudas apmaiņu. Elektroenerģijas ražotāju ietaises var tikt izmantotas kā reaktīvās jaudas avots vai patērētājs, lai stabilizētu sprieguma līmeni attiecīgajā sistēmas daļā. Elektroenerģijas ražotāju tehnisko iespēju izmantošanu sprieguma līmeņa regulēšanai, izmantojot reaktīvās jaudas pieņemšanas un ģenerēšanas iespējas, paredz arī Tīkla kodeksa elektroenerģijas nozarē 54.2. apakšpunkts.  Tātad, noteiktos gadījumos, kad operators to ir atļāvis, kontrolēta reaktīvās jaudas apmaiņa starp ražotāju un sistēmu ir atļauta, tehniski nepieciešama un svarīga sistēmas drošas darbības nodrošināšanai, līdz ar to attiecīgajā situācijā nebūtu piemērojamas noteikumos noteiktās reaktīvās enerģijas maksas. Lūdzam attiecīgi precizēt minēto punktus.

63.9. norēķināties par patērēto reaktīvo enerģiju, ja tg φ ir lielāks par 0,4 (jaudas koeficients cos φ < 0,929), atbilstoši maksai 0,004 EUR/kVArh – lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas vismaz sešu kilovoltu spriegumam ar atļauto slodzi 100 kilovatu un lielāku, vai pārējiem lietotājiem ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 200 ampēru un lielāku, izņemot, ja sistēmas operators noteicis pienākumu izmantojot uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas regulēt sprieguma līmeni atbilstoši sistēmas operatora noteiktajam diapazonam, izmantojot reaktīvās jaudas pieņemšanas un ģenerēšanas iespējas;";
65. Lietotājam ir aizliegts nodot reaktīvo enerģiju sistēmas operatora tīklā, ja lietotājs ar sistēmas operatoru nav vienojies citādi. Ja sistēmas operators konstatē reaktīvās enerģijas nodošanu sistēmā, lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas vismaz sešu kilovoltu spriegumam ar atļauto slodzi 100 kilovatu un lielāku, vai pārējiem lietotājiem ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 200 ampēru un lielāku ir pienākums samaksāt par visu sistēmas operatora tīklā nodoto reaktīvo enerģiju atbilstoši maksai 0,013 EUR/kVArh, izņemot, ja sistēmas operators noteicis pienākumu izmantojot uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas regulēt sprieguma līmeni atbilstoši sistēmas operatora noteiktajam diapazonam, izmantojot reaktīvās jaudas pieņemšanas un ģenerēšanas iespēja.

Lūdzam papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta 1.30 apakšpunktu, ar kuru tiek papildināti noteikumi ar jaunu 100.¹ punktu, pēc vārdiem "elektroenerģijas ievades jaudu elektrotīklā" ar vārdiem "vai neievēro sadales sistēmas operatora noteiktos nosacījumus elektroenerģijas ražošanai.". Sistēmas operators vērš uzmanību, ka regulējums būtu jāpapildina arī ar gadījumu, ka iepriekš izdotu atļauju sistēmas operators ir tiesīgs anulēt ne tikai gadījumā, kad lietotājs pārsniedz atļaujā norādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu,  bet arī tajos gadījumos, kad lietotājs nav ievērojis sistēmas operatora noteiktos nosacījumus elektroenerģijas ražošanai.

-

Ar Ministru kabineta noteikumu 1.11.apakšpunktu tiek precizēts Ministru kabineta noteikumu 13.punkts, kur tiek aizstāts termins "mikroģenerators" ar terminu "elektroenerģijas ražošanas iekārta". Sistēmas operators lūdz saglabāt spēkā esošo terminoloģiju, jo termins "mikroģenerators" ir definēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2021. gada 3. jūnija lēmumā Nr. 1/8 "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai", kas nosaka ļoti skaidru termina tvērumu. Gadījumā, ja tiek lemts par minētā termina precizēšanu, sistēmas operators lūdz papildināt anotāciju ar skaidrojumu par termina maiņas nepieciešamību, uzsverot, ka terminu maiņa nemaina normas būtību un to, ka neto uzskaites sistēmā ir iespējams pieslēgt tikai tādas iekārtas, kas klasificējas kā mikroģeneratori.

