Atzinums

OCTA  likuma 1.panta pirmās daļas 12.punkta “a” apakšpunkts precizējams – jēdziena "transportlīdzeklis" definīcijā  aiz vārdiem "sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis" iekavās jānorāda transportlīdzekļu (TRL) veidi, kas pakļauti OCTA apdrošināšanai.  Šāds uzskaitījums iekavās ir nepieciešams, lai TRL īpašniekiem un tiesīgajiem lietotājiem būtu viegli uztvert, kāda veida TRL ir pakļauti OCTA  nepieciešamībai. Līdzīgi, kā savulaik  tika precizēta jēdziena "transportlīdzeklis" definīcija OCTA likumā, to papildinot ar terminu "mopēds", tā šobrīd šī definīcija ir papildināma ar citiem Ceļu satiksmes likumā (CSL) minētajiem mehānisko TRL veidiem, lai TRL īpašniekiem un tiesīgajiem lietotājiem būtu viegli saprast, kāda veida TRL ir pakļauti OCTA  nepieciešamībai.
 Ja šādi grozījumi netiek veikti, kā piedāvā LTAB, tad attiecīgi spēkā esošā jēdziena “transportlīdzeklis”  definīcija tik un tā ir precizējama, un lai būtu konsekvence, no tās būtu jāizslēdz jēdziens “mopēds”, jo šobrīd nav saprotams, kāpēc "mopēds"  ir īpaši izcelts šajā definīcijā, bet, izslēdzot, šāds grozījums būs neefektīvs, jo pieaugs neizpratne TRL īpašnieku un tiesīgo lietotāju vidū, viņiem uzskatot, ka OCTA mopēdiem vairs nav nepieciešama. Ja neapdrošināti mopēdi nodarīs zaudējumus, tie tiks segti no OCTA Garantijas fonda, un attiecīgi LTAB vērsīs regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) zaudējumu nodarījušā TRL tiesīgo lietotāju vai TRL īpašnieku, vai — TRL līzinga gadījumā — TRL reģistrācijas apliecībā norādīto TRL turētāju, ja nav apdrošināta īpašnieka civiltiesiskā atbildība (OCTA).
 

-

OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 14.punktā, kas definē, kas ir "transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs",  jāizslēdz vārdi "ceļu satiksmē", jo transportlīdzekli var lietot jebkurā vietā, un tad, kad transportlīdzeklis tiek lietots atbilstoši braukšanas funkcijai, nepieciešams, lai būtu spēkā esoša OCTA polise. OCTA nepieciešama, transportlīdzekli lietojot ne tikai ceļu satiksmē,  bet, arī, piem., pļavā vai mežā, jo "ceļu satiksmes negadījuma" (CSNg) definīcija atbilstoši CSL prasībām  ietver ne tikai ceļu satiksmē notikušos negadījumus, bet arī negadījumus jebkurā citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. 
Atbilstoši CSL 1.panta 7.punktam "ceļu satiksmes negadījums"ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis.  Atbilstoši CSL 1.panta 5.punktam "ceļu satiksme" ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar TRL vai bez tiem. Neizslēdzot vārdu "ceļu satiksmē", TRL īpašniekiem un tiesīgajiem lietotājiem tiek sniegta maldinoša informācija, ka braucot ārpus ceļiem, OCTA apdrošinašāna nav nepieciešama. 
Atbilstoši OCTA likuma  1.panta 2.punkta prasībām par to, kas ir "apdrošināšanas gadījums", kā arī ņemot vērā ar šo likumprojektu precizēto definīciju, ka "apdrošināšanas gadījums" ir  ceļu satiksmes negadījums, kurā, lietojot transportlīdzekli transporta vajadzībām neatkarīgi no transportlīdzekļa lietošanas vietas un tā, vai transportlīdzeklis atradās kustībā, ir nodarīti zaudējumi trešajai personai vai tās mantai un kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, secināms, ka apdrošināšanas gadījums, kad zaudējumi sedzami OCTA likuma ietvaros, iestājas, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums. Tā kā atbilstoši CSL prasībām  ceļu satiksmes negadījums var notikt jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, no definīcijas "transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs" jāizslēdz vārdi "ceļu satiksmē".

-

Likumprojekta 2.pants paredz veikt grozījumus likuma 3.panta otrajā daļā, bet šajā normā vienlaikus jāizslēdz vārdi "ceļu satiksmē", jo transportlīdzekli var lietot jebkurā vietā, t.i., ārpus ceļu satiksmes, jebkurā vietā, kur iespējama TRL braukšana. Līdz ar to OCTA apdrošināšana nepieciešama, TRL lietojot ne tikai ceļu satiksmē, jo "ceļu satiksmes negadījuma" definīcija (atbilstoši CSL)  ietver ne tikai ceļu satiksmē notikušos negadījumus, bet arī negadījumus jebkurā citā vietā, kur iespējama TRL braukšana.
CSL 1.panta 5.punktā vienlaikus ir definēts, kas tiek saprasts ar ceļu satiksmi  - attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem. Lai nodrošinātu, ka OCTA  ietvaros zaudējumi tiek segti arī ārpus publiskajiem ceļiem, t.i., jebkurā vietā, kur iespējama TRL braukšana, OCTA likuma 3.panta otrajā daļā būtiski ir pateikt, ka OCTA nepieciešama ne tikai par TRL lietošanu ceļu satiksmē, bet vispārīgi - par TRL lietošanu (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju). 

