Atzinums

Lūdzam precizēt teikumu: "Jāizvērtē nepieciešamība nacionālā līmenī izstrādāt vienotu Zilās ekonomikas stratēģiju,  sadarbojoties nozaru ministrijām - EM, KEM, SM, IZM, ZM un VARAM, definējot atbildīgās institūcijas, prioritāros virzienus, tā ietvaros veicamos pasākumus un sasniedzamos rādītājus.", svītrojot terikuma daļu: "definējot atbildīgās institūcijas, prioritāros virzienus, tā ietvaros veicamos pasākumus un sasniedzamos rādītājus". Minētā teikuma daļa ir pretrunā ar teikuma sākumu, kas nosaka, ka sākotnēji ir izvērtējama Zilās ekonomikas stratēģijas nepieciešamība kā tāda, tāpēc noteikt tādas stratēģijas ietvaru ir pāragri. 
Vienlaikus vēlreiz vēršam uzmanību, ka nebūtu pieļaujama administratīvā sloga veidošana dublējot citos plānošanas dokumentos jau fiksētus mērķus un darbības vēl vienā stratēģiskā dokumentā. (Piemēram, Ziņojumā minētā Jūras plānojuma 2030, kuram paredzēts aktualizācijas process, 3.stratēģiskais mērķis ir " Integrēta jūras un sauszemes teritoriju izmantošana, veicinot ar jūru saistītās uzņēmējdarbības un tai nepieciešamās infrastruktūras attīstību.", un mērķu īstenošanai paredzētie  pasākumi aprakstīti plānojuma īstenošanas nodaļā.)

Nepieciešamības gadījumā jāizvērtē vajadzība nacionālā līmenī izstrādāt vienotu Zilās ekonomikas stratēģiju,  sadarbojoties nozaru ministrijām - EM, KEM, SM, IZM, ZM un VARAM.

Paldies par veiktajiem precizējumiem sadaļā "Zivsaimniecība".
Tomēr, ņemot vērā precizētajā ziņojuma tekstā norādīto "Taču piekrastes zvejas laivu kopskaits neatspoguļo tendences piekrastes zvejā. Turpmāk zvejas tendenču vērtējumam būtu jāizmanto..."  lūdzam to svītrot, un attiecīgi svītrot  teikuma daļu "To apliecina arī dati par piekrastes zvejā faktiski izmantoto laivu skaitu", kā arī  attiecīgi precizēt 9.attēlu, nenorādot tajā informāciju, kas neatspoguļo tendences piekrastes zvejā, t.i., zvejas laivu skaitu. Uzskatām, ka jau šajā ziņojumā ir izmantojama tikai attiecīgo situāciju pamatojoša informācija.
Tāpat lūdzam pārveidot teikumu "Savukārt pašpatēriņa zvejnieku skaits, kā arī makšķernieku skaits jūras piekrastes ūdeņos sniegtu informāciju par piekrastes tradicionālo zvejniecību, kā nozīmīgu tūrisma pakalpojumu produktu." Pašpatēriņa zvejniecība sniedz ieskatu par piekrastes tradicionālo zvejniecību, tomēr tā nav saistīta ar komercdarbību vai ekonomisko aktivitāti un līdz ar to arī tālāk teikumā minētajiem tūrisma pakalpojumiem. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 1.panta 10) "pašpatēriņa zveja — zvejas tiesību izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai noteikto zvejas tiesību izmantošana nolūkā iegūt zivis savam patēriņam bez tiesībām tās piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai, izmantojot zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto ierobežota apjoma zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu)." 
Papildus aicinām pievienot informāciju par piekrastes zvejniecību kā  būtisku Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļu.  

-