Atzinums

Ziņojuma analīze koncentrējas uz budžeta vadību un komunālo pakalpojumu jautājumiem, neatzīstot strukturālos cēloņus. Pašvaldības finanšu problēmas nav reducējamas uz atsevišķiem saimnieciskās organizācijas jautājumiem. Būtisku ietekmi rada Valgas tuvums un neatrisināts jautājums par novada finanšu modeli pēc administratīvi teritoriālajām reformām

Papildināt ievaddaļu ar šādu rindkopu:

„Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju nosaka ne tikai pašvaldības budžeta vadības un komunālo pakalpojumu organizācijas jautājumi, bet arī ilgstoši strukturāli faktori, tostarp Valkas un Valgas dvīņu pilsētu pārrobežu mijiedarbība, deklarēšanās un nodokļu maksāšanas disproporcija, kā arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā saglabātās pašvaldības robežas, kas neveido pietiekamu fiskālo bāzi pilnvērtīgai autonomo funkciju izpildei.“

Ziņojumā nav atsevišķi vērtēta Valgas (Igaunija) tuvuma ietekme uz Valkas novada pašvaldības budžetu, ieņēmumiem un pakalpojumu slodzi. Vairāk nekā 1 400 iedzīvotāji deklarēti Valgā, 500+ strādā Igaunijā. Alternatīvais aprēķins (Valkas tabula): FM bāze 8 280 iedz. = 1 147 EUR/iedz.; ar korekciju 9 680 iedz. = 981 EUR/iedz. — zemākie Latvijā. FM ziņojumā šis centrālais cēlonis vispār nav analizēts.

Iekļaut jaunu apakšnodaļu:
„Valgas tuvuma un pārrobežu darba tirgus ietekme uz Valkas novada fiskālo situāciju.“

Saturs: „Vairāk nekā 1 400 iedzīvotāji (17%) deklarēti Valgā; 500+ darbspējīgā vecumā strādā Igaunijā. Orientējošs IIN zudums: 500 × ~1 300 EUR/mēn. × 23% IIN × 75% pašv. daļa × 12 = ~1,35 milj. EUR gadā. Iekļaujot Valgā deklarētos: ieņēmumi uz 1 faktisko iedzīvotāju — 981 EUR (zemākie Latvijā pret FM bāzes 1 147 EUR).“

Ziņojumā analizēts tikai 2025./2024. gada iedzīvotāju skaita samazinājums (−1,37%), uzsverot, ka daudzām pašvaldībām samazinājums ir lielāks.CSP dati apstiprina −1 977 iedzīvotāju zudumu 15 gados. Valkas dokuments: iedzīvotāju pieplūdums no citām pašvaldībām ir pašvaldības aktīvās darbības rezultāts — tas nedrīkst tikt izmantots kā arguments pret papildu atbalstu.

Papildināt 1.sadaļu ar šādu tekstu:

„Vērtējot Valkas novada demogrāfisko situāciju, jāņem vērā ilgtermiņa tendence. No 2010. gada līdz 2025. gadam iedzīvotāju skaits samazinājies no 9 622 uz 7 645 — par 1 977 iedzīvotājiem (−20,5% 15 gados), kas būtiski ietekmēja fiskālo kapacitāti. Iedzīvotāju relatīvā stabilizācija pēdējos gados ir pašvaldības proaktīvās politikas rezultāts un vērtējama pozitīvi.“

FM uzsver, ka 2025. gadā Valkai bijis straujš PFI pieaugums (15,4%) un 2026. gadā ieņēmumi pieaug par 1%, neanalizējot vienlaicīgo obligāto izmaksu kāpumu.Jau 2025. gadā, pie salīdzinoši liela IIN pieauguma, pašvaldība nespēja pildīt visas saistības, bet 2026. gadā IIN pieaugums ir tikai 1%. Valsts uzliktie obligātie pienākumi (ap 5%) rada strauju izmaksu kāpumu. Šo deficītu nav iespējams atrast iekšējās rezervēs.

