Atzinums

Veselības ministrijai

Atzinums par pamatnostādņu projektu 2021-TA-1693

Biedrība “Latvijas Jaunatnes padome” (LJP) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas sagatavoto pamatnostādņu projektu „Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam” (turpmāk – pamatnostādņu projekts) un izsaka šādus iebildumus un priekšlikumus.
Iesākumā vēlamies norādīt, ka turpmāk tekstā minētie komentāri izriet no LJP pozīcijas par jauniešu fizisko un garīgo veselību, kas uzsver, ka “jauniešiem jādod iespēja veikt veselīgas izvēles. Sabiedrībai ir vajadzīgi veseli un emocionāli stabili jaunieši. Droša vide ne tikai aizsargā jaunatni no fiziska un garīga kaitējuma, bet arī mudina būt aktīviem un izvēlēties veselīgu dzīvesveidu arī turpmāk, tādejādi veicinot veselīgu un drošu sabiedrību ilgtermiņā. Jauniešiem jānodrošina zināšanas un izglītošana par garīgās veselības traucējumiem (piemēram, depresiju, trauksmi, bailēm un kaunu meklēt palīdzību) un par palīdzības pieejamību. Jauniešu, īpaši nepilngadīgo, iespējas saņemt palīdzību ietekmē arī vecāku iespējas un izpratne par šo tēmu, ko ir būtiski veicināt. Pastāvīgi jāinvestē speciālistu izglītošanā un viņu redzesloka paplašināšanā, lai novērstu jauniešu garīgās veselības traucējumus.”[1]
Pirmkārt, attiecībā uz sadaļas 1.Rīcības virziens: veselīgs un aktīvs dzīvesveids 14.punktā minēto, ka “kopš 2005.gada veselības mācība izglītības programmā, kā atsevišķs mācību priekšmets neeksistē, bet veselības izglītības jautājumi tiek mācīti integrēti”, vēlamies noradīt, ka šobrīd nav pieejamas pārliecinošas datu liecības, ka veselības mācība neesamība ir pozitīvi ietekmējusi skolēnu zināšanas par savu veselību, tāpēc norādām, ka atbalstām Latvijas Jauno ārstu asociācijas virzīto priekšlikumu[2], kas paredz atjaunot veselības mācību visās Latvijas skolās kā obligāto mācību priekšmetu.
Otrkārt, augstāk minētās sadaļas 3.punktā minēts, ka “ir palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri ir pamēģinājuši vai regulāri smēķē elektroniskās cigaretes” un, kā norāda Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Una Mārtiņsone “tabakas lietotāju īpatsvars vecumā no 13 līdz 15 gadiem ir būtiski samazinājies, bet arī šeit mēs redzam kopējo tendenci, ka no 2014. gada samazinājums vairs nav būtisks. Runa ir par stabilizāciju. Bet, ņemot vērā, cik būtiski audzis elektronisko cigarešu lietojums, šis skaitlis jāskata kopskatā”.[3] Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā vairākkārt ir spriests par grozījumiem Tabakas aprites likumā, kuru galvenais mērķis ir bērnus un jauniešus atturēt no smēķēšanas uzsākšanas un veicināt smēķēšanas atmešanu cilvēkiem, kuri to dara ikdienā.[4]  Uzskatām, ka ir būtiski ne tikai izvērtēt regulējuma potenciālo spēju samazināt smēķētāju skaitu un mirstību, bet vienlaikus rast arī citus integrētus risinājumus, kā samazināt iespēju bērniem un jauniešiem uzsākt smēķēšanas praksi.
Treškārt, attiecībā uz jauniešu mentālo veselību, MOT Latvija 2021. gada martā veica online pētījumu Latvijas jauniešiem, kurā piedalījās 492 respondenti, lai saprastu, kā mainījusies jauniešu mentālā veselība, kādas ir domas par nākotni un kas jauniešus motivē. Galvenie rezultāti ir šādi: 65% jauniešu pēdējās divās nedēļās saskārušies ar mentālās veselības problēmām; 45% jauniešu savu mentālo veselību raksturo kā sliktu (2020.gada decembrī 25%); 36% skolēnu par savu nākotni domā negatīvi.[5] Papildus minētajam, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs 2020.gada nogalē īstenoja apjomīgu pētījumu, iesaistot vairāk kā 1660 12 līdz 19 gadus vecus jauniešus Latvijā. Jauniešu mentālā veselība ir kritiskā līmenī. 63% Latvijas jauniešu atzīst, viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies pandēmijas laikā. Pētījums analizēja jauniešu mentālo veselību un pandēmijas ietekmi uz to. Pētījums rāda, ka jaunieši  savu psiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku, un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi. 54,5% pusaudžu atzīst, ka viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies, 19,8% - ka ļoti pasliktinājusies Covid-19 laikā. 70,4% atzīst, ka pēdējo 2 nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību, depresiju, 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk kā 60% piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Šīs ir tikai dažas no jauniešu minētajām problēmām. 1 no 5 pusaudžiem atzīst, ka skolā sastopas ar psihoemocionālām grūtībām. Satraucoši ir arī mentālās veselības lejupslīdes rādītāji. Ja pirmajā vilnī jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi (38,1%) vai pieņemami (24,3%), tad otrajā vilnī jau dominē vērtējums uz pieņemami (31,6%) un slikti (29,8%).  Krasi samazinās to jauniešu skaits, kuri pandēmijā jūtās ļoti labi (no 19,5% 1. vilnī uz 7,6% 2. vilnī), bet to, kuri jūtas  kritiski slikti palielinās (no 4,6% 1. vilnī uz 7,8% 2. vilnī).[6] Lai arī sadaļas 1.Rīcības virziens: veselīgs un aktīvs dzīvesveids 13.punktā ir atzīsts, ka neatņemama veselības komponente ir psihiskā un emocionālā veselība, lai situāciju šajā jomā padarītu labāku, nepieciešams īstenot visaptverošus psihiskās un emocionālās veselības veicināšanas un profilakses pasākumus, uzskatām, ka nepieciešams papildināt 3. punktu pie Apakšmērķa sasniegšanai nepieciešamā, īpaši uzsverot mentālās veselības noturības veicināšanas pasākumus arī bērniem un jauniešiem, paredzot 6.pielikumā zem 1.5. uzdevuma Uzlabot iedzīvotāju psihoemocionālo labklājību, īstenojot vienotu psihiskās veselības politiku sabiedrībā apakšuzdevumus, kas paredz ne tikai informatīvas un izglītojošas aktivitātes situācijas uzlabošanai, bet veicinātu pakalpojumu pieejamību un to nodrošinājumu bērniem un jauniešiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, kā arī preventīvas pasākumus, tādējādi jau laicīgi novēršot problēmas rašanos un saasinājumus.

