Atzinums

Lūdzam pārskatīt tiesību normu formulējumu visā Projektā, lai nodrošinātu nepārprotamu to skaidrību, atbilstību gramatikas prasībām, nedublētos ar esošām normām un lietoti jau Noteikumos lietotie termini (piemēram, Projekta pārejas noteikumu 142.⁵ punktā ietvertā norma nav skaidra, kur tad īsti tā meža zeme tiek iekļauta).
 

-

87.¹ un 87.² punktos attiecībā uz neapbūvētu zemesgabalu tiek noteikts, ka tas ir “publiskas personas valdījumā”. Lūdzam skaidrot, kas ar to domāts un kādēļ tas normā ir uzsvērts. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 76. punkts jau paredz, ka “lēmumu par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu pieņem publiskas personas institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais neapbūvētais zemesgabals.” Tieslietu ministrijas ieskatā, minētais nosacījums nav jādublē, tādēļ lūdzam precizēt normas, nosacījumu dzēšot.
 

-

Anotācijā ir norādīts: “Kā norādīts Noteikumu projektā paredzētajā MK noteikumu 87.³ punktā, vēja parka apbūves  tiesības līgumā paredz minimālo projektējamo vēja parka jaudu, kārtību, kādā zemesgabals tiek izmantoti  izpētes posmā, kā arī kārtību, kādā zemesgabala platība, līguma pusēm vienojoties, tiek precizēta līdz vēja parka būvniecībai un ekspluatācijai nepieciešamajai platībai, uz kuru nodibināmas apbūves tiesības.” Vēršam uzmanību, ka 87.³ punkts neattiecas, ko paredz apbūves tiesības līgumā. Savukārt, ja domāts 87.⁷ punkts, tad ne viss, kas minēts anotācijā, minēts konkrētajā punktā. Lūdzam izvērtēt un attiecīgi precizēt Projektu un anotāciju.

-

No Projekta izriet, ka publiskai personai līdz katra gada 1.februārim ir jāpublicē informācija par zemesgabaliem, kur var tikt nodoti izsolei vēja parku ierīkošanai. Savukārt vismaz 4 mēnešus pirms izsoles ir jāpublicē informācija par zemesgabaliem, kuri tiks nodoti izsolei vēja parku ierīkošanai. Vienlaikus Projekta 87.⁴ punkts paredz tiesības apbūves tiesību pretendentam, iesniedzot apbūves tiesību piešķīrējam motivētu iesniegumu, pieprasīt iekļaut izsolē zemesgabalus, kurus varēja nodot izsolei, bet tie netika nodoti izsolei.

Lūdzam skaidrot minēto normu būtību un mērķi. Lai gan Tieslietu ministrija atbalsta ieceri, ka ir pieejama informācija savlaicīgi par publiskas personas zemesgabaliem, kuros varētu izbūvēt vēja parkus, tomēr, vai motivēta iesnieguma pieprasīšana ir nepieciešama un kādos gadījumos. Proti, ja jau publiska persona ir izvērtējusi un nolēmusi, kurus zemesgabalus varētu nodot izsolei un pēc tam pamatoti secina jau konkrēti, kuri zemesgabali tiks nodoti izsolei un kuri netiks nodoti vēja parku būvniecībai, tad kādēļ publiskai personai būtu vēlreiz jāvērtē (jo to publiska persona ir jau izvērtējusi un attiecīgi nolēmusi). Ja sākotnējā saraksta publicēšanai mērķis ir, ka laika gaitā visi zemesgabali tiks nodoti izsolei vēja parku izbūvei, tad, kādēļ būtu jāparedz, ka personai ir īpaši jāpieprasa konkrēta zemes gabala iekļaušanai izsolē. Tāpat, kāda rīcība tad tiek sagaidīta no publiskās personas, kura šādu iesniegumu ir saņēmusi.

Lūdzam arī skaidrot, vai un pēc kādiem principiem publiska persona izvēlas zemesgabalus, par kuriem informāciju sniedz līdz 1.februārim un kā nolemj, kurus no attiecīgajiem īpašumiem nodos jau konkrētā izsolē.

Turklāt anotācijā vēl norādīts, ka publiskai personai ir pienākums publicēt informāciju par kārtību, kādā var pieteikties uz jebkuru citu zemesgabalu, kurā pretendents vēlas veikt izpēti un pēc tam arī vēja parku izveidi. Secināms, ka neskatoties uz to, ka tiek publicēta informācija par zemesgabaliem, kurus varētu nodot izsolei un kurus nodod izsolei, vēl jāparedz kārtība, ka ieinteresētās personas var pieteikties uz jebkādu citu zemesgabalu, kas acīmredzot nav publicēts minētajā sarakstā. Jānorāda, ka minētais aspekts nav iekļauts Projektā. Lūdzam minēto informāciju dzēst. Vienlaikus, ja minētais aspekts tiek regulēts, tad lūdzam anotācijā iekļaut detalizētāku šāda regulējuma nepieciešamība un pamatojums. Pēc būtības tad sanāk, ka neatkarīgi jau no sniegtā informācijas, ikvienam, kuram ir interese par konkrētiem zemes gabaliem var vērsties pie publiskas personas ar lūgumu šo zemi nodot izsolei vēja parku būvniecībai, bet nav saprotams, vai tādā gadījumā publiskai personai ir jāizvērtē un attiecīgā informācija jāpublicē vai jānodod izsolei.

