Atzinums

Dokumenta punkts un jautājums
Informatīvā ziņojuma 8. sadaļa “Secinājumi un priekšlikumi” — naudas balva līdz 50% no mēnešalgas

LDDK uztur iepriekš izteikto iebildumu pret naudas balvas līdz 50% no mēnešalgas saglabāšanu. LDDK jau iepriekšējās saskaņošanas kārtās norādīja, ka, ņemot vērā valsts budžeta situāciju un nepieciešamību ierobežot publiskā sektora izdevumus, atlīdzības sistēmas pilnveidošanā prioritāri risināma konkurētspējīgas mēnešalgas nodrošināšana un atlīdzības fonda efektīvāka izmantošana. Precizētajā ziņojumā naudas balvas līdz 50% saglabāšana vairs nav formulēta kā izvērtējama iespēja, bet kā konkrēts priekšlikums. Ziņojumā ietvertie dati vienlaikus apliecina, ka naudas balva praksē ir plaši izmantots atlīdzības instruments. LDDK ieskatā atlīdzības resursi prioritāri novirzāmi konkurētspējīgas mēnešalgas nodrošināšanai, tostarp izmantojot funkciju, procesu un nodarbināto skaita optimizācijas rezultātā iegūtos resursus.

Svītrot priekšlikumu: “noteikt, ka amatpersonām (darbiniekiem) kalendāra gada ietvaros var izmaksāt naudas balvu līdz 50 procentiem no mēnešalgas. Ierobežojumu neattiecinot uz valsts drošības iestādēs strādājošiem.”

Dokumenta punkts un jautājums
Informatīvā ziņojuma 5. sadaļa "Piemaksa par nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā" un 8. sadaļa “Secinājumi un priekšlikumi”

LDDK atbalsta nepieciešamību ierobežot piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā pārmērīgu izmantošanu, tomēr ziņojumā nav pietiekami pamatots tieši 20% saņēmēju un 3% vadītāju ierobežojums un nav pilnībā atrisināts jautājums par vienotu piemaksas piemērošanas pieeju. LDDK iepriekš norādīja uz būtiskām atšķirībām šīs piemaksas piemērošanā starp institūcijām un rosināja noteikt vienotu pieeju. Precizētajā redakcijā problēma ir atzīta un piedāvāts kvantitatīvs ierobežojums, tomēr kvantitatīva robeža pati par sevi nenodrošina vienotu izpratni par gadījumiem, kad piemaksa ir pamatota. Ziņojumā arī nav pietiekami izskaidrots, kādēļ izvēlētas tieši 20% un 3% robežvērtības un kā tās piemērojamas dažāda lieluma institūcijās.

Precizēt priekšlikumu šādā redakcijā:
“Noteikt, ka iestādē piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā saņēmēju skaits nedrīkst būt vairāk kā 20% no kopējā nodarbināto skaita, tostarp visu līmeņu vadītāji – ne vairāk kā 3% no kopējā nodarbināto skaita, vienlaikus nosakot vienotus piemaksas piešķiršanas pamatprincipus un kritērijus, kas nodrošina tās piemērošanu īpašos, terminētos un ar konkrētu stratēģisko rezultātu sasniegšanu saistītos gadījumos.”
Papildus informatīvajā ziņojumā pamatot 20% un 3% robežvērtību izvēli.

Dokumenta punkts un jautājums
Informatīvā ziņojuma 8. sadaļa “Secinājumi un priekšlikumi” - ikgadējās novērtēšanas prēmijas atcelšana un naudas balvas saglabāšana

LDDK ieskatā ziņojumā nav konsekventi atrisināta savstarpējā saistība starp atteikšanos no ikgadējās novērtēšanas prēmijas un naudas balvas saglabāšanu. Ziņojumā norādīts, ka atsevišķās nodarbināto grupās naudas balvas tiek piešķirtas vienā datumā un gandrīz visiem nodarbinātajiem, kas liecina par naudas balvas izmantošanu analoģiski ikgadējās darbības novērtējuma prēmijai. Ziņojumā vienlaikus norādīts uz risku, ka materiālā bonusa sasaistīšana ar ikgadējo novērtēšanu var veicināt formālu un subjektīvu novērtēšanu. Tādēļ nav pietiekami pamatots risinājums pilnībā atteikties no ikgadējās novērtēšanas prēmijas, vienlaikus saglabājot iespēju izmaksāt naudas balvu līdz 50% no mēnešalgas, ja paša ziņojuma analīze norāda uz abu instrumentu savstarpējās aizstājamības risku.