Atzinīgi novērtējam, ka dokumentā uzsvērta SRVT izglītības nozīme, nepietiekamās zināšanas, kuras vēlams uzlabot, vienlaikus vēršam uzmanību, ka teju nekas nav minēts par pakalpojumu un kontracepcijas, tostarp prezervatīvu (atsevišķi speciālisti prezervatīvu mēdz nodalīt no kontracepcijas klasiskā izpratnē) pieejamību. Ar pieejamību saprotot gan pakalpojumu sniedzēju (ginekologs, vecmāte), gan izmaksas. Svarīgi ir domāt par valsts apmaksātu SRVT pakalpojumu un kontracepcijas nodrošināšanu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. Tas attiecas tostarp uz jauniešiem, it īpaši personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem, arī sievietēm.
Paturpinot par personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem, pamatnostādņu projektā šī grupa ir pieminēta tikai kontekstā ar vardarbības un stigmatizācijas mazināšanu, taču nekas nav minēts par šo iedzīvotāju grupas seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību situāciju un tās uzlabošanu.
Pievēršoties politikas rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem, jāsecina, ka 6. Politikas rezultāts “Iedzīvotāji ir labāk izglītoti par seksuālo un reproduktīvo veselību” uzskaitītie rezultatīvie rādītāji ir diezgan nepilnīgi, proti, pirmkārt, runājot par jauniešiem, ir svarīgi paplašināt 6.5. punktā minēto jauniešu vecumu, to palielinot no 15-18 uz 15-25 gadiem. Otrkārt, runājot par to pašu 6.5. radītāju, tajā ir minētas tikai hlamīdijas, kas, lai gan tik tiešām ir visizplatītākā STI, taču nav vienīgā, kas izplatīta jauniešu populācijā, tāpēc nepieciešams paplašināt, iekļaujot arī citas STI. Vislielāko problēmu saskatām rezultatīvajā rādītājā 6.3. “Pusaudžu (15 g.v.) īpatsvars, kuriem ir bijis dzimumakts (%)”, respektīvi, šāds rādītājs pēc būtības neko nepasaka, (ne-)izmaiņas tajā neliecina par to, ka “iedzīvotāji ir labāk izglītoti par seksuālo un reproduktīvo veselību”. Proti, starp SRVT izglītību un dzimumakta faktu nepastāv īpašas korelācijas jauniešu populācijā, vismaz tādā interpretācijā, kā to paredz pamatnostādņu projekts, konkrētajam procentam jauniešu, kam bijis dzimumakts, katru gadu samazinoties.[7] Līdz ar to, uzskatām, ka, atstājot šo punktu attiecīgajā redakcijā, pastāv risks, ka tas paver durvis diskusijām par atturēšanās jeb “abstinence-only” pieejas “sludināšanu” SRVT izglītības kontekstā, ko īsteno organizācijas, kas ir drīzāk reliģisku motīvu nevis zinātnē, pārbaudāmā un pierādāmā informācijā vadītas, tāpēc aicinām konkrēto rezultatīvo rādītāju ņemt ārā.
Atzinīgi novērtējam sadaļā 4.Rīcības virziens: cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide 3.punktā minēto, ka formālās un neformālās medicīnas izglītības sniegtās zināšanas un prasmes ir vieni no būtiskajiem aspektiem, kas nosaka pakalpojumu kvalitāti un jāņem plānojot cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes sistēmā. Vēlamies norādīt, ka jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem, sniedz būtisku ieguldījumu neformālās izglītības stiprināšanā un veicināšanā, tāpēc aicinām attīstīt un veidot sadarbības ar organizācijām, lai minētais ieguldījums arvien vairāk sniegtu pienesumu kopējā sabiedrības veselības labbūtībā.


