Atzinums

92.paragrāfu lūdzam papildināt ar zemsvītras atsauci.

[..] Pamatnostādnes tika sagatavotas, organizējot plašas iedzīvotāju diskusijas[1], iesaistot arī mazākumtautību pārstāvjus visos Latvijas reģionos. [..]
 
[1] Konsultācijas ar Latvijas iedzīvotājiem tika organizētas divos diskusiju ciklos, kas norisinājās visos Latvijas reģionos 2019.gada oktobrī (18 pilsētās, 350 dalībnieki) un 2020.gada februārī (piecos plānošanas reģionos, ap 150 dalībnieki), kopā iesaistot vismaz 500 dalībniekus. Diskusiju kopsavilkums pieejams https://www.km.gov.lv/lv/media/11353/download
 

51.paragrāfu lūdzam papildināt ar zemsvītras atsauci.

Romu mediatori kopš 2017. gada darbojas piecās Latvijas pilsētās – Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Ventspilī un Viļakā[1] (no 2021.gada Jelgavā, Rīgā, Talsos, Ventspilī, Tukumā un Viļakā). [..]
 
[1] Viļakā no 2018.gada.
 

48.paragrāfā lūdzam svītrot informāciju, kas atkārtojas (atzīmēta ar pasvītrojumu).
 

Kultūras ministrijas paspārnē ir izveidota un kopš 2012. gada darbojas Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome, no 2021.gada - Konsultatīvā padome romu līdzdalības veicināšanai. Padomes mērķis ir romu līdzdalības pasākumu īstenošanas uzraudzība un attīstība atbilstoši Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam un Eiropas Savienības 2021.gada 12.martā apstiprinātā Eiropas Padomes ieteikuma par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību rekomendācijām. Padomes sastāvā darbojas gan romu NVO pārstāvji, gan pārstāvji no organizācijām, kuru mērķis ir veicināt romu līdzdalību. Kultūras ministrijas paspārnē ir izveidota un kopš 2012. gada darbojas Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome. Padomes mērķis ir romu integrācijas politikas īstenošanas novērtēšana un attīstība, kā arī romu kopienas pilsoniskās līdzdalības veicināšana un savstarpējās sadarbības stiprināšana starp romu kopienu un valsts pārvaldes institūcijām. Padomes sastāvā darbojas gan romu NVO pārstāvji, gan pārstāvji no organizācijām, kuru mērķis ir veicināt romu līdzdalību.

Lai informācija 40. paragrāfā būtu korekta un precīza pēc būtības, Kultūras ministrijas piedāvāja sekojošu redakciju: "Nacionāliem un reģionāliem audiovizuāliem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā ir nodrošināta iespēja līdz 35% no to raidlaika raidīt valodās, kas nav valsts valoda, tostarp, mazākumtautību valodās."

Pašlaik tekstā vēl arvien ir šāda redakcija: "Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā ir nodrošināta iespēja vismaz 35% no to raidlaika raidīt citās, tostarp mazākumtautību valodās."

Pirmkārt, ir būtiski uzsvērt, ka norma attiecas uz nacionāliem un reģionāliem plašsaziņas līdzekļiem (nav ietverti vietēji un pārrobežu plašsaziņas līdzekļi, kas izdalīti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā). Otrkārt, ir būtiski ietvert vārdu "audiovizuāliem", jo norma neattiecas, piemēram, uz radio (audiāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis). Kā arī, ir nepieciešams labot vārdu "vismaz" uz "līdz", jo norma pēc būtības neparedz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem minimālo satura apjoma slieksni, cik būtu jāpārraida svešvalodās, bet tieši otrādi - uzliek maksimālo robežu, cik ļauts raidīt citās valodās. Attiecīgi lūdzam precizēt tekstu tā, lai tas būtu korekts pēc būtības.

Nacionāliem un reģionāliem audiovizuāliem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā ir nodrošināta iespēja līdz 35% no to raidlaika raidīt valodās, kas nav valsts valoda, tostarp, mazākumtautību valodās.