Atzinums

Lūdzam precizēt anotācijas 5. sadaļu:
1) no anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertajiem skaidrojumiem izriet, ka projektā ir ieviestas vēl kādu Eiropas Savienības regulu normas (sk., piemēram, skaidrojumu par projekta 5., 6. un 23. punktā ietverto grozījumu nepieciešamību, tostarp atsauces uz Komisijas 2023. gada 1. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem (turpmāk - Regula Nr. 2023/1070) vienībām, kā arī skaidrojumu par projekta 21. punkta nepieciešamību, tostarp atsauci uz Regulas Nr. 2023/1070 8. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr. 952/2013) 6. pantu). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un papildināt anotācijas 5.1. apakšsadaļu un 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu;
2) vēršam uzmanību, ka dažās no anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā minētajām vienībām nav paredzēta dalībvalsts rīcības brīvība (piemēram, Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, 82. panta 2. punktā), attiecīgi aicinām precizēt skaidrojumu;
3) aicinām vieglākas pārskatāmības labad tehniski precizēt tabulu, katras regulas vienības norādot atsevišķā tabulas daļā atbilstoši regulas nosaukumam. Aicinām arī nedublēt informāciju anotācijas 5.1. apakšsadaļas tiesību aktu aprakstā, norādot nepieciešamo informāciju par regulu vienību ieviešanu tikai anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā.

-

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr.86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi”” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 3. punktu, kas paredz Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr.86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi) 1.8. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.108) 100.2. apakšpunktā noteiktajam, noteikumu pirmajā punktā raksta likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Šobrīd noteikumu 1.8. apakšpunkts ir izteiks precīzi atbilstoši Muitas likuma (turpmāk – likums) 26. panta otrās daļas 5. punktam un šī apakšpunkta grozīšana bez likuma atbilstošās normas grozījumiem nav pieļaujama. Vienlaikus norādām, ka Tieslietu ministrija neiebilst pret noteikumos iekļautu tiesisko regulējumu par atliktā maksājuma atļauju, kas būtu veidots muitas maksājumu parāda samaksas termiņa atlikšanas un atliktā muitas maksājumu parāda samaksas kontroles un uzskaites kārtības ietvaros.

-

Projekta 6. punktā paredzēto noteikumu 18. punktu nepieciešams precizēt, lai Muitas lēmumu sistēmas skaidrojums un saīsinātais apzīmējums noteikumos tiktu saglabāts šobrīd spēkā esošajā redakcijā. Vēršam uzmanību, ka normatīvajos aktos ir pieļaujama vispārzināmu nosaukumu (īpašvārdu) izmantošana, bet visos citos gadījumos normās ir nepieciešami izvērstāki skaidrojumi, jo īpaši normās, kas privātpersonām paredz noteiktu rīcību.

-

Projekta 16. punktā paredzēto noteikumu 50. punktu un projekta 17. punktā paredzēto noteikumu 51. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši noteikumu Nr.108 3.2. apakšpunktā noteiktajam, jo normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Tādējādi noteikumos kā ārējās atsauces nav jāveido regulējums par likumos noteiktu privātpersonai labvēlīga vai nelabvēlīga lēmuma noformēšanas vai paziņošanas veidu, jo šādos gadījumos likuma normas ir tieši piemērojamas.
 

-

Aicinām anotācijā izvērstāk skaidrot, kādēļ projekta 33. punktā jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu 75. punktā ietverta teikuma daļa "kā noteikts Regulas 2015/2446 82. panta 2. punktā, atceļ saskaņā ar šo noteikumu 59.2. apakšpunktu sniegtās galvinieka saistības" un vai normas tvērums netiek sašaurināts. Papildus aicinām skaidrot, kādēļ ietverta atsauce tieši un tikai uz minētās regulas 82. panta 2. punktu, kurā ir runa par galvinieka apstiprinājuma vai galvinieka saistību atsaukšanu, bet ne 3. punktu, kurā ir runa par galvinieka saistību atcelšanu. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.

-

Aicinām izvērstāk skaidrot projekta 22. punktā ietvertā noteikumu 60. punkta papildināšanu ar vārdiem "muitas maksājumu parādam, kas radies" nepieciešamību, tostarp skaidrojot, vai un kā grozījums atbilst Regulas Nr. 952/2013 95. pantam, ņemot vērā, ka tajā ir ietverta arī norāde uz parādu, kas var rasties, un 110. pantam. Ja nepieciešams, aicinām precizēt projektu.

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā projekta 11. un 12. punkts pamatots šādi: "Vienlaikus, lai novērstu gadījumus, kad nodokļu maksātājam būtu iespējams dažādi interpretēt pārbaudes par drošības naudu izskatīšanas termiņu, atsaucoties uz Iesniegumu likumā noteikto kārtību attiecībā uz iesnieguma pēc personas iniciatīvas izskatīšanas termiņu 30 dienās, kā arī, lai nodrošinātu regulas Nr.952/2013 98. panta 1. punkta (muitas dienesti atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts vai vairs nevar rasties) korektu piemērošanu; samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, iestādei un nepārprotami noteiktu kārtību par drošības naudas atmaksāšanu/ieskaitīšanu valsts budžetā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86. 40.punktu, svītrojot vārdus “un pārbaudes rezultātā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai”, kā arī svītrot MK noteikumu Nr.86 42. punktu." Lūdzam izvērstāk skaidrot, kas tieši pašreizējā regulējumā ir dažādi interpretējams un neatbilstošs un kā tieši grozījums nodrošina Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma korektu piemērošanu. 

-

Aicinām sniegt pamatojumu par projekta 36. punktā paredzētā noteikumu 76. punkta 2. teikuma svītrošanu, jo anotācijā attiecīgs pamatojums anotācijā nav ietverts.

-

Aicinām izvērstāk skaidrot projekta 6. un 23. punktā paredzēto grozījumu nepieciešamību kontekstā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, kā arī Muitas likuma 13.¹ panta trešajā daļā jau ietverto regulējumu. Proti, aicinām skaidrot, vai attiecīgo dokumentu aprite Muitas lēmumu sistēmā neizriet jau no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma, kā arī minētās Muitas likuma normas, izvērstāk skaidrojot projekta 6. un 23. punkta nepieciešamību. Lūdzam arī izvērstāk skaidrot projekta 33. punkta, kas paredz gadījumus, kad informācijas apmaiņai saistībā ar vispārējā galvojuma atļauju tiek izmantota elektroniskās deklarēšanas sistēma, nepieciešamību un saskanīgumu ar projekta 6. punktā ietverto regulējumu, kas paredz, ka, lai iesniegtu un apstrādātu vispārējā galvojuma atļauju un atliktā maksājuma atļauju pieteikumus, kā arī pārvaldītu ar pieteikumiem vai atļaujām saistītos lēmumus, t. sk. atļauju grozījumu, apturēšanas, atcelšanas, anulēšanas gadījumos, izmanto Muitas lēmumu sistēmu.

-