Atzinums

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta nosaukums neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 90., 91. un 92. punktam, kas noteic, ka noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam, vārdus "kārtība", "noteikumi" v.tml. rakstot kā nosaukuma pēdējo vārdu un ka nosaukumu ar vārdiem "Noteikumi par" iesāk tikai retos izņēmuma gadījumos. Tai skaitā noteikumu projekta nosaukums sākas ar vārdiem "Noteikumi par", nepastāvot attiecīgam izņēmuma gadījumam, kā arī noteikumu projektā ietverts regulējums par noteiktu lēmumu pieņemšanas kārtību, kas ne visos gadījumos ir saistīts ar ārvalstu tiešajiem ieguldītājiem, bet kas neizriet no noteikumu projekta nosaukuma. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt noteikumu projekta nosaukumu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 100. punktam Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Norādām, ka noteikumu projekta 1. punkts tikai daļēji atbilst Nacionālās drošības likuma 39. panta devītajā daļā, 42.¹ panta trešajā daļā un 44. panta astotajā un devītajā daļā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam. Tai skaitā, piemēram, likumprojekta 44. panta devītā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka institūciju, kura īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta regulā (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai noteikto sadarbības mehānismu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, kā arī saņemtās informācijas un informācijas pieprasījumu apstrādes, izvērtēšanas, izpildes un nosūtīšanas kārtību, kas neatbilst noteikumu projekta 1.1.3. un 1.6. apakšpunktam. Tāpat, piemēram, 1.1.2.5. apakšpunktā tiek dublēts regulējums, kas ir noteikts  Nacionālās drošības likuma 39. panta pirmās daļas 4. punktā. Kā arī, piemēram, noteikumu projekta 1.2. apakšpunktā nav norādīts uz personālsabiedrībām, 1.5. apakšpunktā nav skaidri saprotams, par kādiem lēmumiem ir runa u.tml.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 1. punktu un nepieciešamības gadījumā arī citas noteikumu projekta vienības. Ierosinām nepieciešamības gadījumā ierosinām atsaukties uz konkrētām Nacionālās drošības likuma vienībām, izvairoties no minētā likuma vienību skaidrošanas un dublēšanas.

-

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulas (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (turpmāk - regula Nr. 2019/452), 11. panta 1. punkts paredz, ka katra dalībvalsts un Komisija šīs regulas īstenošanai izveido kontaktpunktu. Dalībvalstis un Komisija minētos kontaktpunktus iesaista visos jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu. Saistībā ar minēto lūdzam skaidrot, kura iestāde atbilstoši minētajai regulas vienībai uzskatāma par kontaktpunktu, nepieciešamības gadījumā noteikumu projektā izdarot atbilstošu atsauci uz minētās regulas vienību. Uzsveram, ka ir būtiski nodrošināt, ka tiek pienācīgi ieviestas visas nepieciešamās prasības minētās regulas piemērošanai. Norādām, ka gadījumos, kad regulas normas paredz dalībvalstij veikt papildu pasākumus, bet tas netiek izdarīts noteiktajā laikā un apjomā, uzskatāms, ka attiecīgā dalībvalsts ir pārkāpusi no Eiropas Savienības tiesībām izrietošās saistības, jo šādos gadījumos bez papildu pasākumu veikšanas nav iespējams pilnībā nodrošināt attiecīgo regulas prasību piemērošanu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1979. gada 7. februāra spriedumu lietā Nr. 128/78 Commission v United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland).

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 2.1.apakšpunktu precizēt tādējādi, lai tas attiektos uz visiem subjektiem, kuri minēti Nacionālās drošības likuma 39.pantā, proti - komercsabiedrībām (vai atsevišķi nosaucot - kapitālsabiedrībām un personālsabiedrībām), biedrībām un nodibinājumiem. Norādām, ka pretējā gadījumā noteikumu projekta 2. punkts neparedz, ka par personālsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem būtu jāsniedz tāda informācija kā šo subjektu nosaukumus, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, atbilstība Nacionālās drošības likuma 37. panta noteikumiem un cita informācija, kuru saskaņā ar noteikumu projekta 2.1.apakšpunktu ir jāsniedz tikai par kapitālsabiedrībām, bet kura būtu jāsniedz par ikvienu subjektu, kas tiek atzīts par nacionālai drošībai nozīmīgu. 