Neprecizējot likuma 3.panta otro daļu LTAB piedāvātajā redakcijā un saglabājot vārdus "ceļu satiksmē" likuma 3.panta otrā daļa veidos pretrunu ar likuma 3.panta pirmo daļu, kas ar šo likumprojektu tiek precizēta, paredzot, ka "Obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk — īpašnieka civiltiesiskā atbildība) par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai, lietojot transportlīdzekli transporta vajadzībām neatkarīgi no transportlīdzekļa lietošanas vietas un tā, vai transportlīdzeklis atrodas kustībā". Tas nozīmē, ka vienā vietā tiek likts uzsvars uz ceļu satiksmi (attiecībām, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem), bet otrā vietā šis uzsvars netiek likts. 

Aizstāt OCTA likuma 3.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli” ar vārdiem “par transportlīdzekļa lietošanu atbilstoši šā panta pirmajai daļai”.

OCTA likuma 3.panta trešās daļas  1. punkta "c" apakšpunktu nepieciešams precizēt (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju). Normā svarīgi ir pateikt, ka ne tikai pārtraukta transportlīdzekļa reģistrācija, bet arī būtiski pateikt, ka novērsta iespēja transportlīdzekli lietot bez īpašnieka ziņas, un tikai tad var nebūt pienākuma veikt OCTA apdrošināšanu, jo jebkurā gadījumā  transportlīdzekļa īpašniekam kā paaugstinātas bīstamības avota valdītājam saglabājas atbildība par to, kas notiek ar transportlīdzekli.

OCTA likumā veicot izmaiņas par to, kam nav pienākuma veikt OCTA apdrošināšanu, ir ļoti svarīgi paturēt prātā to, ka dalībvalstij ir  būtiski nodrošināt nepārtrauktu OCTA līguma spēkā esamību atbilstoši tam, kā to paredz OCTA direktīvas 2009/103/EK 3.pants par nepieciešamību nodrošināt OCTA esamību un Eiropas Savienības Tiesu (EST) prakse OCTA lietās (skat. EST  04.09.2018. spriedumu lietā C-80/17, kur EST nosprieda, ka "OCTA līguma noslēgšana saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa lietošanu ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī un ar to var piedalīties ceļu satiksmē, bet tas pēc tā īpašnieka, kurš vairs nevēlas to vadīt, izvēles ir novietots privātā teritorijā", un EST 29.04.2021. spriedumu lietā C-383/19, kur EST nosprieda, ka "OCTA ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī, kamēr šis transportlīdzeklis nav likumīgi izņemts no aprites atbilstoši piemērojamajam valsts tiesiskajam regulējumam"). Līdz ar to visas atkāpes no šī pienākuma veikt OCTA ir ļoti rūpīgi jāizvērtē un jāpamato, un jāsamazina līdz minimumam, šādā veidā pasargājot:
​​​​​​​1) transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju, lai mazinātu iespēju saņemt sodu par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē bez OCTA, kā arī  pasargātu  šīs personas no finansiāliem zaudējumiem, ja ceļu satiksmes negadījumā nodarītie zaudējumi būtu jāsedz pašiem autovadītājiem, jo atlīdzības par negadījumā nodarītajiem zaudējumiem, t.sk., veselībai nodarīto kaitējumu, var sasniegt vairākus desmitus un simtus tūkstošus un pat dažos gadījumos arī milj. EUR.,
2) mazināt neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu un finansiālo slogu uz OCTA Garantijas fondu, no kura pamatā tiek veiktas atlīdzības izmaksas neapdrošināto un nenoskaidroto transportlīdzekļu gadījumā.

Papildināt OCTA likuma 3.panta trešās daļas 1. punktu ar c) apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā uz laiku ir pārtraucis transportlīdzekļa reģistrāciju valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā un novērsis iespēju transportlīdzekli lietot bez viņa ziņas”;

LTAB iebilst pret OCTA likuma 3.panta trešās daļas papildināšanu ar 3. punktu piedāvātajā redakcijā.
Ņemot vērā to, kā šobrīd veidots OCTA likuma 3.pants, it īpaši 3.panta trešā daļa, proti, 1. punktu attiecinot uz TRL īpašniekiem, kuriem nav pienākuma veikt OCTA, un 2.punktu attiecinot uz visiem tiesīgajiem lietotājiem, kuriem nav pienākuma veikt OCTA un kas vienlaikus ietver arī TRL tiesīgos lietotājus līzinga gadījumā, nav pamatoti OCTA likuma 3.panta trešo daļu papildināt ar 3. punktu piedāvātajā redakcijā.
Vienlaikus normā svarīgi ir pateikt, ka ne tikai pārtraukta transportlīdzekļa reģistrācija, bet arī būtiski pateikt, ka novērsta iespēja transportlīdzekli lietot bez tiesīgā lietotāja ziņas, un tikai tad var nebūt pienākuma veikt OCTA apdrošināšanu, jo jebkurā gadījumā  transportlīdzekļa lietotājam līzinga gadījumā kā paaugstinātas bīstamības avota valdītājam saglabājas atbildība par to, kas notiek ar transportlīdzekli.  Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju. 

