Projekta ID
22-TA-1828Atzinuma sniedzējs
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Atzinums iesniegts
02.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Attiecībā uz Likumprojekta 2.pantā paredzēto Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā (20., 30. un 31.punkts):
Regulators ir izvērtējis TAP portālā ievietoto Likumprojekta izziņu un konstatē, ka ieraksts “ņemts vērā” izziņas 7.punktā saistībā ar definīcijām “elektroenerģijas ražotājs”, “elektroenerģijas uzkrātuve” un “elektroenerģijas uzkrātuves operators” nav atbilstoši tam, kas ir ietverts Likumprojektā. Likumprojektā ietvertais ir pretējs Regulatora priekšlikumam un ar Klimata un enerģētikas ministriju saskaņotajām redakcijām. Regulators norāda, ka šāda prakse ir maldinoša un lūdz turpmāk šādos gadījumos skaidri norādīt, ka iebildums nav ņemts vērā.
Regulators atkārtoti norāda, ka nepiekrīt Likumprojektā ietvertajām elektroenerģijas ražotāja un elektroenerģijas uzkrātuves operatora definīcijām un attiecīgi no tām izrietošām sekām. Turklāt anotācijā nav skaidrots, kādi grozījumi tiktu veikti Ministru kabineta 2009.gada 27.septembra noteikumos Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.1227). Regulatora izpratnē uzkrātuves, kuras plānots darbināt kopā vienā sistēmā ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām, nebūtu jāreģistrē atsevišķi.
Regulators norāda, ka tikai apstāklis, ka ir nepieciešams uzskaitīt uzkrātuves (ko var veikt gan Būvniecības valsts kontroles birojs, gan Regulators, vienkārši papildinot ierakstus Regulatora veidotajā elektroenerģijas ražotāju reģistrā), nevar būt par iemeslu, lai regulētu uzkrātuvju komercdarbību. Uzkrātuve, kura kopā ar elektroenerģijas ražošanas iekārtu un vienu kopīgu pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai (piem., saules paneļi, vēja elektrostacijas kopā ar uzkrātuvi) uzkrāj saražoto elektroenerģiju, lai to pārdotu citā laika vienībā vai lai piedāvātu palīgpakalpojumus sistēmas operatoram, plānos savus pakalpojumus piedāvāt koordinētā veidā. Uzkrātuve tiek izmantota kā optimizācijas iekārta, kas ļauj elektroenerģijas ražotājam papildināt palīgpakalpojumu piedāvājumu un būt elastīgākam elektroenerģijas tirgos. Elektroenerģijas pārdošana kādā no elektroenerģijas tirgus segmentiem tiek veikta, izmantojot konkrētajā laika vienībā to iekārtu (ražošanas iekārtu vai uzkrātuvi), kuru ir izdevīgāk piedāvāt konkrētajā tirgus laika vienībā. Regulators uzskata, ka šādu uzkrātuvju darbība nav atsevišķi regulējams sabiedriskais pakalpojums un tikai radīs nevajadzīgu administratīvo slogu (nodalāma grāmatvedības uzskaite, elektroenerģijas ražotājiem, kuru īpašumā būs arī uzkrātuve, būs nepieciešami formāli līgumi starp ražotāju un uzkrātuvi, u.c.) Ne uzkrātuvju specifika (sistēmas operatora prasītā tehniskā specifika pieslēgumam), ne tas, ka ir iespējams arī iepirkt no tirgotāja elektroenerģiju uzkrātuves darbināšanai, nebūtu uzskatāms par iemeslu, kādēļ šādas kopā ar ražošanu darbināmas uzkrātuves būtu nepieciešams atsevišķi regulēt. Anotācijā un izziņā norādīts, ka ražošanas objektam un uzkrātuvei var būt dažādi īpašnieki, tāpēc nepieciešams regulēt atsevišķi uzkrātuves. Tomēr tie būs tikai atsevišķi izņēmuma gadījumi, ņemot vērā to, ka ir kopējs pieslēgums elektroenerģijas sistēmai un kopējas darbības – tādas kā saražotā uzkrāšana, dalība palīgpakalpojumu nodrošināšanā sistēmas operatoram.
