Atzinums

Ņemot vērā Ventspils brīvostas pārvaldes priekšlikumu papildināt 4. pantu ar divpadsmito daļu un to, ka ostu pārvaldēm var būt ieņēmumi no likumiskās zemes lietošanas maksas, nepieciešams papildināt likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu.

12.panta pirmās daļas 3. punkts.
3) nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes īpašumā, pārvaldīšanā vai valdījumā esošo nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu), likumiskās zemes lietošanas maksa un maksa par apbūves tiesību.

Ar 2021. gada 30. septembra grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Likums) Latvijas tiesību sistēmā tika ieviests jauns tiesību institūts – likumiskā zemes lietošanas tiesība.
Likumā nav paredzēti izņēmumi no likumiskās zemes lietošanas attiecībām, piemēram, ostu teritorijās vai citās līdzīgās teritorijās (speciālajās ekonomiskajās zonās vai tml.). Tomēr Likuma grozījumu izstrādes materiāli nedod pamatu secinājumam, ka šāds lēmums ir pieņemts mērķtiecīgi. Debatēs par Likumu pirms tā pieņemšanas un visos ar Likuma grozījumu pieņemšanu saistītajos materiālos galvenā uzmanība pievērsta situācijām, kurās piespiedu dalītajā īpašumā atrodas zeme un dzīvojamās mājas, kas ļauj secināt, ka likumdevēja pamatmērķis, pieņemot Likumu, galvenokārt ir bijis fizisku personu tiesību aizsardzība un tiesību uz dzīvesvietu nodrošināšana.
Osta ir lieta, kas, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai. Ostas teritorijas daļa, kas ir iznomāta vai uz kuru ir attiecināma likumiskās lietošanas tiesība, ir sevišķi izmantojama publiska lieta – tāda, kuras izmantošanas tiesības ir piešķirtas kādai konkrētai personai vai personām. Tā kā osta atbilstoši Latvijas Republikas Senāta praksei ir publiska lieta, kas kalpo sabiedrības vajadzībām, valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas cik iespējams atbilstoši sabiedrības interesēm. Tāpat nepieciešams nodrošināt, lai sabiedrība varētu gūt maksimālu labumu no ostas kā publiskas lietas izmantošanas vai nodošanas izmantošanai citām personām, tostarp iznomāt šo lietu par iespējami augstāko cenu.
Turklāt situācijā, kurā daļai no ostas teritorijā strādājošajiem uzņēmumiem jāmaksā zemes nomas maksa, bet daļai likumiskās lietošanas maksa, var rasties bažas par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi pret ostas zemes lietotājiem un nepamatotas konkurences priekšrocību kādam no ostas teritorijas zemes lietotājam salīdzinājumā ar citu.
Kā arī, paredzot ostas teritorijā gan likumiskās zemes lietošanas tiesības, gan nomas tiesības, veidojas situācija, kur vienas zemes vienības ietvaros lietotājam būs gan likumiskās zemes lietošanas tiesības, gan nomas tiesības, ņemot vērā, ka būves, kas atrodas uz šīs zemes vienības, ir būvētas dažādos gados.
Ievērojot minēto, Ventspils brīvostas pārvaldes ieskatā ir nepieciešams noteikt, ka likumiskās lietošanas tiesības ostu teritorijās ir attiecināmas vienīgi, ja uz ostas teritorijā esošas zemes atrodas dzīvojamās mājas. Pārējos gadījumos, kad uz ostas teritorijā esošas zemes atrodas saimnieciskajā darbībā izmantojamas ēkas vai inženierbūves, būtu piemērojama vispārējā ostās noteiktā zemes iznomāšanas kārtība. Tas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ostas teritorijas uzņēmumiem.

4.panta divpadsmitā daļa.
(12) Likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” paredzētie likumiskās zemes lietošanas nosacījumi ostas teritorijā ir piemērojami vienīgi tad, ja uz ostas teritorijā esošas zemes atrodas dzīvojamā māja, tai skaitā pie dzīvojamās mājas piederoša palīgēka.

Ņemot vērā likumprojektā “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (projekta ID 24-TA-2002) paredzēto, ka publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līgumu, arī līgumu par apbūves tiesību, slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 70 gadiem, lai nepasliktinātu investoru piesaistes nosacījumus ostu teritorijās salīdzinājumā ar teritorijām ārpus ostas, būtu nepieciešams Ostu likumā veikt grozījumu, paredzot, ka arī ostu teritorijās nomas līgumus un līgumus par apbūves tiesību var noslēgt uz laiku līdz 70 gadiem.
 

4.panta sestā daļa.
(6) Ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 70 gadus, izņemot gadījumu, kad ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 40 miljonus euro. Ostas pārvaldes valdījumā esošās zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksu, kā arī maksu par apbūves tiesības piešķiršanu katrā ostā par ostas pārvaldes valdījumā esošo zemi nosaka ostas pārvalde.

Ņemot vērā Ventspils brīvostas pārvaldes priekšlikumu papildināt 4. pantu ar divpadsmito daļu un to, ka ostu pārvaldēm var būt ieņēmumi no likumiskās zemes lietošanas maksas, nepieciešamas izmaiņas likuma 7. panta desmitajā daļā.

7.panta desmitā daļa.
10) nodrošina ostas maksas, nomas (īres) maksas, likumiskās zemes lietošanas maksas, kā arī maksas par apbūves tiesību iekasēšanu.

Sagatavotajā likumprojekta redakcijā norādīta kļūdaina atsauce uz likumprojektā paredzēto izņēmuma gadījumu pirmpirkuma tiesību piemērošanā.
 

19.panta ceturtā daļa.
(4) Pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā neatkarīgi no tā piederības ir pašvaldībai, izņemot gadījumus, kas paredzēti šī Likuma 4. panta vienpadsmitajā daļā. Ostas pārvaldei aizliegts valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā.”.