Atzinums

Ziņojuma sadaļas “Ieguvumi, balstoties uz teritoriālo pieeju” 3. rindkopas pirmais un otrais teikums:
Otrkārt, teritoriālās pieejas ietvaros pašvaldībām ir dota iespēja viena projekta ietvaros īstenot ar vairākām nozarēm saistītas aktivitātes. Tas ļauj veikt kompleksas investīcijas, kas vispusīgi sakārto pašvaldībai nozīmīgu vienu vai vairākus objektus.

Ziņojumā nav arī norādes par to, kā izmantojot teritoriālās pieejas metodi, ir plānots sasniegt to, ka viena projekta ietvaros varēs īstenot ar vairākām nozarēm saistītas aktivitātes. Lūdzam ministriju sniegt konkrētu piemēru. 

-

Informatīvā ziņojuma sadaļa “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pārskatīšana”

Attiecībā uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu lūdzam informatīvā ziņojuma sadaļu “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pārskatīšana” (22.-23.lpp.) papildināt ar informāciju - kādu finansējuma apmēru no šī fonda varētu novirzīt pašvaldību projektiem un balstoties uz kādiem principiem tas notiktu. Papildus minētajam šādā gadījumā būtu nepieciešamas arī ietvert izvērtējumu pašvaldību finanšu nepieciešamības kritēriju maiņai, papildus demogrāfiskajiem kritērijiem ieviest arī kritērijus, kas vislabāk uztvertu un definētu pašvaldību infrastruktūras uzlabošanas vajadzības.

-

2. tabula un 5. tabula

Lūdzam skaidrot, kā tika aprēķināts finansējums Informatīva ziņojuma 2. tabulā (4.lpp.) un 5. tabulā (21.lpp.) griezumā, kā arī informatīvā ziņojuma 22.lpp. 4.rindkopā minētais finansējums Rīgai un Pierīgas reģionam.

-

Lai motivētu pašvaldības, kas ir maksātājas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nepieciešams noteikt, ka no pašvaldību budžetu pieauguma tiek izveidota reģionālo projektu programma vairāku pašvaldību kopīgiem projektiem. Tādējādi pašvaldības, kas veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, varētu saņemt atpakaļ vismaz daļu iemaksātā finanšu apjoma (finanšu stimuli). Tāpat arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas saņēmējiem būtu jābūt izvēlei – veikt individuāli noteiktos ieguldījumus vai arī veikt iemaksas reģionālo projektu programmā, kur reģiona ietvaros tiktu veikti nepieciešamie ieguldījumi uzņēmējdarbību vai sniegto pakalpojumu efektivitāti veicinošajos projektos.

Lūdzam informatīvajā ziņojumā ietvert konkrētāku skaidrojumu par piedāvājumu izmaiņām finanšu izlīdzināšanas fonda darbībā.

-

Lai nodrošinātu primāri tādu komersantu atbalstu, kuri ir saistīti ar pašvaldības attīstāmo infrastruktūru, plānošanas reģionu vai pašvaldības attīstības programmā būtu jānosaka uzņēmējdarbības jomas vai uzņēmējdarbības teritorijas, kuru ietvaros esošiem vai topošiem komersantiem tiek dota priekšroka.

Lūdzam skaidri noteikt, cik detalizēti pašvaldību Attīstības programmās norādāmas uzņēmējdarbības jomas vai teritorijas ar priekšrocībām esošiem vai topošajiem komersantiem.

-

Lai arī 2.tabulā atspoguļotais finansējums Rīgas plānošanas reģionam ir salīdzinoši neliels, apskatot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF)  plāna investīcijas un citus publiskās infrastruktūras pasākumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros, kas paredz teritoriālo pieeju un  kuri ietver atbalstu gan pašvaldībām, gan citiem atbalsta saņēmējiem, secināms, ka  kopā  novirzāmais finansējums Rīgas plānošanas reģionā veido 385 613 644 euro. (5.lpp.)
Indikatīvais finansējums Rīgas plānošanas reģionam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros un AF plāna investīcijās, kurās plānota teritoriālā pieeja un kuras ietver gan pašvaldībām, gan citiem atbalsta saņēmējiem novirzāmu finansējumu, ir 385 613 644 euro.(22.lpp.)

Nav skaidrs, kā ir noteikts Rīgas plānošanas reģionam paredzētais finansējums 385 613 644 euro. Lūdzam precizēt, norādot konkrētāku informāciju un programmas, kas ļauj to identificēt.

