Atzinums

1. Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem, bāriņtiesas joprojām varēs apliecināt to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņemt šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus; apliecināt uz dokumentiem to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā; kā arī apliecinās tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu (spēkā esošā likuma 61.pants pirmās daļas 4., 5. un 6.p) un bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam (61.panta otrā daļa).
Ņemot vērā minēto, aicinām:
1.1. papildināt anotāciju, norādot, vai 61.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.puntā minētās funkcijas tiks saglabātas bāriņtiesām, vai plānots nodot pašvaldībām (anotācijas 2.pielikumā minēts, ka saskaņā ar Igaunijas Notariāta likuma 53. pantu lauku pašvaldība (rural municipality) un pilsētu sekretariāti (city secretaries), apliecina dokumenta kopijas un norakstus, apliecina pilnvaras pensijas, atbalsta maksājumu un labumu saņemšanai, apliecina piekrišanu pārskaitīt pensiju un citus līdzekļus uz citas personas bankas kontu;
1.2. Uzskatām, ka būtu nepieciešams noteikt, ka 61.pantā minētos uzdevumus, ko bāriņtiesas īsteno kā aizbildnības un aizgādnības iestāde (2.panta pirmā daļa), būtu viennozīmīgi saglabājamas bāriņtiesu kompetencē, piemēram, jebkādu pilnvaru izdošanu kādai personai saņemt kādus labumus, kas skar bērnus, piem, bērnam pienākošos pabalstus u.tml., tomēr nevar deleģēt pašvaldībai formāli apliecināt/izdot. Jo vecāku strīdos, šādu labumu saņemšanas  tiesību piešķiršanu vienam no vecākiem, - visbiežāk ir ļoti liela strīda objekts starp naidīgiem vecākiem, un pirms pilnvaru formālas izdošanas ir rūpīgi jāizvērtē daudz saistītu apstākļu, lai pilnvaras izdošana tiktu argumentēti pamatota ar bērna labākajām interesēm. Savukārt pārējo apliecinājumu izdarīšana (2.panta otrā daļa), atbilstoši likumprojekta mērķim – atslogot bāriņtiesas no tām netipiskām funkcijām, būtu izvērtējams jautājums par to nodošanu pašvaldībām, attiecīgi precizējot 61.panta redakciju.

2. Atkārtoti izvērtēt izziņas 2.punktā izteikto iebildumu. Pieejot formāli likuma iecerētajiem grozījumiem, var piekrist, ka, tā kā spēkā esošajā likumā ir paredzēts, ka Tieslietu ministrija sniedz metodisko atbalstu bāriņtiesām šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē, un attiecīgās nodaļas praktiski izslēdzot, TM metodiskais atbalsts vairs nav nepieciešams. Tomēr, atkārtoti norādām, ka pārskatot bāriņtiesu funkcijas un uzraudzību kontekstā ne tikai ar notariālo funkciju veikšanu, bāriņtiesas, īstenojot savu pamatfunkciju attiecībā uz aizbildnībā un aizgādnībā esošām personām pārstāv bērnu kriminālprocesā (17. panta 8. punkts), sadarbībā ar Tieslietu ministriju nodrošina bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta (44.2 pants),  un veic citas funkcijas, kur nepārprotami saskatāma Tieslietu ministrijas kompetence gan bērnu tiesību aizsardzības īstenošanā, gan tās izpildes uzraudzībā, ja vien īstenojot 1.1.punktā minēto reformu atbildības starp Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju un pašvaldībām bāriņtiesu turpmākā uzraudzībā netiek plānots īstenot citādi. Tādējādi lūdzam izvērtēt vai attiecīgās normas vietā nebūtu liekama jauna, attiecīgi pilnveidojot likumpojektu un anotācijā sniedzot skaidrojumu turpmākajam metodiskajam darbam attiecībā uz bāriņtiesu tieslietu jomā veicamajām funkcijām. Ņemot vērā minēto, aicinām paplašināti pārskatīt bāriņtiesu funkcijas un uzraudzības ietvaru un piedāvāt risinājumu attiecībā uz visu Bāriņtiesu darbības uzraudzību un metodisko palīdzību kopumā.