[1] https://ljp.lv/pozicijas/jaunie%C5%A1u_vesel%C4%ABba

[2] https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/377072-jauno-arstu-asociacija-aicina-nekavejoties-atjaunot-veselibas-macibu-ka-obligato-macibu-prieksmetu.htm?fbclid=IwAR3XT0vL7MuLyzkbtoPhopAlsKcFPgeSmAe4hZ1bJRxtFU7TEXDG2Xs3yEU

[3]https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/petijums-jauniesu-vidu-tradicionalo-cigareti-strauji-aizstaj-alternativi-tabakas-izstradajumi-kas-maldina-ar-smarzu-un-garsu/

[4] Plānots rosināt grozījumos Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā noteikt, ka tabakas izstrādājumu un tabakas aizstājējproduktu pārdošana tiek aizliegta personām, kuras dzimušas pēc 2008.gada, tādējādi padarīt tabakas izstrādājumus un tabakas aizstātējproduktus mazāk pieejamus tieši jauniešiem un bērniem.

[5] https://mot.lv/motivacijas-menesis/mentala-veseliba/

[6] https://www.pusaudzis.lv/p%C4%93t%C4%ABjums

[7] Piemēram, Somijā, kurā par SRVT jautājumiem skolās runā jau no iepriekšējā gadsimta vidus, vidējais vecums, kad tiek uzsākta dzimumdzīve, +/- šo gadu laikā ir palicis nemainīgs, kas ir ap 17 gadu vecumu (meitenēm nedaudz ātrāk, zēniem - vēlāk). SRVT pratība drīzāk uzlabo lēmuma par seksuālu attiecību uzsākšanu izsvēršanu, kvalitāti, atbildību un drošības aspektus, līdz ar to mazinot riskus palikt stāvoklī vai inficēties.

