Atzinums

Informatīvā ziņojuma 2.1. sadaļā 1) punktā minēts, ka "Sabiedrības integrācijas fonda likumā lietotais jēdziens “sabiedrības integrācija”, kas nosaka Sabiedrības integrācijas fonda kompetenci, ir ievērojami šaurāks nekā aktuālajos attīstības plānošanas dokumentos lietotie apzīmējumi."

Nav saprotams, uz kāda pamata ir izdarīts šāds secinājums, ņemot vērā, ka Sabiedrības integrācijas fonda likuma (turpmāk - SIF likums) 3.panta pirmā daļa nosaka, ka "Fonda mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju." Attiecīgi šis secinājums ir pretrunā SIF likuma formulējumam. 

Tāpat Informatīvā ziņojuma 2.1. sadaļā 1) daļā minēts, ka "Divi no četriem Sabiedrības integrācijas fonda darbības tematiskajiem segmentiem (vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana un modernas pārvaldības joma) neatbilst Sabiedrības integrācijas fonda likumā definētajai pamatkompetencei [...]"

Labklājības ministrija iebilst minētajam, ka vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana neatbilst SIF likumā definētajai pamatkompetencei, proti, veicināt sabiedrības integrāciju (SIF likuma 3.panta pirmā daļa).

Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana ir būtisks sabiedrības integrācijas priekšnoteikums un instruments. Sabiedrības integrācijas mērķis ir nodrošināt visu sabiedrības grupu pilnvērtīgu līdzdalību sabiedriskajā, ekonomiskajā un pilsoniskajā dzīvē, savukārt vienlīdzīgu iespēju politika ir vērsta uz diskriminācijas, sociālās atstumtības un citu šķēršļu mazināšanu vai novēršanu, kas kavē šo līdzdalību. Tādējādi vienlīdzīgu iespēju veicināšana sekmē saliedētas, iekļaujošas un integrētas sabiedrības veidošanos. 

Lūdzam konceptuāli pārskatīt Informatīvā ziņojuma 2.1.sadaļā 1) punktā "Neatbilstība starp normatīvi noteikto mandātu un faktisko darbības apjomu" ietverto informāciju.

Informatīvā ziņojuma 2.2. sadaļā "Riski, ja esošā situācija netiek mainīta" viens no minētajiem riskiem ir "saglabājas lomu konflikta un interešu konflikta risks, jo institūcija turpina vienlaikus pildīt finansējuma administrētāja un projektu īstenotāja funkcijas jomās, kurās pastāv konkurence ar nevalstisko sektoru". Lūdzam zinojumā iekļaut konkrēti, kurās jomās SIF pastāv konkurence ar nevalstisko sektoru.

-

Informatīvā ziņojuma 2.2. sadaļā "Riski, ja esošā situācija netiek mainīta" viens no minētajiem riskiem ir "saglabājas tiesiskās noteiktības risks, jo Sabiedrības integrācijas fonds turpina administrēt programmas, kas pārsniedz Sabiedrības integrācijas fonda likumā šauri definēto kompetenci, radot juridiskās nenoteiktības un iespējamu tiesiskuma apstrīdēšanas risku". 

Lūdzu nosaukt visas SIF administrētās programmas, kas pārsniedz Sabiedrības integrācijas fonda likumā šauri definēto kompetenci. Vēršam uzmanību, ka Fonda mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt, bet arī veicināt sabiedrības integrāciju, un jebkuras papildu funkcijas uzņemšanās tiek vērtēta pret šo definēto mērķi. Tāpat jebkura jauna funkcija vai dalība projektā tiek saskaņota ar SIF padome, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības lemt par īstenojamiem papildu uzdevumiem un aktivitātēm (iniciatīvām), vērtējot to atbilstību likumam. Attiecīgi informatīvajā ziņojumā iekļautajam pieņēmumam ir nepieciešams precīzi norādīt par to, kuras programmas pārsniedz Fonda mērķi

-

Informatīvā ziņojuma 2.2. sadaļā "Riski, ja esošā situācija netiek mainīta" viens no minētajiem riskiem ir "turpina samazināties sabiedrības uzticēšanās Sabiedrības integrācijas fonda administrētajām programmām un valsts atbalsta sistēmai nevalstiskajam sektoram kopumā". 

Ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma projektā ir atsauce tikai uz vienu sabiedrības aptauju, ko veicis SIA “Pētījumu centrs SKDS”  2025. gada decembrī, lūdzam norādīt pārējās aptaujas, uz kuru rezultātu pamata ir secināts, ka turpina samazināties sabiedrības uzticēšanās Sabiedrības integrācijas fonda administrētajām programmām un valsts atbalsta sistēmai nevalstiskajam sektoram kopumā.  

