Atzinums

Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumu Nr.618 “Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā” 3. un 4.punkts nosaka, ka valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību vai starp­valstu organizāciju īpašumā, slēdzot rakstveida līgumu, tikai, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams noslēgt minēto līgumu, valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību vai starpvalstu organizāciju īpašumā, noformējot citus valsts kustamās mantas nodošanu un pieņemšanu apliecinošus dokumentus.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 28.marta noteikumu Nr.136 “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumos Nr.618 “Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā”” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīto jāņem vērā, ka kustamās mantas nodošana, noformējot citus kustamās mantas nodošanu un pieņemšanu apliecinošus dokumentus, ir izņēmums no vispārējās mantas nodošanas kārtības, un attiecīgā Ministru kabineta rīkojuma anotācijā ir pēc iespējas jānorāda uz objektīviem apstākļiem, kas liedz noslēgt rakstveida līgumu.
Apstākļi, kas liedz noslēgt rakstveida līgumu, var būt, piemēram, tādi, kas saistīti ar nepieciešamību kustamo mantu nodot nekavējoties (piemēram, ja citu valsti ir skāruši tādi ārkārtas apstākļi, kuru ietekmē kustamo mantu ir nepieciešams saņemt pēc iespējas ātrāk, bet līguma noslēgšanas process nesamērīgi kavētu kustamās mantas nodošanu), vai tādi, kuru ietekmē līguma noslēgšana ir būtiski apgrūtināta (piemēram, ja kustamās mantas nodošanas brīdī nav skaidri zināms, kura institūcija kustamo mantu pieņems, vai rakstveida līguma noslēgšanas process radītu nesamērīgu administratīvo slogu). Var būt arī gadījumi, kuros valsts kustamā manta tiek nodota tāda mantas nodošanas mehānisma ietvaros, kurā nav paredzēta rakstveida līguma noslēgšana (piemēram, ja kustamā manta tiek nodota starpvalstu organizācijai, kura izveidota noteikta mērķa sasniegšanai, bet kustamās mantas nodošana notiek, izmantojot tipveida dokumentus, un mehānismā iesaistītajām valstīm ir ierobežotas iespējas ietekmēt kustamās mantas nodošanas formu).
Ja valsts kustamā manta tiek nodota, noformējot citus mantas nodošanu un pieņemšanu apliecinošus dokumentus, attiecīgajai institūcijai ir jānodrošina, ka no minētajiem dokumentiem var skaidri secināt, ka Latvijas institūcija mantu nodod, bet saņēmēja valsts vai starpvalstu organizācija to pieņem (šādi dokumenti var būt, piemēram, nodošanas un pieņemšanas akts, pavadzīme, oficiāls pušu institūciju paziņojums vai apliecinājums).

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojuma projekta anotācijā norādītajam, attiecīga līguma izstrāde, tulkošana un saskaņošana prasītu ievērojamu laiku, taču palīdzību Moldovas Republikai ir nepieciešams sniegt pēc iespējas ātrāk. Lai mazinātu Moldovas Republikas puses administratīvo slogu, kā arī to, ka atbalsta sniegšanā Moldovas Republikai nepieciešama operatīva rīcība, Iekšlietu ministrija uzskata par nepieciešamu piemērot izņēmumu, kas noteikts Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumu Nr.618 “Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā” 4.punktā, un nodot attiecīgo kustamo mantu, parakstot nodošanas un pieņemšanas aktu.
Vēršam uzmanību, ka arī nodošanas un pieņemšanas akta izstrāde, tulkošana un saskaņošana var arī prasīt zināmu laiku, līdz ar to lūdzam papildināt anotācijā minēto attiecībā uz norādītajiem objektīvajiem apstākļiem, kuru dēļ nav iespējams noslēgt rakstveida līgumu.
 

-