Papildināt 1. sadaļu ar šādu tekstu:

„Ieņēmumu pieaugums 2026. gadā 1% apmērā vērtējams kopā ar obligāto izdevumu pieaugumu (~5%), ko nosaka normatīvo aktu prasības un sociālo pakalpojumu sadārdzinājums. Nomināls 1% pieaugums nenozīmē pietiekamu fiskālo telpu. Tāpat nav korekti 2025. gada IIN pieaugumu izmantot kā argumentu pret 2026. gada atbalstu — pat ar 15,4% pieaugumu 2025. gadā pašvaldībai regulāri bija kavēti maksājumi, kas pierāda strukturālu, nevis konjunktūras deficītu.“

FM secinājums „Nav pamata uzskatīt, ka Valkas novada pašvaldība pieejamā finansējuma ziņā būtu nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām.“ balstīts uz metodiku,  deklarētie iedzīvotāji vs faktiskā pakalpojumu slodze. Pamatfunkciju izmaksas (bāriņtiesa, būvvalde, policija) būtiski neatšķiras atkarībā no pašvaldības lieluma. Secinājums metodoloģiski ir nepamatots.

Aizstāt ar šādu redakciju:

„Valkas novada pašvaldības finanšu situācija nav pilnvērtīgi novērtējama tikai pēc PFI ieņēmumiem uz vienu deklarēto iedzīvotāju, jo jāņem vērā pārrobežu mobilitātes un deklarēšanās ietekme. Iekļaujot Valgā deklarētos, Valkas ieņēmumi uz 1 faktisko iedzīvotāju (981 EUR) ir zemākie Latvijā. Tādēļ Valkas situācija vērtējama, ņemot vērā gan ieņēmumus, gan strukturālās izmaksas un faktisko pakalpojumu slodzi.“

Ziņojumā dominē salīdzinošā pieeja "uz 1 iedzīvotāju", neņemot vērā, ka pašvaldībai jāuztur pilns institucionāls minimums neatkarīgi no iedzīvotāju skaita.Šīs izmaksas būtiski neatšķiras starp dažādām pašvaldībām, tās neietekmē iedzīvotāju skaits (vai tas ir 8 000 vai 15 000). Tādēļ FM metodika, kad rēķina uz 1 iedzīvotāju, nav objektīva — ir jāskatās arī kopējais budžeta apjoms.“ Juridiskais pamats: Pašvaldību likuma 4. pants.

Papildināt ar šādu rindkopu:

„Virkne autonomo funkciju nodrošināmas neatkarīgi no iedzīvotāju skaita — bāriņtiesas, būvvaldes, sociālā dienesta, izglītības pārvaldības, pašvaldības policijas darbība (Pašvaldību likuma 4. p. 1. d.). Šo funkciju izmaksas būtiski neatšķiras, vai pašvaldībā dzīvo 8 000 vai 15 000 iedzīvotāji. Tādēļ finanšu situācija nav salīdzināma tikai pēc ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju bez absolūtā budžeta apjomu salīdzinājuma.“

Ziņojumā nav izvērtēts, kā administratīvi teritoriālās reformas (2009. un 2021. g.) lēmumi ietekmē Valkas novada fiskālo kapacitāti, un nav minēti toreizējie politiskie solījumi. A. Ašeradens solījums: „Mums prasītos, ka mums kopbudžets vismaz līdz tiem 18–20 miljoniem pildītos attiecībā uz jauno Valkas novadu. Pretējā gadījumā es deputātus aicinātu meklēt citu mehānismu finansēšanai.“ Eksperti norādīja: katru gadu papildus nepieciešami 2–3 milj. EUR. Solījums nav izpildīts — pašvaldībai ir leģitīmas gaidas.

Papildināt 1. sadaļu ar šādu rindkopu:

„Valkas novada situācija izvērtējama ATR kontekstā: 2009. gadā VARAM eksperti ieteica ekonomiski spēcīgāku modeli, taču novads atstāts mazāks; 2021. gadā Saeima saglabāja Valkas novadu esošajās robežās. Abos gadījumos tika aktualizēta nepieciešamība pēc īpaša finanšu mehānisma [A. Ašeradens, 13. Saeimas ATR komisijas 11.02.2020. sēde], kas nav ieviests. Saglabājot pašvaldību esošajās robežās, bija nepieciešams paredzēt papildu kompensējošu finanšu mehānismu.“

Ziņojumā galvenokārt akcentēts 2024. gada īstermiņa aizņēmums 400 000 EUR, radot iespaidu, ka finansiālās grūtības ir tikai nesenas.