-

Informatīvā ziņojuma projekta 4. nodaļā norādīts, ka: "Darba grupa ir secinājusi, ka par optimālāko Sabiedrības integrācijas fonda turpmākās institucionālās attīstības risinājuma variantu ir atzīstams 3. scenārijs." Kā viens no šī scenārija īstenošanas pasākumiem ir noteikts:
"Nostiprināt Sabiedrības integrācijas fondu kā centralizētu publiskā finansējuma administrētāju saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības, mediju un citās specifiskās jomās, veidojot starpresoriskus risinājumus, pakāpeniski atsakoties no projektu īstenotāja funkcijas tajās jomās, kur to var nodrošināt nevalstiskās organizācijas, un nosakot pārejas periodu līdz pilnīgai projektu saistību izpildei."

Savukārt ziņojuma 5. nodaļā "Priekšlikumi turpmākai rīcībai", kā arī Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4. punktā ir minētas sešas programmas, kuru administrēšanu pašlaik nodrošina Sabiedrības integrācijas fonds, bet kuras paredzēts nodot attiecīgajām nozaru ministrijām vai citām par attiecīgo jomu atbildīgajām iestādēm. Līdz ar to konstatējama būtiska pretruna starp 3. scenārijā noteikto mērķi stiprināt Sabiedrības integrācijas fondu kā centralizētu publiskā finansējuma administrētāju un piedāvāto risinājumu nodot citiem resoriem programmu administrēšanu, kuru īstenošana pēc būtības atbilst tieši šajā scenārijā paredzētajai Sabiedrības integrācijas fonda kompetencei.

Vienlaikus 3. scenārija aprakstā (10.-11. lpp.) norādīts, ka Sabiedrības integrācijas fonds pakāpeniski pārtrauc tiešu projektu īstenošanu, tomēr nav konkretizēts, uz kurām programmām šis risinājums attiecināms. SIA PricewaterhouseCoopers veiktā izvērtējuma "Par Sabiedrības integrācijas fonda funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes auditu" 9. tabulā "SIF programmu/projektu novērtējums pēc primārās resoriskās piederības un citu resoru iesaistes (PwC novērtējums par 2025. gadu)" ir norādītas Sabiedrības integrācijas fonda administrētās programmas, vienlaikus definējot SIF lomu kā programmu administrētājam un/vai īstenotājam. Šajā sarakstā ietverta arī Labklājības ministrijas ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā, attiecībā uz kuru norādīts, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir programmas īstenotājs. Tomēr šāds apgalvojums neatbilst faktiskajai situācijai, jo Sabiedrības integrācijas fonds minētajā programmā pilda administrētāja, nevis īstenotāja funkcijas. Tādējādi no informatīvā ziņojuma nav saprotams, kuru konkrētu programmu īstenošanu Sabiedrības integrācijas fondam turpmāk būtu paredzēts pārtraukt.

Lūdzam papildināt 3.scenāriju, nodefinējot, kuru programmu administrēšana tiek saglabāta SIF atbildībā un kuru programmu īstenošanu paredzēts pārtraukt, lai iesaistītās puses varētu pieņemt faktos un datos balstītu lēmumu. Ja šajā posmā to nav iespējams izdarīt un to plānots paveikt līdz 2027. gada 11. janvārim iesniegtā konceptuālā ziņojuma ietvaros, lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma projekta 5.nodaļā 4 .punktu un MK protokollēmuma projektā 4.punktu.   

Informatīvā ziņojuma projekta 4. nodaļā norādīts, ka: "Darba grupa ir secinājusi, ka par optimālāko Sabiedrības integrācijas fonda turpmākās institucionālās attīstības risinājuma variantu ir atzīstams 3. scenārijs." Kā viens no šī scenārija īstenošanas pasākumiem ir noteikts:
"Nostiprināt Sabiedrības integrācijas fondu kā centralizētu publiskā finansējuma administrētāju saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības, mediju un citās specifiskās jomās, veidojot starpresoriskus risinājumus, pakāpeniski atsakoties no projektu īstenotāja funkcijas tajās jomās, kur to var nodrošināt nevalstiskās organizācijas, un nosakot pārejas periodu līdz pilnīgai projektu saistību izpildei."

