Atzinums

 LPS iebilst DRN likmes paaugstināšanai par augsni, smilšmālu un mālsmilti, aleirītu, kvarca smilti, smilti un smilti - granti, kā arī mālu un citiem mālainiem iežiem būvmateriālu ražošanai. Nav veikta šāda DRN likmju paaugstināšanas sociāli ekonomiskā analīze, tai skaitā, piemēram, ietekme uz būvniecības nozari kopumā un uz Rail Baltic būvniecības izmaksām u.c. Nepieciešama padziļināta diskusija ar nozares pārstāvjiem. Nav arī pamatojuma anotācijā, kādēļ  DRN likmes paaugstinātas tieši šādā apmērā.  Vienlaikus norādām, ka tikai nedaudzos gadījumos iepriekš minētos dabas resursus var aizvietot ar kompostēšanas/bioloģijas apstrādes vai būvgružu šķirošanas materiāliem, tādēļ pamatojums, ka DRN likmes paaugstināšana veicinās pāreju uz aprites ekonomiku, ir apšaubāma.

-

LPS uzskata, ka šajā ekonomiskajā situācijā un laikā, kad neskaidra atkritumu apsaimniekošanas reģionālā reforma un tās radītās sekas finansiāli nav aprēķināmas, DRN maksas paaugstinājums sadzīves atkritumiem nav atbalstāms 2023.gadā. var diskutēt par 2024.gadu, kad skaidri reģion\alie plāni un finanšu analīzes rezultāti.

Tāpat LPS prasa atgriezt DRN iemaksu procentuālo sadalījumu valsts un pašvaldību budžetos tādā apmērā, kā to paredzēja DRN likums pirms 2019.gada 28.novembra grozījumiem, kā arī izstrādāt kārtību, kādā DRN nodoklis par atkritumu apglabāšanu tiek iemaksāts ne tikai  tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, bet visu pašvaldību budžetos, kas organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Samazinot pašvaldību budžetos ieņēmumus no DRN, tiek ietekmētas pašvaldību spējas veikt gan to autonomās funkcijas, gan ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu vides jomā veikšanu. Pašvaldības no DRN ieņēmumiem finansē, piem., sekojošus pasākumus: sadzīves un lietus kanalizācijas sistēmu izbūvi un atjaunošanu; pieslēgumu centralizētai kanalizācijas sistēmai veicināšanu; attīrīšanas iekārtu izbūvi un atjaunošanu; ūdenssaimniecības sistēmas attīstību; atkritumu dalītas vākšanas un šķirošanas infrastruktūras pilnveidi un apsaimniekošanu; kompensācijas atkritumu poligonu ietekmes zonā dzīvojošiem iedzīvotājiem; vides monitoringa veikšanu (piem., rekultivētajās atkritumu izgāztuvēs, peldvietās, gaisa piesārņojuma monitorings); publisko ūdeņu pārvaldību, t.sk., biotopu atjaunošanu, piem., straujteču tīrīšanu, niedru izpļaušanu u.c.; gaisa aizsardzības pasākumu īstenošanu, t.sk., gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrādi un pāreju uz videi draudzīgāku kurināmo; degradēto teritoriju atjaunošanu; meliorācijas sistēmu uzturēšanu un sakārtošanu u.c. Turpretim valsts budžetam nav noteikti pasākumi, kādi veicami par DRN iemaksām, kas ir pretrunā dabas resursu nodokļa mērķiem!
Atgādinām, ka DRN likuma 2.pants nosaka sekojošo: Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.
Samazinot pašvaldībām līdzekļus vides pasākumu finansēšanai un valstij nenosakot uzdevumu finansēt šos pasākumus, tiek veicināta  vides kvalitātes pasliktināšanās, kas var radīt draudus iedzīvotāju veselībai un samazināt cilvēku dzīves kvalitāti, kā arī apdraudēt ES prasību izpildi un mērķu sasniegšanu, ko nevarēs izdarīt bez pašvaldību atbalsta, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto subsidiaritātes principu.
 

-