Atzinums

Lūdzam svītrot šī punkta pēdējo teikumu, jo tas neveido termina skaidrojumu, bet gan nosaka sporta kluba tiesības.

-

Lūdzam precizēt šī termina skaidrojumu, jo no piedāvātās redakcijas nav saprotams, kas tiek domāts ar citām šajā likumā minētām institūcijām, piemēram, vai nozaru ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienests, tiešās pārvaldes iestāde sporta jomā u.c. šā likuma izpratnē arī tiek uzskatītas par sporta organizācijām.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kas tiek saprasts zem vārdkopas "jebkurš cits pasākums sportā", kas paskaidro terminu "sporta pasākums".

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu šī termina definīcijas iekļaušanai likumprojektā, ņemot vērā, ka normatīvajam aktam jābūt lakoniskam un bez liekvārdības, bet šajā gadījumā piedāvāts skaidrot vispārzināmu jautājumu.

-

Pašlaik spēkā esošā Sporta likuma 19. pants nosaka, ka profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās. Savukārt likumprojekts paredz Sporta likuma 1. panta 14. punkta "b" apakšpunktā noteikt šādu profesionālā sportista definīciju - profesionāls sportists — fiziskā persona, kas par atlīdzību gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.
Vēršam uzmanību, ka no likumprojektā un anotācijā minētā nav saprotams, kāpēc ir precizēta profesionālā sportista definīcija un tajā vairs nav paredzēts, ka profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās. Finanšu ministrijas ieskatā, būtu jāsaglabā šobrīd spēkā esošā profesionālā sportista definīcija, kas paredz, ka ar fizisko personu tiek slēgts darba līgums. Attiecīgi lūdzam precizēt Sporta likuma 1. panta 14. punkta "b" apakšpunktā paredzēto profesionālā sportista definīciju.

-

Ņemot vērā šī likuma 1.pantā iekļauto sporta darbinieka termina skaidrojumu, no kura izriet, ka par sporta darbinieku var būt gandrīz jebkura fiziskā persona, lūdzam precizēt šī principa skaidrojumā iekļauto vārdkopu "kvalificēti sporta darbinieki".

-

Ņemot vērā, ka šī punkta regulējums uzliek papildu pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām, tai skaitā, darba devējiem atbalstīt augstu sasniegumu sportu, bērnu un jauniešu sportu, parasportu, adaptīvo sportu un tautas sportu, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par šīs normas finansiālo ietekmi un finansējuma avotiem, no kuriem attiecīgie izdevumi tiks segti.

-

Ņemot vērā, ka šī norma uzliek pienākumu augstākās izglītības iestādēm atbalstīt sportistu duālās karjeras īstenošanu, lūdzam papildināt anotāciju ar aprakstu, kā augstākās izglītības iestādes to nodrošinās, tostarp norādot izmaksas un finansējuma avotus šo izmaksu segšanai.

-

2022. gada 17. maijā stājās spēkā grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. pantā, kas paredz paplašināt sabiedriskā labuma darbības skaidrojumu ar augstiem sasniegumiem sportā. Saeimas deputāti iesniegto priekšlikuma nepieciešamību pamatoja, ka nepieciešams precizēt sabiedriskā labuma darbības skaidrojumu, nosakot, ka par sabiedriskā labuma darbību ir atzīstama darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, ja tā vērsta uz jebkura sporta politikas virziena atbalstīšanu, neaprobežojoties ar atsevišķu novirzienu sekmēšanu.
Ņemot vērā, ka šobrīd neviens normatīvais akts nenosaka pēc kādiem kritērijiem mēra augstus rezultātus/ sasniegumus sportā, nepieciešams papildināt anotāciju ar skaidrojumu.

-

Ņemot vērā, ka likumdevējs ir Saeima, bet Ministru kabineta noteikumi tiek izstrādāti uz likumos noteikto deleģējumu pamata, šis punkts ir svītrojams.

-

Ņemot vērā, ka uz šo panta daļu ir pārnesti vairāki spēkā esošā Sporta likuma deleģējuma punkti Ministru kabineta noteikumu izdošanai, lūdzam pārskatīt un redakcionāli precizēt apakšpunktu redakcijas, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, kāds deleģējums Ministru kabinetam tiek dots. Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai uz šo pantu nebūtu pārceļami arī 25.-28.pantā dotie uzdevumi Ministru kabinetam noteikt regulējumu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par šī punkta būtību, nepieciešamības gadījumā precizējot punkta redakciju, jo no šā brīža redakcijas izriet, ka tiek paredzēts uzlikt papildu saistības valsts budžetam, anotācijā nenorādot šo saistību finansiālo apmēru un avotu, no kura tās tiks nodrošinātas. Vienlaikus šajā punktā paredzētais pārklājas ar 6.punktā doto deleģējumu.