OCTA likumā veicot izmaiņas par to, kam nav pienākuma veikt OCTA apdrošināšanu, ir ļoti svarīgi paturēt prātā to, ka dalībvalstij ir  būtiski nodrošināt nepārtrauktu OCTA līguma spēkā esamību atbilstoši tam, kā to paredz OCTA direktīvas 2009/103/EK 3.pants par nepieciešamību nodrošināt OCTA esamību un Eiropas Savienības Tiesu (EST) prakse OCTA lietās (skat. EST  04.09.2018. spriedumu lietā C-80/17, kur EST nosprieda, ka "OCTA līguma noslēgšana saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa lietošanu ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī un ar to var piedalīties ceļu satiksmē, bet tas pēc tā īpašnieka, kurš vairs nevēlas to vadīt, izvēles ir novietots privātā teritorijā", un EST 29.04.2021. spriedumu lietā C-383/19, kur EST nosprieda, ka "OCTA ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī, kamēr šis transportlīdzeklis nav likumīgi izņemts no aprites atbilstoši piemērojamajam valsts tiesiskajam regulējumam"). Līdz ar to visas atkāpes no šī pienākuma veikt OCTA ir ļoti rūpīgi jāizvērtē un jāpamato, un jāsamazina līdz minimumam, šādā veidā pasargājot:
1) transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju, lai mazinātu iespēju saņemt sodu par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē bez OCTA, kā arī  pasargātu  šīs personas no finansiāliem zaudējumiem, ja ceļu satiksmes negadījumā nodarītie zaudējumi būtu jāsedz pašiem autovadītājiem, jo atlīdzības par negadījumā nodarītajiem zaudējumiem, t.sk., veselībai nodarīto kaitējumu, var sasniegt vairākus desmitus un simtus tūkstošus un pat dažos gadījumos arī milj. EUR.,
2) mazināt neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu un finansiālo slogu uz OCTA Garantijas fondu, no kura pamatā tiek veiktas atlīdzības izmaksas neapdrošināto un nenoskaidroto transportlīdzekļu gadījumā.

 

Papildināt OCTA likuma  trešās daļas 2. punktu ar “c” apakšpunktu šādā redakcijā:
“c) transportlīdzekļa līzinga gadījumā - transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz laiku ir pārtraucis transportlīdzekļa reģistrāciju valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā un novērsis iespēju transportlīdzekli lietot bez viņa ziņas.”
 

Likuma 4.¹ panta trešajā daļā nepieciešams noteikts, ka  slēdzot apdrošināšanas līgumu (šeit ar jēdzienu "apdrošināšanas līgums"  jāsaprot gan standartlīgums, gan Zaļā karte, gan robežapdrošināšanas līgums), apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai un izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi un norādi uz publiski pieejamu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas avotu tīmekļvietnē, kur iespējams bez maksas pārliecināties par apdrošināšanas līguma spēkā esību.

Likuma 4.1 panta trešo daļu nepieciešams koriģēt atbilstoši OCTA līguma izsniegšanai praksē -  normā jāatrunā, ka apdrošinātājs "izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi", un datus par visiem noslēgtajiem līgumiem, tai skaitā robežapdrošināšanas līgumiem, nodod līguma noslēgšanas brīdī. Spēkā esošajā redakcijā noteikts, ka līguma noslēgšanas brīdī datus nodod tikai par standartlīgumiem un Zaļajām kartēm, bet praksē, ejot uz priekšu mūsdienu tehnoloģijām, arī datus par noslēgtajiem robežapdrošināšanas līgumiem apdrošinātājs nodod līguma noslēgšanas brīdī. Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju.

Izteikt likuma 4.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai un izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi un norādi uz publiski pieejamu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas avotu tīmekļvietnē, kur iespējams bez maksas pārliecināties par apdrošināšanas līguma spēkā esību."
 

Likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācija, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu." 

Ņemot vērā to, ka ar plānotajiem grozījumiem likuma 4.¹ pantā nākotnē būs iespēja Zaļo karti un robežapdrošināšanas līgumu slēgt attālināti, likuma 6.panta pirmajā daļā nepieciešams skaidri un nepārprotami atrunāt, ka robežapdrošināšanas līgumu slēdz likuma  6.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja TRL vadītājs Latvijas Republikā nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu.  Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju.

Izteikt likuma 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācija, ja tā vadītājs Latvijas Republikā nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu." 

Likumprojektu nepieciešams papildināt ar jaunu pantu, lai veiktu grozījumus likuma 8.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

OCTA likuma 8. panta pirmā daļa (kas šobrīd nosaka, kad apdrošinātājam ir pienākums izsniegt apdrošināšanas polisi) un trešā daļa (kas šobrīd nosaka, kad izdod apdrošināšanas polises dublikātu) satur novecojušas  normas, kas praksē nedarbojas un ir izslēdzamas.

LTAB piedāvātajos grozījumos OCTA likuma 4.¹ panta trešajā daļā ir noteikts, ka, slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu un izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi. Tas nozīmē, ka praksē vairs nav jāgaida 5 dienas, lai apdrošinājuma ņēmējs saņemtu apdrošināšanas polisi, jo tā tiek nosūtīta uzreiz pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Līdz ar to  būtiski ir OCTA likuma 4.¹ panta trešajā daļā noteikt, ka apdrošinātājs izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī, un šāda kārtība tiek piemērota uz visiem noslēgtajiem līgumiem, neatkarīgi no apdrošināšanas līguma veida, t.i., vai tas ir standartlīgums, Zaļā karte vai robežapdrošināšanas līgums.

