Atzinums

Nodibinājums “Stādu un kūdras inovāciju fonds” ar Vides Reģionālās un attīstības ministrijas sagatavoto Rīkojuma projektu par Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu un iebilstam tā tālākai virzībai un izsakām sekojošus iebildumus.
Norādām, ka Taisnīgās pārkārtošanās fonda īstenošana izstrādātajā Rīkojuma projektā paredz konceptuālu Ministru kabineta izsķiršanos – par Kūdras ieguves nozares sektora slēgšanu, jeb kūdras izmantošanu enerģētikā. Norādam, ka piedāvātie risinājumi rada būtiskus satversmības riskus un var radīt investīciju strīdus.
Lai mazinātu šo risku iestāšanos, aicinām neapstiprināt Rīkojuma projektu, bet uzdot atbildīgajai ministrijai izstrādāt konceptuālu risinājumu komersantu un zemes īpašniekiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšnai un radīt brīvprātīgās shēmas apakšsektora uzņēmumu pārporfilēšanās darbību veikšanai, nepieņemot vispārīgus aizliegumus, tā kā to nenosaka Eiropas Savienības apstiprinātā regula.
Norādām, ka īstenojot Taisnīgās pārkārtošanās fondu šādā redakcijā tiks panākts pretējs efekts, palielināsies emisiju apjoms, kā arī indikācijas norāda, ka komersanti aptur investīcijas modernizācijā un jaunu tehnaloģiju ieviešanā, kuras samazina emisijas no saimnieciskās darbības veikšanas.  

Kūdras izmantošanas enerģētikā aizliegums – kaut regula to nepieprasa:
1. Nedrīkst tikt piemērots visaptverošs aizliegums – tā kā NEKP to neparedz un atbilstoši NEKP kūdra ir iekļauta arī enerģētiskās drošības sadaļa. Kā arī ņemot vērā šī brīža ģeopolitiskos izaicinājumus.
2. Nav skaidrs, kas ir enerģētiskā vai “tumšā” kūdra – nepieciešams precīzi norādīt kaut vai krājas biezumu, PH līmeni, oglekļa blīvumu vai citu izmērāmu vienību, tādejādi nodrošinot resursu ilgtspējīgu izmantošanu. 

Degradēto purvu rekultivācija:
1. Nav veikta inventarizācija – daļa no kūdras ieguves vietām jau šobrīd varētu tikt izņemta no SEG emisiju ziņojumiem.
2. Piesārņotājs maksā principa attiecināšana – Ja ir zināms tiesību pārņēmējs valstij jānodrošina, ka tas uzņemas rekultivēt ieguves vietu atbilstoši likumam. Tomēr, ja ieguve nav pārtraukta vai spēkā ir licence, var paredzēt brīvprātīgo shēmu, par komercdarbības pārprofilēšanu. 
3. Satvermesmības riski attiecībā uz privātīpašumu.
4. Atbalstu nebūs iespējams piešķirt darbībām, kas uzskatāmas par primāro lauksaimniecību – Valsts atbalsta rāmis, kas nosaka ka primārajai lauksaimniecībai, zivsaimniecībai atbalsts sniedzamas saskaņā ar  KLP ietvaros.

Kūdras ieguves modernizācija
1. Nav paredzēts atbalsts labo prakšu īstenošanai ieguves veicējiem.
2. Tiek noteikta apņemšanās par saistošiem emisiju griestiem – mitrāju kategorijā.
3. Samazinājuma mērķu sadalījums sektoros ir jāvērtē NEKP padomju kontekstā
4. Šobrīd nav korektu aprēķinu par faktiskajām emisijām no sektora.
5. Satversmības risks.

