Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā”  (turpmāk - Likumprojekts) un tā anotācijas saturu un izsaka sekojošu iebildumu.

Anotācijā nav vērtēta ietekme uz valsts budžetu.

1. Anotācijas 3. sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” atbildēts – “Nē”, tomēr turpat ir sniegta pretrunīga informācija: “...jautājums par papildu finansējumu KNAB, kas tam ar 2026. gadu būs nepieciešams trauksmes cēlēju kontaktpunkta nodrošināšanai, tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā”.
Tādējādi pašā anotācijā netieši atzīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - KNAB) funkcijas tiks paplašinātas un ir paredzams papildu finansējuma pieprasījums. Ietekme uz budžetu tiek atlikta uz vēlāku politisko lēmumu, bet formāli netiek atzīta kā budžeta ietekme ietekmes novērtējumā.

2. Nav skaidrs, vai notiks resursu pārdale no Valsts kancelejas uz KNAB
Anotācijā nav analizēts, vai esošie cilvēkresursi un finansējums no Valsts kancelejas (turpmāk - VK) tiks pārcelti uz KNAB, vai KNAB funkciju nodrošināšanai tiks piešķirts papildu finansējums, tādējādi radot papildu slogu valsts budžetam.
Ja resursi tiek pārdalīti, tad tas ir jānorāda un jāvērtē kā ietaupījums vai pārkārtojums. Ja resursi netiek pārdalīti, tad ietekmes izvērtējumā ir nepieciešams detalizēti norādīt jauno papildu funkciju nodrošināšanas izmaksas (piemēram, amata vietas, IT risinājumi, mācību organizēšana  u.c.).
Likuma grozījumi būtiski paplašina trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas KNAB: uzraudzīt citu iestāžu darbu, koordinēt vairāku institūciju lietas, sniegt atzinumus - izskatīt trauksmes cēlēju ziņojumus, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija,  organizēt apmācības.
Šo pienākumu izpilde neizbēgami prasīs cilvēkresursus un infrastruktūru, kas anotācijā nav finansiāli izvērtēta. Netiek sniegts novērtējums, cik darbinieki, amatu vietas, rīki vai sistēmas būs nepieciešamas, kā arī nav izskatīti iespējamie ietaupījumi no funkciju centralizēšanas.

3. Anotācijas atbilstības trūkums ex-ante izvērtējuma kvalitātes prasībām
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr.617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”: “Izvērtējot sākotnējo ietekmi, ievēro šādus principus – savlaicīgums, sistēmiskums, vispusīgums, samērīgums, objektivitāte, uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšana, izmaksu un ieguvumu samērojamība, kā arī citus valsts pārvaldes un attīstības plānošanas principus”.
Anotācijā šie aspekti nav analizēti, kas neatbilst minēto noteikumu 9.3, 9.4. un 9.18. punktos ietvertajām prasībām.

Ņemot vērā LDDK norādītos iebildumu un tā pamatojumus, LDDK lūdz VK iekļaut Likumprojekta anotācijā trūkstošo izvērtējumu un pamatojumu administratīvā sloga un izdevumu aspektos.
 

-