Nevirzot grozījumus OCTA likuma 8.pantā, veidosies pretruna ar OCTA likuma 4.1 panta grozījumiem, kur izslēgts, kādā veidā slēdz apdrošināšanas līgumus.
 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus OCTA likuma 8.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

"__.Izslēgt 8.panta pirmo un trešo daļu.".
 

Likumprojekts papildināms ar jaunu pantu, kas paredzētu veikt grozījumus OCTA likuma 9.² pantā. 

OCTA likuma 9.² pantu nepieciešams paplašināt transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju interesēs, paredzot, ka LTAB nosūta paziņojumus par līguma izbeigšanos ne tikai tajos gadījumos, kad OCTA apdrošināšanas līgums izbeigts pirms termiņa (kā tas ir spēkā esošajā OCTA likumā minēts), bet arī tajos gadījumos, kad līguma darbības termiņš beidzies, un klients nav noslēdzis jaunu līgumu. Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju.

LTAB piedāvāto izmaiņu mērķis:
1) transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju interesēs, lai mazinātu iespēju saņemt sodu par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē bez OCTA, kā arī  pasargātu  šīs personas no finansiāliem zaudējumiem, ja ceļu satiksmes negadījumā nodarītie zaudējumi būtu jāsedz pašiem autovadītājiem, jo atlīdzības par negadījumā nodarītajiem zaudējumiem, t.sk., veselībai nodarīto kaitējumu, var sasniegt vairākus desmitus un simtus tūkstošus un pat dažos gadījumos arī milj. EUR.
2) nodrošināt nepārtrauktu OCTA līguma spēkā esamību atbilstoši tam, kā to paredz OCTA direktīvas 2009/103/EK 3.pants par nepieciešamību nodrošināt OCTA esamību un Eiropas Savienības Tiesu (EST) prakse OCTA lietās (skat. EST  04.09.2018. spriedumu lietā C-80/17, kur EST nosprieda, ka "OCTA līguma noslēgšana saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa lietošanu ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī un ar to var piedalīties ceļu satiksmē, bet tas pēc tā īpašnieka, kurš vairs nevēlas to vadīt, izvēles ir novietots privātā teritorijā", un EST 29.04.2021. spriedumu lietā C-383/19, kur EST nosprieda, ka "OCTA ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī, kamēr šis transportlīdzeklis nav likumīgi izņemts no aprites atbilstoši piemērojamajam valsts tiesiskajam regulējumam"),
3) mazināt neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu un finansiālo slogu uz OCTA Garantijas fondu, no kura pamatā tiek veiktas atlīdzības izmaksas neapdrošināto un nenoskaidroto transportlīdzekļu gadījumā.

Grozījumu būtība
1. Papildināts, ka LTAB nosūta paziņojumus par līguma izbeigšanos arī tajos gadījumos, kad līguma darbības termiņš beidzies, un klients nav noslēdzis jaunu līgumu.
2. Precizēts, ka LTAB paziņojumu par līguma izbeigšanos nosūta uz LR reģistrēto  mobilo tālruņu numuriem. Ja klients būs norādījis LR nereģistrētu mobilo tālruņu numuru, informācija tiks sūtīta uz klienta norādīto e-pasta adresi.
3. Izslēgta prasība par to, ka dati pēc to nosūtīšanas ir jādzēš. Datu apstrāde notiek atbilstoši Datu regulai (ES) 2016/679 un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām. Jau šobrīd OCTA likuma 59.panta piektajā daļā ir noteikts, ka apdrošinātājs vai LTAB, iegūstot un apstrādājot fizisko personu datus, ievēro Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības. Līdz ar to OCTA likumā nav nepieciešams dublēt Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības.
4. Paredzēts, ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir mainījusies klienta sniegtā informācija, apdrošinājuma ņēmējs par to informē apdrošinātāju, kas noslēdzis attiecīgo apdrošināšanas līgumu, bet apdrošinātājs informē LTAB. 
5. Tā kā klientiem mainās e-pasta adreses un  mobilā tālruņa numuri, un nav skaidrības,  kā tad kurš ir jāinformē, vieni klienti ziņo apdrošinātājiem, citi LTAB, tad attiecīgi likumā tiek paredzēts, ka klientiem vispirms jāpaziņo apdrošinātājam, un tad attiecīgi apdrošinātājs paziņo LTAB.

Datu apstrāde ir pamatota ar leģitīmu mērķi, un nav uzskatāma par pārmērīgu, ņemot vērā kaitējuma smagumu, kas var rasties datu subjektam, nesaņemot informāciju par līguma spēkā esamību, jo datu subjekts var savlaicīgi nenoslēgt jaunu apdrošināšanas līgumu. Datu apstrāde ir tikai un vienīgi datu subjekta interesēs neciest pārmērīgus zaudējumus, kas var rasties, ja zaudējumi tiek nodarīti ar neapdrošinātu transportlīdzekli, tālāk tiek segti no OCTA Garantijas fonda, un galu galā tiek piedzīti no paša datu subjekta OCTA likuma 41.panta otrās daļas 1.punktā minētajā kārtībā.
Virzot LTAB piedāvātos grozījumus, LTAB rīcībā nenonāks plašāks datu apjoms par to, ko jau šobrīd paredz spēkā esošā OCTA likuma 9.² panta redakcija. Ar plānotajām izmaiņām tikai tiktu paplašināts datu apstrādes mērķis gan TRL īpašnieku un tiesīgo lietotāju interesēs, gan sabiedrības interesēs (cietušajai personai tiktu nodrošināta iespēja saņemt zaudējumu atlīdzību no negadījumā izraisījušā TRL īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinātāja un netiktu uzlikts papildus finansiālais slogs OCTA Garantijas fondam, kurā atskaitījumi  zaudējumu segšanai tiek  uzkrāti no OCTA apdrošināšanas prēmijām, t.i., apdrošinājumu ņēmēju samaksātajām prēmijām apdrošinātājam).