Procesuālās problēmas:
1. Ministru kabinets nav pieņēmis konceptuālus lēmumus par Taisnīgās pārkārtošanās īstenošanu. (informatīvais ziņojums neatbilsts konceptuāla lēmuma pieņemšanai).
2. Netiek ievērots tiesību aktu hierarhijas princips – juridiski nesaistoši komentāri tiek vērtēti augstāk, kā

Regulas prasības un nacionālā likumdošana.
1. Īstenojot TPF regulu tiek pārkāpts varas dalīšanas princips, likumā noteiktās procedūras, kā tiek saskaņotas pozīcijas un normatīvi ES līmenī (atsauces uz neformāliem komentāriem, uz vēl neapstiprinātiem dokumentiem – ES vai nacionālā līmenī).
2. Netiek ievērota plānošanas dokumentu hierarhija.
3. Neatbilst A.K.K valdības deklarācijas 65.punktam “Īstenosim tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu.” un secīgi Valdības rīcības plānam.

-

Rīkojuma projekta 1.pielikumā 6.lpp aicinām svītrot “Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti, TPTP ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam, t.sk. Latvija nosaka starpuzdevumu atbildīgajām nozaru ministrijām 2023.gadā izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.[1] Tāpat paredzēta pāreja no cietā fosilā kurināmā, t.sk. kūdras, apkures iekārtu izmantošanas uz ilgtspējīgiem apkures veidiem. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās darbības var veicināt Stratēģijā pret 2030.gadu noteikto ZIZIMM mērķu sasniegšanu 36% apmērā, kas ir starpposms virzībā uz klimatneitralitāti, kur nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā. Precīzāki nozaru mērķi klimatneitralitātes sasniegšanai tiks noteikti ar NEKP grozījumiem 2023.gadā.”

Tā kā starpuzdevuma ietvaros ievērojot labu likumdošanas praksi, atbildīgajai ministrijai ir nepieciešams iesniegt konceptuālo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā, kurš paredzētu skaidru un caurspīdīgu tiesisko procesu- uzdevums izstrādāt normatīvus uz Informatīvā ziņojuma pamata nav uzskatāms par konceptuālu ministru kabineta lēmumu, kā arī no teksta nav noprotams plānošanas dokuments “Stratēģija pret 2030.gadu”.

