Atzinums

Atkārtoti lūdzam ietvert izvērtējumu par tiesiskās vienlīdzības principa nodrošināšanu anotācijas 1.3.punktā un lakoniskā formā - anotācijas 8.1.12.punktā. Atsevišķi noteikumu kritēriji, pirmšķietami, nodibina atšķirīgu attieksmi, piem., projekta 3.punkts.  Anotācijā nav ietverts vērtējums par tiesiskās vienlīdzības principa nodrošināšanu (t.sk. atšķirīgu attieksmi pret personām (personu grupām) (piem., pret izglītības iestādes dibinātāju un izrietoši pedagogu (piem., motivācijas aspektā, ja tiek ietekmēts darba samaksas apmērs) un izglītojamo un tā vecākiem (piem., (de)motivētāka pedagoga pakalpojuma saņemšana) pamatojoties uz saprātīgu un objektīvu pamatu) kritēriju noteikšanā.
Latvijas Republikas Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Satversmes tiesas atziņas skaidro, ka tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas tiesību normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Papildus, cilvēka tiesību īstenošanā nodrošināma diskriminācijas nepieļaušana, proti, ierobežot personas pamattiesības pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju. Vienāda attieksme ir nodrošināma ne tikai pret dažādām personām, kas ietilpst vienādās un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmās grupās. Atbilstoši vienlīdzības principam arī attieksmei pret vienu un to pašu personu, tai nonākot vienādās un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmās faktiskajās situācijās, jābūt vienādai. Proti, ja divas faktiskās situācijas no tiesiskā viedokļa ir uzskatāmas par vienādām un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmām situācijām, tad atbilstoši vienlīdzības principam attiecībā uz abām šīm situācijām jānosaka vienāds tiesiskais regulējums.
Taču tiesiskās vienlīdzības princips nozīmē arī to, ka atšķirīgos apstākļos ir nepieciešama atšķirīga izturēšanās, proti, princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kaut arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats. Ārējā normatīvajā aktā nav iespējams noregulēt katras personas konkrēto situāciju, tomēr tam būtu jānodrošina  pietiekami diferencēta attieksme, lai tā norma atšķirīgā tiesiskā un faktiskā situācijā neizraisītu neatbilstību minētajam principam. Proti, no tiesiskās vienlīdzības principa var izrietēt pienākums noteikt diferencētāku, smalkāku noregulējumu, ja pārāk līdzīgi tiek regulētas divas pārāk atšķirīgas situācijas. Tāpat arī gadījumā, kad divās dažādās situācijās konstatēta vienāda attieksme, tā uzskatāma par minētā principa pārkāpumu, ja šī vienādā attieksme ir patvaļīga, tas ir, noteikta bez jebkāda saprātīga pamata. Arī šādā gadījumā ir pienākums attiecīgo attieksmi mainīt, nosakot diferencētāku regulējumu katrai atšķirīgajai situācijai.
 

-

Lūdzu izvērtēt, vai apstāklis, ka ieslodzījuma vietā vispārējās izglītības programmu apgūšanā var būt iesaistīts mazāks nekā Ministru kabineta noteikumu projektā paredzētais izglītojamo skaits (klašu grupās), neietekmētu valsts piedalīšos izglītības iestādē nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, kas savukārt var ietekmēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes sadarbību ar izglītības iestādēm un sadarbības pārtraukšanas gadījumā tiks ierobežotas ieslodzīto tiesības uz izglītību. Lūdzu sniegt skaidrojumu, vai izglītojamais ieslodzītais tiks pieskaitīts attiecīgās izglītības iestādes izglītojamo kopējam skaitam.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju noteikt atbalstu arī tādām izglītības iestādēm, kuras nodrošina vispārējās izglītības programmas īstenošanu ieslodzījuma vietās.

3.10. 16.grupa - izglītības iestādei, kura nodrošina vispārējās izglītības programmas īstenošanu ieslodzījuma vietā.