-

Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrībai nav jāatbilst visiem Nacionālās drošības likuma 37. pantā minētajiem nosacījumiem, bet vismaz vienam no šiem nosacījumiem, lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt noteikumu projekta 2.1.2. apakšpunktu.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 2.1.6. apakšpunktā un tā anotācijā skaidrot, kāda informācija vēl būtu norādāma.

-

Ņemot vērā, ka akciju sabiedrība un sabiedrība ar ierobežotu atbildību abas ir kapitālsabiedrības, lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 2.2. un 2.3. apakšpunkta ievaddaļu, norādot, ka katra no abām minētajām sabiedrībām papildus sniedz šādu (t.i. tālākajos apakšpunktos ietverto) informāciju, tādējādi nodrošinot strukturāli skaidras normas.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 28. panta pirmajai daļai pēc biedrības ierakstīšanas reģistrā biedrības dibinātāji iegūst biedrības biedra statusu. Ievērojot minēto, kā arī to, ka informācijai par biedrību ir jābūt aktuālai un noderīgai, lūdzam izvērtēt nepieciešamību biedrībām iesniegt biedrības dibinātāju sarakstu un nepiecieciešamības gadījumā atbilstoši precizēt noteikumu projektu.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu vai arī noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu, kādi tieši biedrības biedra pienākumi un tiesības būtu jānorāda. Vēršam uzmanību, ka šajā gadījumā būtu jānosaka, ka informācija sniedzama tikai par tādiem biedrības biedriem, kuriem saskaņā ar biedrības statūtiem ir noteiktas kādas īpašas tiesības vai pienākumi. Norādām, ka visiem biedrības biedriem ir tādas tiesības kā aktīvā līdzdarbība (izpaužas, piemēram, kā aktīva piedalīšanās biedru sapulcēs, izmantojot savas balsstiesības); pasīvā līdzdarbība (izpaužas, piemēram, kā kandidēšana uz noteiktu amatu biedrības pārvaldes institūcijās); mazākuma tiesības (t.i. tiesības un iespēja kopā ar citiem biedrības biedriem sasaukt biedru kopsapulci). 

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 2.5.2. apakšpunktu, norādot uz aizdevējiem vai personām, kas izsniedz aizdevumu, ņemot vērā, ka nav skaidri saprotams, par kādiem izdevējiem minētajā apakšpunktā ir runa.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 3. punkts un tālāk noteikumu projektā ietvertās atsauces uz minēto punktu ir neskaidras un precizējamas, jo nav saprotams, uz kādu tiesību subjektu 3. punkts attiecas, proti, par kādu juridisko vai fizisko personu informācija ir jāsniedz. Turklāt, ņemot vērā, ka 3. punktā ietvertais regulējums attiecas vienīgi uz šo noteikumu 2. punktā minētās informācijas sniegšanu, nav skaidrs, kādēļ cituviet noteikumu projektā tiek izdarītas atsauces uz 3. punktu, kas nav saistītas ar informācijas sniegšanu saskaņā ar noteikumu projekta 2. punktu. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu un sniegt pamatotu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam izvērtēt un paredzēt, kāda informācija  atbilstoši noteikumu projekta 3. punktam būtu jāiesniedz par citiem juridiskiem veidojumiem (piemēram, kas korespondē personālsabiedrībām Latvijā) vai alternatīvi lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 5. punkta otro teikumu. Norādām, ka nav viennozīmīgi skaidrs, par kādu punktu šajā teikumā ir runa (salīdzinājumā 2.1.4. apakšpunktā atsauce izdarīta uz Nacionālās drošības likuma 39. panta trešo daļu).

-

Lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 7.2. apakšpunktā nav ietverama atsauce uz Nacionālās drošības likuma 39. panta trešajā daļā minēto izņēmumu, kad informāciju par patieso labuma guvēju var norādīt atbilstoši minētajā daļā noteiktajam. Nepieciešamības gadījumā lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu vai sniegt pamatotu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 7.3. apakšpunktā un tā anotācijā skaidrot, kas ir saprotams ar aizdevuma līguma būtiskiem nosacījumiem, tai skaitā, vai ar tiem saprotamas vienīgi līguma būtiskās sastāvdaļas, t.i., aizdevuma līguma gadījumā - naudas vai kādas citas atvietojamas lietas nodošana aizņēmēja īpašumā un aizņēmēja apņemšanās saņemto atdot tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

 

