Atzinums

2022.gada 15.septembrī Ministru kabinetā izskatītajā un atbalstītajā Konceptuālajā ziņojumā par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām (turpmāk – Konceptuālais ziņojums), norādīts, ka uzņēmumu produktivitāte un konkurētspēja dinamiskas globālās ekonomikas attīstības periodā ir atkarīga no uzņēmuma spējas inovācijas rezultātā radīt un pārdot augstas pievienotās vērtības eksportējamus produktus un pakalpojumus, piesaistīt investīcijas tehnoloģiju un iekārtu modernizēšanai, celt darba ražīgumu, ieviešot inovatīvas tehnoloģijas, kā arī spēja rast jaunus tirgus.
Lai minēto uzstādījumu īstenotu, publiskas personas (valsts) kapitālsabiedrībām (turpmāk – VKS) ir jābūt iespējai efektīvi pieņemt lēmumus un izmantot to rīcībā esošos līdzekļus, lai rezultātā sniegtu sabiedrībai augstāko labumu no efektīvas resursu pārvaldības. Kā indikators tam, ka līdz šim VKS pārvaldības politikā ir nepilnības, ir Konceptuālajā ziņojumā uzrādītie konstatētie trūkumi esošajā VKS pārvaldības politikā, kur cita starpā minēti – neīstenoti uzņēmumu pirkšanas darījumi, kā arī atsevišķās VKS lieli uzkrājumi, kas netiek izmantoti. Turklāt ņemams vērā, ka šobrīd no VKS darbības ierobežojumiem primārie ieguvēji ir kaimiņvalstu VKS, kuru meitas sabiedrības kā privāti komersanti Latvijā, pelna dividendes savām valsts kapitālsabiedrībām. Faktiski Latvijas VKS konkurē nevis ar vietējiem spēlētājiem, bet gan ar kaimiņvalstu VKS, uz kurām netiek attiecinātas tādas pašas prasības, kā uz Latvijas VKS.
Valsts regulējumu VKS darbības videi jāskata kompleksi. Tas nav vien Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (turpmāk – Pārvaldības likums), bet arī Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk – VPIL), sevišķi 88.pants, Konkurences likums, sevišķi konkurences neitralitātes regulējums u.c. Tātad jebkuri grozījumi jāskata sistēmiski un mērķtiecīgi, nevis formāli. Šobrīd piedāvātie likuma grozījumi neadresē patiesās problēmas efektīvai VKS resursu izmantošanai ilgtermiņa vērtības audzēšanai un sabiedrības labuma vairošanai un neparedz mērķtiecīgas izmaiņas VKS darbības principos. Norādām uz atsevišķiem trūkumiem un riskiem, kurus nepieciešams adresēt:

- VKS konkurētspēja sakarā ar zemu lēmumu pieņemšanas ātrumu un riska apetītes trūkumu ir un saglabāsies ievērojami zemāka kā privātiem komersantiem.

- VKS ir jābūt iespējai efektīvi pieņemt lēmumus un izmantot to rīcībā esošos līdzekļus, lai sniegtu sabiedrībai augstāko labumu no efektīvas resursu pārvaldības. Šobrīd un arī pēc piedāvātajiem Pārvaldības likuma grozījumiem lēmumu pieņemšanas procedūra VKS ir sarežģītāka un daudz vairāk līmeņos (valde, padome, kapitāla daļu turētājs, valsts kanceleja (bij. PKC), MK) nekā privātiem komersantiem attīstības projektiem nozīmīgos jautājumos, līdz ar to arī smagnējāka un lēnāka.

- Noteikt valsts gaidas (gaidu vēstulē) bez jēgpilnām izmaiņām VKS darbības regulējumā, kas veicinātu iespēju šīs gaidas apmierināt, nav optimāls risinājums.

- Izpildot Ministru kabineta uzdevumu, ieviest VKS segmentāciju 3 grupās nav lietderīgi, ja netiek radīta tiesiska jēga šim dalījumam. Šobrīd grozījumi neparedz atšķirīgu regulējumu VKS darbībā atkarībā no piederības kādai no trim grupām.

Ierosinājumi:
1. Jāpārskata pamatojumi visām VKS darbību un pārvaldību apgrūtinošajām normām, salīdzinot ar privātiem komersantiem piemērojamajām (Konkurences likums, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums u.c.). Ja nav skaidri identificējams pamatojums atšķirībām regulējumā, tad no tā jāatsakās.

2. Normatīvajos aktos (VPIL, Pārvaldības likumā) skaidri nodefinēt jēgu nodefinētajam VKS iedalījumam 3 grupās. Jānodefinē, ka I grupas komerciālo VKS regulējums ir būtiski atšķirīgs no II un III grupas VKS un tādēļ tas maksimāli jāpietuvina privāto kapitālsabiedrību regulējumam atbilstoši Komerclikuma normām.

3. Piedāvājam noteikt Pārvaldības likumā, ka uz I grupas VKS attiecināmas tās Pārvaldības likuma normas, kas regulē šādus jautājumus – nodefinēts kapitāldaļu turētājs, gaidu vēstule, stratēģiskā mērķa definēšana, līdzdalības izvērtēšana, ar stratēģisko mērķi saskaņota VKS stratēģija.

4. Lēmumu pieņemšanas procesu par attīstības projektiem komerciālām VKS jāizveido analogu komerciālām sabiedrībām, lai sniegtu iespēju arī VKS pieņemt operatīvus lēmumus par potenciālām investīcijām attīstības stratēģijai nozīmīgos projektos.

-