Atzinums

Ekonomikas ministrija (EM) atkārtoti neatbalsta Informatīvā ziņojuma pasākumu (8.) 3. ietvertajā redakcijā, kas paredz izstrādāt atsevišķu darba laika uzskaites sistēmu Latvijā nodarbinātajiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uzliekot pienākumu gan uzaicinātājam, gan uzaicinātajam darbiniekam reģistrēt darba stundas. Darba likums un citi normatīvie akti jau šobrīd precīzi regulē darba laika uzskaites pienākumus darba devējam attiecībā uz visiem nodarbinātajiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības. Jaunas, atsevišķas informācijas sistēmas vai mehānisma izveide un uzturēšana speciāli trešo valstu pilsoņiem radīs būtisku birokrātisko un finanšu slogu uzņēmējiem. Turklāt prasība uzaicinātajam darbiniekam pašam papildus reģistrēt darba stundas ir praktiski apgrūtinoša un dublē darba devēja jau esošās funkcijas.
Papildus, atsevišķas uzskaites sistēmas ieviešana, balstoties tikai uz darbinieka valstspiederību, rada nevajadzīgu sadrumstalotību darba devēju iekšējos procesos. 
Nozarēs, kurās pastāv augstāki ēnu ekonomikas un darba laika pārkāpumu riski (piemēram, būvniecībā), jau sekmīgi darbojas Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS).

Svītrot pasākumu (8.) 3.

Ekonomikas ministrija (EM) atkārtoti iebilst pret Informatīvā ziņojuma pasākumu (8.) 2. ietvertajā redakcijā, kas paredz veikt grozījumus Imigrācijas likumā, liedzot trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas ar ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajai personai. Vēršam uzmanību, ka, izskatot jauno Imigrācijas likumu Saeimā (pieņemts 20.08.2026), minētais jautājums jau tika vispusīgi vērtēts un diskusiju rezultātā netika atbalstīts. Proti, Saeimas debatēs tika noraidīts frakcijas “Nacionālā apvienība” iesniegtais priekšlikums papildināt likumprojekta 41. pantu ar (11¹) daļu šādā redakcijā: “(11¹) ārzemniekam, tajā skaitā Eiropas Savienības kandidātvalsts pilsonim vai patstāvīgajam iedzīvotājam, kura uzturēšanās tiesiskais pamats Latvijas Republikā ir termiņuzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, nav tiesību nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajai personai.”
Likumdevējs jau ir paudis skaidru nostāju noraidīt visaptverošu un kategorisku aizliegumu trešo valstu pilsoņiem reģistrēties kā pašnodarbinātajām personām.
EM ieskatā visaptverošs aizliegums reģistrēties par pašnodarbināto personu liegs iespēju Latvijā veikt saimniecisko darbību tostarp augsti kvalificētiem ārvalstu speciālistiem, eksperta līmeņa konsultantiem, māksliniekiem un IT jomas profesionāļiem, kuri bieži vien darbojas tieši pašnodarbināto statusā. Šāds ierobežojums mazinās Latvijas pievilcību ārvalstu talantu un investīciju piesaistē, kā arī bremzēs inovāciju attīstību.

Svītrot pasākumu (8.) 2.