Anotācijā nav arī norādīta Regulatora iepriekš sniegtajos atzinumos lūgtā informācija, proti, ko specifiski plānots ietvert Noteikumos Nr.1227. Piemēram, ja kopā ar ražotāju esošai uzkrātuvei ir pietiekami liela jauda – no 5 MW vai vairāk, vai uzkrātuves jauda tiek salīdzināta ar ražotāja jaudu, lai varētu konstatēt, ka uzkrātuves tiek regulētas atsevišķi?
Elektroenerģijas ražotāju un uzkrātuves operatoru reģistrs papildināms ar informāciju par elektroenerģijas uzkrātuvju operatoriem, ja to īpašumā vai valdījumā ir ar atsevišķu, no elektroenerģijas ražotāja pieslēguma nošķirtu pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai pieslēgtas uzkrātuves (elektroenerģijas uzkrātuves operatori, ja to uzkrātuvju jauda ir lielāka par 1 MW), un kuri piedalās elektroenerģijas tirgū. Savukārt tās uzkrātuves, kurām ir kopējs pieslēgums elektroenerģijas sistēmai ar elektroenerģijas ražošanas iekārtu, tiek reģistrētas kopā ar elektroenerģijas ražotāju kopējā elektroenerģijas ražotāju un uzkrātuves operatoru reģistrā, kā tas ir ietverts piedāvātajā Elektroenerģijas tirgus likuma 26.1panta redakcijā. Papildus jāizpildās nosacījumam, ka elektroenerģijas uzkrātuves operators un ražotājs (viens vai kopā ar uzkrātuvi) ir regulējams komersants, ja tas veic darījumus elektroenerģijas tirgū (atbilstoši Likumprojekta 2.pantam, ar kuru paredzēts izteikt Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 27.punktu jaunā redakcijā, proti, elektroenerģijas tirgus ir tirgus, kurā pārdod elektroenerģiju, tostarp ārpusbiržas tirgus un elektroenerģijas biržas, jaudu un palīgpakalpojumu tirgus visos termiņos, tostarp nākotnes, nākamās dienas un tekošās dienas tirgus), bet ne tajos gadījumos, kad uzkrātuvi izmanto kā divvirzienu uzlādes iekārtu.
Regulators ir izvērtējis TAP portālā ievietoto Likumprojekta izziņu un konstatē, ka ieraksts “ņemts vērā” izziņas 7.punktā saistībā ar definīcijām “elektroenerģijas ražotājs”, “elektroenerģijas uzkrātuve” un “elektroenerģijas uzkrātuves operators” nav atbilstoši tam, kas ir ietverts Likumprojektā. Likumprojektā ietvertais ir pretējs Regulatora priekšlikumam un ar Klimata un enerģētikas ministriju saskaņotajām redakcijām. Regulators norāda, ka šāda prakse ir maldinoša un lūdz turpmāk šādos gadījumos skaidri norādīt, ka iebildums nav ņemts vērā.
Regulators atkārtoti norāda, ka nepiekrīt Likumprojektā ietvertajām elektroenerģijas ražotāja un elektroenerģijas uzkrātuves operatora definīcijām un attiecīgi no tām izrietošām sekām. Turklāt anotācijā nav skaidrots, kādi grozījumi tiktu veikti Ministru kabineta 2009.gada 27.septembra noteikumos Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.1227). Regulatora izpratnē uzkrātuves, kuras plānots darbināt kopā vienā sistēmā ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām, nebūtu jāreģistrē atsevišķi.
