Projekta ID
24-TA-5Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
18.01.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Konceptuālais ziņojums “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu”
Iebildums
Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 30.punktam Ministru kabineta rīkojumā par konceptuālu ziņojumu norāda atbalstīto problēmas risinājuma variantu un atbildīgās institūcijas, tām noteiktos uzdevumus un to izpildes termiņus atbilstoši atbalstītajam risinājuma variantam. Attiecīgi lūdzam precizēt un papildināt Ministru kabineta rīkojuma projektu, jo šobrīd nav skaidrs, kuru no piedāvātajiem risinājuma variantiem paredzēts virzīt atbalstīšanai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Rīkojuma projekts
Konceptuālais ziņojums “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu”
Iebildums
Lūdzam svītrot rīkojuma projekta 2.punktu, jo tas pēc būtības veido pretrunu ar Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 104.punktā paredzēto - Ministru kabinets līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniedz Saeimai informatīvo ziņojumu par augstskolu institucionālās finansēšanas modeļa izmēģinājumprojekta rezultātiem un turpmāko institucionālā finansēšanas modeļa īstenošanu. Norādām, ka nav pamatojuma grozīt Augstskolu likumu, paredzot institucionālās finansēšanas sistēmas ieviešanu, pirms Ministru kabinetā ir izskatīts jautājums par izmēģinājumprojekta rezultātiem.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Rīkojuma projekts
Konceptuālais ziņojums “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu”
Iebildums
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta rīkojuma projekta 3.punkts paredz atbalstīt apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammām 2024.gadam un turpmāk, Ministru kabineta rīkojums ir papildināms ar punktu par Izglītības un zinātnes ministrijas bāzes izdevumu precizēšanu 2025.-2027.gadam.
Vienlaikus lūdzam skaidrot, kā tiks novērsta pretruna starp 3.2.punkta preambulu, kura paredz finansējuma noteiktā apmērā pārdali, savukārt no 3.2.1.apakšpunkta izriet, ka finansējumu var piešķirt arī mazākā apmērā kā 500 000 euro. Tāpat 3.3.punktā ir precizējams pārdalāmā finansējuma mērķis, ņemot vērā, kā prioritārā pasākuma "Snieguma finansējuma Augstākā izglītībā un zinātnē īpatsvara pakāpeniska palielināšana" ietvaros tika piešķirts finansējums snieguma zinātnē īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai, nevis zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam.
Vienlaikus lūdzam skaidrot, kā tiks novērsta pretruna starp 3.2.punkta preambulu, kura paredz finansējuma noteiktā apmērā pārdali, savukārt no 3.2.1.apakšpunkta izriet, ka finansējumu var piešķirt arī mazākā apmērā kā 500 000 euro. Tāpat 3.3.punktā ir precizējams pārdalāmā finansējuma mērķis, ņemot vērā, kā prioritārā pasākuma "Snieguma finansējuma Augstākā izglītībā un zinātnē īpatsvara pakāpeniska palielināšana" ietvaros tika piešķirts finansējums snieguma zinātnē īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai, nevis zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Rīkojuma projekts
Konceptuālais ziņojums “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu”
Iebildums
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta rīkojuma projektā un konceptuālajā ziņojumā nav norādīts, kurš problēmas risinājuma variants tiek atbalstīts, nav skaidrs par kādu Ministru kabineta 10.punktā minēto nepieciešamo finansējumu 2025.gadam plānots lemt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā.
Papildus vēršam uzmanību, ka, atbilstoši konceptuālā ziņojuma sadaļā "Scenāriju ietekme uz budžetu" norādītajam, scenārija A īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams, scenārija B īstenošanai papildu finansējums nepieciešams 2026.gadam un turpmāk ik gadu, savukārt scenārija C īstenošanai papildu finansējums nepieciešams 2025.gadam un turpmāk ik gadu.
Papildus vēršam uzmanību, ka, atbilstoši konceptuālā ziņojuma sadaļā "Scenāriju ietekme uz budžetu" norādītajam, scenārija A īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams, scenārija B īstenošanai papildu finansējums nepieciešams 2026.gadam un turpmāk ik gadu, savukārt scenārija C īstenošanai papildu finansējums nepieciešams 2025.gadam un turpmāk ik gadu.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Rīkojuma projekts
1. Atbalstīt konceptuālo ziņojumu “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu” (turpmāk – konceptuālais ziņojums).
2. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumu Augstskolu likumā projektu institucionālās finansēšanas sistēmas ieviešanai saskaņā ar konceptuālā ziņojuma priekšlikumiem.