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 10. punktu:
pirmkārt, paredzot konkrētu institūciju - Ekonomikas ministriju, kura pieprasa papildu informāciju un dokumentus, un tādējādi izvairoties no sadrumstalota regulējuma un riska, ka vienu un to pašu informāciju var pieprasīt vairākas iestādes. Norādām, ka valsts drošības iestādes sagatavo atzinumus, nevis izvērtē pieteikumus, līdz ar ko konkrētajam mērķim informāciju varētu pieprasīt tieši Ekonomikas ministrija;
otrkārt, konkretizējot priekšnoteikumu prasībai par skaidrojuma sniegšanu. Norādām, ka nav skaidri saprotams pamatojums prasīt skaidrojumu, ja Ekonomikas ministrijas rīcībā esošā informācija neatbilst šajos noteikumos vai Nacionālās drošības likumā noteiktajām prasībām, ņemot vērā, ka pieteikuma iesniedzēja sniedzamās informācijas saturs ir skaidri un izsmeļoši norādīts normatīvajos aktos;
treškārt, lūdzam konkretizēt regulas Nr. 2019/452 vienības (apakšvienību līmenī), kas konkrēti paredz informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, tādējādi atvieglojot noteikumu projekta piemērošanu praksē, kā arī nodrošinot skaidru pamatojumu informācijas un dokumentu pieprasīšanai. Tāpat līdzīgi lūdzam arī cituviet noteikumu projektā, piemēram, 20.3. apakšpunktā u.c. līdzīgos gadījumos atsaukties uz konkrētām attiecīgās regulas vienībām.

 

-

Vēršam uzmanību, ka regulas Nr. 2019/452 6. panta 6. punkts paredz, ka  ne vēlāk kā 15 kalendārās dienas pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas citas dalībvalstis un Komisija paziņo dalībvalstij, kas veic izvērtēšanu, par savu nodomu iesniegt komentārus saskaņā ar 2. punktu vai sniegt atzinumu saskaņā ar 3. punktu. Paziņojumā var pieprasīt papildu informāciju, kas nav minēta 1. punktā. Saistībā ar minēto lūdzam:
pirmkārt, noteikumu projektā visos gadījumos nepārprotami norādīt, ka Komisija sniedz atzinumu, bet dalībvalstis - komentārus;
otrkārt, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu izvērtēt un noteikumu projekta 16. punktā nedublēt paziņošanas termiņu Latvijas kompetentajai iestādei, kas izriet no minētās regulas vienības. Tāpat līdzīgi lūdzam nedublēt arī citus minētajā regulā ietvertos termiņus, kas izriet no regulas Nr. 2019/452 6. panta 7. punkta pirmās daļas u.c. vienībām;
treškārt, izvērtēt un paredzēt regulējumu, ieviešot attiecīgas regulas Nr. 2019/452 prasības,  gadījumiem, ja paziņojumā dalībvalstis un Komisija pieprasa papildu informaciju (6. panta 6. punkta otrā daļa un 7. punkta otrā daļa), kā arī izņēmuma gadījumiem, ja dalībvalsts, kas veic izvērtēšanu, uzskata, ka drošības vai sabiedriskās kārtības dēļ ir jārīkojas nekavējoties, tai skaitā pārējo dalībvalstu un Komisijas pienākumu censties ātri iesniegt komentārus vai sniegt atzinumu (6. panta 8. punkts).

-

Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 55.2.apakšpunkts noteic, ka "steidzamības kārtību var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums." Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā nav pamatoti noteikumu projekta 13.punktā paredzēt automātisku steidzamības kārtību. Steidzamība varētu tikt noteikta konkrētam jautājumam, pamatojot steidzamības nepieciešamību tieši konkrētajā gadījumā. Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta 13. punktā svīrot vārdus "steidzamības kārtībā".

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 13.1. apakšpunktā norādīt, par kādu atļauju šajā apakšpunktā ir runa.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot noteikumu projekta 14. punktu vai noteikumu projekta anotācijā izvērsti skaidrot par 14. punktā ietvertā regulējuma atbilstību noteikumu projekta izdošanas tiesiskajam pamatam - Nacionālās drošības likuma 39. panta devītajai daļai, 42.¹ panta trešajai daļai un 44. panta astotajai un devītajai daļai. Norādām, ka Nacionālās drošības likuma 44. panta astotā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka institūciju, kurai iesniedzams pieteikums šā likuma 22.2 panta septītajā daļā, 40. panta pirmajā daļā, 41. panta pirmajā daļā un 42. panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemšanai, iesniedzamās informācijas apjomu, tās iesniegšanas un izvērtēšanas, kā arī lēmuma par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt pieņemšanas un lēmuma par šā likuma 41. panta trešajā daļā minēto pienākumu noteikšanu pieņemšanas un paziņošanas kārtību un paziņojumā par pieņemto lēmumu iekļaujamo informāciju. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[¹] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[²] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.

