Atzinums

Aicinām precizēt un papildināt Ziņojuma par bērnu stāvokli valstī 2021.un 2022.gadā sadaļu par papildu protokolu par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru, izsakot to šādā redakcijā:

“Papildu protokols par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru       

Komitejas ieteikums: lai vēl vairāk nostiprinātu bērnu tiesību aizsardzību, Komiteja iesaka dalībvalstij ratificēt Konvencijas Trešo papildprotokolu par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru.
 
Latvija šobrīd nav pievienojusies Konvencijas trešajam papildprotokolam, kas paredz iespēju indivīdiem iesniegt sūdzības par iespējamiem Konvencijas un tās protokolu pārkāpumiem Latvijā.

Vienlaikus jānorāda, ka Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības cilvēktiesību aizsardzības jomā, pievienojoties vairākiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, un jau šobrīd indivīdam ir tieši pieejami vairāki starptautiski cilvēktiesību aizsardzības mehānismi. Piemēram, Latvija ir pievienojusies 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Pirmajam papildu protokolam, atzīstot ANO Cilvēktiesību komitejas pilnvaras izskatīt sūdzības par minētā paktā garantēto tiesību iespējamiem pārkāpumiem. Pakta tvērumā ietilpst jautājumi, kas ir saistīti ar dažādiem bērnu tiesību aizsardzības aspektiem. Papildus šim ANO mehānismam, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir tiesīga izskatīt plaša spektra sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, t.sk. sūdzības, kas skar bērnu tiesību jautājumus Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē.

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi darbā ar ANO Cilvēktiesību komiteju, kuras uzraudzības mehānismam Latvija ir piekritusi, jāvērš uzmanība uz to, ka starptautisko cilvēktiesību aizsardzības standarti un to interpretācija ANO ietvaros var atšķirties no reģionālajā cilvēktiesību instrumentā (Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija) ietvertā tiesību tvēruma un interpretācijas, tādējādi veidojot fragmentāciju abu cilvēktiesību uzraudzības mehānismu standartos. Tas savukārt var novest pie atšķirīgas pieejas un atšķirīgiem secinājumiem divu mehānismu praksē iesniegto sūdzību kontekstā, kad valsts, kura ir valsts-atbildētāja attiecīgajā lietā, ir atzinusi abus sūdzību izskatīšanas mehānismus. Līdz ar to gadījumā, ja Latvija apsvērtu iespēju pievienoties Konvencijas trešajam papildprotokolam, būtu nepieciešams apsvērt ideju par atrunas pievienošanu, ratificējot trešo papildprotokolu.

Vērtējumu par Latvijas iespējamu pievienošanos Konvencijas trešajam papildprotokolam atkārtoti varētu veikt pēc nākamā periodiskā ziņojuma izskatīšanas Komitejā.”
 

Papildu protokols par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru       

Komitejas ieteikums: lai vēl vairāk nostiprinātu bērnu tiesību aizsardzību, Komiteja iesaka dalībvalstij ratificēt Konvencijas Trešo papildprotokolu par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru.
 
Latvija šobrīd nav pievienojusies Konvencijas trešajam papildprotokolam, kas paredz iespēju indivīdiem iesniegt sūdzības par iespējamiem Konvencijas un tās protokolu pārkāpumiem Latvijā.

Vienlaikus jānorāda, ka Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības cilvēktiesību aizsardzības jomā, pievienojoties vairākiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, un jau šobrīd indivīdam ir tieši pieejami vairāki starptautiski cilvēktiesību aizsardzības mehānismi. Piemēram, Latvija ir pievienojusies 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Pirmajam papildu protokolam, atzīstot ANO Cilvēktiesību komitejas pilnvaras izskatīt sūdzības par minētā paktā garantēto tiesību iespējamiem pārkāpumiem. Pakta tvērumā ietilpst jautājumi, kas ir saistīti ar dažādiem bērnu tiesību aizsardzības aspektiem. Papildus šim ANO mehānismam, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir tiesīga izskatīt plaša spektra sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, t.sk. sūdzības, kas skar bērnu tiesību jautājumus Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē.

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi darbā ar ANO Cilvēktiesību komiteju, kuras uzraudzības mehānismam Latvija ir piekritusi, jāvērš uzmanība uz to, ka starptautisko cilvēktiesību aizsardzības standarti un to interpretācija ANO ietvaros var atšķirties no reģionālajā cilvēktiesību instrumentā (Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija) ietvertā tiesību tvēruma un interpretācijas, tādējādi veidojot fragmentāciju abu cilvēktiesību uzraudzības mehānismu standartos. Tas savukārt var novest pie atšķirīgas pieejas un atšķirīgiem secinājumiem divu mehānismu praksē iesniegto sūdzību kontekstā, kad valsts, kura ir valsts-atbildētāja attiecīgajā lietā, ir atzinusi abus sūdzību izskatīšanas mehānismus. Līdz ar to gadījumā, ja Latvija apsvērtu iespēju pievienoties Konvencijas trešajam papildprotokolam, būtu nepieciešams apsvērt ideju par atrunas pievienošanu, ratificējot trešo papildprotokolu.

Vērtējumu par Latvijas iespējamu pievienošanos Konvencijas trešajam papildprotokolam atkārtoti varētu veikt pēc nākamā periodiskā ziņojuma izskatīšanas Komitejā.