3. Lai celtu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembrī sēdē nolemtajam “Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam"” (43. §, 6.punkts, 23-TA-2414), atbalstīt apropriācijas pārdali 2024.gadā 14 800 000 euro apmērā, 2025.gadā un turpmāk 21 500 000 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz šādām Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammām:
3.1. budžeta apakšprogrammai 03.01.00 "Augstākās izglītības programmu nodrošināšana" 2024. gadam 3 300 000 euro apmērā, 2025.gadam un turpmāk 10 000 000 euro apmērā pilotprojekta augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024. gada 1. septembra;
3.2. budžeta apakšprogrammai 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 11 500 000 euro apmērā, no tā:
3.2.1. mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projekta ieviešanai 2024.-2026.gadā līdz 500 000 euro;
3.2.2. studējošo, absolventu un bez diploma eksmatrikulēto aptauja 2024.gadam un turpmāk ik gadu 50 000 euro;
3.2.3. snieguma finansējuma augstākā izglītībā un zinātnē īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai 2024.-2026.gadam 5 950 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 6 450 000 euro apmērā.
3.3. budžeta apakšprogrammai 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 5 000 000 euro apmērā zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam.
4. Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei 2024. gadā atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam.
5. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
6. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” jaunās redakcijas projektu, kas paredzētu jaunu snieguma kritēriju ieviešanu.
7. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem” grozījumu projektu, paredzot studiju un studējošo kredītu dzēšanas nosacījumus par darbu izglītības iestādēs.
8. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2024. gada 1. aprīlim sagatavot nacionālās studējošo, absolventu un atbirušo aptaujas projektu, lai to varētu īstenot sākot ar 2023./2024. mācību gada absolventiem.
9. Ar šī ziņojuma atbalstīšanu atzīt par izpildītiem sekojošus uzdevumus:
9.1. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 81. punkta uzdoto uzdevumu 2021-UZD-1266;
9.2. Ministru kabineta 2017. gada 16. maija sēdes protkollēmumā uzdoto uzdevumu 2017-UZD-1423;
9.3. Ministru kabineta 2015. gada 29. jūnija rīkojuma Nr. 333 “Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā” uzdoto uzdevumu 2015-UZD-1842.
10. Jautājumu par nepieciešamo finansējumu 2025. gadam skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
2. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumu Augstskolu likumā projektu institucionālās finansēšanas sistēmas ieviešanai saskaņā ar konceptuālā ziņojuma priekšlikumiem.
3. Lai celtu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembrī sēdē nolemtajam “Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam"” (43. §, 6.punkts, 23-TA-2414), atbalstīt apropriācijas pārdali 2024.gadā 14 800 000 euro apmērā, 2025.gadā un turpmāk 21 500 000 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz šādām Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammām:
3.1. budžeta apakšprogrammai 03.01.00 "Augstākās izglītības programmu nodrošināšana" 2024. gadam 3 300 000 euro apmērā, 2025.gadam un turpmāk 10 000 000 euro apmērā pilotprojekta augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024. gada 1. septembra;
3.2. budžeta apakšprogrammai 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 11 500 000 euro apmērā, no tā:
3.2.1. mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projekta ieviešanai 2024.-2026.gadā līdz 500 000 euro;
3.2.2. studējošo, absolventu un bez diploma eksmatrikulēto aptauja 2024.gadam un turpmāk ik gadu 50 000 euro;
3.2.3. snieguma finansējuma augstākā izglītībā un zinātnē īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai 2024.-2026.gadam 5 950 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 6 450 000 euro apmērā.
3.3. budžeta apakšprogrammai 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 5 000 000 euro apmērā zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam.
4. Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei 2024. gadā atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam.
5. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
6. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” jaunās redakcijas projektu, kas paredzētu jaunu snieguma kritēriju ieviešanu.
7. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem” grozījumu projektu, paredzot studiju un studējošo kredītu dzēšanas nosacījumus par darbu izglītības iestādēs.
8. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2024. gada 1. aprīlim sagatavot nacionālās studējošo, absolventu un atbirušo aptaujas projektu, lai to varētu īstenot sākot ar 2023./2024. mācību gada absolventiem.
9. Ar šī ziņojuma atbalstīšanu atzīt par izpildītiem sekojošus uzdevumus:
9.1. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 81. punkta uzdoto uzdevumu 2021-UZD-1266;
9.2. Ministru kabineta 2017. gada 16. maija sēdes protkollēmumā uzdoto uzdevumu 2017-UZD-1423;
9.3. Ministru kabineta 2015. gada 29. jūnija rīkojuma Nr. 333 “Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā” uzdoto uzdevumu 2015-UZD-1842.