Savukārt ziņojuma 5. nodaļā "Priekšlikumi turpmākai rīcībai", kā arī Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4. punktā ir minētas sešas programmas, kuru administrēšanu pašlaik nodrošina Sabiedrības integrācijas fonds, bet kuras paredzēts nodot attiecīgajām nozaru ministrijām vai citām par attiecīgo jomu atbildīgajām iestādēm. Līdz ar to konstatējama būtiska pretruna starp 3. scenārijā noteikto mērķi stiprināt Sabiedrības integrācijas fondu kā centralizētu publiskā finansējuma administrētāju un piedāvāto risinājumu nodot citiem resoriem programmu administrēšanu, kuru īstenošana pēc būtības atbilst tieši šajā scenārijā paredzētajai Sabiedrības integrācijas fonda kompetencei.

Vienlaikus 3. scenārija aprakstā (10.-11. lpp.) norādīts, ka Sabiedrības integrācijas fonds pakāpeniski pārtrauc tiešu projektu īstenošanu, tomēr nav konkretizēts, uz kurām programmām šis risinājums attiecināms. SIA PricewaterhouseCoopers veiktā izvērtējuma "Par Sabiedrības integrācijas fonda funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes auditu" 9. tabulā "SIF programmu/projektu novērtējums pēc primārās resoriskās piederības un citu resoru iesaistes (PwC novērtējums par 2025. gadu)" ir norādītas Sabiedrības integrācijas fonda administrētās programmas, vienlaikus definējot SIF lomu kā programmu administrētājam un/vai īstenotājam. Šajā sarakstā ietverta arī Labklājības ministrijas ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā, attiecībā uz kuru norādīts, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir programmas īstenotājs. Tomēr šāds apgalvojums neatbilst faktiskajai situācijai, jo Sabiedrības integrācijas fonds minētajā programmā pilda administrētāja, nevis īstenotāja funkcijas. Tādējādi no informatīvā ziņojuma nav saprotams, kuru konkrētu programmu īstenošanu Sabiedrības integrācijas fondam turpmāk būtu paredzēts pārtraukt.

 

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 3.scenāriju, nodefinējot, kuru programmu administrēšana tiek saglabāta SIF atbildībā un kuru programmu īstenošanu paredzēts pārtraukt, lai iesaistītās puses varētu pieņemt faktos un datos balstītu lēmumu. Ja šajā posmā to nav iespējams izdarīt un to plānots paveikt līdz 2027. gada 11. janvārim iesniegtā konceptuālā ziņojuma ietvaros, lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma projekta 5.nodaļā 4 .punktu un MK protokollēmuma projektā 4.punktu. 

Informatīvā ziņojuma projektā kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem ir norādīta iespēja - Sabiedrības integrācijas fonda likvidācija (4.risinājuma variants). 
Kopsavilkuma tabulā par informatīvajā ziņojumā ietverto risinājumu finansiālo ietekmi pie 4.risinājuma varianta tabulas kolonnā  "Papildu nepieciešamais finansējums" norādīts, ka Labklājības ministrijai būtu nepieciešams papildu finansējums 1 926 036 euro/gadā administratīvajām  izmaksām. Atzīmējam, ka LM nevar izvērtēt minētā finansējuma pamatotību, ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma projektā nav ietverta informācija par to, kādas funkcijas pārietu uz LM, kā arī, gadījumā, ja tiek lemts par attiecīgo funkciju pāriešanu LM, tad jaunu funkciju deleģēšana LM būtu skatāma kopā arī ar amata vietu pārdali no SIF attiecīgo funkciju nodrošināšanai, kas būtu norādāms informatīvajā ziņojumā. Tāpat konkrēta finansējuma norādīšana ir saistīta ar laiku, kad šādas funkcijas pārietu uz ministrijām. Līdz ar to, sagatavojot turpmāko konceptuālo ziņojumu saskaņā ar MK protokollēmuma projekta 2.punktu, minēto jautājumu nepieciešams detalizēti izvērtēt, pamatot ar aprēķiniem un iespējamiem risinājuma variantiem, paredzot arī attiecīgo amata vietu pārdali.
 

-

2. sadaļa "Situācijas raksturojums".
Aicinām precizēt vai skaidrot 2. sadaļas pirmajā rindkopā ietverto norādi – Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina “sadarbības iestādes funkcijas”. Šī brīža redakcijā norāde nav viennozīmīgi saprotama. Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā par sadarbības iestādi ir noteikta Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonds par sadarbības iestādi ir noteikts Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā.