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 9.² pantā:
“9.² pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“9.² pants. Paziņošanai par apdrošināšanas līguma izbeigšanos nepieciešamie dati”,
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Paziņošanai par apdrošināšanas līguma izbeigšanos:
1) apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī apdrošinājuma ņēmējs norāda transportlīdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā transportlīdzekļa turētāja un apdrošinājuma ņēmēja elektroniskā pasta adresi vai Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa numuru;
2) apdrošinātājs šīs daļas 1. punktā minētos datus pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas nosūta Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.”;
aizstāt otrās daļas 2. un 3.punktā vārdus “mobilā tālruņa” ar vārdiem “Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa”,
papildināt pantu ar 2.¹ un 2.²  daļu šādā redakcijā:
“(2¹) Tiklīdz beidzies apdrošināšanas līguma darbības termiņš,  un attiecībā uz transportlīdzekli nav spēkā cits apdrošināšanas līgums, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nosūta paziņojumu transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam un  apdrošinājuma ņēmējam uz tā elektroniskā pasta adresi vai Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa numuru par to, ka apdrošināšanas līguma darbības termiņš ir beidzies.
(2²) Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir mainījusies šā panta pirmās daļas 1.punktā sniegtā informācija, apdrošinājuma ņēmējs par to informē apdrošinātāju, kas noslēdzis attiecīgo apdrošināšanas līgumu, bet apdrošinātājs informē Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju. ”."
 

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību papildināt OCTA  likuma 12.pantu ar trešo daļu, lai nodrošinātu atbilstību jaunajai OCTA direktīvai (ES) 2021/2118, kurā noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā  izklāstītie nosacījumi. LTAB skatījumā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs, jo Latvijā šobrīd nav neviena objektīva cenu salīdzināšanas rīka, ir tikai polišu tirgošanas platformas, kurās patērētāji nevar gūt objektīvu priekšstatu par cenām. Neatkarīga rīka ieviešana veicinātu konkurenci un būtu patērētāju interesēs. Brokeru kalkulatori nav uzskatāmi par neatkarīgiem cenu salīdzināšanas instrumentiem jaunās OCTA direktīvas izpratnē.

Neieviešot šādu cenu salīdzināšanas instrumentu, kā to paredz jaunā OCTA direktīva, veidojas pretruna ar to, ko Eiropas Komisija savulaik (2017.) secinājusi attiecībā par nepieciešamību precizēt direktīvu 2009/103/EK. Proti, jaunās OCTA direktīvas preambulas 2.punktā minēts, ka Komisija 2017. gadā izvērtēja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (3) darbību, tostarp tās efektivitāti, lietderību un saskaņotību ar citām Savienības politikas jomām. Novērtējuma secinājums bija, ka Direktīva 2009/103/EK kopumā darbojas labi, un vairumā aspektu tai grozījumi vajadzīgi nav. Tomēr tika noteiktas četras jomas, attiecībā uz kurām būtu lietderīgi veikt mērķtiecīgus grozījumus: kompensācija negadījumos cietušajām personām, attiecīgā apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, minimālās obligātā apdrošināšanas seguma summas, dalībvalstu veiktas transportlīdzekļu apdrošināšanas pārbaudes un ziņojumu par apdrošinājuma ņēmēju prasījumu vēstures izmantošana no jaunas apdrošināšanas sabiedrības puses. Papildus minētajām četrām jomām ir noskaidrotas arī šādas citas jomas, attiecībā uz kurām būtu lietderīgi pieņemt mērķtiecīgus grozījumus, proti: nosūtītie transportlīdzekļi, negadījumi, kuros ir iesaistītas transportlīdzekļa vilktas piekabes, neatkarīgi mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas rīki un informācijas centri un informācija cietušajām personām. 

Tā kā Eiropas Komisija norāda uz nepieciešamību pieņemt mērķtiecīgus grozījumus attiecībā uz neatkarīgu mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas rīka izveidi, tad  OCTA likumā neparedzot šāda rīka izveides iespējas, grozījumi OCTA likumā nesasniegs ar jauno OCTA direktīvu izvirzītos mērķus veikt grozījumus tajās jomās, kur jo īpaši mērķtiecīgi būtu veikt grozījumus.

Papildināt OCTA likuma 12.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3)  Īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentā (turpmāk – cenu salīdzināšanas instruments), kas pieejams Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļvietnē, ievadot Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības numuru, iespējams bez maksas salīdzināt apdrošinātāju piedāvātās īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas uz informācijas pieprasījuma brīdi.  Cenu salīdzināšanas instruments nav uzskatāms par apdrošināšanas izplatīšanas darbību Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma izpratnē, un tajā nav iespējams noslēgt apdrošināšanas līgumu. Apdrošinātāja piedāvātās apdrošināšanas prēmijas cenu salīdzināšanas instrumentā ir informatīvas un nav saistošas apdrošinātājam, slēdzot apdrošināšanas līgumu.”".
 