-

Atbilstoši ministrijas sniegtajiem paskaidrojumiem Rīkojuma projekta izziņas 1.punktā:
TPF regulas 11.panta 2.punkts nosaka, ka, izstrādājot Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, jānosaka attīstības vajadzības un mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam un kas saistās ar augstas siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju intensitātes darbību pārkārtošanu vai izbeigšanu.
Savukārt EK darba dokumentā par taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem norādīts, ka jāīsteno tādi pārkārtošanās procesi, kas līdz 2030. gadam vai agrāk radītu ietekmi, pamatojoties uz pakāpenisku atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģijas ražošanai un ievērojamu SEG emisiju samazinājumu no kūdras ieguves (piemēram, izslēdzot viskaitīgāko praksi, uzlabojot pārvaldības praksi, kūdrāju atjaunošanu). Turklāt TPF finansējums piešķirts tām ES dalībvalstīm un reģioniem, kuri attiecībā uz enerģijas izmantošanu lielā mērā ir atkarīgi no fosilā kurināmā, t.sk. oglēm, lignīta, kūdras un degslānekļa (TPF regulas 2.apsvērums).
EK 2020.gada ziņojumā par Latviju ierosinājusi TPF izmantošanas rekomendācijas, norādot, ka TPF Latvijā varētu veicināt jaunu un inovatīvu risinājumu izstrādi kūdrāju un mitrāju reģenerācijai, darba ņēmēju pārkvalificēšanai utt., tādējādi ierobežojot enerģētiskās pārkārtošanās iespējamo ietekmi uz vietējām kopienām. Īpašas investīciju pamatnostādnes attiecībā uz TPF EK sniegusi ziņojuma D pielikumā, kurā EK  ir noteikusi rekomendācijas Latvijai attiecībā uz TPF, pamatojoties uz kūdras jomā radīto SEG analīzi, kas paredz kūdras nozares pārkārtošanās pasākumus, ņemot vērā EK noteiktās nozares katrai dalībvalstij virzībā uz klimatneitralitāti un pamatnosacījumus efektīvai 2021.–2027. gada TPF investīciju īstenošanai Latvijā. Ņemot vērā EK rekomendācijas, Latvijas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns (turpmāk – TPTP) vērsts uz kūdras nozares pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitātes mērķiem, t.sk. atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā.
Ņemot vērā atsauces vairākos ES dokumentos uz 2030.gadu kā būtisku pirmo atskaites punktu virzībā uz ES klimatneitralitāti, VARAM skaidro, ka atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030. gada 31. decembrim ir vienīgais TPTP priekšnosacījums, lai Latvija saņemtu 184,2 milj. euro TPF finansējumu TPTP paredzētajiem investīciju pasākumiem - ja kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā nenotiek, investīcijas Latvijai netiek piešķirtas.
Papildus vēršam uzmanību, ka aizliegums kūdras izmantošanai enerģētikā paredzēts pēc 2030. gada.
Uzturam iebildumu un norādām, ka EK komentāri vai rekomendācijas nav juridiski saistoši un atbilstoši Tieslietu Ministrijas EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU IEVIEŠANAS ROKASGRĀMATA.  Ir jāņem vērā pašā tiesību aktā noteiktais.
“Pilnīgai ES tiesību normu satura atklāšanai izmanto ne tikai ES tiesību aktu savstarpējo iztulkošanu un ES Tiesas praksi, bet arī citus līdzekļus, piemēram:
1) ES tiesību aktu preambulu un skaidrojošos dokumentus, vienlaikus ņemot vērā, ka gadījumā, ja pastāv atšķirības starp ES tiesību aktu un tā preambulu vai izskaidrojošo dokumentu, priekšroka vienmēr ir pašā ES tiesību aktā noteiktajam;
2) ES Tiesas ģenerāladvokātu viedokļus, vienlaikus tomēr ņemot vērā, ka tie nav juridiski saistoši un ka, neskatoties uz to, ka sakrīt ar ES Tiesas secinājumiem, izmantotie apsvērumi var atšķirties;
3) citu dalībvalstu pieredzi attiecīgo ES tiesību piemērošanā, vienlaikus ņemot vērā, ka tā nav juridiski saistoša un var izrādīties kļūdaina;
4) ad hoc sanāksmju rīkošanu ar Eiropas Komisiju, vienlaikus ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas viedoklis nav juridiski saistošs un dažkārt arī pati Eiropas Komisija var nezināt pareizo ES tiesību akta satura iztulkojumu.
(Latvijas Republikas Tieslietu ministrija “EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU IEVIEŠANAS ROKASGRĀMATA” 2014.gads 22.lpp)

Norādām, ka atbilstoši EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu 10. pantā noteikto TPF resursu plānošana:
1.   TPF resursus plāno to reģionu kategorijām, kuros atrodas attiecīgās teritorijas, pamatojoties uz taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar 11. pantu un kurus Komisija apstiprinājusi kā daļu no programmas vai programmas grozījuma. Plānotie resursi izteikti vienas vai vairāku īpašu programmu vai vienas vai vairāku programmas prioritāšu veidā.
Komisija apstiprina programmu vai grozījumus tajā tikai tad, ja attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā iekļautā to teritoriju noteikšana, kuras pārkārtošanās process skar vissmagāk, ir pienācīgi pamatota, un attiecīgais taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns atbilst attiecīgās dalībvalsts integrētajam nacionālajam enerģētikas un klimata plānam.
2.   TPF prioritāte vai prioritātes ietver TPF resursus, kas pilnībā vai daļēji sastāv no TPF piešķīruma dalībvalstīm, un resursus, kas pārvietoti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 27. pantu. Kopējie ERAF un ESF+ resursi, kas pārvietoti uz TPF, nepārsniedz summu, kura ir trīs reizes lielāka par atbalsta summu, kas no TPF piešķirta šai prioritātei, izņemot šīs regulas 4. panta 1. punktā minētos resursus.
3.   TPF prioritātei vai prioritātēm saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 112. pantu noteiktā līdzfinansējuma likme, kas piemērojama reģionam, kurā atrodas teritorija vai teritorijas, kas norādītas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos saskaņā ar 11. pantu, nepārsniedz:
a)85 % mazāk attīstītiem reģioniem;
b)70 % pārejas reģioniem;
c)50 % vairāk attīstītiem reģioniem.
Atkārtoti iebilstam un norādām, ka Nacionālais klimata un enerģētikas plāns neparedz aizliedzošu darbību, tomēr nosaka ierobežojumus un darbības. Atbilstoši Nacionālā klimata un enerģētikas plāna 4. pielikumā uzskaitītajiem pasākumiem.

