Projekta ID
24-TA-1827Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
12.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām un sniedz šādu viedokli:
1. LDDK nepiekrīt ziņojumā piedāvātajiem grozījumiem attiecībā uz padomes locekļiem un ostas pārvaldnieka kandidātiem izvirzītajām prasībām attiecībā uz piedāvāto Ostu likuma 7.2 panta trešās daļas 5. punktu “Par padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).” LDDK biedrs Biedrība “Liepājas ostas nomnieku asociācija” norāda, ka šāda likuma panta redakcija ievērojami samazina kandidātu skaitu ostas kompetentai pārvaldīšanai – mazākās pilsētās ir arī mazāk kompetentu kandidātu Ostas valdes (padomes) locekļa amatam, turklāt liela daļa šādu kandidātu ir tiešā veidā saistīti ar reģionālo politisko darbību un ir ieņēmuši vai ieņem vadošus amatus reģionālajās partijās. Arī šobrīd LSEZ valdes sastāvā ir pašvaldību pārstāvji, kas sekmīgi ir darbojušies gan reģionālo partiju vadošos amatos, gan LSEZ valdē. LSEZ mērķis nav vis peļņas gūšana, bet gan visas Liepājas pilsētas, tai skaitā LSEZ teritorijas attīstība. Šis mērķis pirmām kārtām ir politisks un ir tikai loģiski, ka tā sasniegšanā iesaistās arī politiķi. Turklāt šāds ierobežojums LSEZ valdes locekļiem ieņemt amatus jebkādā politiskajā partijā, mūsuprāt, pārkāpj šo personu konstitucionālās tiesības.
2. Vēršam uzmanību uz pretrunu, kas redzama ziņojuma – dokumenta 19.lpp sniegts apraksts par Mazo ostu valdēm, kur minēts patiess apgalvojums, ka: “[..]Jaunajā modelī viena valdes locekļa amatu ieņemtu valsts pārstāvis, kuru norīkotu attiecīgā ministrija pēc pašvaldības ierosinājuma. Izvērtējot ostas darbības specifiku, vai tā vairāk saistīta ar kravu apkalpošanu, zvejniecību vai tūrismu, attiecīgā pašvaldība varēs izvēlēties aicināt pārstāvi no tās ieskatā atbilstošas ministrijas: Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Arī pārējo valdes locekļu izvēle būtu pašvaldības kompetencē vienlīdzīgā proporcijā no pašvaldības pārstāvjiem (deputātiem) un ostā funkcionējošo uzņēmēju vidus, veicinot līdzsvarotu un profesionālu viedokļu pārstāvniecību.[..]”. Piekrītam ziņojumā minētajam, ka no pašvaldības un no uzņēmēju vidus deleģēti pārstāvji nodrošina līdzsvarotu un profesionālu viedokļu pārstāvniecību. Lūdzam Satiksmes ministriju šādu modeli ieviest arī lielajās ostās, kurām arī ir nepieciešama profesionālu viedokļu pārstāvniecība, valdē iesaistot gan valsts, gan pašvaldību, gan uzņēmēju pārstāvjus.
3. Ziņojums paredz Satiksmes ministrijai vienpersoniski pieņemt lēmumu gadījumos, kad ostas padomē, valdē vai ostas sadarbības padomē divos balsojumus neizdodas iegūt balsu vairākumu. Nodotos lēmuma pieņemšanu vienas Satiksmes ministrijas rokās, kas neizbēgami ir vienas politiskās partijas vadīta valsts iestāde, LDDK ieskatā ievērojami palielinās interešu konflikta un neefektīvas pārvaldības risks. Aicinām rast citu risinājumu šādām situācijām.
4. Norādām, ka, pretēji ziņojumā minētajam, plānotie reforma procesi nevar tikt uzskatīti par pilnībā saskaņotiem ar nozari. Diskusijās, kas notika Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē 2024. gada 21. novembrī, netika ņemti vērā svarīgi nozares pārstāvju viedokļi. Ostu reforma nav tikai Satiksmes ministrijas kompetence, jo tai ir plašs daudzveidīgu jautājumu klāsts, kas attiecas arī uz citām ministrijām, kā arī uz ostu pārvaldēm un pašvaldībām. Tāpēc mēs atkārtoti uzsveram nepieciešamību pēc lielākas nozares iesaistes šī informatīvā ziņojuma izstrādē.
LDDK neatbalsta šī informatīvā ziņojuma tālāku virzību, pirms aktīvām un plašām diskusijām ar nozares pārstāvjiem, LDDK biedriem, jo virkne ierosinājumu ir neskaidri un prasa papildu informāciju un juridisko un ekonomisko analīzi.