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu vai sistēmas operatoram būs pienākums izmaksāt Ministru kabineta noteikumu projekta 1.20. apakšpunktā minēto finansiālo vērtību arī sankcijām pakļautām personām vai šādām personām minēta finansiālā vērtība ir ieturama, vai nemaz nav izsakāma finansiālajā vērtībā.

-

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par Nord Pool publicēto datu izmantošanu, publicēšanu un uzturēšanu, kā arī lai mazinātu pārpratumus, sistēmas operators ierosina izmantot gada vidējo Nord Pool vērtību, kas ir oficiāli pieejama un nav nekādi citādi interpretējama. Līdz ar to lūdzam Ministru kabineta noteikumu 1.20.apakšpunktā aizstāt vārdus "kas ir iepriekšējā elektroenerģijas tirdzniecības perioda, kas sākas 1. martā un beidzas nākamā gada februāra pēdējā dienā, vidējā elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala cena par megavatstundu" ar vārdiem "kas ir iepriekšējā gada vidējā elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala cena par megavatstundu".

-

Lūdzam Ministru kabineta noteikumu 1.20.punktā aizstāt vārdus "aktīvais lietotājs" ar vārdiem "neto norēķinu sistēmas dalībnieku".

-

Sistēmas operatora ieskatā ir nepieciešams ar normatīvo aktu noregulēt un uzlikt par pienākumu tirgotājam vienu mēnesi pirms atkāpšanās no līguma par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu informēt par to aktīvo lietotāju, lai lietotājs savlaicīgi varētu izvēlēties citu tirgotāju neto norēķinu sistēmas izmantošanai, pretējā gadījumā var izveidoties situācija, ka tirgotājam atkāpjoties no līguma par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, aktīvajam lietotājam elektroenerģijas piegādi nodrošinās pēdējais garantētais piegādātājs, kuram nebūs pienākums nodrošināt lietotāja saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas iepirkšanu, kā rezultātā lietotāja saražotā un tīklā nodotā elektroenerģija tiks nodota sistēmas operatoram bezatlīdzības lietošanā. Lūdzam papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta 1.27.apakšpunktu ar jaunu punktu.

XX. Tirgotajam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš  rakstveidā paziņot aktīvajam lietotājam par atkāpšanos no līguma par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

Ar Ministru kabineta noteikumu 1.27. apakšpunktu Ministru kabineta noteikumi tiek papildināt ar 18.¹⁰-18.¹² punktiem, kuros tiek noteikts neto norēķinu sistēmas izmantošanas brīdis. Atbilstoši minētajam regulējumam neto norēķinu sistēmas izmantošana sākas ar nākamo dienu pēc tam, kad sadales sistēmas operators saņēmis nepieciešamo informāciju no tirgotāja. Ņemot vērā, ka no sistēmas operatora izdotās atļaujas brīža līdz nepieciešamās informācijas saņemšanai no tirgotāja var paiet arī vairākas dienas, sistēmas operatora ieskatā ir nepieciešams papildināt anotāciju ar informāciju, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektam, ja lietotājam ar tirgotāju neizdotas vienoties par saražotās elektroenerģijas pārdošanu, kas tiktu saražota laika posmā no atļaujas izdošanas par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu kādā no aktīvā lietotāja objektiem līdz līguma noslēgšanai, tad atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 18.² punktam tā tiks nodota  sistēmas operatoram bezatlīdzības lietošanā.

-

Ar Ministru kabineta noteikumu projekta 1.27. apakšpunktu tiek papildināts Ministru kabineta noteikumi ar jaunu 18.¹⁵ punktu, ar kuru tiek noteikts, ja lietotājs elektroenerģijas ražošanai izmanto dažādus energoresursus tad minēto maksimāli pieļaujamo elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikumu nosaka proporcionāli katra elektroenerģijas ražošanas iekārtu veida uzstādītājai elektroenerģijas ražošanas jaudai. Sistēmas operators vērš uzmanību, ka nedz regulējumā, nedz anotācijā nav norādīta metodika kā aprēķināt proporcionalitāti. Sistēmas operatora vērš uzmanību, ka tā rīcībā nav tādu rīku, kas proporcionāli spētu veikt šādu aprēķinu.