10. Jautājumu par nepieciešamo finansējumu 2025. gadam skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Iebildums
Rīkojuma 3.1. punkts paredz pārdali par labu budžeta apakšprogrammai 03.01.00 "Augstākās izglītības programmu nodrošināšana" 2024. gadam 3 300 000 euro apmērā, 2025.gadam un turpmāk 10 000 000 euro apmērā pilotprojekta augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024. gada 1. septembra. Ņemot vērā Scenārija B aprakstu, uzskatām, ka turpmākiem gadiem finansējums pārdalāms tikai pēc izmēģinājumprojekta izvērtēšanas, attiecīgi jāprecizē rīkojuma punkta redakcija.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam svītrot Konceptuālā ziņojuma sadaļā “Pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas trūkumi” norādīto informāciju, ka šobrīd pastāv finansiāli neizdevīga un birokrātiski smagnēja sistēma, kādā veidā darba devēji var maksāt stipendijas studējošiem prakses laikā vai segt studiju izmaksas (12.lpp.), jo minētā informācija neatbilst šobrīd esošajai situācijai – no 2024.gada 1.janvāra darba devējiem saistībā ar iespējām atbalstīt savus darbiniekus augstākās izglītības jomā ir pieejams jauns iedzīvotāju ienākumu nodokļa atbrīvojums apmaksātajai mācību maksai par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu un, attiecībā uz stipendijām, uzņēmumiem (darba devējiem), kuri nodrošina prakses vietas, normatīvajos aktos nav iekļauts papildu administratīvais slogs, veicot stipendiju izmaksu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam iekļaut izvērstu pamatojumu par Konceptuālajā ziņojuma sadaļā “Institucionālās finansēšanas ieviešana” sniegto informāciju par iestāžu tiesībām piešķirt stipendijas studējošajiem no maksas pakalpojumu ieņēmumiem, nevis tikai no valsts budžeta līdzekļiem, tās neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo minētais būtu jauns iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums. Pamatojumā lūdzam iekļaut arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?” norādīto attiecībā uz jaunu nodokļu atvieglojumu (atbrīvojumu) ieviešanu (piemēram, definēt ne vien atvieglojuma mērķi, bet arī sasniedzamos rezultatīvos rādītājus vidējā laika periodā).
Piedāvātā redakcija
-
8.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālajā ziņojumā ir sniegts priekšlikums par stipendiju, kuras darba devējs maksātu studējošiem prakses laikā, neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Minētais būtu jauns iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums. Ņemot vērā, ka, no 2024.gada 1.janvāra darba devējiem saistībā ar iespējām atbalstīt savus darbiniekus augstākās izglītības jomā ir pieejams jauns iedzīvotāju ienākumu nodokļa atbrīvojums apmaksātajai mācību maksai par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu, Finanšu ministrijas ieskatā būtu jāizvērtē nepieciešamību ieviest vēl vienu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu uzņēmumiem/darba devējiem, kuri nodrošina prakses vietas, saistībā ar augstākās izglītības finansēšanu.
Pirmkārt, iespējami nodokļu optimizācijas riski, ņemot vērā subjektīvu lēmumu pieņemšanas iespējamību attiecībā uz darbiniekiem/personām, kas uzskatāmas par ar darba devēju/uzņēmumu saistītām personām, apstākļos, kad liela daļa Latvijas kapitālsabiedrību ir viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Otrkārt, ja studējošais vienlaikus ir arī uzņēmuma darbinieks, arī iespējama sava veida nodokļu optimizācija - nevar izslēgt iespēju, ka uzņēmuma stipendija uzņēmumā jau strādājošam darbiniekam var kalpot kā sava veida no darbaspēka nodokļiem atbrīvots algas palielināšanas instruments, jo mācību prakses laikā tiek veikts darbs uzņēmuma labā, par kuru citi darbinieki, kas nav studējošie, saņem ar algas nodokli apliekamu ienākumu. Tādējādi nav pieļaujama situācija, ka studējošais, kam uzņēmums (darba devējs) nodrošina prakses vietu, vienlaikus ir tā paša uzņēmuma darbinieks vai arī bijušais darbinieks, ar kuru darba attiecības pārtrauktas īsi pirms prakses uzsākšanas. Savukārt, ja studējošais nav uzņēmuma darbinieks, bet uzņēmums tam prakses laikā maksā stipendiju, nav robežšķirtnes, ar ko prakses laikā veiktais darbs atšķiras no algota darba (ja neskaita to, ka praktikantam trūkst darba iemaņu, viņš strādā lēnāk utt.) un kāpēc par vienu un to pašu darbu vienā gadījumā izmaksātā atlīdzība ir stipendija, kuru neapliek ne ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet otrā – tiek piemērots algas nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Ņemot vērā minēto un Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?” norādīto attiecībā uz jaunu nodokļu atvieglojumu (atbrīvojumu) ieviešanu (piemēram, definēt ne vien atvieglojuma mērķi, bet arī sasniedzamos rezultatīvos rādītājus vidējā laika periodā), lūdzam Konceptuālā ziņojumā iekļaut paplašinātu izvērtējumu par jauna iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma ieviešanu uzņēmumiem/darba devējiem, kuri nodrošina prakses vietas, saistībā ar augstākās izglītības finansēšanu, ievērojot Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?” norādīto attiecībā uz jaunu nodokļu atvieglojumu (atbrīvojumu) ieviešanu, kā arī atspoguļojot analīzi kontekstā ar citiem nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem/darba devējiem attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanu un analīzi attiecībā uz iespējamo nodokļu optimizācijas risku mazināšanu. Vienlaikus, lūdzam papildināt Konceptuālo ziņojumu ar informāciju par citu valstu praksi un pieredzi par uzņēmumu (darba devēju), kuri nodrošina prakses vietas, izmaksātajām stipendijām un tām piemērotajiem nodokļiem.