-

Ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums jau paredz, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, nav skaidrs pamatojums šo normu iekļaušanai šajā likumā, tādējādi dublējot citos normatīvajos aktos noteiktās normas. Līdz ar to aicinām svītrot šo punktu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kādā apmērā un no kādiem finansējuma avotiem tiks nodrošinātas nozaru ministrijām noteiktās funkcijas sporta jomā.

-

Lūdzam svītrot šo pantu un pārejas noteikumu 3.punktu, jo norādām, ka jaunas valsts pārvaldes iestādes veidošana rada pretrunu ar šā brīža politiskajiem uzstādījumiem par mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Vienlaikus norādām, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums jau šobrīd paredz Ministru kabineta tiesības nepieciešamības gadījumā izveidot, reorganizēt un likvidēt tiešās pārvaldes iestādes un tāpēc katra jauna iestāde nav jāiekļauj nozares likumā.
Vienlaikus norādām, ka anotācijā nav sniegta informācija par šīs norma ietekmi uz valsts budžetu.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz paplašināt Izglītības kvalitātes valsts dienesta funkcijas ar sporta treneru uzraudzību, lūdzam papildināt anotāciju ar šīs normas ietekmi uz budžetu un finansējuma avotiem, no kuriem attiecīgie izdevumi tiks segti.

-

Vēršam uzmanību, ka šobrīd spēkā esošā Sporta likuma 7.pants  paredz, ka pašvaldības ir tiesīgas finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi, līdz ar to minētā kompetence ir pašas pašvaldības ziņā, izvērtējot tās finansiālās iespējas. Izstrādātajā jaunajā Sporta likuma 12.pantā pašvaldības kompetence ir precizēta un paplašināta, tajā skaitā papildinot šī panta otro daļu ar pienākumu izstādāt kārtību un kritērijus pašvaldības finansējuma piešķiršanai akreditētām privātām sporta izglītības iestādēm, kas pēc būtības pašvaldībai uzliek par pienākumu, nevis paredz tiesības finansēt privātas sporta izglītības iestādes savā administratīvajā teritorijā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 7.punktam pašvaldībai ir  pienākums  veicināt sporta attīstību, tostarp uzturēt un attīstīt pašvaldības sporta bāzes, atbalstīt sportistu un sporta klubu, arī profesionālo sporta klubu, darbību un sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai. Norādām, ka pašvaldības uzdevumos neietilpst privātu sporta izglītības iestāžu finansēšana. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Sporta likuma 12.panta otro daļu, paredzot pašvaldībām tiesības piedalīties privātu sporta izglītības iestāžu finansēšanā, ja pašvaldība tā ir lēmusi.
 

-

No panta redakcijas un anotācijā sniegtās informācijas par normas sasaisti ar Valdības rīcības plāna pasākuma 15.6.darbības rezultātu noprotams, ka šīs normas īstenošanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, bet anotācijā nav sniegta informācija par tā apmēru. Atzīmējam, ka Finanšu ministrija neatbalsta nodokļu ieņēmumu daļas sasaisti ar izdevumiem, jo finansējuma sasaiste ar ekonomikas izaugsmi pēc būtības paredz, ka finansējums un tā pieaugums kādam mērķim tiktu noteikts automātiski, nevis tiktu izvērtēts kontekstā ar vidējā termiņā pieejamiem resursiem un attiecīgā perioda valdības prioritātēm. Tādā veidā noteiktais algoritms finansējuma izmaiņām sistemātiski ietekmētu pieejamo fiskālo telpu citām nozarēm, pārkāpjot solidaritātes principu. Visu nozaru finansējuma proporcijas kopsummā rezultējas uz 100%, tāpēc visas nozares jāvērtē kopskatā, nosakot prioritātes. Valsts budžeta veidošanā Ministru kabinetam jāievēro saimnieciskums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Ministru kabineta pienākums iesniegt Saeimai valsts budžeta projektu neaprobežojas tikai ar noteikta satura dokumentu iesniegšanu Saeimā. No Satversmes 66. panta otrās daļas izriet secinājums, ka valsts budžeta likuma projektam pēc iespējas ir jāatbilst faktiskajai valsts ekonomiskajai situācijai (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 15.1. punktu). Tātad valsts budžeta patiesuma princips aizliedz Ministru kabinetam – valsts budžeta sagatavotājam– un Saeimai – valsts budžeta apstiprinātājai – apzināti iekļaut budžetā tādus plānotos ienākumus un paredzamos izdevumus, kuri balstīti uz acīmredzami kļūdainiem pieņēmumiem (prognozēm) vai aprēķiniem, t. i., ar faktisko situāciju nesaistītiem aprēķiniem.

Arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 1. panta otrā daļa noteic, ka, budžetu izstrādājot, jāņem vērā tas, lai izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi, un jāņem vērā arī nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam ir jāievēro un jānodrošina likumos noteikto pienākumu izpildei nepieciešamais finansējums, bet tā, lai netiktu iedragāts valsts ekonomiskais līdzsvars. 

Tāpat norādām, ka atbilstoši 2025. gada 15. aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātajam Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojumam valsts budžeta fiskālā telpa turpmākajiem gadiem ir negatīva un vienlaikus saskaņā ar 2025. gada 27. marta Ministru kabineta rīkojumā Nr.179, ar kuru apstiprināts Budžeta sagatavošanas grafiks, paredzēto, budžeta prioritārās attīstības jomas ir aizsardzība un demogrāfija, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 13.maija protokola Nr.19 50.§ 7.punktu ir noteikts veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026.-2028. gadā , tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 milj. euro, līdz ar to balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā normatīvo aktu izstrādē, tādējādi arī papildu nepieciešamais finansējums jārod esošā finansējuma ietvaros, pārskatot un optimizējot esošos līdzekļus.

Papildus norādām, ka gadskārtējā un vidēja termiņa budžeta likumā jau šobrīd tiek plānots finansējums sporta nozarei, t.sk., šajā pantā paredzēto sporta nozares mērķu finansēšanai, līdz ar to nav atbalstāms, ka vieniem un tiem pašiem mērķiem finansējums tiek piešķirts no 2 avotiem - esošā valsts budžeta finansējuma un jaunveidojamā Valsts sporta fonda līdzekļiem.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, šis pants, pārejas noteikumu 5.punkts, kā arī informācija anotācijas 1.3.sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" par likumprojekta 13.pantu ir svītrojama.

-

Ņemot vērā, ka Valsts izglītības informācijas sistēmu plānots papildināt ar jaunu funkcionalitāti, lūdzam papildināt anotāciju ar šīs normas ietekmi uz budžetu un finansējuma avotiem, no kuriem tā tiks finansēta.

-

Lūdzam svītrot šī panta pēdējo teikumu, jo tas dublē likumprojekta 6.panta otrās daļas 5.punktā paredzēto.

-

Ņemot vērā, ka šajā un likumprojekta 20.pantā tiek noteiktas konkrētas Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Paralimpiskās komitejas īstenojamās programmas, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par šo programmu īstenošanas izmaksām un skaidrojumu, kā šīs programmas tiks īstenotas, ja abām sporta organizācijām neizdosies piesaistīt līdzekļus to īstenošanai nepieciešamajā apmērā.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kādus valsts pārvaldes uzdevumus īsteno sporta organizācijas, izvērtējot, vai tie tiešām ir uzskatāmi par "valsts pārvaldes" uzdevumiem.

-

Sporta likuma 22. pantā ir paredzēts jauns regulējums par brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, kas paredz, ka sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 20 euro dienā. Lūdzam Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt iespēju redakcionāli precizēt Sporta likuma 22. panta nosaukumu (piemēram, "Ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darba veikšanu saistīto izdevumu kompensācija"), jo pašlaik no šī panta nosaukuma "Brīvprātīgo sporta tiesnešu darbs" varētu nekorekti noprast, ka tiek noteikts regulējums par algotu darbu, nevis tiek kompensēti izdevumi, kas personai radušies saistībā ar sporta tiesneša brīvprātīgo darbu.
 

-

Aicinām izvērtēt, vai šajā pantā ir saglabājama vārdkopa "sporta izglītības iestādei", ņemot vērā, ka tā iekļaujas sporta organizācijas definīcijā.

-

Finanšu ministrijas ieskatā, lai brīvprātīgie sporta tiesneši varētu saņemt Sporta likuma 22. pantā paredzēto kompensāciju par izdevumu segšanu, konkrētajai sporta organizācijai vai sporta izglītības iestādei (kas brīvprātīgajam sporta tiesnesim izmaksās šo kompensāciju) ir jānoslēdz rakstveida līgums ar brīvprātīgo sporta tiesnesi, līdzīgi kā tas ir paredzēts brīvprātīgā darba veicējiem. Vienlaikus atzīmējam, ka, Finanšu ministrijas ieskatā, brīvprātīgais tiesnešu darbs būtu pieļaujams tikai tad, ja sacensības netiek organizēts komerciāliem nolūkiem, t.i., par dalību sacensībās nav jāmaksā, kā arī apmeklētājiem nav noteikta maksa.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Sporta likuma 22. pantu un anotāciju.  