^{[1] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[2] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 18. punktā un tā anotācijā skaidrot, kuri tiesību subjekti ir uzskatāmi par institūcijām, kuras sniedz priekšlikumus par politikas veidošanu.

-

Lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai ar noteikumu projektu paredzēts ieviest Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) prasības. Attiecīgā gadījumā lūdzam atbilstoši papildināt noteikumu projekta anotācijas 5. sadaļu ar detalizētu informāciju par konkrētu minētās regulas prasību ieviešanu noteikumu projektā.

-

Ņemot vērā, ka regula Nr. 2019/452 vairākos gadījumos (sk. 3. panta 1. punktu, 4. panta 1. un 2. punktu, 6. panta 1. punktu, 9. panta 4. punktu, 13. panta 1. punktu) paredz rīcības brīvību, lūdzam atbilstoši aizpildīt noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, norādot konkrētās regulas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota noteikumu projektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota regulā Nr. 2019/452 paredzētā rīcības brīvība.
 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par konkrētām regulas Nr. 2019/452 vienībām, kuras tiek ieviestas ar noteikumu projektu.

-

Noteikumu projektā paredzēts, ka fiziskai personai par sevi jāsniedz šāda informācija: vārds, uzvārds, personas kods vai citi personu identificējoši dati, adrese vai rezidences valsts, ja adrese nav zināma, un pilsonība, ja tā ir zināma, tādējādi projekts paredz apstrādāt fizisko personu datus. Saistībā ar minēto, lūdzam ar atbilstošu informāciju papildināt noteikumu projekta anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka 2022. gada 16. jūnija likums "Grozījumi Komerclikumā", kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, paredz atteikties no akciju iedalījuma vārda un uzrādītāja akcijas. Stājoties spēkā minētajam likumam, akcijas tiks iedalīties reģistrētās akcijās (akcijas, kas tiek uzskaitītas akcionāru reģistrā, šobrīd - vārda akcijas) un dematerializētās akcijās (akcijas, kuras tiek iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā un finanšu instrumentu kontos, šobrīd - uzrādītāja akcijas). Ņemot vērā minēto, stājoties spēkā iepriekš minētajam likumam , būs nepieciešamas izmaiņas noteikumu projekta 2.2.2. apakšpunktā, precizējot terminoloģiju atbilstoši Komerclikumā lietotajai.

-

Aicinām punkta formulējumu vienādot ar noteikumu projekta 2.3.2.apakšpunktu. Proti, informācija par akcionāriem tiek ierakstīta akcionāru reģistrā (identiski kā sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā informācija par dalībniekiem tiek ierakstīta dalībnieku reģistrā).

-

Vēršam uzmanību, ka 2022. gada 16. jūnija likums "Grozījumi Komerclikumā", kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, paredz, ka informācija par lielākajiem dematerializēto akciju turētājiem (šobrīd - uzrādītāja akciju turētāji) būs regulāri jāiesniedz Uzņēmumu reģistram (skatīt jauno Komerclikuma 236.³ pantu). Ņemot vērā minēto, stājoties spēkā minētajiem grozījumiem, būs nepieciešamas izmaiņas noteikumu projekta 2.2.2.2. punktā, paredzot, ka informācija par lielākajiem akcionāriem ir regulāri jāatjauno. 

-

Vēršam uzmanību, ka 2021.gada sākumā spēkā ir stājušās izmaiņas Komerclikumā, kas paredz, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību var būt pamatkapitāla daļu kategorijas (skatīt Komerclikuma 186.¹ pantu). Ņemot vērā minēto, ierosinām noteikumu projekta 2.3.1. apakšpunktu izteikt analogi noteikumu projekta 2.2.1. apakšpunktam, paredzot tajā kā iesniedzamo informāciju arī informāciju par pamatkapitāla daļu kategorijām.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 2.3.2. apakšpunktā ietvertās normas formulējumu, paredzot, ka ir jāiesniedz nevis "informāciju par dalībnieku reģistru", bet gan dalībnieku reģistrs. Skaidrojam, ka dalībnieku reģistrs ir dokuments, kurā ir ierakstīta informācija par sabiedrības dalībniekiem un viņiem piederošajam kapitāla daļām un kurš sniedz pilnvērtīgu informāciju par sabiedrības dalībniekiem. Dalībnieku reģistrs kā dokuments tiek glabāts pašā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, bet otrs tā oriģināls tiek iesniegts Uzņēmumu reģistrā un ir publiski pieejams. Līdz ar to, ja noteikumu projekts paredz, ka iesniedzama ir informācija par dalībnieku reģistru, tad iesniegt var, piemēram, informāciju, ka dalībnieku reģistrs ir publiski pieejams Uzņēmumu reģistrā. 