Pirmkārt, iespējami nodokļu optimizācijas riski, ņemot vērā subjektīvu lēmumu pieņemšanas iespējamību attiecībā uz darbiniekiem/personām, kas uzskatāmas par ar darba devēju/uzņēmumu saistītām personām, apstākļos, kad liela daļa Latvijas kapitālsabiedrību ir viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Otrkārt, ja studējošais vienlaikus ir arī uzņēmuma darbinieks, arī iespējama sava veida nodokļu optimizācija - nevar izslēgt iespēju, ka uzņēmuma stipendija uzņēmumā jau strādājošam darbiniekam var kalpot kā sava veida no darbaspēka nodokļiem atbrīvots algas palielināšanas instruments, jo mācību prakses laikā tiek veikts darbs uzņēmuma labā, par kuru citi darbinieki, kas nav studējošie, saņem ar algas nodokli apliekamu ienākumu. Tādējādi nav pieļaujama situācija, ka studējošais, kam uzņēmums (darba devējs) nodrošina prakses vietu, vienlaikus ir tā paša uzņēmuma darbinieks vai arī bijušais darbinieks, ar kuru darba attiecības pārtrauktas īsi pirms prakses uzsākšanas. Savukārt, ja studējošais nav uzņēmuma darbinieks, bet uzņēmums tam prakses laikā maksā stipendiju, nav robežšķirtnes, ar ko prakses laikā veiktais darbs atšķiras no algota darba (ja neskaita to, ka praktikantam trūkst darba iemaņu, viņš strādā lēnāk utt.) un kāpēc par vienu un to pašu darbu vienā gadījumā izmaksātā atlīdzība ir stipendija, kuru neapliek ne ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet otrā – tiek piemērots algas nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Ņemot vērā minēto un Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?” norādīto attiecībā uz jaunu nodokļu atvieglojumu (atbrīvojumu) ieviešanu (piemēram, definēt ne vien atvieglojuma mērķi, bet arī sasniedzamos rezultatīvos rādītājus vidējā laika periodā), lūdzam Konceptuālā ziņojumā iekļaut paplašinātu izvērtējumu par jauna iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma ieviešanu uzņēmumiem/darba devējiem, kuri nodrošina prakses vietas, saistībā ar augstākās izglītības finansēšanu, ievērojot Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?” norādīto attiecībā uz jaunu nodokļu atvieglojumu (atbrīvojumu) ieviešanu, kā arī atspoguļojot analīzi kontekstā ar citiem nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem/darba devējiem attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanu un analīzi attiecībā uz iespējamo nodokļu optimizācijas risku mazināšanu. Vienlaikus, lūdzam papildināt Konceptuālo ziņojumu ar informāciju par citu valstu praksi un pieredzi par uzņēmumu (darba devēju), kuri nodrošina prakses vietas, izmaksātajām stipendijām un tām piemērotajiem nodokļiem.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam svītrot Konceptuālā ziņojuma sadaļā “Turpmākās rīcības indikatīvais plāns” 5.punktā iekļauto 7.uzdevumu par grozījumu izstrādi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” (ieviešot iespējas darba devēju iesaistei augstākās izglītības un tālākizglītības finansēšanā), jo:
1) likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” no 2024.gada 1.janvāra paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam;
2) attiecībā uz darbinieku apmācību (tālākizglītību), jau šobrīd Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” 18.2 3.1.apakšpunkts paredz, ka, ar algas nodokli netiek aplikti darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas.
1) likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” no 2024.gada 1.janvāra paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam;
2) attiecībā uz darbinieku apmācību (tālākizglītību), jau šobrīd Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” 18.2 3.1.apakšpunkts paredz, ka, ar algas nodokli netiek aplikti darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Informējam, ka Saeima 2023. gada 7. decembrī pieņēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājās spēkā 2024.gada 1.janvārī un kas paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam. Ņemot vērā minēto, lūdzam:
1) visā Konceptuālajā ziņojumā aktualizēt norādīto informāciju attiecībā uz darba devēja iespējām apmaksāt mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu (skatīt, 6.lpp., 12.lpp., 17.lpp., 21.-22.lpp. u.c. lpp., kur minētā informācija par darba devēja iespējām apmaksāt mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu);
2) svītrot Konceptuālā ziņojuma sadaļā “Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā” 4.punktu par plānoto grozījumu veikšanu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, jo jau no 2024.gada 1.janvāra ir spēkā normatīvais regulējums.