Aicinām ministriju rast veidu, kā neparedzēt imperatīvu aizliegumu, bet rast risinājumu emisiju samazinājumam.  Piemēram, brīvprātīgās shēmas, kurināmā kvalitātes prasības lieljaudas sadedzināšanas iekārtās, kuras ir pakļautas ETS sistēmas regulējumam, valsts atbalsts emisiju mazināšanai tehnoloģiskajos procesos vai īstenojamās praksēs, sasniedzot būtisku emisiju samazinājumu.
Norādām, ka imperatīvs aizliegums var tikt uzskatīts par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā privātīpašnieka tiesību pārkāpumu. Norādām, ka atbilstoši LR Satversmes 105. Pantam - ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

3. Norādām, ka pēc būtības nav ieguves vietas, kas specializējušās tikai enerģētiskās kūdras ieguvei. Tā tiek veikta, kad zemā purva tipa kūdra ir izstrādāta līdz tās dziļākajam slānim (tumšās kūdras) un ir tirgus pieprasījums. Arī vēsturiskajās kūdras ieguves vietās ir iegūta kūdra, ko izmantoja enerģētikā, piemēram, tādās vēsturiskajās atradnēs kā Seda, Zilaiskalns, Strūžāni u.c. Saskaņā ar Latvijas Kūdras asociācijas datiem kūdru, ko izmanto enerģētikā šobrīd, periodiski iegūst 2 829 ha platībā. Skaidrojam, TPTP tekstā nav norādīts, ka visa kūdra vēsturiskajās kūdras ieguves platībās ir enerģētiskā. Tāpat tekstā sniegtā informācija ir norādīta saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātajām Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam, Kūdras fonda datiem un Latvijas Kūdras asociācijas sniegto informāciju.  Papildus norādām, ka EK darba dokumentā par taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem un sniegtajiem neoficiālajiem komentāriem TPTP atbalsts darbībām ar kūdras ieguvi nav saskaņā ar TPF mērķi, tai skaitā neradīs SEG emisiju samazinājumu.

Attiecībā uz izziņas 3.punktu norādām, ka Valsts institūcijas tai skaitā, ministrijas, darbojās atbilstoši publisko tiesību normām, Publisko tiesību subjekts īsteno publisko varu tās kompetences robežās, kas ir noteikta normatīvajos aktos, neoficiāli komentāri nevar tikt uzskatīti par pietiekamu pamatu lēmuma pieņemšanai, bet var tikt interpretēti, kā atbildīgās personas civildienesta likuma pārkāpums, tā kā saskaņošanas procedūrai ar ES institūcijām par likumdošanas iniciatīvām vai pozīcijām jāatbilst likuma prasībām un labas likumdošanas praksei.  