Nav atbalstāma OCTA likuma 13.panta trešās daļas redakcija (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju). Būtiski, lai no OCTA likuma 13.panta trešās daļas redakcijas neizriet tiešs ierobežojums apdrošinātājam attiecībā uz prēmijas apmēra palielināšanu, jo valsts nevar iejaukties tieši prēmijas noteikšanā, ierobežot to. Valsts var noteikt faktorus, kas jāņem vai nav jāņem vērā (OCTA likuma 12.panta pirmā daļa). Savukārt, likumprojektā iekļautā OCTA likuma 13.panta trešās daļas piedāvātā redakcija nav veiksmīga, jo imperatīvi nosaka tieši ierobežojumu paaugstināt prēmiju.

Jaunās OCTA direktīvas preambulas 31.punktā minēts - ja apdrošinātāji mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas prēmiju noteikšanā ņem vērā ziņojumus par prasījumu vēsturi, tie nebūtu jādiskriminē pēc valstspiederības vai vienīgi pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti. Turklāt apdrošināšanas sabiedrībām pret ziņojumiem par prasījumu vēsturi no citas dalībvalsts būtu jāizturas tāpat kā pret savā valstī sastādītiem ziņojumiem par prasījumu vēsturi un attiecībā uz klientu no citas dalībvalsts būtu jāpiemēro visas atlaides, kuras būtu tiesības saņemt visos pārējos aspektos identiskam vietējam klientam, tostarp attiecīgās dalībvalsts valsts tiesību aktos noteiktās atlaides. Līdz ar to OCTA direktīvā 2009/103/EK (16.pantā)  noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus un nenosaka tiem prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz viņu iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti, gadījumos, kad tās ņem vērā citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu iestāžu izdotus ziņojumus par prasījumu vēsturi, kā minēts otrajā daļā.

Līdz ar to būtiski arī OCTA likumā atrunāt, ka, nosakot apdrošināšanas prēmijas apmēru, apdrošinātājs ņem vērā izziņu par apdrošināšanas vēsturi neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tā ir izdota un neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja valstspiederības vai iepriekšējās dzīvesvietas dalībvalstī. Savukārt, apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšana ir jāatstāj apdrošināšanas sabiedrības ziņā, jo OCTA likuma 12.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka apdrošinātājs, ievērojot transportlīdzekļa veidu, izmantošanas mērķi un citus risku ietekmējošus faktorus.
 

Papildināt OCTA likuma 13.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Nosakot apdrošināšanas prēmijas apmēru, apdrošinātājs ņem vērā izziņu par apdrošināšanas vēsturi, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tā ir izdota un neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja valstspiederības vai iepriekšējās dzīvesvietas dalībvalstī.
 

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību veikt grozījumus OCTA  likuma 14.pantā, izslēdzot OCTA  likuma 14.panta otro, otro prim, trešo un ceturto daļu, kur šobrīd noteikts, kādos gadījumos,  slēdzot apdrošināšanas līgumu, tiek piemērotas OCTA atlaides (OCTA prēmijas samazinājums) un vienlaikus noteikts, kas šīs atlaides tiek kompensētas no OCTA GF) (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (Latvijas Bankas) kopīgajās sanāksmēs, spriedām un nonācām pie kopīgiem secinājumiem, ka būtiski mainīsies jaunā GF finansēšanas kārtība saistībā ar GF uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, jo GF izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība.

 Līdz ar to, OCTA atlaides un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, un pārejas noteikumos jāparedz,  ka grozījumi stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.
 

Likumprojekts papildināms ar jaunu pantu šādā redakcijā:
"___.Izslēgt OCTA likuma 14.panta otro, otro prim, trešo un ceturto daļu".

LTAB iebilst pret OCTA likuma 14.panta ceturtās daļas grozījumiem par nepieciešamību šajā normā atrunāt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda  saīsinājumu, turpmāk  likumā to saucot par "Garantijas fonds".  Šādi grozījumi virzāmi OCTA likuma 15.panta pirmās daļas ievaddaļā (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

 

Izteikt OCTA likuma 15.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
(1) Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda (turpmāk — Garantijas fonds)) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:
 

LTAB iebilst pret precizēto OCTA likuma 43.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju. 
OCTA likuma grozījumu (Nr: 285/Lp14) ietvaros aktualizējās jautājums par valsts deleģētajiem uzdevumiem LTAB, un tika secināts, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas organizēšanas un sekmīgas darbības valstī nodrošināšana ir politikas veidošana, kas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām nevar būt deleģējuma priekšmets.
 

Izteikt OCTA likuma 43.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir biedrība, kurā apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu gan Latvijas Republikā, gan ārpus Latvijas Republikas atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam Latvijas Republikā.”;
 

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību precizēt OCTA likuma 50.panta pirmo daļu, to papildinot ar 7.punktu, kurā būtu noteikts, ka LTAB sniedz informāciju par apdrošinātāju piedāvātajām īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, jo jaunajā OCTA direktīvā (ES) 2021/2118 noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. LTAB skatījumā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs.
Principāli neuzstājam, ka šo funkciju veic LTAB, to var veikt arī cita institūcija, kas izpilda izvirzītos kritērijus, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
 

Papildināt OCTA likuma 50.panta  pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) apdrošinātāju piedāvātajām īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma.”;"

OCTA likuma 50.panta otro daļu nepieciešams precizēt, to papildinot ar atsauci uz OCTA likuma 50.panta pirmās daļas 7.punktu, kur noteikts, ka LTAB sniedz informāciju par  apdrošinātāju piedāvātajām īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, jo jaunajā OCTA direktīvā (ES) 2021/2118 noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. LTAB skatījumā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs.
 

