Atzinums

Projekta 4.nodaļā tiek paredzēts: “Personai piesakoties personas apliecībai, PMLP nodaļā vienlaikus ar pieteikumu personas apliecības saņemšanai, tiek parakstīts arī pieteikums par eParaksts mobile izmantošanu.”
Papildināt projektu, sniedzot skaidrojumu, kā minētais ir attiecināms uz Pārvaldei noteiktajiem uzdevumiem, kā arī kādā normatīvajā aktā tas tiek paredzēts.
Normatīvie akti neparedz, ka Centrs ir vienīgā institūcija, kas var būt elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzējs.
Līdz ar to vērtējams, vai minētais nevar tikt uzskatīts par nepamatotu valsts atbalstu un radīt kādus pārkāpumus.
 

-

Projekts paredz,  lai nodrošinātu e-identitātes un e-paraksta  pakalpojumu attīstību ir nepieciešams:
1.1. Iekšlietu ministrijai (PMLP) līdz 2023.gada 1.septembrim noslēgt vienošanos ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par uzticamības pakalpojumu sniegšanu 2024.-2026. gadam.
1.2. Iekšlietu ministrijai (PMLP) pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz 2025.gada 30.decembrim sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu un deleģējuma līguma ar  valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par uzticamības pakalpojumu sniegšanu 10 gadu periodam sākot ar 2027.gadu un iekšlietu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otro daļu privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
Ministru kabineta 2021.gada 27.maija noteikumu Nr.321 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums” 2.punkts noteic, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) darbības mērķis ir nodrošināt valsts interesēm atbilstošu migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas procesu vadīšanu un īstenošanu.
Atbilstoši minēto noteikumu 3.punktam Pārvaldes funkcijas ir valsts politikas īstenošana un attīstības nodrošināšana šādās jomās:
1. migrācija un patvērums;
2. personu tiesiskā statusa noteikšana;
3. iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana;
4. personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu izsniegšana.
Ņemot vērā Pārvaldei noteiktās funkcijas, nav saprotams, kāds Pārvaldes  uzdevums var tikt deleģēts valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – Centrs).
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka Personu apliecinošu dokumentu likuma 5.panta ceturtā daļa noteic, ka personas apliecībā iekļauj informāciju elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas nodrošināšanai, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai. Ministru kabinets nosaka personas apliecībā iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, tās izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus.
Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 11.punkts noteic, ka personas apliecībā ir iestrādāts datu nesējs – mikroshēma, kura atbilst prasībām, kas tiesību aktos noteiktas drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, un kurā personai no 14 gadu vecuma ir iekļauta šāda informācija:
11.1. dati elektroniskā paraksta radīšanai un pārbaudei;
11.2. kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts;
11.3. dati elektroniskai identitātes apliecināšanai un pārbaudei, kas nepieciešama personas apliecības turētāja kvalificētai paaugstinātas drošības elektroniskai identifikācijai (turpmāk – elektroniskā identifikācija);
11.4. elektroniskās identifikācijas sertifikāts;
11.5. dati iekļautās informācijas aizsardzībai un automatizētai apstrādei (metadati).
Atbilstoši minēto noteikumu 32.punktam, ja personas apliecības mikroshēmā iekļaujama šo noteikumu 11.2. un 11.4.apakšpunktā minētā informācija (turpmāk – sertifikāti), parakstot iesniegumu, persona:
32.1. piesakās uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja – valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – centrs) – sniegtajiem sertifikācijas pakalpojumiem (turpmāk – sertifikācijas pakalpojumi);
32.2. apliecina, ka ir informēta par sertifikātu turētāja (subjekta) pienākumiem un atbildību, kas noteikta tiesību aktos par personu apliecinošiem dokumentiem un fizisko personu elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem;
32.3. norāda kontaktinformāciju (elektroniskā pasta adresi vai mobilā tālruņa numuru) paziņojumu saņemšanai no Pārvaldes un centra vai attiecīgo informāciju norāda, saņemot personas apliecību;
32.4. norāda slepeno jautājumu un atbildi uz slepeno jautājumu, kas izmantojama tikai un vienīgi personas identitātes pārbaudei, ja persona, zvanot centra palīdzības dienestam, vēlas apturēt sertifikātu darbību, vai attiecīgo informāciju norāda, saņemot personas apliecību;
32.5. piekrīt, ka šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.5.3., 32.3. un 32.4.apakšpunktā minētās ziņas tiks nodotas centram tiesību aktos noteikto sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai, kā arī dod atļauju šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2. un 2.1.3.apakšpunktā minēto ziņu iekļaušanai sertifikātos, kuru izmantošanas gadījumā tās kļūs pieejamas trešajām personām.
Līdz ar to ārējos normatīvajos aktos jau tiek noteikts, ka Centrs ir attiecīgais uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka par tiešās pārvaldes iestādes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu uz laiku līdz trim gadiem lemj Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas iestāde, kas slēdz līgumu. Par deleģēšanu uz ilgāku laiku lemj Ministru kabinets. Savukārt atbilstoši minētā panta trešajai daļai lēmumā par deleģēšanu konstatē deleģēšanas pieļaujamību un reglamentē deleģēšanas noteikumus.
Norādāms, ka projektā  nav ietverti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.pantā trešajā daļā noteiktie noteikumi.
Tāpat vēršama uzmanība, ka  nav skaidrs, kāda tiesiskā regulējuma ietvaros var tikt slēgta projektā paredzētā vienošanās ar Centru par uzticamības pakalpojumu sniegšanu 2024.-2026. gadam, kā arī šīs vienošanās saturs un nepieciešamība.