Papildināt 2.sadaļu ar šādu tekstu:

„Pašvaldības aizņēmumi budžeta un finanšu vadībai nav vērtējami kā tikai pēdējo gadu parādība. Valkas novadā šāda nepieciešamība pastāvējusi nepārtraukti kopš 2010. gada (dokumentēti 12 aizņēmumi finanšu vadībai laikposmā no 2010. līdz 2024. gadam, kopā 3 254 127 EUR), kas norāda uz strukturālu, ilgstoši nepietiekamas fiskālās kapacitātes problēmu, nevis uz pēdējo gadu pārvaldības kļūdām.“

Ziņojums : „Pašvaldības finanšu problēmas ir saistītas ar nesakārtotu siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanu iedzīvotājiem.“ Siltumapgādes pārziņā pārņemšana bija pamatots lēmums — abas kapitālsabiedrības bija bankrotējušas, komunālo maksājumu iekasēšana bija ap 80%. Rezultāts: Latvijā pirmā koģenerācijas stacija, iepirktās siltumenerģijas apjoms samazinājies par 50%, nosiltinātas vairāk kā 50% māju. Tas vērtējams pozitīvi. Galvenie iemesli ir strukturāli, ne komunālo pakalpojumu modelis.

Aizstāt ar šādu redakciju:

„Pašvaldības finanšu situāciju ietekmē vairāku faktoru kopums, tostarp ilgstoši nepietiekama fiskālā bāze, pārrobežu deklarēšanās un darba tirgus efekts, administratīvi teritoriālās reformas sekas, kā arī atsevišķi riski pašvaldības izvēlētajā siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu organizācijas modelī.“

 „Izrakstītie rēķini iedzīvotājiem par siltumapgādi nesedz faktiskos pakalpojuma izdevumus.“ — kategorisks secinājums bez detalizēta aprēķina

Aizstāt ar šādu redakciju:

„Lai izdarītu secinājumu par pakalpojuma izmaksu segšanas pilnīgumu, nepieciešams detalizēts izmaksu un tarifu aprēķinu izvērtējums. Jāņem vērā, ka pašvaldības tarifos nav iespējams iekļaut pietiekamu finanšu rezervi neparedzētiem darbiem, jo tarifi aprēķināmi atbilstoši MK noteiktajai kārtībai, kas peļņas komponentes tarifā neparedz.“

Ziņojums norāda, ka debitoru parādi būtiski nesamazinās, attēlojot tikai 3 periodus (01.10.2025.–01.02.2026.).Pēdējos gados pašvaldība ir panākusi labu finanšu disciplīnu un komunālie maksājumi tiek iekasēti pat vairāk nekā 100%. Tikai 3 periodu tabula rada maldinošu iespaidu — faktiski vērojama uzlabošanās tendence.

Precizēt ar šādu redakciju:

„Pašvaldības debitoru parādi vērtējami, nošķirot vēsturiski uzkrātos no tekošās iekasēšanas disciplīnas. Ilgtermiņa dati (2019.–2025.) liecina: kopējie parādi stabili bez pieauguma (2019: 1 252 464 EUR; 2025: 1 271 356 EUR); iedzīvotāju vecie komunālie parādi (līdz 2009. g.) samazinājušies no 376 309 EUR uz 297 068 EUR (−21%). Tekošo komunālo maksājumu iekasēšana pēdējos gados sasniegusi 100% un vairāk.“

Ziņojumā nodokļu kavējumi atspoguļoti kā sistēmiska problēma, bet nav atzīmēts, ka uz ziņojuma sagatavošanas brīdi nodokļu parāda nav. 