1. LDDK nepiekrīt ziņojumā piedāvātajiem grozījumiem attiecībā uz padomes locekļiem un ostas pārvaldnieka kandidātiem izvirzītajām prasībām attiecībā uz piedāvāto Ostu likuma 7.2 panta trešās daļas 5. punktu “Par padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).” LDDK biedrs Biedrība “Liepājas ostas nomnieku asociācija” norāda, ka šāda likuma panta redakcija ievērojami samazina kandidātu skaitu ostas kompetentai pārvaldīšanai – mazākās pilsētās ir arī mazāk kompetentu kandidātu Ostas valdes (padomes) locekļa amatam, turklāt liela daļa šādu kandidātu ir tiešā veidā saistīti ar reģionālo politisko darbību un ir ieņēmuši vai ieņem vadošus amatus reģionālajās partijās. Arī šobrīd LSEZ valdes sastāvā ir pašvaldību pārstāvji, kas sekmīgi ir darbojušies gan reģionālo partiju vadošos amatos, gan LSEZ valdē. LSEZ mērķis nav vis peļņas gūšana, bet gan visas Liepājas pilsētas, tai skaitā LSEZ teritorijas attīstība. Šis mērķis pirmām kārtām ir politisks un ir tikai loģiski, ka tā sasniegšanā iesaistās arī politiķi. Turklāt šāds ierobežojums LSEZ valdes locekļiem ieņemt amatus jebkādā politiskajā partijā, mūsuprāt, pārkāpj šo personu konstitucionālās tiesības.
2. Vēršam uzmanību uz pretrunu, kas redzama ziņojuma – dokumenta 19.lpp sniegts apraksts par Mazo ostu valdēm, kur minēts patiess apgalvojums, ka: “[..]Jaunajā modelī viena valdes locekļa amatu ieņemtu valsts pārstāvis, kuru norīkotu attiecīgā ministrija pēc pašvaldības ierosinājuma. Izvērtējot ostas darbības specifiku, vai tā vairāk saistīta ar kravu apkalpošanu, zvejniecību vai tūrismu, attiecīgā pašvaldība varēs izvēlēties aicināt pārstāvi no tās ieskatā atbilstošas ministrijas: Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Arī pārējo valdes locekļu izvēle būtu pašvaldības kompetencē vienlīdzīgā proporcijā no pašvaldības pārstāvjiem (deputātiem) un ostā funkcionējošo uzņēmēju vidus, veicinot līdzsvarotu un profesionālu viedokļu pārstāvniecību.[..]”. Piekrītam ziņojumā minētajam, ka no pašvaldības un no uzņēmēju vidus deleģēti pārstāvji nodrošina līdzsvarotu un profesionālu viedokļu pārstāvniecību. Lūdzam Satiksmes ministriju šādu modeli ieviest arī lielajās ostās, kurām arī ir nepieciešama profesionālu viedokļu pārstāvniecība, valdē iesaistot gan valsts, gan pašvaldību, gan uzņēmēju pārstāvjus.
3. Ziņojums paredz Satiksmes ministrijai vienpersoniski pieņemt lēmumu gadījumos, kad ostas padomē, valdē vai ostas sadarbības padomē divos balsojumus neizdodas iegūt balsu vairākumu. Nodotos lēmuma pieņemšanu vienas Satiksmes ministrijas rokās, kas neizbēgami ir vienas politiskās partijas vadīta valsts iestāde, LDDK ieskatā ievērojami palielinās interešu konflikta un neefektīvas pārvaldības risks. Aicinām rast citu risinājumu šādām situācijām.
4. Norādām, ka, pretēji ziņojumā minētajam, plānotie reforma procesi nevar tikt uzskatīti par pilnībā saskaņotiem ar nozari. Diskusijās, kas notika Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē 2024. gada 21. novembrī, netika ņemti vērā svarīgi nozares pārstāvju viedokļi. Ostu reforma nav tikai Satiksmes ministrijas kompetence, jo tai ir plašs daudzveidīgu jautājumu klāsts, kas attiecas arī uz citām ministrijām, kā arī uz ostu pārvaldēm un pašvaldībām. Tāpēc mēs atkārtoti uzsveram nepieciešamību pēc lielākas nozares iesaistes šī informatīvā ziņojuma izstrādē.
LDDK neatbalsta šī informatīvā ziņojuma tālāku virzību, pirms aktīvām un plašām diskusijām ar nozares pārstāvjiem, LDDK biedriem, jo virkne ierosinājumu ir neskaidri un prasa papildu informāciju un juridisko un ekonomisko analīzi.
Piedāvātā redakcija
-