1) visā Konceptuālajā ziņojumā aktualizēt norādīto informāciju attiecībā uz darba devēja iespējām apmaksāt mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu (skatīt, 6.lpp., 12.lpp., 17.lpp., 21.-22.lpp. u.c. lpp., kur minētā informācija par darba devēja iespējām apmaksāt mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu);
2) svītrot Konceptuālā ziņojuma sadaļā “Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā” 4.punktu par plānoto grozījumu veikšanu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, jo jau no 2024.gada 1.janvāra ir spēkā normatīvais regulējums.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam konceptuālā ziņojuma sadaļas "Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums" 8.rindkopu (5.lpp.) papildināt ar informāciju, kad Ministru kabinetā tika atbalstīts informatīvais ziņojums "Augstākās izglītības pārvaldības modernizācijas un jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas gaita un rezultāti" un pieņemts Ministru kabineta rīkojums “Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā”.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma sadaļas "Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums" 9.rindkopā (5.lpp.) minētais par augstākās izglītības atdevi pret ieguldījumu veido pretrunu ar konceptuālā ziņojuma sadaļas "Nepieciešamās izmaiņas otrajā pīlārā" 7.rindkopu (26.lpp.), kurā minēts, ka šādus mērījumus vēl tikai plāno veikt.
Papildus minētajā rindkopā lūdzam precizēt terminu "valsts sociālās aizsardzības obligātās iemaksas", ņemot vērā, ka darba devējs un darba ņēmējs veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Papildus minētajā rindkopā lūdzam precizēt terminu "valsts sociālās aizsardzības obligātās iemaksas", ņemot vērā, ka darba devējs un darba ņēmējs veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam skaidrot/pamatot konceptuālā ziņojuma sadaļas "Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums" tabulas ailē "Esošā sistēma" (5.-6.lpp.) minēto, ka iespēja iegūt budžeta vietu (40% no studējošiem) korelē ar ģimenes labāku sociāli ekonomisko stāvokli un stipendijas tiek piešķirtas pēc akadēmiskajiem kritērijiem, kas korelē ar ienākumiem.
Papildus šajā tabulā minēts, ka Latvijā ir viens no zemākajiem finansēšanas līmeņiem uz vienu studējošo starp Eiropas un OECD valstīm. Vēršam uzmanību, ka finansējuma palielināšana, lai sasniegtu Eiropas vai OECD valstu līmeni, pati par sevi nevar būt pašmērķis, ņemot vērā, ka būtiski ir, kam tieši finansējums ir nepieciešams.
Papildus šajā tabulā minēts, ka Latvijā ir viens no zemākajiem finansēšanas līmeņiem uz vienu studējošo starp Eiropas un OECD valstīm. Vēršam uzmanību, ka finansējuma palielināšana, lai sasniegtu Eiropas vai OECD valstu līmeni, pati par sevi nevar būt pašmērķis, ņemot vērā, ka būtiski ir, kam tieši finansējums ir nepieciešams.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma apakšsadaļas "Stipendiju sistēmas attīstība" 2.rindkopā (23.lpp.) minēts, ka tiks definēti vairāki stipendiju tipi, paredzot, ka studējošais var saņemt abas stipendijas, ja tām kvalificējas. Lūdzam precizēt, vai studējošais varēs saņemt 2 no 3 minētajām stipendijām (izcilības stipendijas, sociālās stipendijas un studiju jomas stipendijas), vai izcilības stipendijas un studiju jomas stipendijas viena otru izslēdz?
Piedāvātā redakcija
-
15.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Attiecībā par konceptuālā ziņojuma apakšsadaļā "Kredītu dzēšana" (24.lpp.) piedāvāto risinājumu - kredītu dzēšana pedagoģijas absolventiem, kas turpina savu darbu skolās un citās izglītības iestādēs, vēršam uzmanību, ka 2020.gadā, ieviešot jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli, no kredītu dzēšanas valsts vai pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem valsts jau atteicās.
Vienlaikus šāda papildus atbalsta pozīcija pēc būtības augstākās izglītības institucionālā finansēšanas modeļa ietvaros var veicināt augstskolām attiecīgās studijas noteikt kā maksas vai ar līdzmaksājumu.
Papildus norādām, ka šim piedāvātajam risinājumam konceptuālajā ziņojumā nav norādīts finansēšanas avots un aprēķini. Ņemot vērā, ka uz Ministru kabinetu nav virzāmi grozījumi normatīvajos aktos bez finansiāla seguma, jāsvītro/jāprecizē konceptuālajā ziņojumā un Ministru kabineta rīkojuma projekta 7.punktā paredzētais: Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt Ministru kabinetā Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem” grozījumu projektu, paredzot studiju un studējošo kredītu dzēšanas nosacījumus par darbu izglītības iestādēs.