 

-

Sporta likuma 22. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 20 euro dienā, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1) kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai kurai ir iegūta vai turpina iegūt profesionālās ievirzes sporta izglītību akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē;
2) kura nesaņem atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts par sporta tieneša pakalpojuma nodrošināšu tajās pašās sacensībās. 
No likumprojektā un anotācijā ietvertās informācijas nav saprotams, konkrēti kādus izdevumus ir paredzēts kompensēt brīvprātīgajiem sporta tiesnešiem (piemēram, par ēdināšanu, transportu, degvielu, apģērbu vai citus). Attiecīgi lūdzam papildināt Sporta likuma 22. pantu vai anotāciju ar skaidrojumu, kādus izdevumus ir paredzēts kompensēt brīvprātīgajiem sporta tiesnešiem.
 

-

Sporta likuma 22. panta trešā daļa paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, var atlīdzināt personai no vienas vai vairākām sporta organizācijām vai sporta izglītības iestādēm, nepārsniedzot  3000 euro kalendārajā gadā.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 44. punkta "a" apakšpunktā noteikto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem sedz brīvprātīgā darba organizētāji par ēdināšanu, viesnīcu (naktsmītni), ceļa (transporta) izdevumiem, degvielu, apģērbu un apmācību — Ministru kabineta noteiktā sastāva un normu ietvaros un kuru kopējais apmērs taksācijas gada laikā (neatkarīgi no izmaksātāja) nepārsniedz 1000 euro. Ņemot vērā, ka Sporta likuma 22. pantā paredzēto brīvprātīgo sporta tiesnešu kompensāciju regulējumu ir paredzēts veidot līdzīgi kā brīvprātīgā darba regulējumu, Finanšu ministrija iebilst, ka brīvprātīgajiem sporta tiesnešiem tiek noteikts kopējais kompensācijas apmērs 3000 euro kalendārajā gadā. Turklāt, ja brīvprātīgā sporta tiesneša kompensācijas maksimālais apmērs dienā ir 20 euro, bet kopējais apmērs gadā ir 3000 euro, tad vidēji viens brīvprātīgais sporta tiesnesis gadā var piedalīties 150 sacensībās. Attiecīgi, iespējams, varētu rasties jautājums par šāda sistemātiska ienākuma ekonomisko būtību.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Sporta likuma 22. panta trešo daļu, aizstājot skaitli "3000" ar skaitli "1000".

-

Ņemot vērā, ka likumprojektā ir iekļautas normas, kuru īstenošanai ir nepieciešams valsts budžeta finansējums, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidru likumprojekta ietekmi uz budžetu un finansējuma avotiem, no kuriem šī ietekme tiks segta. Norādām, ka nav atbalstāma tāda likumprojekta tālāka virzība, kura īstenošanai nav paredzēts finansējums.

-

Vēršam uzmanību, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15. panta 19.¹ daļa nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 25,5 procenti. Ņemot vērā, ka likumprojekts "Sporta likums" paredz profesionāla sportista definīciju noteikt Sporta likuma 1. pantā, nepieciešams veikt grozījumus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15. panta 19.¹ daļā. Attiecīgi lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 4.1. sadaļu "Saistītie tiesību aktu projekti" ar informāciju par nepieciešamību veikt grozījumus arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

-

Ņemot vērā, ka šī punkta apakšpunktos ir iekļauti 2 dažādi termini, lūdzam precizēt numerāciju, veidojot to nevis kā apakšpunktus, bet gan pastāvīgus punktus.

-

Likumprojekta 6. pants paredz piecus sporta virzienus (augstu sasniegumu sports, bērnu un jauniešu sports, 
parasports, adaptīvais sports un tautas sports). Anotācijā iekļautais skaidrojums: "Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām var piešķirt balvas, tai skaitā naudas balvas, par izciliem sasniegumiem sportā.", kas dublē normu, nevieš skaidrību par to, kādos sporta virzienos uzskaitītie subjekti varēs saņemt balvas.
Aicinām skaidrot anotācijā vai balvu par izciliem sasniegumiem sportā minētie subjekti varēs saņemt visos likumprojekta 6. pantā minētajos sporta virzienos?

-

Aicinām likumprojektā izmantot vienotu terminoloģiju, tas ir, izmantot vai "izcili sasniegumi sportā" vai "augsti sportiskie rezultāti".

-

Sadaļā "Risinājuma apraksts" - lūgums pārliecināties vai likumprojekta "Valsts Sporta atbalsta fonda likums" nosaukums ir korekts vienlaikus norādot atsauci uz likumprojekta Tiesību akta lietas ID.



 

-