Regulators norāda, ka tikai apstāklis, ka ir nepieciešams uzskaitīt uzkrātuves (ko var veikt gan Būvniecības valsts kontroles birojs, gan Regulators, vienkārši papildinot ierakstus Regulatora veidotajā elektroenerģijas ražotāju reģistrā), nevar būt par iemeslu, lai regulētu uzkrātuvju komercdarbību. Uzkrātuve, kura kopā ar elektroenerģijas ražošanas iekārtu un vienu kopīgu pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai (piem., saules paneļi, vēja elektrostacijas kopā ar uzkrātuvi) uzkrāj saražoto elektroenerģiju, lai to pārdotu citā laika vienībā vai lai piedāvātu palīgpakalpojumus sistēmas operatoram, plānos savus pakalpojumus piedāvāt koordinētā veidā. Uzkrātuve tiek izmantota kā optimizācijas iekārta, kas ļauj elektroenerģijas ražotājam papildināt palīgpakalpojumu piedāvājumu un būt elastīgākam elektroenerģijas tirgos. Elektroenerģijas pārdošana kādā no elektroenerģijas tirgus segmentiem tiek veikta, izmantojot konkrētajā laika vienībā to iekārtu (ražošanas iekārtu vai uzkrātuvi), kuru ir izdevīgāk piedāvāt konkrētajā tirgus laika vienībā. Regulators uzskata, ka šādu uzkrātuvju darbība nav atsevišķi regulējams sabiedriskais pakalpojums un tikai radīs nevajadzīgu administratīvo slogu (nodalāma grāmatvedības uzskaite, elektroenerģijas ražotājiem, kuru īpašumā būs arī uzkrātuve, būs nepieciešami formāli līgumi starp ražotāju un uzkrātuvi, u.c.) Ne uzkrātuvju specifika (sistēmas operatora prasītā tehniskā specifika pieslēgumam), ne tas, ka ir iespējams arī iepirkt no tirgotāja elektroenerģiju uzkrātuves darbināšanai, nebūtu uzskatāms par iemeslu, kādēļ šādas kopā ar ražošanu darbināmas uzkrātuves būtu nepieciešams atsevišķi regulēt. Anotācijā un izziņā norādīts, ka ražošanas objektam un uzkrātuvei var būt dažādi īpašnieki, tāpēc nepieciešams regulēt atsevišķi uzkrātuves. Tomēr tie būs tikai atsevišķi izņēmuma gadījumi, ņemot vērā to, ka ir kopējs pieslēgums elektroenerģijas sistēmai un kopējas darbības – tādas kā saražotā uzkrāšana, dalība palīgpakalpojumu nodrošināšanā sistēmas operatoram.
Anotācijā nav arī norādīta Regulatora iepriekš sniegtajos atzinumos lūgtā informācija, proti, ko specifiski plānots ietvert Noteikumos Nr.1227. Piemēram, ja kopā ar ražotāju esošai uzkrātuvei ir pietiekami liela jauda – no 5 MW vai vairāk, vai uzkrātuves jauda tiek salīdzināta ar ražotāja jaudu, lai varētu konstatēt, ka uzkrātuves tiek regulētas atsevišķi?
Elektroenerģijas ražotāju un uzkrātuves operatoru reģistrs papildināms ar informāciju par elektroenerģijas uzkrātuvju operatoriem, ja to īpašumā vai valdījumā ir ar atsevišķu, no elektroenerģijas ražotāja pieslēguma nošķirtu pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai pieslēgtas uzkrātuves (elektroenerģijas uzkrātuves operatori, ja to uzkrātuvju jauda ir lielāka par 1 MW), un kuri piedalās elektroenerģijas tirgū. Savukārt tās uzkrātuves, kurām ir kopējs pieslēgums elektroenerģijas sistēmai ar elektroenerģijas ražošanas iekārtu, tiek reģistrētas kopā ar elektroenerģijas ražotāju kopējā elektroenerģijas ražotāju un uzkrātuves operatoru reģistrā, kā tas ir ietverts piedāvātajā Elektroenerģijas tirgus likuma 26.1panta redakcijā. Papildus jāizpildās nosacījumam, ka elektroenerģijas uzkrātuves operators un ražotājs (viens vai kopā ar uzkrātuvi) ir regulējams komersants, ja tas veic darījumus elektroenerģijas tirgū (atbilstoši Likumprojekta 2.pantam, ar kuru paredzēts izteikt Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 27.punktu jaunā redakcijā, proti, elektroenerģijas tirgus ir tirgus, kurā pārdod elektroenerģiju, tostarp ārpusbiržas tirgus un elektroenerģijas biržas, jaudu un palīgpakalpojumu tirgus visos termiņos, tostarp nākotnes, nākamās dienas un tekošās dienas tirgus), bet ne tajos gadījumos, kad uzkrātuvi izmanto kā divvirzienu uzlādes iekārtu.