Lai nodrošinātu  tiesisku rīcību, nepieciešams papildināt projektu, sniedzot detalizētu skaidrojumu par Pārvaldes uzdevumu, kas tiks deleģēts centram,  deleģēšanas līguma pieļaujamību un atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumā  noteiktajam, kā arī vienošanās slēgšanas nepieciešamību, tiesisko regulējumu, uz kuru pamatojoties var tikt slēgta šāda vienošanās,  kā arī vienošanās ietveramie jautājumi.
Norādām, tas, ka  personu apliecībās tiek iekļauti autentifikācijas un elektroniskā paraksta sertifikāti, nav pietiekams pamats uzskatīt, ka Pārvalde deleģē uzdevumu Centram.
Uzskatām, ka Pārvalde nedeleģē uzdevumu, bet gan nodrošina attiecībā uz sertifikācijas pakalpojumiem Satiksmes ministrijas  izraudzīta risinājuma īstenošanu. Pēc būtības ir uzskatāms, ka Satiksmes ministrija ir  tā, kas ir izraudzījusies (deleģējusi) attiecīgo uzdevumu Centram.
 

-

Ievērojot to, ka informatīvais ziņojums paredz būtisku uzticamības pakalpojumu uzturēšanas (un attīstības) izmaksu palielinājumu salīdzinājumu ar pašreizējo periodu, kas ir saistīts ne tikai ar papildu kompetenci, bet jau esošo izmaksu pozīciju sadārdzinājumu, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētu šāda sadārdzinājuma izvērtējumu un pamatojumu. Papildu tam, informatīvais ziņojums ir jāpapildina ar izvērtējumu par to, ka plānotie pasākumi uzticamības pakalpojumu (pakalpojumu groza) sniegšanas turpināšanai (un attīstībai) atbilst Ministru kabineta 2016.gada 1.septembra rīkojumā Nr. 497 paredzētā deleģējuma tvērumam, respektīvi, nav plašāki par to.
 