3. Izsakām  atkārtotu  lūgumu rīkot kopēju ekspertu sanāksmi ar visām iesaistītajām pusēm, lai vienotos par kopēju redzējumu saistībā ar iecerēto bāriņtiesu reformu, kā arī novērst TM iniciatīvu virzīt grozījumus vienos un tajos pašos likumos ar nedēļas starpību par vienu un to pašu jautājumu (mantojumu tiesību modernizācijas likumprojektu pakete). Sanāksmē pieaicināmas visas atzinuma sniedzēja institūcijas un pieaicinot Bāriņtiesu asociāciju, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, kā arī izzinot Tiesībsarga viedokli.


 

-

1.Vēršam Jūsu uzmanību, ka PKC izteiktais iebildums par bāriņtiesas pamatfunkcijas attiecībā uz aizbildnībā un aizgādnībā esošām personām īstenošanu un tās saistību ar citiem bāriņtiesas uzdevumiem un kompetenci ir plašāks par Tieslietu ministrijas piedāvātajiem atseviškiem grozījumiem, kas pamatoti ar  samazinātu bāriņtiesu kompetenci apliecinājumu izdarīšanā un citu Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē (izziņas 1.punkts):
Atkārtoti lūdzam izvērtēt un anotācijā ietvert turpmākos reformus soļus, kas pamatoti ar  Ministru kabinetā 2021.gada 18.februārī izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi" (MK protlēm. Nr.18 39.§) noteikto, kā arī ņemot vērā Valdības rīcības plānā TM dotos uzdevumus (VRP 116.1.), proti, ka tiek plānots nodrošināt tiešu valsts uzraudzības un kontroles mehānismu bērnu tiesību aizsardzības jomā, valstij uzņemoties atbildību par bāriņtiesu funkciju izpildi aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos, kā arī normatīvo aktu piemērošanā un to interpretācijā; vienlaikus būtu precizējams anotācijas I.sadaļas 1.punktā tvertais tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamības pamatojums. Uzskatām, ka piedāvātie grozījumi būtu jāskata kontekstā ar visu bērnu tiesības aizsardzības sistēmai piekrītošu funkciju un to turpmākās piekritības pārvērtēšanu kopumā, nevis katrai ministrijai runāt par atsevišķu fragmentu un atsevišķi.

2. Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem, bāriņtiesas joprojām varēs apliecināt to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņemt šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus; apliecināt uz dokumentiem to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā; kā arī apliecinās tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu (spēkā esošā likuma 61.pants pirmās daļas 4., 5. un 6.p) un bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam (61.panta otrā daļa).
Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt anotāciju, norādot, vai 61.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.puntā minētās funkcijas tiks saglabātas bāriņtiesām, vai plānots nodot pašvaldībām (anotācijas 2.pielikumā minēts, ka saskaņā ar Igaunijas Notariāta likuma 53. pantu lauku pašvaldība (rural municipality) un pilsētu sekretariāti (city secretaries), apliecina dokumenta kopijas un norakstus, apliecina pilnvaras pensijas, atbalsta maksājumu un labumu saņemšanai, apliecina piekrišanu pārskaitīt pensiju un citus līdzekļus uz citas personas bankas kontu.