Piedāvātā redakcija
20) elektroenerģijas ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kura ražo elektroenerģiju un var izmantot elektroenerģijas uzkrātuvi, un kura veic darījumus elektroenerģijas tirgū;
31) elektroenerģijas uzkrātuves operators – fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir elektroenerģijas uzkrātuve, kurai ir atsevišķs, no elektroenerģijas ražotāja pieslēguma nošķirts pieslēgums elektroenerģijas sistēmai, un kura elektroenerģijas uzkrātuvi izmanto, lai veiktu darījumus elektroenerģijas tirgū;
31) elektroenerģijas uzkrātuves operators – fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir elektroenerģijas uzkrātuve, kurai ir atsevišķs, no elektroenerģijas ražotāja pieslēguma nošķirts pieslēgums elektroenerģijas sistēmai, un kura elektroenerģijas uzkrātuvi izmanto, lai veiktu darījumus elektroenerģijas tirgū;
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Regulators norāda uz spēkā esošās Elektroenerģijas tirgus likuma redakcijas 1.panta pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka šajā likumā ir lietoti tādi paši termini kā Enerģētikas likumā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Attiecīgi nav pamatoti veidot atsevišķu normu ar atsauci uz Enerģētikas likumā definētajiem jēdzieniem “koģenerācija” un “atjaunīgie energoresursi”.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Regulators atbalsta Likumprojekta 19.panta otrajā daļā veiktās izmaiņas, tomēr jāņem vērā vēl viens būtisks papildinājums. Ņemot vērā Komerclikumā prokūristam noteiktās tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, Regulatora ieskatā 19.panta otrajā daļā ir nepieciešami vēl papildu grozījumi:
- nepieciešams papildināt 1.punktu aiz vārdiem “valdes locekļi” ar vārdiem “un prokūristi”;
- nepieciešams papildināt 2.punkta pirmo teikumu aiz vārdiem “valdes locekļiem” ar vārdiem “ un prokūristiem”.
- nepieciešams papildināt 1.punktu aiz vārdiem “valdes locekļi” ar vārdiem “un prokūristi”;
- nepieciešams papildināt 2.punkta pirmo teikumu aiz vārdiem “valdes locekļiem” ar vārdiem “ un prokūristiem”.
Piedāvātā redakcija
(2) Lai nodrošinātu sadales sistēmas operatora neatkarību, ievēro šādus nosacījumus:
1) sadales sistēmas operatora padomes un valdes locekļi un prokūristi nedrīkst iesaistīties vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ikdienas darbībā ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un tirdzniecību;
2) sadales sistēmas operatora padomes un valdes locekļiem un prokūristiem tiek nodrošinātas tiesības neatkarīgi no vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta un valdošā uzņēmuma pieņemt lēmumus attiecībā uz aktīviem, kas nepieciešami sadales sistēmas ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā uzņēmuma ekonomisko un vadības uzraudzības tiesību aizsardzību attiecībā uz atdevi no sadales sistēmas operatora aktīviem. Valdošajam uzņēmumam ir atļauts apstiprināt sadales sistēmas operatora gada finanšu plānu vai tamlīdzīgus finanšu plānošanas dokumentus un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz sadales sistēmas operatora parādsaistībām, bet nav atļauts dot norādes attiecībā uz ikdienas darbību un lēmumiem par sadales sistēmas būvniecību un ierīkošanu vai modernizāciju, ja šīs būvniecības un ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas nepārsniedz apstiprinātajā finanšu plānā vai tamlīdzīgos finanšu plānošanas dokumentos paredzētās izmaksas;
1) sadales sistēmas operatora padomes un valdes locekļi un prokūristi nedrīkst iesaistīties vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ikdienas darbībā ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un tirdzniecību;