-

Aicinām izvērtēt, vai noteikumu projekta 8.1.2. apakšpunkts nav jāpapildina ar informāciju par dalībvalsti, kurā ārvalsts ieguldītājs pats (nevis ar meitassabiedrības vai filiāļu starpniecību) veic saimniecisko darbību, attiecīgā gadījumā atbilstoši precizējot noteikumu projektu.

-

Aicinām izvērtēt, vai noteikumu projekta 8.2.2. apakšpunkts nav jāpapildina ar informāciju par dalībvalsti, kurā ārvalsts ieguldītājs pats (nevis ar meitassabiedrības vai filiāļu starpniecību) veic saimniecisko darbību, attiecīgā gadījumā atbilstoši precizējot noteikumu projektu.

-

Lūdzam pilnveidot noteikumu projekta anotācijā sniegto informāciju:
pirmkārt, aizpildot anotācijas 1.5.apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts;
otrkārt, aizpildot 1.5.apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts;
treškārt, precizējot anotācijas 2.1.apakšpunktā sniegto informāciju un norādot, kā noteikumu projekts ietekmēs mērķgrupu (sk. vadlīniju tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā kopsavilkumu). Šobrīd esošā informācija ir vispārīga un nesniedz detalizētu ietekmes izvērtējumu;
ceturtkārt, aizpildot anotācijas 2.2. apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts;
piektkārt, aizpildot anotācijas 2.3. un 2.4. apakšpunktu, jo noteikumu projektā paredzētajam ir ietekme uz administratīvo slogu (uz informācijas iesniegšanas pienākumu). Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā administratīvās izmaksas jāaprēķina katrai mērķgrupai un tikai tām informācijas sniegšanas prasībām, kas izriet no tiesību akta projekta;
sestkārt, aizpildot anotācijas 3. sadaļu, atzīmējot "jā" vai "nē", proti, sniedzot informāciju, vai projektam ir ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;
septītkārt, aizpildot anotācijas 4. sadaļu, atzīmējot "jā" vai "nē", proti, sniedzot informāciju, vai projektam ir ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu;
astotkārt, ņemot vērā, ka noteikumu projektā paredzētajam regulējumam ir ietekme ne tikai uz Ekonomikas ministriju, bet arī uz valsts drošības iestādēm, Ārlietu ministriju u.c., lūdzam attiecīgi precizēt anotācijas 7.1.apakšpunktu.
Papildus atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā administratīvās izmaksas jāaprēķina katrai mērķgrupai un tikai tām informācijas sniegšanas prasībām, kas izriet no tiesību akta projekta. Aprēķinus par administratīvo izmaksu izmaiņām un to skaidrojumu, kā palielinājuma, tā arī samazinājuma gadījumā valsts un pašvaldību institūcijām norāda anotācijas 7.2. apakšpunktā.  Papildus vēršam uzmanību, ka normatīvais regulējums paredz, ka administratīvo izmaksu novērtējumu valsts un pašvaldību institūcijai aprēķina, sākot no 1 euro.
Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt anotāciju;
devītkārt, aizpildot anotācijas 7.2. un 7.3. apakšpunktu;
visbeidzot, aizpildot anotācijas 8. sadaļu, atzīmējot "jā" vai "nē", proti, sniedzot informāciju, vai projekts skar attiecīgo jomu.

 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota:
1) institūciju vadības dokumentu plānošanas procesā;
2) ja sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanas procesā tiek regulēta ar citu ārējo normatīvo aktu,
3) ja izstrādājamais dokuments satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.
Minēto noteikumu 5. punkts noteic, ka institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību arī to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
Ievērojot minēto, lūdzam nodrošināt sabiedrības līdzdalību, kā arī atbilstoši aizpildīt noteikumu projekta anotācijas 6. sadaļu.
 

-