-

2.1. sadaļa "Konstatētie izaicinājumi Sabiedrības integrācijas fonda darbībā".
Aicinām 2.1. sadaļas otrajā punktā minēt gadījumus, kad tiek identificēts “dubultās lomas” risks, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības fondu pasākumu ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina gan finansējuma administrēšanu, gan projekta īstenošanu. Piemēram, 4.4.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” projekts ir daudzpakāpju projekts, kurā Sabiedrības integrācijas fonds ir finansējuma saņēmējs, kas, projekta īstenošanas ietvaros, izsludina sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu inovāciju (turpmāk – sociālās inovācijas) projektu pieteikumu konkursu, apstiprina projektus un uzrauga to īstenošanu, taču pats sociālo inovāciju īstenošanā nepiedalās. Tāpat Sabiedrības integrācijas fonds šajā pasākumā īsteno arī citas projekta darbības, piemēram, sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumus par sociālo inovāciju projektu īstenošanu. Šādā gadījumā nesaskatām lomu konflikta, interešu konflikta un konkurences kropļošanas riskus, jo visas plānotās atbalstāmās darbības ir vērstas uz 4.4.1.1. pasākuma mērķa un rezultātu sasniegšanu.
Līdzīgi arī 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālās ekonomikas attīstībai" ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds darbojas kā Labklājības ministrijas sadarbības partneris senioru skolu atbalsta aktivitāšu īstenošanā, administrējot gan projekta darbības, gan nodrošinot finansējuma piešķiršanu nevalstiskām organizācijām.

-

2.1. sadaļas "Konstatētie izaicinājumi Sabiedrības integrācijas fonda darbībā" trešais punkts.
Pašlaik padome nepiedalās projektu pieteikumu vērtēšanā, bet apstiprina vērtēšanas rezultātus. Ja projektu pieteikumu vērtēšana tiek veikta saskaņā ar iepriekš apstiprinātu nolikumu un to veic neatkarīga komisija, tad konkursa rezultātu apstiprināšana padomē lielā mērā ir formāla procedūra, kurā iesaistīti augsta līmeņa vadītāji, amatpersonas utt.
Lai mazinātu administratīvo slogu un potenciālu interešu konflikta risku, aicinām izvērtēt nepieciešamību pārskatīt padomes lomu, nododot projektu vērtēšanas rezultātu apstiprināšanu, piemēram, vērtēšanas komisijai, attiecīgi saglabājot padomei stratēģisko, uzraudzības un politikas virzības funkciju. Līdzīga prakse Eiropas Savienības fondu projektu pieteikumu vērtēšanā ir arī Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

-

3. sadaļa "Darba grupas piedāvātie risinājumi Sabiedrības integrācijas fonda pārvaldības modeļa pilnveidei un izdevumu optimizācijai", 3. scenārijs.
Darba grupas piedāvātajā 3. scenārijā minēts, ka Sabiedrības integrācijas fonda juridiskā forma (fonds) saglabājas nemainīga, taču administrējamo programmu loks tiek paplašināts. Aicinām izvērtēt, vai nav iespējams alternatīvs risinājums, ka, piemēram, programmu administratora funkcijas tiek nodotas Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (nodrošina ES fondu projektu atlasi, īstenošanas uzraudzību, kontroli un citas saistītās funkcijas) vai Finanšu institūcijai ALTUM (īsteno programmas, lai nodrošinātu finanšu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām).

-

3. sadaļa "Darba grupas piedāvātie risinājumi Sabiedrības integrācijas fonda pārvaldības modeļa pilnveidei un izdevumu optimizācijai", 3. scenārijs.
Aicinām precīzāk skaidrot, kā interpretējams apzīmējums “tieša projektu īstenošana” un minētā ierobežojuma piemērošana, piemēram, gadījumos, kad Sabiedrības integrācijas fonds var pretendēt uz atbalstu (īstenot projektu), lai stiprinātu kapacitāti atbalsta programmu vadībā.

-

4. sadaļa "Darba grupas secinājumi un priekšlikumi".
4. sadāļā darba grupa ir izvirzījusi piecus konkrētus pasākumus turpmākai Sabiedrības integrācijas fonda darbības pilnveidei. Pirmajā uzdevumā minēts, ka nepieciešams precizēt Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvju lomu projektu pieteikumu vērtēšanā. Ņemot vērā minēto, aicinām detalizētāk skaidrot, kā plānots stiprināt Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvju lomu vērtēšanas procesā, ievērojot, ka projektu vērtēšanu veic vērtēšanas komisija, kurā ir iesaistīti jomas eksperti un institūciju pārstāvji.

-

5. sadaļa "Priekšlikumi turpmākai rīcībai".
Papildus 5. sadaļas trešajā rindkopā minētajai padomes sastāva pārskatīšanai būtu lietderīgi izvērtēt arī padomes funkciju tvērumu. Ņemot vērā, ka projektu pieteikumu vērtēšanu veic ekspertu vērtēšanas komisijas, balstoties uz iepriekš apstiprinātiem kritērijiem un konkursa nolikumu, aicinām projektu vērtēšanas rezultātu apstiprināšanu nodot vērtēšanas komisijas kompetencē.

-