Papildināt 2.sadaļu ar šādu tekstu:

„Pašvaldība ievēro nodokļu grafika maksājumus: uz 2026. gada 31. martu pašvaldībai nav nodokļu parāda. 2025. gada nodokļu termiņa pagarinājumi kopumā 581 966 EUR apmērā izpildīti pilnā apmērā. 2026. gada budžeta plānā iekļauti visi turpmākie grafika maksājumi (aprīlis–decembris 2026. un janvāris 2027.).“

FM konstatē riskus siltumapgādes modelī, bet secinājumos netiek pietiekami uzsvērts, ka pašvaldība jau pieņēmusi lēmumus par izmaiņām.FM secinājumu kopējais tonis rada iespaidu, ka pašvaldība neko nemaina — lai gan domes lēmumi jau pieņemti.

Papildināt secinājumu daļu ar šādu tekstu:

„Valkas novada dome 2026. gada 17. februārī apstiprinājusi finanšu optimizācijas plānu, kas paredz siltumapgādes nodošanu SIA "Valkas namsaimnieks" ar 2026. gada otro pusgadu un ūdenssaimniecības nodošanu ar 2028. gada 1. janvāri. Attiecīgie domes lēmumi jau pieņemti. Pārejas periods ir tehniski neizbēgams, taču virziena lēmums ir skaidrs.“

Ziņojumā uzsvērts augstākais saistību apmērs starp pašvaldībām (18,9% no pamatbudžeta ieņēmumiem 2026. g.), bez kontekstuāla skaidrojuma par iemesliem.

Papildināt 3.sadaļu ar šādu tekstu:

„Valkas novada augstā saistību līmeņa vēsturiskais iemesls: ES investīciju programmas pilsētvides sakārtošanai, kurās kaimiņu pašvaldības saņēma 7–14 miljonus EUR infrastruktūrai, Valkas novadam nebija pieejamas. Lai varētu piedāvāt iedzīvotājiem drošu vidi un konkurēt ar kaimiņu pašvaldībām, Valka bija spiesta infrastruktūru attīstīt ar kredītiem. Rezultātā dzīvokļu tirgus cenas no nulles pieaugušas līdz desmitiem tūkstošu EUR.“

FM saskata pretrunu: pašvaldība plāno pārdot brīvos dzīvokļus, bet vienlaikus īsteno projektu jaunu sociālo dzīvokļu celtniecībai. Valkas arguments: „Šie brīvie pašvaldības dzīvokļi ir katastrofālā stāvoklī, katra remontā jāiegulda vairāk kā 20 000 eiro, turklāt tie ir mazi.“ Jauni mūsdienīgi dzīvokļi nepieciešami, lai noturētu augsti kvalificētus iedzīvotājus ar ģimenēm un risinātu daudzbērnu ģimeņu vajadzības.

Svītrot pretrunas konstatāciju vai papildināt ar skaidrojumu:

„Esošie brīvie pašvaldības dzīvokļi ir sliktā tehniskā stāvoklī (remontam nepieciešami vairāk nekā 20 000 EUR katram) un neatbilst ģimeņu ar bērniem vajadzībām. Rindā uz dzīvokļiem gaida 172 personas, tostarp 143 II grupas reģistrā. Divu pieeju kombinācija — veco, nepiemēroto platību atsavināšana un jaunu, mūsdienīgu dzīvokļu celtniecība — ir racionāla demogrāfijas un sociālās politikas instrumenta izvēle.“

„Valkas novada pašvaldībai 2026. gadā ir visaugstākais aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs. Finanšu ilgtspējas rādītāji tai ir vissliktākie starp visām pašvaldībām.“ Valkas argumentācija: „Šie rādītāji ir radušies tādēļ, ka katru gadu, kopš administratīvi teritoriālās reformas Valkas novadam būtu bijis jābūt vairāk kā 2–3 miljoniem eiro.“ Secinājums bez šā konteksta neatspoguļo patieso cēloņsakarību.