-

Apstiprinot informatīvo ziņojumu un pieņemot Ministru kabineta protokollēmumu esošajā redakcijā, netiks ievērots tiesiskās paļāvības princips, proti, informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta protokollēmuma 3.punktā ir uzskaitīti Kohēzijas politikās plānošanas perioda 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Kohēzijas politika) specifiskie atbalsta mērķi (turpmāk - SAM) vai to pasākumi (turpmāk - SAMP), kuros būtu jāiekļauj informatīvajā ziņojumā norādītās teritoriālās pieejas īstenošanas veidi atbilstoši datiem par reģionālās attīstības tendencēm.
Atsevišķos gadījumos informatīvajā ziņojumā atspoguļotais ministrijas redzējums atšķiras no  Kohēzijas politikā nostiprinātās finansējuma atbalsta piešķiršanas principiem, kas Kohēzijas politikas izstrādes gaitā tika saskaņoti ar sociālajiem partneriem un par šo pieeju ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums, apstiprinot Kohēzijas politiku 2022. gadā. Papildus minētajam atsevišķām ES fondu investīciju programmām jau notiek Ministru kabineta noteikumu projektu, kritēriju un to piemērošanas metodiku izstrāde un skaņošana. 
Lūdzam Informatīvajā ziņojumā sadaļa “Priekšlikums par teritoriālās pieejas izmantošanu ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda SAM un to pasākumos” (8.lpp.) iekļaut nozares ekspertu izvērtējumu, vai ministrijas piedāvātie teritoriālās pieejas piemērošanas veidi ir visatbilstošākie attiecīgajiem Kohēzijas politikas, Kohēzijas politikas mērķu, to SAM un/vai SAMP mērķu sasniegšanai. Papildus minētajam vēršam uzmanību, ka teritoriālās pieejas piemērošana nozīmē koordinētu vairāku atbalsta mērķu un pasākumu piemērošanu teritorijas attīstībai, tādēļ ministrijas piedāvāto atbalsta mērķu pielietošana attiecīgajam specifiskā atbalsta mērķiem, bez koordinācijas ar pārējiem mērķiem un atbalsta pasākumiem var nedod vēlamo teritoriālās pieejas efektu. Piemēram, vai teritoriālās pieejas finansējuma piešķiršanas 1.veids “finansējuma dalījums reģionāli atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju, vai cits reģionālais dalījums” ir vispiemērotākais Kohēzijas politikā aprakstīto sociālo problēmu risināšanai, kas iekļauti Kohēzijas politikas 4.mērķī “Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”. T.i., ja Rīgas un Pierīgas reģiona pašvaldībās ir vislielākās bērnu dārzu rindas un Latgales reģionā – vismazākās, tad piešķirot vislielāko finansējumu tieši Latgales reģiona pašvaldībām, vai efektīvi un mērķtiecīgi tiks veikts ieguldījums sociālo problēmu risināšanā, vai šādā veidā tiks sasniegti Kohēzijas programmā nospraustie rezultāti – efektīvi samazinātas bērnu dārzu rindas?
Līdzvērtīgi būtu attiecināms arī Kohēzijas politikas 2.mērķī “Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs” iekļauto SAM un SAMP teritoriālā pieejas 1.veida piemērošanu SAM un/vai SAMP.
Ņemot vērā minēto un 1.iebildumā minēto iebilstam pret teritoriālās pieejas 1.veida “finansējuma dalījums reģionāli atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju, vai cits reģionālais dalījums” piemērošanu šādos pasākumos:
1)         2.1.1.6. “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana”;
2)         2.1.3.1. “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3)         3.1.1.4. “Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras attīstība”;
4)         4.2.1.7. “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība”;
5)         4.3.1.3. “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība”;
6)         4.3.1.5. “Sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība”;
7)         5.1.1.4 “Viedās pašvaldības”;
8)     4.2.1.4.  “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās    izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pirmsskolas izglītības pakāpē”;
9)    4.2.1.5. “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē”.
Papildus minētajam lūdzam sniegt skaidrojumu, vai noteikt teritoriālās pieejas 1.veidu “finansējuma dalījums reģionāli atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju, vai cits reģionālais dalījums” tajos SAM/SAMP, kuros ir definēts viens finansējuma saņēmējs, ir administratīvi efektīvi un lietderīgi, jo šo SAM/SAMP dokumentācija vēl specifiski ir jāsaskaņo ar ministriju (kā norādīts ziņojumā).

 

-

5.tabula. ES fondu atbalsta pasākumos indikatīvi novirzāmais finansējuma apjoms pa reģioniem un atbalsta jomām, balstoties uz teritoriālo pieeju un ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto pieeju finansējuma sadalē starp reģioniem

Lūdzam precizēt tabulas numerāciju no 5 uz 6.

-