2) sadales sistēmas operatora padomes un valdes locekļiem un prokūristiem tiek nodrošinātas tiesības neatkarīgi no vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta un valdošā uzņēmuma pieņemt lēmumus attiecībā uz aktīviem, kas nepieciešami sadales sistēmas ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā uzņēmuma ekonomisko un vadības uzraudzības tiesību aizsardzību attiecībā uz atdevi no sadales sistēmas operatora aktīviem. Valdošajam uzņēmumam ir atļauts apstiprināt sadales sistēmas operatora gada finanšu plānu vai tamlīdzīgus finanšu plānošanas dokumentus un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz sadales sistēmas operatora parādsaistībām, bet nav atļauts dot norādes attiecībā uz ikdienas darbību un lēmumiem par sadales sistēmas būvniecību un ierīkošanu vai modernizāciju, ja šīs būvniecības un ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas nepārsniedz apstiprinātajā finanšu plānā vai tamlīdzīgos finanšu plānošanas dokumentos paredzētās izmaksas;
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Attiecībā uz Likumprojekta 29.pantā paredzētā Elektroenerģijas tirgus likuma 26.1panta septītās daļas redakciju:
Regulators uzskata par nepamatotu no šīs panta daļas izslēgt teikumu: “Ja iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju”. Ievērojot to, ka saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 26.1panta sesto daļu Regulators nepieņem rakstveida lēmumu par komersanta reģistrāciju attiecīgajā reģistrā, bet šāda reģistrācija ir uzskatāma par notikušu, ja Regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā paziņojis reģistrācijas paziņojuma iesniedzējam par atteikumu to reģistrēt, būtiski ir saglabāt normu, kas noteic Regulatora tiesības pieprasīt papildinformāciju, tādējādi vienkopus sniedzot privātpersonai pilnvērtīgu informāciju par reģistrācijas paziņojuma izskatīšanas procesu un termiņiem. Regulators vērš uzmanību uz to, ka attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu elektroenerģijas apgādes un dabasgāzes apgādes nozarēs šāds pats regulējums ir ietverts Elektroenerģijas tirgus likuma 32.1panta septītajā daļā un 32.2panta septītajā daļā (elektroenerģijas tirgotāju un agregatoru reģistrēšana) un Enerģētikas likuma 7.2panta otrajā daļā un 108.panta sestajā daļā (siltumenerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrēšana, dabasgāzes tirgotāju reģistrēšana).
Regulators uzskata par nepamatotu no šīs panta daļas izslēgt teikumu: “Ja iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju”. Ievērojot to, ka saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 26.1panta sesto daļu Regulators nepieņem rakstveida lēmumu par komersanta reģistrāciju attiecīgajā reģistrā, bet šāda reģistrācija ir uzskatāma par notikušu, ja Regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā paziņojis reģistrācijas paziņojuma iesniedzējam par atteikumu to reģistrēt, būtiski ir saglabāt normu, kas noteic Regulatora tiesības pieprasīt papildinformāciju, tādējādi vienkopus sniedzot privātpersonai pilnvērtīgu informāciju par reģistrācijas paziņojuma izskatīšanas procesu un termiņiem. Regulators vērš uzmanību uz to, ka attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu elektroenerģijas apgādes un dabasgāzes apgādes nozarēs šāds pats regulējums ir ietverts Elektroenerģijas tirgus likuma 32.1panta septītajā daļā un 32.2panta septītajā daļā (elektroenerģijas tirgotāju un agregatoru reģistrēšana) un Enerģētikas likuma 7.2panta otrajā daļā un 108.panta sestajā daļā (siltumenerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrēšana, dabasgāzes tirgotāju reģistrēšana).
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Regulators lūdz papildināt anotācijas 26.lapā ietverto tekstu ar skaidrojumu, kādi grozījumi tiktu veikti Ministru kabineta 2009.gada 27.septembra noteikumos Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”. Regulatora izpratnē tādu uzkrātuvju darbība, kuras plānots izmantot vienotā sistēmā ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām, nebūtu jāreģistrē kā atsevišķs regulējams sabiedriskais pakalpojums.