Vienlaikus šāda papildus atbalsta pozīcija pēc būtības augstākās izglītības institucionālā finansēšanas modeļa ietvaros var veicināt augstskolām attiecīgās studijas noteikt kā maksas vai ar līdzmaksājumu.
Papildus norādām, ka šim piedāvātajam risinājumam konceptuālajā ziņojumā nav norādīts finansēšanas avots un aprēķini. Ņemot vērā, ka uz Ministru kabinetu nav virzāmi grozījumi normatīvajos aktos bez finansiāla seguma, jāsvītro/jāprecizē konceptuālajā ziņojumā un Ministru kabineta rīkojuma projekta 7.punktā paredzētais: Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt Ministru kabinetā Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem” grozījumu projektu, paredzot studiju un studējošo kredītu dzēšanas nosacījumus par darbu izglītības iestādēs.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam konceptuālā ziņojuma sadaļas "Nepieciešamās izmaiņas otrajā pīlārā" 2.rindkopu (25.lpp.) papildināt ar finansējuma avotu jauna snieguma rādītāja – absolventu skaits prioritārās jomās un absolventu nodarbinātības kvalitāte, ieviešanai 6,7 milj. euro apmērā ik gadu.
Vienlaikus lūdzam precizēt, vai šis rādītājs jau ir ieviests, ņemot vērā minēto, ka Izglītības un zinātnes ministrija 2023. gadā un turpmāk piešķirs papildu 6,7 milj. euro gadā.
Vienlaikus lūdzam precizēt, vai šis rādītājs jau ir ieviests, ņemot vērā minēto, ka Izglītības un zinātnes ministrija 2023. gadā un turpmāk piešķirs papildu 6,7 milj. euro gadā.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma sadaļas "Nepieciešamās izmaiņas otrajā pīlārā" 3.rindkopā (25.lpp.) kā zinātnes izcilības kritērijs minēts augstākās izglītības institūcijā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē. Lūdzam skaidrot, kā minētais kritērijs var liecināt par zinātnes izcilību.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka prioritārā pasākuma "Snieguma finansējuma Augstākā izglītībā un zinātnē īpatsvara pakāpeniska palielināšana" ietvaros tika piešķirts finansējums snieguma zinātnē īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai, nevis zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam.
Ņemot vērā minēto ir precizējams konceptuālā ziņojuma apakšsadaļas "Zinātnes bāzes finansējuma pieaugums" nosaukums un apraksts, kā arī citur konceptuālajā ziņojumā sniegtā informācija.
Papildus minētā apakšsadaļa, kā arī apakšsadaļas "Izcilības iniciatīva", "Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekts", "Sistēmas snieguma uzraudzības pilnveide" un sadaļā "Nepieciešamās izmaiņas otrajā pīlārā" sniegtā informācija par papildu finansējumu jauniem snieguma kritērijiem ir papildināmas ar informāciju par finansēšanas avotu minētajiem priekšlikumiem un izmaksām/aprēķiniem.
Ņemot vērā minēto ir precizējams konceptuālā ziņojuma apakšsadaļas "Zinātnes bāzes finansējuma pieaugums" nosaukums un apraksts, kā arī citur konceptuālajā ziņojumā sniegtā informācija.
Papildus minētā apakšsadaļa, kā arī apakšsadaļas "Izcilības iniciatīva", "Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekts", "Sistēmas snieguma uzraudzības pilnveide" un sadaļā "Nepieciešamās izmaiņas otrajā pīlārā" sniegtā informācija par papildu finansējumu jauniem snieguma kritērijiem ir papildināmas ar informāciju par finansēšanas avotu minētajiem priekšlikumiem un izmaksām/aprēķiniem.
Piedāvātā redakcija
-
19.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma sadaļā "Riski, ja situācija nemainās" (31.lpp.) minētais sociālais risks - nepietiekams iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību zemas pieejamības dēļ, veido pretrunu ar konceptuālā ziņojuma apakšsadaļas "Pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas trūkumi" (11.lpp.) 4.attēlu “Iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību OECD valstīs 25-34 gadu vecumā”, kurā sniegtā informācija neliecina par kritisku situāciju augstākās izglītības jomā.
Piedāvātā redakcija
-
20.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma sadaļu "Pārejas posma rīcība – Institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekts" ar informāciju, kā sadaļā minēto institucionāla finansējuma izmēģinājumprojektu ir iespējams īstenot, ņemot vērā esošo noteikto kārtību Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, kā arī sniegt informāciju, kādas izmaiņas ir plānots veikt minētajos Ministru kabineta noteikumos.