 

Veselības ministrijai

Atzinums par pamatnostādņu projektu 2021-TA-1693

Biedrība “Latvijas Jaunatnes padome” (LJP) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas sagatavoto pamatnostādņu projektu „Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam” (turpmāk – pamatnostādņu projekts) un izsaka šādus iebildumus un priekšlikumus.
Iesākumā vēlamies norādīt, ka turpmāk tekstā minētie komentāri izriet no LJP pozīcijas par jauniešu fizisko un garīgo veselību, kas uzsver, ka “jauniešiem jādod iespēja veikt veselīgas izvēles. Sabiedrībai ir vajadzīgi veseli un emocionāli stabili jaunieši. Droša vide ne tikai aizsargā jaunatni no fiziska un garīga kaitējuma, bet arī mudina būt aktīviem un izvēlēties veselīgu dzīvesveidu arī turpmāk, tādejādi veicinot veselīgu un drošu sabiedrību ilgtermiņā. Jauniešiem jānodrošina zināšanas un izglītošana par garīgās veselības traucējumiem (piemēram, depresiju, trauksmi, bailēm un kaunu meklēt palīdzību) un par palīdzības pieejamību. Jauniešu, īpaši nepilngadīgo, iespējas saņemt palīdzību ietekmē arī vecāku iespējas un izpratne par šo tēmu, ko ir būtiski veicināt. Pastāvīgi jāinvestē speciālistu izglītošanā un viņu redzesloka paplašināšanā, lai novērstu jauniešu garīgās veselības traucējumus.”[1]
Pirmkārt, attiecībā uz sadaļas 1.Rīcības virziens: veselīgs un aktīvs dzīvesveids 14.punktā minēto, ka “kopš 2005.gada veselības mācība izglītības programmā, kā atsevišķs mācību priekšmets neeksistē, bet veselības izglītības jautājumi tiek mācīti integrēti”, vēlamies noradīt, ka šobrīd nav pieejamas pārliecinošas datu liecības, ka veselības mācība neesamība ir pozitīvi ietekmējusi skolēnu zināšanas par savu veselību, tāpēc norādām, ka atbalstām Latvijas Jauno ārstu asociācijas virzīto priekšlikumu[2], kas paredz atjaunot veselības mācību visās Latvijas skolās kā obligāto mācību priekšmetu.
Otrkārt, augstāk minētās sadaļas 3.punktā minēts, ka “ir palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri ir pamēģinājuši vai regulāri smēķē elektroniskās cigaretes” un, kā norāda Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Una Mārtiņsone “tabakas lietotāju īpatsvars vecumā no 13 līdz 15 gadiem ir būtiski samazinājies, bet arī šeit mēs redzam kopējo tendenci, ka no 2014. gada samazinājums vairs nav būtisks. Runa ir par stabilizāciju. Bet, ņemot vērā, cik būtiski audzis elektronisko cigarešu lietojums, šis skaitlis jāskata kopskatā”.[3] Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā vairākkārt ir spriests par grozījumiem Tabakas aprites likumā, kuru galvenais mērķis ir bērnus un jauniešus atturēt no smēķēšanas uzsākšanas un veicināt smēķēšanas atmešanu cilvēkiem, kuri to dara ikdienā.[4]  Uzskatām, ka ir būtiski ne tikai izvērtēt regulējuma potenciālo spēju samazināt smēķētāju skaitu un mirstību, bet vienlaikus rast arī citus integrētus risinājumus, kā samazināt iespēju bērniem un jauniešiem uzsākt smēķēšanas praksi.
Treškārt, attiecībā uz jauniešu mentālo veselību, MOT Latvija 2021. gada martā veica online pētījumu Latvijas jauniešiem, kurā piedalījās 492 respondenti, lai saprastu, kā mainījusies jauniešu mentālā veselība, kādas ir domas par nākotni un kas jauniešus motivē. Galvenie rezultāti ir šādi: 65% jauniešu pēdējās divās nedēļās saskārušies ar mentālās veselības problēmām; 45% jauniešu savu mentālo veselību raksturo kā sliktu (2020.gada decembrī 25%); 36% skolēnu par savu nākotni domā negatīvi.[5] Papildus minētajam, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs 2020.gada nogalē īstenoja apjomīgu pētījumu, iesaistot vairāk kā 1660 12 līdz 19 gadus vecus jauniešus Latvijā. Jauniešu mentālā veselība ir kritiskā līmenī. 63% Latvijas jauniešu atzīst, viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies pandēmijas laikā. Pētījums analizēja jauniešu mentālo veselību un pandēmijas ietekmi uz to. Pētījums rāda, ka jaunieši  savu psiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku, un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi. 54,5% pusaudžu atzīst, ka viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies, 19,8% - ka ļoti pasliktinājusies Covid-19 laikā. 70,4% atzīst, ka pēdējo 2 nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību, depresiju, 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk kā 60% piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Šīs ir tikai dažas no jauniešu minētajām problēmām. 1 no 5 pusaudžiem atzīst, ka skolā sastopas ar psihoemocionālām grūtībām. Satraucoši ir arī mentālās veselības lejupslīdes rādītāji. Ja pirmajā vilnī jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi (38,1%) vai pieņemami (24,3%), tad otrajā vilnī jau dominē vērtējums uz pieņemami (31,6%) un slikti (29,8%).  Krasi samazinās to jauniešu skaits, kuri pandēmijā jūtās ļoti labi (no 19,5% 1. vilnī uz 7,6% 2. vilnī), bet to, kuri jūtas  kritiski slikti palielinās (no 4,6% 1. vilnī uz 7,8% 2. vilnī).[6] Lai arī sadaļas 1.Rīcības virziens: veselīgs un aktīvs dzīvesveids 13.punktā ir atzīsts, ka neatņemama veselības komponente ir psihiskā un emocionālā veselība, lai situāciju šajā jomā padarītu labāku, nepieciešams īstenot visaptverošus psihiskās un emocionālās veselības veicināšanas un profilakses pasākumus, uzskatām, ka nepieciešams papildināt 3. punktu pie Apakšmērķa sasniegšanai nepieciešamā, īpaši uzsverot mentālās veselības noturības veicināšanas pasākumus arī bērniem un jauniešiem, paredzot 6.pielikumā zem 1.5. uzdevuma Uzlabot iedzīvotāju psihoemocionālo labklājību, īstenojot vienotu psihiskās veselības politiku sabiedrībā apakšuzdevumus, kas paredz ne tikai informatīvas un izglītojošas aktivitātes situācijas uzlabošanai, bet veicinātu pakalpojumu pieejamību un to nodrošinājumu bērniem un jauniešiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, kā arī preventīvas pasākumus, tādējādi jau laicīgi novēršot problēmas rašanos un saasinājumus.

