Atzinums

Lai novērstu regulējuma dublēšanos, lūdzam nodrošināt šā projekta un Ministru kabineta noteikumu projekta  "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumos Nr. 774 "Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība", kas  izstrādāts, lai  saskaņotu abu minēto  noteikumu prasības un tās  nedublētos, vienlaicīgu virzību un spēkā stāšanos. Attiecīgi lūdzam precizēt projekta spēkā stāšanās laiku. 

-

1.problēmas aprakstā norādīts, ka ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās vēlams nodrošināt skrīningtestus (eksprestestus). Ieslodzījuma vietu pārvalde atkārtoti norāda, ka ieslodzītajiem skrīningtesti nav lietderīgi, jo, pirmkārt, ieslodzītais saskaņā ar Pacientu tiesību likumu var atteikties veikt jebkāda veida ārstniecisko manipulāciju, tajā skaitā arī no HIV/AIDS analīzēm, otrkārt, visām personām, kas nonāk ieslodzījuma vietā, tiek piedāvāts veikt laboratorisko testu uz infekciju diagnostiku. Ja ieslodzītais piekrīt jebkuram izmeklēšanas veidam, kas ir saistīts ar noteiktās infekcijas diagnostiku, tad mērķtiecīgi ir uzreiz ņemt laboratorisko analīzi, kas ir atzīta kā pirmās izvēles diagnostikas metode HIV slimībām, kā arī apstiprina vai noraida diagnozi. Attiecībā uz paštestiem kā profilakses pasākumu ieslodzījuma vietā, Ieslodzījuma vietu pārvalde norāda, ka , pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība", veselības aprūpe tiek nodrošināta ieslodzījuma vietas Medicīnas daļā vai Latvijas Cietumu slimnīcā, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" 1.pielikuma 1.6.apakšpunktu notiesātajam atļauts glabāt medicīniskos palīglīdzekļus un zāles neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai tikai ar ieslodzījuma vietas ārsta atļauju, līdz ar to paškontroles testus nav lietderīgi ieviest ieslodzījuma vietās.

-

1.problēmas aprakstā norādīts, ka epidemioloģiskie dati liecina, ka ieslodzījuma vietās ir augsta infekciju izplatība, kā arī ievērojams risks ieslodzījuma vietā iegūt infekciju. Ieslodzījuma vietu pārvalde nepiekrīt šādam apgalvojumam. Ieslodzījuma vietās ir augsta saslimstība, jo, pirmkārt, notiek aktīva infekcijas diagnostika un, otrkārt, ieslodzījuma vietās ir koncentrēts skaits ar personām, kuri bija vai arī ir narkotiku lietotāji pirms nonākšanas ieslodzījuma vietās, un, treškārt, šī personām, atrodoties ārpus ieslodzījuma vietas, netika veikti nekādi efektīvi profilaktiskie pasākumi HIV un HCV infekciju atklāšanai un diagnosticēšanai. Papildus Ieslodzījuma vietu pārvalde lūdz ņemt vērā, ka ieslodzījuma vietās visi pacienti saņem terapiju, kas samazina vīrusu slodzi un padara personu sabiedrībai drošu, kā arī ieslodzījuma vietās tiek veikti visi preventīvi pasākumi, lai risku mazinātu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka anotācijas IV sadaļā ir norādīts neprecīzs Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.774 "Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība" numurs. Lūdzam to precizēt. 

-