Projekta ID
24-TA-2119Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
21.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Plāna projektā ir svītrojami pasākumi, kuru īstenošanai finansējums 2026.gadā un turpmākajos gados nav paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, tādējādi nodrošinot, ka plāna projektā ietvertos pasākumus ir iespējams īstenot piešķirtā finansējuma ietvaros, neuzņemoties saistības bez finansiāla seguma.
Atzīmējam, ka Eiropas Savienības vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta (3% no IKP) un parāda (60% no IKP) ierobežojumiem ir atcelta ar 2024.gadu un stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi). Š.g. 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā arī attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. Gatavojot valsts budžetu 2025.gadam, tika plānots, ka budžeta deficīts būs 2,9% apmērā no IKP, bet Eiropas Komisijas deficīta novērtējums ir augstāks. Tāpēc ir ļoti būtiski uzraudzīt budžeta faktisko izpildi jau saplānotiem pasākumiem un neradīt papildu risku 3% no IKP robežas pārsniegšanai. Turklāt pie situācijas, ja budžeta ieņēmumi 2025.gadā nepildīsies kā plānots, jau šobrīd var veidoties situācija, ka jāveic pasākumi izdevumu samazināšanai.
Tas nozīmē, ka jauni pasākumi nedrīkst palielināt budžeta deficītu ne 2025.gadam, ne sekojošajiem gadiem. Papildu izdevumu finansēšana iespējama piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs), vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai.
Ņemot vērā minēto, precizējama plāna projekta 1.sadaļa “Kopsavilkums”, norādot, ka plāna projektā ietvertie pasākumi īstenojami piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī precizējama plāna projekta 4.sadaļa “Mērķis un veicamie uzdevumi”, 5.sadaļa “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem” un plāna projekta pielikums, tajā iekļaujot tikai tādus pasākumus, kuru īstenošanu var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, un svītrojot pasākumus, kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums. Vienlaikus nepieciešams precizēt rīkojuma projekta 5.punktu, izsakot to šādā redakcijā: “5. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām nodrošināt atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.”.
Atzīmējam, ka Eiropas Savienības vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta (3% no IKP) un parāda (60% no IKP) ierobežojumiem ir atcelta ar 2024.gadu un stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi). Š.g. 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā arī attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. Gatavojot valsts budžetu 2025.gadam, tika plānots, ka budžeta deficīts būs 2,9% apmērā no IKP, bet Eiropas Komisijas deficīta novērtējums ir augstāks. Tāpēc ir ļoti būtiski uzraudzīt budžeta faktisko izpildi jau saplānotiem pasākumiem un neradīt papildu risku 3% no IKP robežas pārsniegšanai. Turklāt pie situācijas, ja budžeta ieņēmumi 2025.gadā nepildīsies kā plānots, jau šobrīd var veidoties situācija, ka jāveic pasākumi izdevumu samazināšanai.
Tas nozīmē, ka jauni pasākumi nedrīkst palielināt budžeta deficītu ne 2025.gadam, ne sekojošajiem gadiem. Papildu izdevumu finansēšana iespējama piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs), vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai.
Ņemot vērā minēto, precizējama plāna projekta 1.sadaļa “Kopsavilkums”, norādot, ka plāna projektā ietvertie pasākumi īstenojami piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī precizējama plāna projekta 4.sadaļa “Mērķis un veicamie uzdevumi”, 5.sadaļa “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem” un plāna projekta pielikums, tajā iekļaujot tikai tādus pasākumus, kuru īstenošanu var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, un svītrojot pasākumus, kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums. Vienlaikus nepieciešams precizēt rīkojuma projekta 5.punktu, izsakot to šādā redakcijā: “5. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām nodrošināt atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.”.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Plāna projekts
Priekšlikums
Aicinām precizēt rīcības plāna 99. zemsvītras piezīmi 26.lapā, norādot, ka diferencētā akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem atkarībā no cukura satura ir noteikta likuma "Par akcīzes nodokli" 15.pantā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Plāna projekts
Priekšlikums
Aicinām precizēt rīcības plāna 1.attēlu 11.lapā, lai būtu saprotams, kāda ir liekas ķermeņa masas izplatība dažādās vecuma grupās, jo, piemēram nav skaidrs, kāda tā ir 10 gadu vecumā, bet 15 gadu vecumā tā ir norādīta divās vecuma grupās. Papildus aicinām, ja ir iespējams, vecumu grupu no 15 līdz 64 gadiem sadalīt vismaz divās vecuma grupās, lai labāk varētu novērot liekas ķermeņa masas izplatības dinamiku iedzīvotājiem Latvijā.
Papildus aicinām pārskatīt arī citu grafiskos attēlus, piemēram, 5.attēlu 18.lapā, lai būtu redzams, kāds ir iedzīvotāju, kuriem ir pietiekamas fiziskās aktivitātes, īpatsvars vecuma grupā no 7 līdz 10 gadiem.
Papildus aicinām pārskatīt arī citu grafiskos attēlus, piemēram, 5.attēlu 18.lapā, lai būtu redzams, kāds ir iedzīvotāju, kuriem ir pietiekamas fiziskās aktivitātes, īpatsvars vecuma grupā no 7 līdz 10 gadiem.
Piedāvātā redakcija
-