-

Lūdzam Ministru kabineta noteikumu projekta 1.27.apakšpunktā, ar kuru tiek papildināti Ministru kabineta noteikumi ar 18.³²3. apakšpunktu, aizstāt skaitli un vārdu "6 mēneši" ar skaitli un vārdu "12 mēneši". Norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 32.1.apakšpunktam elektroenerģijas tirdzniecības periods ir 12 mēneši. Ņemot vērā, ka tirgotāji slēgs ar lietotājiem vienu elektroenerģijas pārdošanas, pirkšanas līgumu, tad minētajiem termiņiem būtu jābūt vienādiem, jo nebūtu iedomājama situācija, ka tirgotājs pēc 6 mēnešu termiņa atsakās turpmāk iepirkt lietotāja saražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju, lai gan tam spēkā būs tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšana.

-

Lūdzam Ministru kabineta noteikumu 1.28. apakšpunktā ar kuru tiek izteikts 63.1.apakšpunkts jaunā redakcijā dzēst vārdus un skaitļus "vai 3 x 220 voltu tīklā atļautā maksimālā slodze ir 10 ampēru". Norādām, ka līdz šim ir identificēti tikai ap 700 skaitītāju un līdz 2025.gadā beigām ir plānots, kā šādi skaitītāji pilnībā tiks nomainīti. Attiecīgā punkta redakciju arī lūdzam papildināt ar papildu teikumu attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas nosacījumiem, precizējot, ka atļautā ražošanas jauda jebkurā objektā ir 0 kilovati, ja vien operators ar lietotāju/ražotāju nav vienojušies par citu vērtību. Ražošanas jaudu lietotājs var pieslēgt atbilstoši operatora atļaujai. Attiecīgais papildinājums ļaus vienkāršāk piemērot šajos un citos noteikumos paredzētos kontroles mehānismus un sankcijas, kas saistītas ar atļautā darbības režīma neievērošanu.

63.1. ievērot atļauto slodzi, sistēmas operatora noteiktos nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un elektroenerģijas lietošanas nosacījumus. Pieslēgumiem ar spriegumu līdz 0,4 kV atļautā elektriskā slodze ir ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva, kas nepārsniedz 16 ampēru, ja līgumā nav noteikts citādi. Sistēmas lietotāja objektā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda ir nulle kilovati, ja sistēmas lietotājs ar sistēmas operatoru nav vienojies citādi;

Sistēmas operators lūdz precizēt Ministru kabineta noteikumu 78.2. apakšpunktā minēto termiņu, kādā lietotājs ir tiesīgs vēlmi turpināt lietot elektroenerģiju objektā nosakot to 7 dienas līdzšinējo 15 dienu vietā. Sistēmas operatora ieskatā 15 dienu termiņš ir pārāk garš un praksē ir izveidojušies gadījumi lietotāji ļaunprātīgi izmanto 78.2. apakšpunktā minēto regulējumu, neļaujot jaunam lietotājam pilnvērtīgi izmantot  savu objektu. Ministru kabineta noteikumu 78.2. apakšpunkta piemērošana ir problemātiska attiecībā uz elektroenerģijas ražotāju objektiem, jo citas personas pieteikšanās var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz ražotāja darbības un norēķinu procesiem. Iespējams, nākotnē ražotāju objektos lietotāju maiņa drīkstētu notikt tikai 78.3 apakšpunktā noteiktā kārtībā, maiņas pieteikumu saskaņojot ar esošo lietotāju (ražotāju).  Jāņem arī vērā, ka 78.2 punkts faktiski nav piemērojams situācijās, ja par elektrības pieslēgumu notiek strīds starp nekustamā īpašuma īpašnieku un īpašuma esošu/bijušo nomnieku, uz kura vārda ir noformēts elektroenerģijas piegādes līgums, par šādu situāciju ir tiesas nolēmums, kas faktiski 78.2. apakšpunktu nosaka par neatbilstošu.

