Atzinums

Precizētajā MK rīkojuma projektā IZM norāda, ka atbalstāms konceptuālajā ziņojumā ietvertais akadēmiskā personāla darba samaksas finansēšanas modeļa trešais risinājums, uzsākot tā ieviešanu 2025. gadā. (1. punkts).

Rīkojuma projektā paredzēti šādi uzdevumi IZM:
- “nodrošināt konceptuālajā ziņojumā ietvertā akadēmiskās karjeras ietvara, tai skaitā akadēmiskā personāla darba samaksas finansēšanas modeļa trešā risinājuma, ieviešanu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros” (3.3.)
- “jautājumu par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2027. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām”(3.4.)

Kontekstā ar, mūsuprāt, nepamatoto pieņēmumu ziņojumā, ka “esošo reformu un papildu finansējuma ietekme ir pietiekama, lai nodrošinātu akadēmiskā personāla algu pieaugumu”, aicinām rast papildu valsts budžeta finansējumu jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai.

-

Jaunākajā ziņojuma versijā IZM ir precizējusi iespējamo risinājumu aprakstu, norādot, ka tiek atbalstīts trešais risinājums. IZM balstās uz pieņēmumu, ka “akadēmiskā personāla alga sastādīja 71% no studiju bāzes finansējuma” [“Pieņēmums pamatojoties Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” otrajā pielikumā sniegtajā studiju vietas bāzes izmaksu aprēķinā”], tātad akadēmiskā personāla darba samaksai aiziet arī 71% no ikviena papildu euro, kas pēdējos gados ieguldīts augstākajā izglītībā un zinātnē.

Līdz ar to, IZM secina, ka – ņemot vērā papildu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei kopš 2022. gada (Augstskolu institucionālās finansēšanas modeļa ieviešana, Snieguma finansējums, Zinātnes bāzes finansējuma reforma), “esošo reformu un papildu finansējuma ietekme ir pietiekama, lai nodrošinātu akadēmiskā personāla algu pieaugumu (..)”.

Ieviešot trešo risinājumu, akadēmiskā personāla darba samaksas finansēšanu varēšot īstenot “augstākajai izglītībai un zinātnei piešķirtā finansējuma ietvaros, ja konkrētajai institūcijai ir tam nepieciešamais finansējums, neatkarīgi no finansējuma avota, kā arī ātrāk, nekā sniegtajā īstenošanas laika grafikā paredzēts.”

Aprakstītā ministrijas pieeja, lēmumu par reformas fundamentālu elementu – nepieciešamo finansējumu, balstot aprakstītajā pieņēmumā ir kļūdaina. Kā norādījušas arī citas saskaņošanā iesaistītās institūcijas, dažādās augstskolās un dažādās nozarēs ir atšķirīga izdevumu struktūra un atlīdzības izdevumu īpatsvars. Minētais finansējums – augstskolu institucionālās finansēšanas modeļa ieviešana; snieguma finansējums; zinātnes bāzes finansējums – saistīts ar noteiktu mērķu sasniegšanu, un nav pamata pieņemt, ka tā sadalē pastāv atlīdzības izdevumu īpatsvars, kas identisks pieejai 2006. gada MK noteikumos, uz ko IZM atsaucas.
 

-