Atzinums

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra ārkārtas sēdes protokollēmuma Nr.54 7.§ 4.punktu Kultūras ministrijai tika dots uzdevums izstrādāt un kultūras ministram līdz 2025.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu, kas paredz sistēmisku regulējumu, kādā biedrības un nodibinājumi var iesaistīties Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos un pretendēt uz valsts budžeta priekšfinansējumu, ja šo finanšu instrumentu īstenošanu neregulē citi normatīvie akti.

Valsts pārvalde atbalsta sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO), tai skaitā biedrībām un nodibinājumiem, tomēr ņemot vērā ierobežotos resursus, sadarbības atbalsts var tikt nodrošināts savstarpēji saskaņotā un līdzsvarotā veidā, tostarp starp dažādiem finanšu avotiem un instrumentiem.

Likums par budžeta un finanšu vadību (turpmāk – LBFV) noteic, ka budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā un tā mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar normatīviem aktiem. Normatīvie akti  paredz, ka, lai nodrošinātu racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu, plānojot valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus, ministrija izvērtē valsts pārvaldes iestādes funkcijas, noteiktos uzdevumus un sasniedzamo rezultātu, kā arī minēto funkciju veikšanai nepieciešamos cilvēkresursus. Tas nozīmē, ka budžeta finansējums tiek plānots valsts budžeta likumā un tas ir paredzēts valsts pārvaldes funkciju efektīvai izpildei.

Atzīmējam, ka atbilstoši 2018.gada 17.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.421“Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums un priekšfinansējums, tostarp valsts deleģēto funkciju īstenošanai, valsts iestāžu, veselības nozares valsts kapitālsabiedrību, kuras īsteno valstiski nozīmīgus projektus veselības nozarē, vai atvasināto publisko personu (kas ir publiskā sektora institūcijas) atsevišķu starptautisko projektu īstenošanai. Ņemot vērā, ka NVO, nav uzskatāmas par valsts iestādēm un tās tiešā veidā neveic valsts pārvaldes funkcijas, nav atbalstāms, ka NVO dalība starptautiskos projektos pēc būtības neierobežoti tiek līdzfinansēta vai priekšfinansēta no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi radot neprognozējamas saistības valsts budžetam.

Norādām, ka jau šobrīd Kultūras ministrijas budžetā tiek plānots finansējums NVO darbības atbalstam saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā. Līdz ar to, lai nodrošinātu minētā Ministru kabineta sēdes protollēmuma projekta punkta izpildi, Kultūras ministrijai pastāv iespēja tās esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodalīt kādu līdzekļu kopumu, kura sadalei tiek izstrādāti kritēriji programmām vai projektiem, kuri varētu pretendēt uz valsts budžeta priekšfinansējumu vai līdzfinansējumu Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, neatbalstām Ministru kabineta noteikumu projekta tālāku virzību.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar situācijas analīzi (SVID), kurā apskatīti un izvērtēti  Latvijas nevalstisko organizāciju (turpmāk - NVO) līdzfinansēšanas un priekšfinansēšanas no valsts budžeta stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudi. Vienlaikus aicinām izvērtēt arī jaunākajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā* "NVO piešķirtā ES finansējuma pārredzamība: lai gan ir panākts progress, kopaina joprojām nav skaidra" minēto.  

* https://www.eca.europa.eu/ECAPublications/SR-2025-11/SR-2025-11_LV.pdf 

-

Lūdzam papildināt anotācijas sadaļu "Pašreizējā situācija" ar informāciju par biedrību un nevalstisko organizāciju skaitu Latvijā. Latvijas Pilsoniskā alianse ir publicējusi 2024. gada biedrību un nodibinājumu sektora monitoringu, kurā apkopoti dati par organizāciju skaita dinamiku, darbības un finanšu situācijas attīstību, kā arī nodarbinātību sektorā, reģionālo salīdzinājumu un specifiski sabiedriskā labuma organizācijām. Tajā teikts, ka 2024. gadā Latvijā ir 27,5 tūkstoši reģistrētu nevalstisko organizāciju, un no tām aptuveni 87,7 % ir biedrības un nodibinājumi.
Savukārt Lursoft dati uz  2025. gada 24. septembri liecina, ka reģistrēto sabiedrisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu kopskaits ir 35 167. No tiem biedrību skaits ir 29 023, bet nodibinājumu skaits — 1 933.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, pieaugot NVO skaitam, var palielināties arī slogs uz valsts budžetu, jo arvien vairāk biedrību un nodibinājumu varētu pieprasīt līdzfinansējumu un priekšfinansējumu Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu līdzfinansētu projektu īstenošanai.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas sadaļas "Pašreizējā situācija" divas pēdējās rindkopas, ņemot vērā, ka atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likumam - Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā tiek lietots saīsinājums "ES fondi" ar ko saprot Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālā fonds Plus, Kohēzijas fonds un Taisnīgas pārkārtošanās fonds.
Papildus aicinām izvērtēt jēdziena "finanšu instrumenti" lietojumu. Norādām, ka saskaņā ar Regulu Nr. 2021/1060 “finanšu instruments” ir atbalsta veids, ko sniedz, izmantojot struktūru, ar kuras starpniecību tiek nodrošināti finanšu produkti galasaņēmējiem. Piemēram, aizdevumu, garantiju, kapitāla ieguldījumu, u.c. formā.
 

-