Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) ir iepazinusies ar likumprojektu ID Nr.25-TA-564 “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, turpmāk – Likumprojekts, kas paredz pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli attiecināt uz atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām - ostu pārvaldēm (Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk – Liepājas SEZ pārvalde)  un Ventspils brīvostas pārvalde), un pauž sekojošu nostāju un priekšlikumus.
Likumprojekts paredz Papildināt 8. panta piekto daļu ar 9. punktu šādā redakcijā: "9) izdevumi, kurus ostu pārvalde novirza, Ostu likumā noteikto funkciju veikšanai.", tādējādi nosakot, ka visi izdevumi, kas veikti Ostu likumā noteikto funkciju veikšanai ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem un nav apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Likumprojekta anotācijā norādīts: “Ņemot vērā, ka atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normām ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekama bāze veidojas tad, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, tad sākot ar 2026. gada 1. janvāri ostu pārvaldēm, līdzvērtīgi kā kapitālsabiedrībām, ar UIN apliekamajā bāzē būs jāiekļauj saimnieciskajā darbībā gūtā peļņas daļa, kura tiek sadalīta, tai skaitā novirzīta izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību vai Ostu likumā noteikto funkciju veikšanu.”

LTRK uzskata, ka Likumprojekta gala redakcijas sagatavošanā ir svarīgi ņemt vērā ļoti būtisku apstākli, proti, ka Liepājas SEZ pārvaldes funkcijas noteiktas ne tikai Ostu likumā, bet arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā. Pašreizējā Likumprojekta redakcija neatspoguļo minēto un rada risku par UIN piemērošanu Liepājas SEZ pārvaldes izdevumiem, kas veikti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā noteikto funkciju veikšanai, tādēļ tajā veicamas korekcijas.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. pants nosaka, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā. Vienlaikus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde atbilstoši Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes likuma 15. pantā noteiktajam veic visas funkcijas, kuras noteiktas ostas pārvaldei attiecībā uz Liepājas ostu un tās teritoriju.

LSEZ pārvaldes funkcijas ir attīstības plānu izstrādāšana un izpilde, uzņēmējdarbības veicināšana savā teritorijā, investīciju piesaiste un biznesa iespēju popularizācija, infrastruktūras izveidošana un komunikāciju sistēmu izbūves organizēšana savā teritorijā, pakalpojumu kompleksa nodrošināšana LSEZ ieguldītājiem un uzņēmumiem.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kopējā teritorija ir 3 739 ha, un tā aizņem aptuveni 65% no Liepājas pilsētas teritorijas, t.sk.: Liepājas ostas teritorija – 1 182 ha, Liepājas lidosta – 251 ha, Pilsētas industriālā teritorija – 543 ha, “Karosta” ar kopējo teritoriju – 1 763 ha.

Ņemot vērā minēto, LTRK uzsver, ka Liepājas SEZ pārvalde ir Latvijā unikāls ostas, lidostas un speciālās ekonomiskās zonas komplekss, kurā gan teritoriāli, gan ekonomisko rādītāju ziņā dominē speciālajā ekonomiskajā režīmā attīstītā rūpniecība. Ostas un speciālā ekonomiskā režīma komersanti darbojas ciešā mijiedarbībā, ostas teritoriju pārvaldība, kā arī ostas funkciju izpilde nav atraujama no speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes teritoriju pārvaldības un funkciju izpildes.

Liepājas SEZ pārvaldei ir apstiprināts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Attīstības plāns 2023.-2035. gadam, kas, citastarp, paredz kontekstā ar Liepājas ostas, attīstību attīstīt bijušās rūpnīcas AS “Liepājas Metalurgs” teritoriju par mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, veicot šīs teritorijas revitalizāciju, rekultivāciju, ēku nojaukšanu, teritorijas labiekārtošanu, ielu un komunikāciju izbūvi, u.c. darbības, kas veidos potenciāli ar UIN apliekamus izdevumus Liepājas SEZ pārvaldei.

LTRK uzskata, ka, gadījumā, ja ir nepieciešamība veikt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli attiecinot uz ostu pārvaldēm, tad Likumprojektā jāparedz, ka par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem (un tādējādi neapliekamiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli) uzskatāmi arī izdevumi, ko Liepājas SEZ pārvalde un citas Latvijas ostu pārvaldes novirza tām normatīvajos aktos noteikto noteikto funkciju veikšanai.

Otrkārt, Ostu likuma 14. panta otrā daļa nosaka: Desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai. Pašvaldība divas reizes gadā sagatavo ostas pārvaldei pārskatu par piešķirto līdzekļu izlietojumu. Ņemot vērā šo Ostu likumā noteikto obligāto maksājumu no ostu maksām, nepieciešams papildināt Likumprojekta 2.punktu, nosakot, ka Ostu likumā noteiktais ostu maksas daļas ieskaitījums pašvaldības budžetā ir ar ostas pārvaldes darbību saistītie izdevumi un tie nav jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, 

LTRK lūdz Likumprojekta 2.punktu izteikt šādā redakcijā: “Papildināt 8. panta piekto daļu ar 9. punktu šādā redakcijā: "9) izdevumi, kurus ostu pārvalde novirza normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un saistībā ar īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma, kas nav nodots lietošanā trešajām personām, uzturēšanu un attīstību, kā arī ostu pārvaldes izdevumi, kas saistīti ar Ostu likumā noteikto ostas maksu ieskaitīšanu pašvaldības budžetā."”.