4. Skaidrojam, ka TPTP 15. pielikuma tabulā uzskaitītas vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kurās nepieciešams veikt rekultivāciju 20 139 ha platībā,  aptver Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales reģionus, kas novērtēti kā reģioni, ko visvairāk negatīvi skars pāreja uz ekonomikas zaļo pārkārtošanos.  Savukārt Latvijas kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēs 2020.-2030. gadam iekļauta degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kam izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai - 26 232 ha apjomā. Tajās norādītas kopējās Latvijas vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kurās nepieciešams veikt rekultivācijas pasākumus, iekļaujot arī 6093 ha Pierīgā, kas TPTP ietvaros netiek noteikta kā visvairāk skartā teritorija pārkārtošanās procesā.
Rekultivējamo platību apjoms noteikts saskaņā ar pieejamo finansējumu un analizējot dažādus ierobežojošos vides un sociālos faktorus vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, piemēram zemes īpašnieku ieinteresētība, īpaši aizsargājamo teritoriju platība, zemes lietojuma veids u.c. TPTP ietvaros kopējā rekultivētā platība (13 600 ha) četros Latvijas reģionos (Latgale, Vidzeme, Kurzeme, Zemgale) plānota par TPTP 1.darbības “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” pieejamo TPF finansējumu, ar kuru paredzēts veikt rekultivācijas pasākumus 12 100 ha apjomā, un TPTP 2.darbības 2.2. pasākuma “ES nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana” pieejamo TPF finansējumu, ar kuru paredzēts veikt vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju 1 500 ha apmērā. Norādām, ka TPTP pielikumā ieļautais 2024.gads ir nevis rādītāja sasniegšanas gads rekultivācijas aktivitātēm, bet potenciālo rekultivācijas projektu uzsākšanas laiks. TPTP pasākumus paredzēts īstenot līdz KNR regulā noteiktajam termiņam, ne ilgāk kā 2029.gadam.Skaidrojam, ka TPTP forma, kas ir saskaņā ar TPF regulu, neparedz norādīt konkrētus finansējuma saņēmējus konkrētām aktivitātēm, tas tiks regulēts ar katras investīcijas regulējošiem Ministru kabineta noteikumiem. Papildināta TPTP 3.1.sadaļa par partnerību ar LVM.
Uzturam iebildumu un norādām, ka  – aprakstītās darbības ir vērtējamas, kā valsts atbalsts komercdarbībai. Norādām, ka valsts atbalstu komercdarbībai ES regulē Padomes regula Nr.2015/1589 ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija). Un komisijas regulu 651/2014, kura cita starpā nosaka:

3.   Šo regulu nepiemēro: a)atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (35), izņemot atbalstu mācībām, atbalstu MVU piekļuvei finansējumam, atbalstu pētniecības un attīstības jomā, inovācijas atbalstu MVU un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti;
b)atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot tādu papildu izmaksu kompensēšanu, kas nav transporta izmaksas tālākajā reģionā, kā paredzēts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti;
c)atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē šādos gadījumos:
i)ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu vai daudzumu; vai
ii)ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;
d)atbalstam nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai, uz ko attiecas Padomes Lēmums 2010/787/ES;
e)reģionālā atbalsta kategorijām, kas izslēgtas ar 13. pantu.
Ja uzņēmums darbojas gan izslēgtajās nozarēs, kas minētas pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstis ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu.
Norādām, ka piedāvātajā redakcijā - rekultivācijas pasākumu veicējs nevar gūt saimniecisku labumu pēc rekultivācijas darbu veikšanu, tā kā tas var novest pie komercdarbības atbalsta likuma pārkāpuma.
Komercdarbības atbalsts, kuru piešķir, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Par nelikumīgu komercdarbības atbalstu uzskata arī nepamatoti izlietotu komercdarbības atbalstu, tas ir, tādu komercdarbības atbalstu, kuru tā saņēmējs izmanto, pārkāpjot tā tiesību akta nosacījumus, ar kuru komercdarbības atbalsta saņēmējam saskaņā ar tiesību aktos noteikto tika piešķirtas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu, vai pārkāpjot tāda Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumus, kurš pieņemts atbilstoši Padomes regulas Nr. 2015/1589 4. panta 2. un 3. punktam vai 9. panta 2., 3. vai 4. punktam;