Papildināt secinājumu ar skaidrojumu:

„Finanšu ilgtspējas rādītāji veidojušies ilgstoši nepietiekama budžeta apjoma apstākļos. Eksperti 2021. gada ATR gaitā norādīja, ka katru gadu papildus nepieciešami 2–3 miljoni EUR. Šis strukturālais deficīts, uzkrājoties 10+ gadu garumā, ir novedis pie pašreizējiem ilgtspējas rādītājiem. Tie ir cēloņa, nevis tikai pašvaldības rīcības sekas.“

„Trūkstošais finansējums 370 887 EUR nav pamatots ar konkrētiem aprēķiniem. 2026. gada pusgadam plānotā summa ir par 47% lielāka nekā 2025. gada 6 mēnešu izpilde.“ Valkas arguments: „Pabalstu palielinājumu nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kā arī būtiski pieaug pakalpojumu izmaksas sociālās aprūpes iestādēs. Uz to norādījusi ne tikai Valka, bet visas pašvaldību organizācijas.“ Juridiskais pamats: SPSPL pārejas noteikumu 72. punkts.

Aizstāt ar šādu redakciju:

„Nepieciešams detalizēt sociālo pabalstu izdevumu aprēķinus, vienlaikus ņemot vērā normatīvo aktu izmaiņu, sociālo pakalpojumu sadārdzinājuma un pašvaldības ierobežotās fiskālās kapacitātes ietekmi. Sociālo pabalstu un pakalpojumu izdevumu pieaugumu nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma prasības (pārejas noteikumu 72. punkts — piemaksas atmaksā Labklājības ministrija) un pakalpojumu cenu kāpums — tās nav pašvaldības diskrecionāras izvēles.“

FM kā piemērs brīvprātīgajām iniciatīvām minēts finansējums Valkas pilsētas šautuvei un sporta hallei (kopā 372 666 EUR budžetā).Valkas arguments: „Gan pilsētas šautuve, gan sporta halle nodrošina izglītības funkciju, kas ir obligāti, un tādējādi to nevar uzskatīt par brīvprātīgo iniciatīvu.“ Juridiskais pamats: Izglītības likuma 60. pants — pašvaldība organizē interešu izglītību; Pašvaldību likuma 4. p. 1. d. 4. punkts — sports ir autonomā funkcija.

Svītrot šaututuvi un sporta halli no brīvprātīgo iniciatīvu kategorijas:

„Izvērtējot pašvaldības izdevumus brīvprātīgajām iniciatīvām, nepieciešams nošķirt tos, kas nodrošina izglītības vai citu autonomo funkciju izpildi, no patiešām brīvprātīgajiem izdevumiem. Sporta halle un šautuve nodrošina interešu izglītības funkciju (Izglītības likuma 60. pants, Pašvaldību likuma 4. panta 1. daļas 4. punkts) un nav automātiski pielīdzināmas brīvprātīgām iniciatīvām.“

„Valkas novada domes apstiprinātais finanšu optimizācijas plāns neapliecina, ka 2026. gadā un ilgtermiņā tiks nodrošināta Valkas novada pašvaldības finanšu stabilitāte.“Valkas argumentācija : „Nevaram piekrist arī tam, ka finanšu optimizācijas plāns nav vērsts uz saistību izpildi un nodokļu nomaksu. Plāns ir vērsts uz to, lai šogad nodokļi un parādi tiktu pilnībā nomaksāti.“ Nodokļu grafika tabula to apliecina. Atšķirība ir starp plāna vēlmi un strukturālajām iespējām.

Precizēt uz šādu redakciju:

„Valkas novada domes apstiprinātais finanšu optimizācijas plāns ir vērtējams kā solis finanšu situācijas sakārtošanā un ir vērsts uz saistību, tostarp nodokļu, savlaicīgu nomaksu. Tomēr ar pašvaldības iekšējiem resursiem vien nepietiek, lai novērstu ilgstoši uzkrāto strukturālo finanšu nepietiekamību bez papildu valsts līmeņa risinājuma.“

Ziņojumā nav analizēts, kāpēc Austrumu pierobežas pašvaldībām tiek piešķirts papildu atbalsts, bet Valkas novadam — netiek.