Ja tiek saglabāta naudas balvas izmaksas iespēja, normatīvajā regulējumā noteikt skaidrus tās piešķiršanas nosacījumus, nodrošinot, ka naudas balva ir vienreizējs motivācijas instruments par konkrētu sasniegumu un netiek izmantota kā ikgadējās darbības novērtējuma prēmiju aizstājošs atlīdzības elements. Ja šādu nošķīrumu nav iespējams nodrošināt, pārskatīt priekšlikumu par naudas balvas līdz 50% apmērā saglabāšanu.

Dokumenta punkts un jautājums
Informatīvā ziņojuma 4. sadaļa “Nodarbinātie un vakances” un 8. sadaļa “Secinājumi un priekšlikumi” — aizņemto amata vietu optimizācija

Ziņojumā konstatētais faktiski nodarbināto personu skaita pieaugums nav sasaistīts ar konkrētu rīcību aizņemto amata vietu skaita optimizācijai. Ziņojuma dati rāda, ka kopējais amata slodžu skaits no 2024. gada janvāra līdz 2026. gada martam ir nedaudz samazinājies no 60 165,1 līdz 59 891,0, savukārt faktiski nodarbināto personu skaits tajā pašā laikā ir pieaudzis no 53 654 līdz 55 859 jeb par 2 205 personām. Ziņojumā šī tendence ir konstatēta, taču gala priekšlikumos nav paredzēts konkrēts pasākums aizņemto amata vietu optimizācijai. LDDK jau iepriekš norādīja, ka valsts pārvaldes izdevumu un atlīdzības sistēmas pārskatīšanā nepieciešams vērtēt arī aizņemtās darbvietas, izmantojot procesu pārskatīšanu, digitalizāciju un funkciju centralizāciju. Vakanto amata vietu samazināšana pati par sevi nenodrošina kopējā nodarbināto skaita un atlīdzības izdevumu strukturālu optimizāciju.

Papildināt 8. sadaļu ar jaunu priekšlikumu:
“Valsts kancelejai sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādāt sistēmisku pieeju valsts pārvaldē aizņemto amata vietu skaita optimizācijai, sasaistot to ar institūciju funkciju un procesu pārskatīšanu, digitalizāciju un atbalsta funkciju centralizāciju, kā arī nosakot izmērāmus sasniedzamos rezultātus un to izpildes termiņus.”

Dokumenta punkts un jautājums
Informatīvā ziņojuma 4. sadaļa “Nodarbinātie un vakances” un 8. sadaļa - ilgstoši vakantās amata vietas

LDDK rosina vakanto amata vietu pārskatīšanu attiecināt arī uz ilgstoši vakantām finansētām amata vietām, paredzot pamatotus izņēmumus. Ziņojumā konstatēts, ka no 417 ilgstoši vakantām amata vietām, kuras potenciāli bija izslēdzamas no amatu sarakstiem, izslēgtas tikai 60, kā arī secināts, ka iestādes joprojām nav gatavas likvidēt ilgstoši vakantās amata vietas un aptuveni 10% amata vietu valsts pārvaldē saglabājas vakantas. Gala priekšlikums paredz no 2027. gada izslēgt tikai vakantās amata vietas, kurām nav finansējuma. Šāds risinājums neatrisina jautājumu par ilgstoši vakantām amata vietām, kurām finansējums ir pieejams, lai gan arī šo amata vietu nepieciešamība būtu regulāri jāpamato. Vienlaikus nepieciešams saglabāt iespēju pamatotos gadījumos saglabāt objektīvi grūti aizpildāmus amatus vai amata vietas, kuru aizpildīšanai ir uzsākta reāla atlases procedūra.

