Atzinums

Projekta ID
25-TA-1343
Atzinuma sniedzējs
Veselības ministrija
Atzinums iesniegts
19.06.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam papildināt ziņojumu ar Veselības ministrijas nostāju, ka finansējuma modeļa maiņa augstskolās nevar būt par iemeslu kritiski trūkstošā medicīnas personāla (ārsti, māsas, vecmātes u.c.)  absolventu skaita samazinājumam ilgtermiņā. Līdz ar to nepieciešams turpmāk paredzēt caurredzamu veselības aprūpes studiju virziena sasniedzamo rādītāju definēšanu un uzraudzību  līgumu slēgšanas procesā visās augstskolās, kas īsteno veselības aprūpes virziena studiju programmas.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Saskaņā ar Augstskolu likuma 104. punktu, Ministru kabinets līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniedz Saeimai informatīvo ziņojumu par augstskolu institucionālās finansēšanas modeļa izmēģinājumprojekta rezultātiem un turpmāko institucionālā finansēšanas modeļa īstenošanu. Vēršam uzmanību, ka lai arī ziņojumā ietverta informācija par izmēģinājumprojekta rezultātiem, tomēr ziņojuma projektā trūkst  izvērtējuma un faktu materiāla, kas pamato sniegtos priekšlikumus turpmākai rīcībai, kas pēc būtības sniegti ārpus izvērtējuma tvēruma. Lūdzam papildināt ziņojumu ar institucionālā finansējuma ietvaros veikto analīzi un secinājumiem, kas argumentē nepieciešamību veikt finansējuma pārdali starp augstskolām, mainīgās komponentes ieviešanu, augstskolu padomes lomas pārskatīšanu un studējošo pārvalžu lomu finansējuma sadalē, kā arī finansējuma piešķiršanu juridisko personu dibinātām augstskolām.
Rīgas Stradiņa universitāte norāda, ka:
- nav atbalstāms, ka plānota 15% pirmā līmeņa jeb bāzes studiju finansējuma pārdale pēc jauniem, vēl nenoteiktiem kritērijiem. Šis finansējums ilgstoši ir nepietiekams, tāpēc tā papildu pārdale negatīvi ietekmēs studiju īstenošanu. Gadījumos, kad Izglītības un zinātnes ministrija konstatē kādas iestādes nepietiekamu sniegumu, loģiskāk būtu samazināt finansēto studiju vietu un absolventu skaitu, nevis ieviest papildu pārdales kritērijus. Pirms jebkādu finansējuma izmaiņu veikšanas ir nepieciešama precīza skaidrība par konkrētajiem pārdales kritērijiem, lai izvairītos no interpretācijām un nodrošinātu pārskatāmu un taisnīgu finansējuma sadali. Jāvērtē pārdales iespējamā ietekme uz studiju kvalitāti, ņemot vērā augstskolu finansēšanas specifiku:
a) ar studējošajiem līgumi ir noslēgti uz visu studiju periodu (3-4-5 vai pat 6 gadi),
b) studiju gada nošķīrums no finanšu gada (septembris-jūnijs pret janvāris-decembris),
c) regulārā kavēšanās ar ikgadējo vienošanos noslēgšanu u.c.
- nav atbalstāms priekšlikums paplašināt studējošo pārstāvniecību (turpmāk – SP) valsts augstākās izglītības iestādes (turpmāk - AII) padomēs, ņemot vērā nepieciešamību padomes samazināt efektivitātes nolūkos. Tāpat nav nepieciešams noteikt obligātu SP saskaņojumu budžeta līdzekļu sadalē, jo tas nerada tiešu ietekmi uz studējošo interesēm un rada funkciju dublēšanos un neefektivitāti, atkāpjoties no reformas sasniegumiem. Jāuzsver, ka Senāta sastāvā ir vismaz 20% studējošo pārstāvji. Senāta kompetencē tostarp, atbilstoši augstskolu likumam, ir sniegt atzinumus uz priekšlikumus par budžeta jautājumiem, t.i., studējošie jau šobrīd ir iesaistīti augstskolu budžeta apstiprināšanas procesā.
Papildus tam ziņojuma autori piedāvā obligātu saskaņojumu ar SP arī citos jautājumos – ārpus šī ziņojuma tvēruma “Šajā sakarā būtu jāizvērtē iespēja noteikt, ka studējošo pašpārvalžu atzinumus par konkrēto kategoriju jautājumiem ir obligāti ņemams vērā. Šāds regulējums attiektos ne tikai uz budžeta līdzekļu sadali, bet arī uz dokumentiem, kas reglamentē studiju procesu, studiju vides attīstības stratēģiskajiem plāniem un studentiem sniegto pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem.”
 Rīgas Stradiņa universitāte norāda, ka ir būtiski riski saistībā ar priekšlikumu izveidot īpašas bezpeļņas AII, kurām tiktu pārdalīts budžeta finansējums. Bez līdzvērtīgu normatīvo prasību piemērošanas (iepirkumu procedūras, algu limiti u.c.) šīs privātās iestādes iegūtu negodīgas priekšrocības pār valsts augstskolām. Nav skaidri definēti arī kritēriji, pēc kuriem šīs AII varētu pretendēt uz snieguma finansējumu, kā arī pastāv neskaidrība par privāto AII spēju ilgtermiņā ieguldīt zinātniskās darbības attīstībā.
Tā pat nepieciešams pārskatīt ziņojuma saturu kopumā, atsakoties no “studiju procesu” reglamentējošiem un citiem jautājumiem, kas nav tieši saistīti ar institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojektu.
Piedāvātā redakcija
-