Atzinīgi novērtējam, ka dokumentā uzsvērta SRVT izglītības nozīme, nepietiekamās zināšanas, kuras vēlams uzlabot, vienlaikus vēršam uzmanību, ka teju nekas nav minēts par pakalpojumu un kontracepcijas, tostarp prezervatīvu (atsevišķi speciālisti prezervatīvu mēdz nodalīt no kontracepcijas klasiskā izpratnē) pieejamību. Ar pieejamību saprotot gan pakalpojumu sniedzēju (ginekologs, vecmāte), gan izmaksas. Svarīgi ir domāt par valsts apmaksātu SRVT pakalpojumu un kontracepcijas nodrošināšanu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. Tas attiecas tostarp uz jauniešiem, it īpaši personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem, arī sievietēm.
Paturpinot par personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem, pamatnostādņu projektā šī grupa ir pieminēta tikai kontekstā ar vardarbības un stigmatizācijas mazināšanu, taču nekas nav minēts par šo iedzīvotāju grupas seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību situāciju un tās uzlabošanu.
Pievēršoties politikas rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem, jāsecina, ka 6. Politikas rezultāts “Iedzīvotāji ir labāk izglītoti par seksuālo un reproduktīvo veselību” uzskaitītie rezultatīvie rādītāji ir diezgan nepilnīgi, proti, pirmkārt, runājot par jauniešiem, ir svarīgi paplašināt 6.5. punktā minēto jauniešu vecumu, to palielinot no 15-18 uz 15-25 gadiem. Otrkārt, runājot par to pašu 6.5. radītāju, tajā ir minētas tikai hlamīdijas, kas, lai gan tik tiešām ir visizplatītākā STI, taču nav vienīgā, kas izplatīta jauniešu populācijā, tāpēc nepieciešams paplašināt, iekļaujot arī citas STI. Vislielāko problēmu saskatām rezultatīvajā rādītājā 6.3. “Pusaudžu (15 g.v.) īpatsvars, kuriem ir bijis dzimumakts (%)”, respektīvi, šāds rādītājs pēc būtības neko nepasaka, (ne-)izmaiņas tajā neliecina par to, ka “iedzīvotāji ir labāk izglītoti par seksuālo un reproduktīvo veselību”. Proti, starp SRVT izglītību un dzimumakta faktu nepastāv īpašas korelācijas jauniešu populācijā, vismaz tādā interpretācijā, kā to paredz pamatnostādņu projekts, konkrētajam procentam jauniešu, kam bijis dzimumakts, katru gadu samazinoties.[7] Līdz ar to, uzskatām, ka, atstājot šo punktu attiecīgajā redakcijā, pastāv risks, ka tas paver durvis diskusijām par atturēšanās jeb “abstinence-only” pieejas “sludināšanu” SRVT izglītības kontekstā, ko īsteno organizācijas, kas ir drīzāk reliģisku motīvu nevis zinātnē, pārbaudāmā un pierādāmā informācijā vadītas, tāpēc aicinām konkrēto rezultatīvo rādītāju ņemt ārā.
Atzinīgi novērtējam sadaļā 4.Rīcības virziens: cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide 3.punktā minēto, ka formālās un neformālās medicīnas izglītības sniegtās zināšanas un prasmes ir vieni no būtiskajiem aspektiem, kas nosaka pakalpojumu kvalitāti un jāņem plānojot cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes sistēmā. Vēlamies norādīt, ka jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem, sniedz būtisku ieguldījumu neformālās izglītības stiprināšanā un veicināšanā, tāpēc aicinām attīstīt un veidot sadarbības ar organizācijām, lai minētais ieguldījums arvien vairāk sniegtu pienesumu kopējā sabiedrības veselības labbūtībā.