-

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā norādītajam tas ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta sēdē doto uzdevumu (prot. Nr.40, 21.§, 6.punkts), proti,  Satiksmes ministrijai kā valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” kapitāla daļu turētājai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Iekšlietu ministriju veikt izvērtējumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība” (turpmāk - Projekts) ietvaros izveidotās infrastruktūras tālākas izmantošanas iespējām (darbības turpināšanu vai jaunas infrastruktūras izveidi un tās iespējamiem finansēšanas modeļiem) un satiksmes ministram līdz 2022.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu. Iepazīstoties ar informatīvā ziņojuma tvērumu, konstatējams, ka tā saturs neatbilst dotajam uzdevumam, proti, tajā nav ietverts izvērtējums par Projektā izveidotās infrastruktūras tālākās izmantošanas iespējām (derīgumu, atbilstību, funkcionalitāti, tehnisko stāvokli, nepieciešamajiem pasākumiem tās izmantošanas turpināšanai/nomaiņai t.uml), kā arī nav ietverts iespējamo finansēšanas modeļu izvērtējums Projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras darbības turpināšanai vai nomaiņai (un tā iespējamajiem resursu avotiem). Tā vietā informatīvais ziņojums ietver detalizētu analīzi par uzticamības pakalpojuma sniegšanas turpināšanas uzturēšanas (un attīstības) izmaksu segšanai nepieciešamo finansējumu līdz Ministru kabineta 2016.gada 1.septembra rīkojumā Nr.497 "Grozījums Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā" paredzētā deleģējuma darbības termiņa beigām. Turklāt, nav veikts izvērtējums par uzturēšanas izmaksu iespējamiem resursu avotiem (finansēšanas modeļiem) (ieņēmumi no valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu, valsts pamatbudžeta papildu ieņēmumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumi no dividendēm), paredzot tos kā attiecīgo izdevumu segšanas avotu). Ievērojot minēto, informatīvais ziņojums ir jāpapildina atbilstoši dotajam uzdevumam, kā arī iebildumā norādītajam.

 

-

Papildināt informatīvo ziņojuma 6. sadaļu “Izvērtējums salīdzinājumā ar esošo situāciju”  aiz tabulas 19. lappusē ar tekstu, kas pamato to, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” piemēro pievienotās vērtības nodokli darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Tādējādi būtu saprotams, ka finansējumam, kas nepieciešams, lai  valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošinātu valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - uzticamības pakalpojumu sniegšanu, valsts budžetā tiek plānots ar pievienotās vērtības nodokli.
 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 6. sadaļu “Izvērtējums salīdzinājumā ar esošo situāciju”  ar tekstu šādā redakcijā:
“Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.40, 21.§) 7.punkts nosaka - Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2022.gada 1.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīkojuma projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2011.gada 27.jūlija rīkojumā Nr.347 "Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai"" (turpmāk – rīkojums Nr.347), paredzot valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognozi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu, kā arī ilgtermiņa saistības budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" no 2024. līdz 2027.gadam. Ilgtermiņa saistībās paredzēt finansējumu samaksas veikšanai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par sertifikācijas pakalpojumiem atbilstoši ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Satiksmes ministriju saskaņotajam izdevumu apmēram un ņemot vērā šī protokollēmuma 6.punktā minētajā informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju.
Ievērojot, šī informatīvā ziņojuma virzību, kā arī to, ka finansējums  samaksas veikšanai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - uzticamības pakalpojumu sniegšanu nepieciešams no 2024.gada, grozījumus rīkojumā Nr.347, palielinot Iekšlietu ministrijai ilgtermiņa saistības pasākumam “Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu, elektronisko identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu” 2024. gadā par 4 835 786 euro, 2025. gadā par 5 200 434 euro un 2026. gadā par 5 562 521 euro”, nepieciešams sagatavot un virzīt tad, ka būs piešķirts finansējums. Tādējādi ierosinām noteikt, ka grozījumi rīkojumā Nr.347 sagatavojami trīs mēnešu laikā pēc  likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” pieņemšanas, ja finansējums samaksas veikšanai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par uzticamības pakalpojumiem tiek piešķirts.
 

-

Lūdzam papildināt protokollēmuma projektu, paredzot, ka Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.40, 21.§) 7.punktā dotais uzdevums sadaļā par ilgtermiņa saistību plānošanu, lai nodrošinātu finansējumu samaksas veikšanai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ir zaudējis aktualitāti, vienlaikus nosakot uzdevumu:
trīs mēnešu laikā pēc  likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” pieņemšanas, Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīkojuma projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2011.gada 27.jūlija rīkojumā Nr.347 "Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai"", paredzot finansējumu 2024., 2025. un 2026. gadam, lai veiktu samaksu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par uzticamības pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šī protokollēmuma 2.punktam.
 