Anotācijā būtu jānorāda, tieši kāda apjoma vai veida uzkrātuves būs regulējamas (elektroenerģijas uzkrātuves operatori), ņemot vērā arī uzkrātuvju specifiku, t.i., to, ka tās funkcionāli var tikt izmantotas kopā ar ražošanas vai patēriņa iekārtām, kā arī to, ka uzkrātuve var tikt lietota tikai iekšējām vajadzībām enerģijas uzkrāšanai un patēriņam, kā arī divvirzienu uzlādes vajadzībām.
Regulators precizē, ka elektroenerģijas ražotāju un uzkrātuvju operatoru reģistrs papildināms tikai ar uzkrātuvju operatoriem, kuru uzkrātuvēm ir atsevišķi pieslēgumi elektroenerģijas sistēmai un kuras nav sasaistītas ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām (elektroenerģijas uzkrātuves operatori, ja uzkrātuvju jauda ir lielāka par 1 MW). Savukārt tās uzkrātuves, kurām ir kopējs pieslēgums elektroenerģijas sistēmai ar elektroenerģijas ražotāja objektiem, tiek reģistrētas kopā ar elektroenerģijas ražotāju. Papildus būtu jāizpildās nosacījumam, ka elektroenerģijas uzkrātuves operators un ražotājs (viens vai kopā ar uzkrātuvi) ir regulējams komersants, ja tas veic darījumus elektroenerģijas tirgū (atbilstoši Likumprojekta 2.pantam, ar kuru paredzēts izteikt Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 27.punktā ietverto elektroenerģijas tirgus definīciju jaunā redakcijā – tirgus, kurā pārdod elektroenerģiju, tostarp ārpusbiržas tirgus un elektroenerģijas biržas, jaudu un palīgpakalpojumu tirgus visos termiņos, tostarp nākotnes, nākamās dienas un tekošās dienas tirgus), bet ne tajos gadījumos, kad uzkrātuvi izmanto kā divvirzienu uzlādes iekārtu.
Anotācijā būtu jānorāda, tieši kāda apjoma vai veida uzkrātuves būs regulējamas (elektroenerģijas uzkrātuves operatori), ņemot vērā arī uzkrātuvju specifiku, t.i., to, ka tās funkcionāli var tikt izmantotas kopā ar ražošanas vai patēriņa iekārtām, kā arī to, ka uzkrātuve var tikt lietota tikai iekšējām vajadzībām enerģijas uzkrāšanai un patēriņam, kā arī divvirzienu uzlādes vajadzībām.
Regulators precizē, ka elektroenerģijas ražotāju un uzkrātuvju operatoru reģistrs papildināms tikai ar uzkrātuvju operatoriem, kuru uzkrātuvēm ir atsevišķi pieslēgumi elektroenerģijas sistēmai un kuras nav sasaistītas ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām (elektroenerģijas uzkrātuves operatori, ja uzkrātuvju jauda ir lielāka par 1 MW). Savukārt tās uzkrātuves, kurām ir kopējs pieslēgums elektroenerģijas sistēmai ar elektroenerģijas ražotāja objektiem, tiek reģistrētas kopā ar elektroenerģijas ražotāju. Papildus būtu jāizpildās nosacījumam, ka elektroenerģijas uzkrātuves operators un ražotājs (viens vai kopā ar uzkrātuvi) ir regulējams komersants, ja tas veic darījumus elektroenerģijas tirgū (atbilstoši Likumprojekta 2.pantam, ar kuru paredzēts izteikt Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 27.punktā ietverto elektroenerģijas tirgus definīciju jaunā redakcijā – tirgus, kurā pārdod elektroenerģiju, tostarp ārpusbiržas tirgus un elektroenerģijas biržas, jaudu un palīgpakalpojumu tirgus visos termiņos, tostarp nākotnes, nākamās dienas un tekošās dienas tirgus), bet ne tajos gadījumos, kad uzkrātuvi izmanto kā divvirzienu uzlādes iekārtu.
Piedāvātā redakcija
-