[1] https://ljp.lv/pozicijas/jaunie%C5%A1u_vesel%C4%ABba

[2] https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/377072-jauno-arstu-asociacija-aicina-nekavejoties-atjaunot-veselibas-macibu-ka-obligato-macibu-prieksmetu.htm?fbclid=IwAR3XT0vL7MuLyzkbtoPhopAlsKcFPgeSmAe4hZ1bJRxtFU7TEXDG2Xs3yEU

[3]https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/petijums-jauniesu-vidu-tradicionalo-cigareti-strauji-aizstaj-alternativi-tabakas-izstradajumi-kas-maldina-ar-smarzu-un-garsu/

[4] Plānots rosināt grozījumos Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā noteikt, ka tabakas izstrādājumu un tabakas aizstājējproduktu pārdošana tiek aizliegta personām, kuras dzimušas pēc 2008.gada, tādējādi padarīt tabakas izstrādājumus un tabakas aizstātējproduktus mazāk pieejamus tieši jauniešiem un bērniem.

[5] https://mot.lv/motivacijas-menesis/mentala-veseliba/

[6] https://www.pusaudzis.lv/p%C4%93t%C4%ABjums

[7] Piemēram, Somijā, kurā par SRVT jautājumiem skolās runā jau no iepriekšējā gadsimta vidus, vidējais vecums, kad tiek uzsākta dzimumdzīve, +/- šo gadu laikā ir palicis nemainīgs, kas ir ap 17 gadu vecumu (meitenēm nedaudz ātrāk, zēniem - vēlāk). SRVT pratība drīzāk uzlabo lēmuma par seksuālu attiecību uzsākšanu izsvēršanu, kvalitāti, atbildību un drošības aspektus, līdz ar to mazinot riskus palikt stāvoklī vai inficēties.