Atzinums

Ar 20.12.2022. vēstuli Nr. 2/9-1/10750 "Par priekšlikumiem normatīvo aktu grozījumiem", ievērojot Ekonomikas ministrijas kompetenci izstrādāt, organizēt un koordinēt būvniecības nozares politiku, kā arī izstrādāt nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) informēja Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju par atsevišķiem problēmjautājumiem būvniecības nozarē, ar kuriem VNĪ saskārusies, pārvaldot tai pārvaldīšanā nodotos valsts nekustamos īpašumus, kā arī veicot to attīstīšanu un būvniecību valsts iestāžu nodrošināšanai ar to funkcijām piemērotām telpām. Tostarp, vēstulē tika iekļauts priekšlikums par nepieciešamību risināt patvaļīgas būvniecības seku novēršanas jautājumu. Un proti, VNĪ, nodrošinot valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tostarp, apsaimniekošanu, valstij piekritīgo nekustamo īpašumu pārņemšanas gaitā, nereti saskarās ar patvaļīgas būvniecības radītām sekām, ko veicis nomnieks vai bijušais ēku/zemes īpašnieks.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikts pienākums publiskai personai un kapitālsabiedrībai rīkoties ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, t.i., rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Ievērojot minēto, veicot atsevišķus grozījumus tiesību normās un atvieglojot būvju legalizāciju, tiktu racionālāk izmantoti publisku personu un kapitālsabiedrību administratīvie un finanšu resursi:  

1) gadījumos, kad ir veikta patvaļīga būvniecība bez paskaidrojuma raksta (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 7.² punkts) būtu jāparedz, ka patvaļīgas būvniecības sekas var novērst, veicot būves tehnisko apsekošanu vai tehnisko izpēti tādā apmērā, lai sniegtu atzinumu par patvaļīgo būvdarbu atbilstību Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskajām būvei izvirzāmajām prasībām. Apsekošanas uzdevums un apjoms tiek saskaņots ar būvvaldi vai institūciju, kas pilda būvvaldes funkciju. Tehniskās apsekošanas vai izpētes atzinums pilnībā aizstāj būvdarbu izpilddokumentāciju. Būvspeciālists, kas sagatavojis atzinumu, ierosinot patvaļīgos būvdarbus pieņemt ekspluatācijā, pilnībā uzņemas atbildību par patvaļīgi veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Gadījumā, ja būvspeciālists ierosina patvaļīgos būvdarbus nepieņemt ekspluatācija, ir jāsniedz rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Patvaļīgas būvniecības seku novēršanai tiek izstrādāts paskaidrojuma raksts tādā apmērā, lai būtu sniegta pilnvērtīga informācija par veiktajiem būvdarbiem.

2) gadījumos, kad ir veikta patvaļīga būvniecība bez būvniecības iesnieguma (Ēku būvnoteikumu 7.³ punkts), būtu jāparedz, ka patvaļīgas būvniecības sekas var novērst veicot būves ekspertīzi tādā apmērā, lai sniegtu atzinumu par patvaļīgo būvdarbu atbilstību Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskajām būvei izvirzāmajām prasībām. Ekspertīzes uzdevums un apjoms tiek saskaņots ar būvvaldi vai institūciju, kas pilda būvvaldes funkciju. Ekspertīzes atzinums pilnībā aizstāj būvdarbu izpilddokumentāciju. Būveksperts, kas sagatavojis atzinumu ierosinot patvaļīgos būvdarbus pieņemt ekspluatācijā, pilnībā uzņemas atbildību par patvaļīgi veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Gadījumā, ja būveksperts ierosina patvaļīgos būvdarbus nepieņemt ekspluatācijā, ir jāsniedz rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Patvaļīgas būvniecības seku novēršanai tiek izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā tādā apmērā, lai būtu sniegta pilnvērtīga informācija par veiktajiem būvdarbiem.

Ievērojot minēto, kā arī to, ka Ekonomikas ministrija savā 27.01.2023.atbildes vēstulē Nr.3.3-6/2023/830N piekrita VNĪ izteiktajiem augstāk minētajiem priekšlikumiem, aicinām izvērtēt iespēju patvaļīgas būvniecības seku novēršanas jautājumu risināt šā noteikumu projekta ietvaros.

-