 

Izteikt OCTA likuma 50.panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs šā panta pirmās daļas 1. un 4. punktā minēto informāciju sniedz pēc šajos punktos minēto personu rakstveida pieprasījuma saņemšanas. Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 7. punktā minētā informācija ir pieejama Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļvietnē pēc šajos punktos minēto personu rakstveida pieprasījuma saņemšanas. Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētā informācija ir publiski pieejama Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja  tīmekļvietnē.  Šā panta pirmās daļas 6. punktā minēto informāciju Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs paziņo arī Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantiju fondiem (kompensācijas iestādēm).”.

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību likumprojektu papildināt ar  50.² pantu (cenu salīdzināšanas instrumenta izveide), attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

Iepriekš sarunās ar FM tika panākts konceptuāls atbalsts šāda rīka izveidei.

Jaunajā OCTA direktīvā (ES) 2021/2118 noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. LTAB skatījumā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs.

Šobrīd tirgū pieejamie brokeru kalkulatori nav uzskatāmi par neatkarīgiem cenu salīdzināšanas instrumentiem jaunās OCTA direktīvas izpratnē.

Neieviešot šādu cenu salīdzināšanas instrumentu, kā to paredz jaunā OCTA direktīva, veidojas pretruna ar to, ko Eiropas Komisija savulaik (2017.) secinājusi attiecībā par nepieciešamību precizēt direktīvu 2009/103/EK. Proti, jaunās OCTA direktīvas preambulas 2.punktā minēts, ka Komisija 2017. gadā izvērtēja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (3) darbību, tostarp tās efektivitāti, lietderību un saskaņotību ar citām Savienības politikas jomām. Novērtējuma secinājums bija, ka Direktīva 2009/103/EK kopumā darbojas labi, un vairumā aspektu tai grozījumi vajadzīgi nav. Tomēr tika noteiktas četras jomas, attiecībā uz kurām būtu lietderīgi veikt mērķtiecīgus grozījumus: kompensācija negadījumos cietušajām personām, attiecīgā apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, minimālās obligātā apdrošināšanas seguma summas, dalībvalstu veiktas transportlīdzekļu apdrošināšanas pārbaudes un ziņojumu par apdrošinājuma ņēmēju prasījumu vēstures izmantošana no jaunas apdrošināšanas sabiedrības puses. Papildus minētajām četrām jomām ir noskaidrotas arī šādas citas jomas, attiecībā uz kurām būtu lietderīgi pieņemt mērķtiecīgus grozījumus, proti: nosūtītie transportlīdzekļi, negadījumi, kuros ir iesaistītas transportlīdzekļa vilktas piekabes, neatkarīgi mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas rīki un informācijas centri un informācija cietušajām personām. 

Tā kā Eiropas Komisija norāda uz nepieciešamību pieņemt mērķtiecīgus grozījumus attiecībā uz neatkarīgu mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas rīka izveidi, tad,  OCTA likumā neparedzot šāda rīka izveides iespējas, grozījumi OCTA likumā nesasniegs ar jauno OCTA direktīvu izvirzītos mērķus veikt grozījumus tajās jomās, kur jo īpaši mērķtiecīgi būtu veikt grozījumus.
 

Papildināt OCTA  likumu ar 50.2 pantu šādā redakcijā:

“50.2 pants. Cenu salīdzināšanas instruments
(1) Šā likuma 12.panta trešajā daļā minētā cenu salīdzināšanas instrumenta turētājs ir  Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kas darbojas atbilstoši šā panta otrās daļas prasībām.
(2) Cenu salīdzināšanas instruments, kur bez maksas var salīdzināt apdrošinātāju piedāvātās īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas, uzskatāms par neatkarīgu mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentu, ja izpildās šādi nosacījumi:
1)  darbojas neatkarīgi no apdrošinātājiem un nodrošina, ka apdrošinātājiem  meklēšanas rezultātos tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme;

2) precīzi norāda cenu salīdzināšanas instrumenta  turētāju un operatoru identitāti;

3) nosaka precīzus un objektīvus kritērijus, kas ir salīdzināšanas pamatā;

4) izmanto vienkāršu un nepārprotamu valodu;

5) sniedz precīzu un aktuālu informāciju un norāda, kad notikusi pēdējā atjaunināšana;

6) ir pieejams ikvienam apdrošinātājam, sniedz atbilstošu informāciju, aptver plašu piedāvājumu klāstu, kas aptvertu transportlīdzekļu apdrošināšanas nozīmīgu tirgus daļu, un gadījumos, kad uzrādītā informācija nesniedz pilnīgu minētā tirgus pārskatu, lietotāju nepārprotami par to informē, pirms rezultātu afišēšanas;

7) nodrošina efektīvu procedūru, kā ziņot par nepareizu informāciju;

8)  ietver paziņojumu par to, ka cenu pamatā ir sniegtā informācija un ka tā nav saistoša apdrošinātājiem.”"
 