3. Atkārtoti izvērtēt izziņas 2.punktā izteikto iebildumu. Pieejot formāli likuma iecerētajiem grozījumiem, var piekrist, ka, tā kā spēkā esošajā likumā ir paredzēts, ka Tieslietu ministrija sniedz metodisko atbalstu bāriņtiesām šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē, un attiecīgās nodaļas praktiski izslēdzot, TM metodiskais atbalsts vairs nav nepieciešams. Tomēr, atkārtoti norādām, ka pārskatot bāriņtiesu funkcijas un uzraudzību kontekstā ne tikai ar notariālo funkciju veikšanu, bāriņtiesas, īstenojot savu pamatfunkciju attiecībā uz aizbildnībā un aizgādnībā esošām personām pārstāv bērnu kriminālprocesā (17. panta 8. punkts), sadarbībā ar Tieslietu ministriju nodrošina bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta (44.2 pants),  un veic citas funkcijas, kur nepārprotami saskatāma Tieslietu ministrijas kompetence gan bērnu tiesību aizsardzības īstenošanā, gan tās izpildes uzraudzībā, ja vien īstenojot 1.1.punktā minēto reformu atbildības starp Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju un pašvaldībām bāriņtiesu turpmākā uzraudzībā netiek plānots īstenot citādi. Tādējādi lūdzam izvērtēt vai attiecīgās normas vietā nebūtu liekama jauna, attiecīgi pilnveidojot likumpojektu un anotācijā sniedzot skaidrojumu turpmākajam metodiskajam darbam attiecībā uz bāriņtiesu tieslietu jomā veicamajām funkcijām. Ņemot vērā minēto, aicinām paplašināti pārskatīt bāriņtiesu funkcijas un uzraudzības ietvaru un piedāvāt risinājumu attiecībā uz visu Bāriņtiesu darbības uzraudzību un metodisko palīdzību kopumā.

4. Lūdzu anotācijas I.sadaļas 2.punktā sniegto informāciju pamatot  ar  objetīviem tiesībzinātnieku  un mūsdienu bērnu tiesību nodrošināšanas starptautiskajā labākajā praksē balstītu pētījumu pierādījumiem, atziņām un pieredzi  Aicinām izslēgt  tekstu “Šādi apgalvojumi ir izskanējuši arī publiskajā vidē, piemēram, Mg. iur., Mg. hist., Mg. soc. M. Vucāne rakstā "Bāriņtiesa: vai vecās pagasttiesas pinekļos"[3] norāda, ka "Atjaunojot pagasttiesu darbību, tika iedibināta izpratne, ka bērnu tiesību aizsardzības iestāde papildus pamatuzdevumam var veikt citas funkcijas, kurām ar bērnu tiesību aizsardzību ir nosacīta saistība. Tāda izpratne tika pārņemta no arhaiskā Pagasttiesu likuma, saskaņā ar kuru pagasttiesa vienlaikus bija tiesas spriedēja, notārs, tiesu izpildītājs un juridisku padomu devējs. Arī ar 2001. gada maijā izdarītajiem likuma grozījumiem likumdevējs turpināja nostiprināt ačgārnu izpratni par bāriņtiesu kā bērnu tiesību aizsardzības institūciju. Zināmā mērā tika degradēta arī notariālā akta nozīme. Autore uzskata, ka nav iespējams salīdzināt zvērināta notāra funkcijas ar bāriņtiesā (pagasttiesā) veiktiem apliecinājumiem. Jāsecina, ka, atjaunojot Civillikuma darbību, nebija skaidrs, ka bāriņtiesām jāuztic klasiskās bāriņtiesas funkcijas, savukārt pagasttiesu darbība nemaz nav jāatjauno." Vēršam uzmanību, ka vēsturiskā bāriņtiesu izveide un attīstība, kur augstākā uzraudzība par pilsētu bāriņtiesām bija tieslietu ministram un uzraudzība par lietu ātru un pareizu gaitu un uzraudzība, lai bāriņtiesu priekšsēdētājs un locekļi izpilda savus pienākumus, bija apgabaltiesai. Jānis Vēbers, profesors, Civillikuma atjaunošanas darba grupas vadītājs savulaik ir norādījis, ka bāriņtiesām jābūt pie pašvaldībām, bet attiecīgu valsts justīcijas institūciju (Tieslietu ministrijas, tiesu) stingrā kontrolē[1].     


[3] https://juristavards.lv/doc/266557-barintiesa-vai-vecas-pagasttiesas-pineklos/

[1] J.Vēbers; Vai atkal iesim pie pagasta tiesas ; Latvijas Jurists; 1993.gada marts; Nr.2 (30).

-