Papildināt ziņojumu ar šādu izvērtējumu:

„Austrumu pierobežas 5 pašvaldībām (Alūksne, Balvi, Krāslava, Ludza, Augšdaugava) 2026. gadā piešķirta papildu dotācija kopā 3 000 000 EUR — pašvaldībām ar lielākiem budžetiem (37–48 milj. EUR pret Valkas 17,66 milj. EUR) un lielāku PFI pieaugumu (4,1–5,4% pret Valkas 1,0%). Valkas novada — robežnovada ar Igauniju — specifiskā pārrobežu fiskālā situācija prasa analogi pārskatīt tā atbalsta mehānismu (APL 7. pants — vienlīdzīgas attieksmes princips).“

FM piedāvā vienīgi aizdevuma pamatsummas pārcelšanu 370 887 EUR apmērā kā vienreizēju 2026. gada sabalansēšanas mehānismu.FM pati atzīst nepietiekamību — trūkstošais finansējums 674 287 EUR, bet piedāvā tikai 370 887 EUR pārcelšanu. Iepriekšējo gadu precedenti apliecina, ka valsts ir spējusi piešķirt dotācijas finansiāli grūtībās nonākušām pašvaldībām.

Aizstāt ar šādu redakciju:

„Nepieciešams kombinēts risinājums: 1) aizņēmumu pamatsummu maksājumu grafika pārskatīšana; 2) valsts budžeta papildu dotācija 674 287 EUR apmērā, ievērojot precedentus: 2022. g. — 384 268 EUR (MK noteikumi Nr. 799), 2023. g. — 71 375 EUR (IIN kompensācija FM rīk. Nr.88), 2024. g. — 139 324 EUR (MK 07.03.2024. rīkojums Nr. 167); 3) ilgtermiņa mehānisma izstrāde (sk. punktu 22).“

Ziņojuma  nav paredzēts uzdevums izstrādāt ilgtermiņa risinājumu Valkas novada strukturālajam fiskālajam deficītam.Šāds risinājums tika solīts ATR gaitā, bet nav ieviests. RACA biedrība iesniegusi priekšlikumus PFI likuma grozījumiem. Abi dokumenti konstatē, ka standarta mehānismi netiek galā ar Valkas specifisko situāciju — nepieciešams papildu instruments.

Papildināt piedāvātā risinājuma sadaļu ar jaunu punktu:

„Finanšu ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt un līdz 2026. gada 1. oktobrim sagatavot priekšlikumus par īpaša finanšu mehānisma piemērošanu Valkas novada pašvaldībai, tostarp: (a) ikgadējas mērķdotācijas piešķiršanu; vai (b) koriģējošus PFI likuma grozījumus pārrobežu un robežteritoriju pašvaldībām.“

FM prasība līdz 1. jūnijam nokārtot visas parādsaistības nav izpildāma. Neparedzamie faktori — mājokļu pabalsta palielinājums, apkures granulu sadārdzinājums, degvielas cenu lēciens — pasliktina situāciju. Šāda neizpildāma prasība rada aizdomas, ka ziņojuma mērķis nav atrast reālistisku un taisnīgu risinājumu. 

Precizēt ar šādu redakciju:

„Valkas novada pašvaldībai līdz 2026. gada 1. jūnijam iesniegt Finanšu ministrijā: (a) domē apstiprinātos budžeta grozījumus 2026. gadam; (b) precizēto finanšu optimizācijas plānu 2026.–2028. gadam; (c) detalizētu saistību izpildes grafiku un naudas plūsmas plānu. Parādsaistību nokārtošanas grafiks saskaņojams ar FM individuāli, ievērojot pašvaldības faktisko naudas plūsmu un piemērojamo atbalsta instrumentu.“

Ziņojuma noslēgumā visa atbildība atvasināta uz pašvaldību, paredzot risku gadījumā piemērot 45.1 panta finanšu stabilizācijas procedūru

Papildināt secinājumu daļu ar šādu tekstu:

„Ņemot vērā Valkas novada pašvaldības specifisko situāciju un ATR gaitā aktualizēto nepieciešamību pēc īpaša risinājuma, finanšu situācijas risināšanā nepieciešama ne tikai pašvaldības rīcība, bet arī valsts līdzatbildība atbilstoša finanšu mehānisma izstrādē. MK 2025. gada 19. novembra lēmuma 8. punkta uzdevums — sagatavot risinājumu "nepieciešamajiem finanšu resursiem un turpmākajām darbībām" — uzliek par pienākumu piedāvāt konstruktīvu risinājumu, ne tikai konstatēt problēmas.“