Kompromisa redakcija varētu būt sekojoša:
78.2. sistēmas operators ir saņēmis tirgotāja vai citas personas pieprasījumu par elektroenerģijas piegādi attiecīgajā objektā un par to paziņojis līdzšinējam  lietotājam un tā tirgotājam. Ja 7 dienu laikā pēc sistēmas operatora paziņojuma nosūtīšanas par elektroenerģijas lietotāja maiņu objektā, lietotājs sistēmas operatoram apliecina vēlmi turpināt lietot elektroenerģiju objektā, sistēmas operators nekavējoties atjauno līdzšinējo lietotāju objektā, bet personai, kura bija iesniegusi pieprasījumu par elektroenerģijas piegādi attiecīgajā objektā, paziņo par pieprasījuma spēkā neesamību, attiecīgi paziņojot to arī šīs personas izvēlētajam tirgotājam un lietotāja tirgotājam. Tirgotāja pienākums ir atjaunot līgumattiecības ar lietotāju, ja ir saņemts paziņojums no sistēmas operatora, un atcelt līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu. Ja pēc lietotāja atjaunošanas objektā tiek atkārtoti saņemts tirgotāja vai citas personas pieprasījums par elektroenerģijas piegādi attiecīgajā objektā, sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt saskaņot pieprasījumu attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku, kā arī neatjaunot līdzšinējo lietotāju objektā, ja objektu pārņem attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumu 125.-127.punktos ir saistīti ar lietotāju atteikuma tiesību izmantošanu. Ņemot vērā, ka lietotājam slēdzot līgumu ar distances saziņas līdzekļiem ir 14 dienu atteikuma tiesības, tad ir nepieciešams pielāgot Ministru kabineta noteikumos minētos termiņus, lai praksē tiktu novērstas situācijas, kad lietotājs izmanto 14 dienu atteikuma tiesības, bet Ministru kabineta noteikumos noteiktais termiņš ir notecējis, lai lietotāju atgrieztu pie iepriekšējā tirgotāja, tas nokļūst pie pēdējā garantētā piegādātāja. Ar grozījumiem tiktu novērstas situācijas, kad lietotajam izmantojot 14 dienu atteikuma tiesības, tas varētu nokļūt pie pēdējā garantētā piegādātāja.

aizstāt 125.punktā vārdu " piecpadsmitajam" ar vārdu "devītajam";
aizstāt 126. punktā vārdu " divdesmitajam" ar vārdu " divdesmit ceturtajam";
aizstāt 127. punktā vārdus " divdesmit piektajam" ar vārdu " divdesmit sestajam".

Ministru kabineta noteikumu projekta pielikumā ir ietvertas izsmeļošas vērtības maksimāli pieļaujamajai elektrotīklā nodotajai un pašpatēriņā neizmantotai elektroenerģijas. Norādām, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pielikums ir nepilnīgs:
pirmkārt, pielikumā ir ietverts izsmeļošs ampēru skaits un to apjoms. Sistēmas operators norāda, ka vēljoprojām ir tādu lietotāju objekti, kuru apmēru skaits vienfāzes pieslēgumā ir zem 16A. Līdz ar to nav skaidra metodika, kā tiktu aprēķināts šādiem lietotājiem maksimālais pieļaujamais pārpalikums.
otrkārt, pielikumā ir ietverti elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudas pilnos skaitļos. Līdz ar to nav skaidra metodika, kā tiktu aprēķināts maksimālais pieļaujamais pārpalikums lietotājam, kuram ir 3fāžu pieslēgums ar 16A vai 20A, bet ar elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu 8,1 kilovats.
Bez attiecīgas metodikas, kā aprēķināt maksimālo pieļaujamo pārpalikumu ārpus pielikumā minētajiem aprēķiniem, izveidosies situācija, ka šādiem lietotājiem nebūs iespējams noteikt maksimālo pieļaujamo pārpalikumu, jo šādi lietotāji atradīsies ārpus pielikuma tvēruma. Vienlaikus norādām, ka anotācijā nav sniegts skaidrojums, kāda metodika vai aprēķins ir jāveic, ja lietotājam ir divu dažāda veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas (piemēram, saule un vējš).
 

-