-

Lūdzam papildināt protokollēmuma projektu ar punktu šādā redakcijā:
“3. Iekšlietu ministrijai  likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus atbilstoši šā protokollēmuma 2.punktā noteiktajam.”.
Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt informatīvā ziņojuma 7. sadaļu “Turpmākā rīcība”.
 

-

Izteikt protokollēmuma projekta 2. punktu šādā redakcijā:
“2. Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanu (uzticamības pakalpojumu sniegšanu), atbalstīt Satiksmes ministrijas priekšlikumu likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā palielināt finansējumu (ar PVN) Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 2024. gadā par 4 835 786 euro, 2025. gadā par 5 200 434 euro un 2026. gadā par 5 562 521 euro.”.
Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt informatīvā ziņojuma 7. sadaļu “Turpmākā rīcība”.

-

Projekts paredz, lai nodrošinātu e-identitātes un e-paraksta  pakalpojumu attīstību, ir nepieciešams Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju 2024.gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2024.-2026.gadamsagatavošanā paredzēt Iekšlietu ministrijas bāzes budžetā finansējumu uzticamības pakalpojumu sniegšanai 2024.gadam – EUR 3 996 517 bez PVN; 2025.gadam – EUR 4 297 879 bez PVN; 2026.gadam  - EUR 4 597 125 bez PVN.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumu Nr.589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 1.punktu Iekšlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu (valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības) nozarē. Minētā nolikuma 4.punkts noteic, ka Iekšlietu ministrijas funkcijas ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās jomās:
1. sabiedriskā kārtība un drošība;
2. valsts robežas drošība;
3. noziedzības novēršana un apkarošana;
4. civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana;
5. pilsonība;
6. iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana;
7. migrācija.
 Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumu Nr.811 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums” 2.punktu  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) darbības mērķis ir nodrošināt valsts interesēm atbilstošu migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas procesu vadīšanu un īstenošanu.
Norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 1.punktam Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru (arī sakaru un datu pārraides kanālus valsts pārvaldes jomā) un pasta apakšnozares. Atbilstoši minēto Ministru kabineta noteikumu 25.16. apakšpunktam Satiksmes ministrija ir Centra valsts kapitāla daļu turētāja. Ņemot vērā tai noteiktās funkcijas, šo projektu (par e-identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība) ir sagatavojusi  Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumu Nr.233 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 1.punkts noteic, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde informācijas sabiedrības, elektroniskās pārvaldes un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības jomā.
 Līdz ar to atbilstoši noteiktajai kompetencei Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādāja Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu, un ir uzskatāma par lietpratēju attiecīgajā jomā.
Ņemot vērā minēto, norādām, ka ne Iekšlietu ministrijai, ne Pārvaldei nav noteikta kompetence e-identitātes un e-paraksta  pakalpojumu attīstībā.
Līdz ar to vērtējams, vai Iekšlietu ministrija ir tā ministrija, kuras bāzes budžetā ir paredzams finansējums uzticamības pakalpojumu sniegšanai, kas pēc būtības  var paredzēt arī finansējuma pieprasīšanu Centra darbībai, kas nav saistīts ar Pārvaldei noteikto uzdevuma veikšanu. Iekšlietu ministrija var uzņemties atbildību tikai  attiecībā uz jautājumiem,  kas saistīti ar Pārvaldes darbību, lai tā varētu nodrošināt autentifikācijas un elektroniskā paraksta sertifikātu iekļaušanu personu apliecībās, taču tās kompetencē nebūtu jautājumi, kas nav tieši saistīti ar personu apliecības iekļautiem autentifikācijas un elektroniskā paraksta sertifikātiem (piemēram, Centra darbības nodrošināšanas izmaksas, tehniskā infrastruktūra, eparaksta aplikācijas, eparaksts mobile, uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu popularizēšana, integrācijas risinājumu uzturēšana un attīstība u.c.).

 

-