Piedāvātā redakcija
-
21.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam aktualizēt konceptuālā ziņojuma sadaļā "Pārejas posma rīcība – Institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekts" (34.lpp.) sniegto informāciju: plānots, ka līdz 2024.gada sākumam tiks pieņemtas nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai sākot ar 2024.gadu varētu sākt īstenot izmēģinājumprojektu, ņemot vērā, ka 2024.gads ir jau sācies.
Vienlaikus lūdzam skaidrot minētās sadaļas 35.lpp. norādīto, ka Ministru kabinets lēmumu par iekļaušanos izmēģinājumprojektā pieņems balstoties uz principu, vai institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekts ir ieviešams esošā budžeta ietvaros, vai arī tam kā obligāts priekšnoteikums ir papildu investīcijas, tādā gadījumā jautājums ir skatāms kopā ar vidējā termiņa budžeta iespējām. Vēršam uzmanību, ka finansējums prioritārajam pasākumam "Pilotprojekts augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024. gada 1. septembra" jau ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”.
Vienlaikus lūdzam skaidrot minētās sadaļas 35.lpp. norādīto, ka Ministru kabinets lēmumu par iekļaušanos izmēģinājumprojektā pieņems balstoties uz principu, vai institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekts ir ieviešams esošā budžeta ietvaros, vai arī tam kā obligāts priekšnoteikums ir papildu investīcijas, tādā gadījumā jautājums ir skatāms kopā ar vidējā termiņa budžeta iespējām. Vēršam uzmanību, ka finansējums prioritārajam pasākumam "Pilotprojekts augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024. gada 1. septembra" jau ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”.
Piedāvātā redakcija
-
22.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam aktualizēt konceptuālā ziņojuma sadaļā "Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā" (35.lpp.) sniegto informāciju, ka nepieciešams veikt grozījumus Augstskolu likumā, pārejas noteikumos ieviešot iespēju īstenot izmēģinājumprojektu par institucionālo augstākās izglītības finansējumu, ņemot vērā, ka minētie grozījumi jau ir veikti.
Papildus lūdzam skaidrot, kā tehniski ir iespējami grozījumi Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā, lai nodrošinātu Augstskolu likuma grozījumu atbilstību tiesību sistēmai un nodrošinātu, ka arī koledžām tiktu nodrošināts institucionālais finansējums, ņemot vērā, ka koledžu programmu īsteno ne tikai augstskolas, kā arī koledžās tiek īstenotas arī profesionālās izglītības programmas.
Papildus lūdzam skaidrot, kā tehniski ir iespējami grozījumi Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā, lai nodrošinātu Augstskolu likuma grozījumu atbilstību tiesību sistēmai un nodrošinātu, ka arī koledžām tiktu nodrošināts institucionālais finansējums, ņemot vērā, ka koledžu programmu īsteno ne tikai augstskolas, kā arī koledžās tiek īstenotas arī profesionālās izglītības programmas.
Piedāvātā redakcija
-
23.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 29.punktam konceptuālajam ziņojumam jāpievieno detalizētus aprēķinus par papildus nepieciešamā finansējuma ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem atbilstoši normatīvajam aktam par tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību. Norādām, ka konceptuālajam ziņojumam nav pievienoti aprēķini par scenārija C īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu.
Vienlaikus lūdzam konceptuālā ziņojuma sadaļu "Ietekme uz budžetu" izvērst plašāk, par katru risinājuma variantu un tajā iekļautajiem pasākumiem norādot īstenošanai pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī finansēšanas avotus.
Tāpat, ņemot vērā, ka visu scenāriju īstenošanai plānots pārdalīt arī budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" rezervēto finansējumu, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar aprēķiniem par visu pasākumu pārdalāmās summas apmēru.
Vienlaikus lūdzam konceptuālā ziņojuma sadaļu "Ietekme uz budžetu" izvērst plašāk, par katru risinājuma variantu un tajā iekļautajiem pasākumiem norādot īstenošanai pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī finansēšanas avotus.
Tāpat, ņemot vērā, ka visu scenāriju īstenošanai plānots pārdalīt arī budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" rezervēto finansējumu, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar aprēķiniem par visu pasākumu pārdalāmās summas apmēru.
Piedāvātā redakcija
-
24.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma sadaļas "Scenārijs A – Esošais Finansējums" un sadaļas "Scenāriju ietekme uz budžetu" tabulās jāprecizē Izglītības un zinātnes ministrijai, Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijai un Kultūras ministrijai vidējā termiņa budžeta ietvara likumā norādītais plānotais finansējums 2024.-2026.gadam atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam".
Papildus, ņemot vērā, ka minētajās tabulās nav norādīts Iekšlietu ministrijas budžetā plānotais finansējums augstākajai izglītībai, lūdzam skaidrot, vai uz Iekšējās drošības akadēmiju institucionālā finansējuma ieviešana neattieksies.