Precizēt priekšlikumu šādā redakcijā: “Iestādēm no 2027. gada 1. janvāra pilnībā izslēgt no amatu sarakstiem vakantās amata vietas, kurām nav pieejams finansējums, kā arī nodrošināt regulāru ilgstoši vakanto finansēto amata vietu nepieciešamības izvērtēšanu, paredzot to saglabāšanu tikai objektīvi pamatotos gadījumos, tostarp ja amata aizpildīšanai tiek īstenota atlases procedūra vai amata specifikas dēļ tā aizpildīšanai nepieciešams ilgāks laiks.”

Dokumenta punkts un jautājums
Informatīvā ziņojuma 8. sadaļa “Secinājumi un priekšlikumi” - atlīdzības sistēmas sasaistīšana ar valsts pārvaldes optimizāciju

LDDK rosina atlīdzības sistēmas izmaiņas sasaistīt ar valsts pārvaldes funkciju, procesu un nodarbināto skaita pārskatīšanu, paredzot optimizācijas rezultātā iegūto resursu izmantošanu konkurētspējīgai pamata atlīdzībai. Ziņojumā atzīta nepieciešamība turpināt procesu pārskatīšanu, atbalsta funkciju centralizāciju, pakalpojumu digitalizāciju un sistēmisku kopējā amata vietu skaita samazināšanu. Tomēr gala priekšlikumos šī pieeja lielā mērā atstāta iestāžu vadītāju ziņā, norādot, ka tiem jāmeklē risinājumi papildu resursu rašanai atlīdzībai. LDDK iepriekš paustā pozīcija paredz sistēmisku pieeju, kurā aizņemto darbvietu optimizācija, digitalizācija un funkciju centralizācija rada resursus konkurētspējīgākai atlīdzībai pārējiem nodarbinātajiem. Šādas sasaistes nostiprināšana gala priekšlikumos nodrošinātu, ka atlīdzības sistēmas pilnveidošana tiek vērtēta kopā ar valsts pārvaldes produktivitāti un funkciju izpildes efektivitāti.

Papildināt 8. sadaļu ar priekšlikumu: “Valsts kancelejai sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošināt, ka atlīdzības sistēmas turpmākā pilnveidošana tiek īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes funkciju, procesu un nodarbināto skaita pārskatīšanu, paredzot funkciju un procesu optimizācijas, digitalizācijas un centralizācijas rezultātā iegūtos atlīdzības fonda resursus prioritāri novirzīt konkurētspējīgas mēnešalgas nodrošināšanai.”

Informatīvā ziņojuma 7.pielikumā ir sniegta detalizēta informācija par līdzekļiem prēmijām un naudas balvām dalījumā pa iestādēm, resoriem un piemaksu veidiem.
Saskaņā ar MK "Noteikumiem par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām" šie izdevumi klasificējami ar EKK 1148 kodu "Prēmijas un naudas balvas". Valsts kases atvērtajos datos šobrīd ir pieejami visu iestāžu izdevumi pa kodiem mēnešu griezumā.
Salīdzinot 7.pielikumā uzrādītos datus ar Valsts kases atvērtajiem datiem, LDDK ir konstatējusi atsevišķas neatbilstības. Piemēram, 7.pielikumā norādīts, ka Ekonomikas ministrijā izmaksāto prēmiju un piemaksu apmērs 2026.gada 1.ceturksnī ir bijis 255,9 tūkstoši eiro. Tikmēr Valsts kases atvērtie dati rāda, ka Ekonomikas ministrijā izdevumu kopsumma ar 1148 kodu "Prēmijas un naudas balvas" attiecīgajā periodā bijusi 120,9 tūkst. EUR.
Tas liecina, ka iestādēs nav vienota interpretācija par atlīdzības izdevumu klasifikāciju, tai skaitā prēmiju un naudas balvu uzskaiti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu ieteicams nodrošināt, lai iestādēs būtu vienota interpretācija par atlīdzības uzskaiti un klasifikāciju.