OCTA likuma 51.panta pirmās daļas 12. punkts, kurā šobrīd noteikts, ka no Garantijas fonda veic izmaksu, ja zaudējumus nodarījis "transportlīdzeklis, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā, nododot numura zīmes.", izslēdzams, jo zaudējumu atlīdzība šādā gadījumā tiek nodrošināta atbilstoši OCTA likuma 51.panta otrajai daļai, kurā noteikts, ka no Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos

Tomēr, ja minētais papildinājums tiek saglabāts, tad attiecīgi tas ir precizējams, atrunājot, ka šāda kārtība uz OCTA Garantijas fondu gulstas 3 mēnešus no transportlīdzekļa izslēgšanas brīža no reģistra, jo no 01.01.2021.  Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīs atbilstoši Zaļās kartes biroju padomes lēmumam transportlīdzekļa reģistrācijas valsts Garantijas fonds  iesaistās 3 mēnešus no dienas, kad  «transportlīdzeklim ir neatbilstoša Nr. zīme». Tie gadījumi, kad transportlīdzeklis ir izslēgts no reģistra/pārtraukta reģistrācija arī pielīdzināmi tiem gadījumiem, kad «transportlīdzeklim ir neatbilstoša Nr. zīme» atbilstoši OCTA direktīvas 2009/103/EK prasībām.

Papildinot OCTA likuma 51.panta pirmo daļu ar 12.punktu, kurā būs noteikts, ka no OCTA Garantijas fonda tiks segti zaudējumi, kurus būs nodarījis transportlīdzeklis, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā, attiecīgi nepieciešams precizēt OCTA likuma 41.panta otro daļu (LTAB regresa tiesības), to papildinot ar jaunu punktu, kurā būtu noteikts, ka LTAB ir tiesības vērties regresā pret transportlīdzekļa, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā, vadītāju vai pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja tas pieļāvis šāda transportlīdzekļa vadīšanu (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).
 

Papildināt OCTA likuma 41.panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:
"__) transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš vadījis transportlīdzekli, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā, vai pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja tas pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šajā punktā minētajā gadījumā."

Nepieciešams izslēgt  likuma 51.panta trešās daļas 2.punktu, kur šobrīd noteikts, ka no Garantijas fonda tiek segta kompensācija apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu. 
 Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un FKTK (LB) kopīgajās sanāksmēs, spriedām un nonācām pie kopīgiem secinājumiem, ka būtiski mainīsies jaunā GF finansēšanas kārtība saistībā ar GF uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, jo GF izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība.

 Līdz ar to OCTA atlaides un ar to saistītās normas ir izslēdzamas un pārejas noteikumos jāparedz,  ka grozījumi stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.
 

Papildināt likuma 51.panta grozījumus ar tekstu šādā redakcijā:

"izslēgt trešās daļas 2.punktu."
 

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību  precizēt OCTA likuma 57.panta otro daļu, no tās izslēdzot 2.teikumu, kas nosaka, kā tiek aprēķināta parakstītā apdrošināšanas prēmija tajos gadījumos, kad tiek piemērotas OCTA likuma 14.pantā noteiktās OCTA atlaides. 
Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un FKTK (LB) kopīgajās sanāksmēs, spriedām un nonācām pie kopīgiem secinājumiem, ka būtiski mainīsies Garantijas fonda jaunā finansēšanas kārtība saistībā ar Garantijas fondam uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, jo Garantijas fonda izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība atbilstoši OCTA direktīvas 2009/103/EK prasībām. Līdz ar to OCTA atlaides un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, un pārejas noteikumos jāparedz,  ka grozījumi stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri

-

Pērejas noteikumos jāparedz, ka grozījumi šā likuma 4.¹ pantā attiecībā uz pirmās un otrās daļas izslēgšanu un trešās daļas precizēšanu, 7.panta pirmajā daļā, 8.pantā (nav saprotams, kāpēc likumprojekta autori nevēlas koriģēt novecojušas un praksē nedarbojošas normas)  un 9.panta ceturtajā daļā stājas spēkā  ar 2024.gada 1.septembri.  Pārejas periods nepieciešams, lai LTAB un apdrošinātāji savās sistēmās veiktu nepieciešamās korekcijas. 
 

-

OCTA likuma pārejas noteikumu 29.punkts, kurā šobrīd noteikts, ka "Šā likuma 1. panta pirmās daļas 12. punkta grozījumi attiecībā uz papildināšanu ar “c” apakšpunktu stājas spēkā 2024. gada 1. aprīlī.", precizējams, nosakot vēlāku spēkā stāšanās termiņu elektroskrejriteņu obligātajai apdrošināšanai - spēkā ar 2024.gada 1.septembri. Nepieciešams noteikt vismaz pusgadu ilgu pārejas periodu, lai apdrošinātāji varētu sagatavoties jaunu izmaiņu piemērošanai praksē un izmaiņu veikšanai savās sistēmās.


 

-

Likuma pārejas noteikumi papildināmi ar jauniem punktiem. Lūdzu skatīt LTAB piedāvātās redakcijas.
 

Likuma pārejas noteikumi papildināmi ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

"__. Grozījumi šā likuma 9.² pantā stājas spēkā 2024. gada 1.sptembrī un piemērojami apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2024. gada 1. septembri.
__. Grozījumi šā likuma 12.pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar trešo daļu, 50.panta pirmajā daļā attiecībā uz daļas papildināšanu ar 7.punktu  un otrajā daļā ar  atsauci uz  pirmās daļas 7.punktu un 50.² pants stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
__. Grozījumi šā likuma 14.pantā attiecībā uz otrās, otrās prim, trešās un ceturtās daļas izslēgšanu, grozījumi šā likuma 51.pantā attiecībā uz trešās daļas 2.punkta izslēgšanu un grozījumi 57.pantā attiecībā uz otrās daļas 2.teikuma izslēgšanu stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.”