Papildus, ņemot vērā, ka minētajās tabulās nav norādīts Iekšlietu ministrijas budžetā plānotais finansējums augstākajai izglītībai, lūdzam skaidrot, vai uz Iekšējās drošības akadēmiju institucionālā finansējuma ieviešana neattieksies.
Piedāvātā redakcija
-
25.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma sadaļas "Scenārijs A – Esošais Finansējums" tabulā minēts, ka 2023.gada budžeta veidošanas procesā atbalstītā prioritārā pasākuma “Augstākā izglītība” ietvaros ir paredzēts finansējums pedagogu sagatavošanas pasākumiem - stipendijas, studiju un studējošo kredītu dzēšana, u.c.
Norādām, ka atbilstoši minētā prioritārā pasākuma pieteikumā sniegtajai informācijai finansējums studiju un studējošo kredītu dzēšanai minētā prioritārā pasākuma ietvaros nav paredzēts. Attiecīgi lūdzam precizēt sniegto informāciju.
Norādām, ka atbilstoši minētā prioritārā pasākuma pieteikumā sniegtajai informācijai finansējums studiju un studējošo kredītu dzēšanai minētā prioritārā pasākuma ietvaros nav paredzēts. Attiecīgi lūdzam precizēt sniegto informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
26.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Nav skaidrs, kā konceptuālā ziņojuma sadaļā "Scenārijs B – Izmēģinājumprojekta rezultātos balstīta sistēmiska pāreja uz institucionālo finansējumu" (37.lpp.) norādītais aprēķins, kas paredz vidējā atalgojuma uz vienu akadēmisko personālu PLE palielināšanu par 15% un PLE profesoru un asociēto profesoru skaita celšanu par 10%, ir saistīts ar pāreju uz institucionālo finansējumu.
Vienlaikus nav skaidrs pamatojums scenārija B ieviešanai nepieciešamā finansējuma apmēram 2024.gadā 3,3 milj. euro un 2025.gadā 10 milj. euro, ņemot vērā, ka institucionālā finansējuma ieviešanai visās 13 augstskolās 2026.gadā un turpmāk ik gadu nepieciešams finansējums 12,8 milj. euro apmērā, savukārt, lai ieviestu institucionālo finansējumu tikai 1 augstskolā 2024.gadā nepieciešams finansējums 3,3 milj. euro apmērā un, lai ieviestu institucionālo finansējumu 2-3 augstskolās 2025.gadā nepieciešams finansējums 10 milj. euro apmērā. Turklāt, summējot minētās sadaļas tabulā norādīto finansējumu 3 augstskolām, kam nepieciešams lielākais finansējuma apmērs, veidojās summa 9,4 milj. euro apmērā, nevis 2025.gadā norādītie 10 milj. euro.
Attiecīgi lūdzam skaidrot, vai 2024. un 2025.gadā institucionālā finansējuma ieviešanai nepieciešams viss budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" prioritārajam pasākumam “Pilotprojekts augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024.gada 1.septembra” rezervētais finansējums. Papildus pievienojams aprēķins arī par 2024. un 2025.gadam nepieciešamo finansējumu institucionālā finansējuma ieviešanai, norādot, kurās augstskolās sākotnēji plānots ieviest institucionālo finansējumu.
Vienlaikus nav skaidrs pamatojums scenārija B ieviešanai nepieciešamā finansējuma apmēram 2024.gadā 3,3 milj. euro un 2025.gadā 10 milj. euro, ņemot vērā, ka institucionālā finansējuma ieviešanai visās 13 augstskolās 2026.gadā un turpmāk ik gadu nepieciešams finansējums 12,8 milj. euro apmērā, savukārt, lai ieviestu institucionālo finansējumu tikai 1 augstskolā 2024.gadā nepieciešams finansējums 3,3 milj. euro apmērā un, lai ieviestu institucionālo finansējumu 2-3 augstskolās 2025.gadā nepieciešams finansējums 10 milj. euro apmērā. Turklāt, summējot minētās sadaļas tabulā norādīto finansējumu 3 augstskolām, kam nepieciešams lielākais finansējuma apmērs, veidojās summa 9,4 milj. euro apmērā, nevis 2025.gadā norādītie 10 milj. euro.
Attiecīgi lūdzam skaidrot, vai 2024. un 2025.gadā institucionālā finansējuma ieviešanai nepieciešams viss budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" prioritārajam pasākumam “Pilotprojekts augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024.gada 1.septembra” rezervētais finansējums. Papildus pievienojams aprēķins arī par 2024. un 2025.gadam nepieciešamo finansējumu institucionālā finansējuma ieviešanai, norādot, kurās augstskolās sākotnēji plānots ieviest institucionālo finansējumu.
Piedāvātā redakcija
-