5. Norādām, ka TPTP ietvaros paredzēta atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā pēc 2030.gada, un TPTP neskar un neierobežo kūdras ieguvi dārzkopības un pārtikas nodrošināšanas vajadzībām.   Vienlaikus norādām, ka kūdras izmantošanas plānošanu ilgtermiņā nosaka Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020. – 2030. gadam.
Attiecībā uz TPTP 5.pielikumu skaidrojam, ka informācija par emisiju sadalījumu nav svītrojama un SEG emisiju samazinājums līdz 1 332,72 kt CO2 ekv. ir 2020.gada 24.novembrī MK pieņemtajā rīkojumā “Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam” noteiktais 1.pielikuma 4. rezultatīvā rādītāja vērtība.  Vienlaikus TPF regulā noteiktas prasības TPTP ietveramajam saturam, t.sk. iekļaut attīstības vajadzības un mērķus līdz 2030. gadam, t.sk. ievērojot saskanību ar citām attiecīgajām nacionālajām, reģionālajām vai teritoriālajām stratēģijām un plāniem.  Ņemot vērā minēto, norādām, ka TPTP 5.pielikumā norādīts SEG emisiju sadalījums pa nozarēm Latvijā 2018. gadā, un tajā atspoguļotas jau iepriekš nacionālajos normatīvajos aktos  nostiprinātas saistības.
Uzturam iebildumu, tā kā šādas saistības ir indikatīvas un saistošas valstij, tomēr nav saistošas privātpersonām, tā, kā nav noteikts tiesiskais un likumiskais rāmis privātpersonu privātīpašuma izmantošanas ierobežojumam. Tā kā šobrīd nav normatīvās un tiesiskās bāzes šādu ierobežojumu piemērošanai. Norādām, ka šī neatbilstība ir konstatēta un aprakstīta “Kūdras ilgtspējīgu pamatnostādnes 2020-2030”1.4.4 sadaļā “Savukārt privātpersonas pašas tiesīgas lemt par savas zemes izmantošanu, ciktāl tās neierobežo normatīvie akti.” Ministru kabinetam uzņemoties šādas saistības, bez likuma deleģējuma attiecībā uz ieguves sektoru būtiski tiek pārkāpts varas dalīšanas princips.

Papildus norādām, ka atbilstoši attīstības plānošanas likuma prasībām ir jāievēro plānošanas dokumentu hierarhija atbilstoši likuma 9. panta prasībām
9.pants. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija
(1) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, tos savstarpēji saskaņo un ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”.
(2) Hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns.
(3) Vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Īstermiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem.
(4) Vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.
(5) Attīstības plānošanas dokumenti, kas izstrādāti konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai, ir hierarhiski pakārtoti šā panta otrajā daļā minētajiem attīstības plānošanas dokumentiem.
(6) Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu.

Iebilstam un lūdzam veikt labojumus  38.lpp 24.pielikums. Pārskats par stratēģisko ietvaru nacionālā līmenī nekorekti norādīts Kūdras izmantošanas pamatnostādnes, tā, kā atbilstoši Plānošanas Pamatnostādnes – politikas plānošanas dokuments, ko izstrādā, lai noteiktu jaunus vidēja termiņa attīstības virzienus nozaru politikās. ka atbilstoši attīstības plānošanas likuma prasībām ir jāievēro plānošanas dokumentu hierarhija atbilstoši likuma 9. panta prasībām.

9.pants. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija
(1) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, tos savstarpēji saskaņo un ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”.
(2) Hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns.
(3) Vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Īstermiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem.
(4) Vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.
(5) Attīstības plānošanas dokumenti, kas izstrādāti konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai, ir hierarhiski pakārtoti šā panta otrajā daļā minētajiem attīstības plānošanas dokumentiem.
(6) Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu.



 

-