Tāpat lūdzam skaidrot, kas notiek, ja visi zemesgabali netiek publicēti līdz 1.februārim, vai tādā gadījumā, tos var nodot izsolei, vai arī tad tiek publicēti nākamajā gadā līdz 1.februārim.
 

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"  nosaukumu piešķir nekustamajam īpašumam, savukārt zemes vienībai (zemes gabalam) saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 455 "Adresācijas noteikumi" 2.10. apakšpunktu piešķir adresi, ja tā ir adresācijas objekts, tādējādi vārds "nosaukums" ir svītrojams.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"  nosaukumu piešķir nekustamajam īpašumam, savukārt zemes vienībai (zemes gabalam) saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 455 "Adresācijas noteikumi" 2.10. apakšpunktu piešķir adresi, ja tā ir adresācijas objekts, tādējādi vārds "nosaukums" ir svītrojams.

-

Projektā tiek lietots termins (lotes) kā skaidrojums neapbūvētajiem zemesgabaliem, kuri tiks izsolīti. Nav saprotams, kādēļ šāds termins būtu jāievieš šajā projektā, ja Noteikumos šāds termins netiek lietots. Nav saskatāma šāda termina lietošanas nepieciešamība un lietderīgums. Lūdzam minēto izvērtēt, attiecīgi precizēt projektu, vai arī  skaidrot, ko šis termins nozīmē un kādēļ tiek ieviest projektā un attiecīgi noteikumos.

-

Lūdzam izvērtēt, vai norma vārdiski un pēc būtības ir pietiekami skaidra attiecībā uz to, kāda informācija ir publicējama. Proti, publicējama minimālā jauda vai minimālā zemesgabala platība un vai tas atbilst anotācijā norādītajam. Vienlaikus lūdzam pamatot, kādēļ ir izvēlēta tieši šāda minimālā projektējamā vēja parku uzstādāmā jauda.

-

87.⁶ punkts paredz apbūves tiesības līgumā 3 vēja parka ierīkošanas posmus, no kuriem izriet, ka apbūves tiesības līguma termiņš var sasniegt 39 gadus, turklāt no tiem nodibināta apbūves tiesība uz 34 gadiem. Tāpat Projekta norma paredz, ka līgumu var pagarināt ne vairāk kā uz 25 gadiem. Lūdzam skaidrot un pamatot, ka izraudzītie termiņi un kārtība atbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, tajā skaitā, ka līgumu var pagarināt ne vairāk kā uz 25 gadiem, kas tiek noteikts nevis ar likumu, bet Ministru kabineta noteikumiem.

-

87.⁶ 3 punkts paredz, ka apbūves tiesīgajam ir tiesības pieprasīt apbūves tiesības līguma darbības pagarinājumu ne vairāk kā uz 25 gadiem, ja tas “labticīgi pildījis apbūves tiesības līguma saistības”. Lūdzam anotācijā skaidrot, kā politikas veidotājs saprot šī nosacījuma saturu : “labticīgi pildījis saistības” (kādiem kritērijiem izpildoties, līgums varēs tikt pagarināts),

-

87.³ 3 punkts paredz, ka līgumā iekļauj nosacījumu, ka zemesgabala platība tiek samazināta līdz vēja parka ekspluatācijai nepieciešamajai platībai. Faktiski līdz platībai, par kādu tiks nodibināta apbūves tiesība, to ierakstot zemesgrāmatās. Tāpat norma paredz, ka samazināšana notiek, pamatojoties tieši uz apbūves tiesīgā novērtējuma. Savukārt anotācijā norādīts, ka pusēm vienojoties. Lūdzam skaidrot, kādā veidā tiks izvērtēts un saprasts, kāda platība ir nepieciešama ekspluatācijai, kādas tiesības būs publiskai personai, precizējot attiecīgu platību.

-

87.⁷5 punkts noteikts, ka līgumā ir jāparedz kārtība, kādā pēc izpētes posma noslēguma, apbūves tiesība tiek ierakstīta zemesgrāmatās. Lūdzams skaidrot normas mērķi un būtību. Vēršam uzmanību, ka apbūves tiesība ir spēkā un iegūst savu lietu tiesību raksturu, kā arī apbūves tiesīgais savas tiesības pilnvērtīgi iegūst, tikai pēc apbūves tiesības nodibināšanas, ierakstot to zemesgrāmatās. Savukārt, kā apbūves tiesības ieraksta zemesgrāmatās, jau nosaka spēkā esošais tiesiskais regulējums

-

87.⁷ 8 un 87.⁷ 9 punkti pirmšķietami paredz, ka līgumā jāiekļauj kārtība, kas ir noteikta jau citos spēkā esošos normatīvajos aktos. Lūdzam skaidrot normu būtību un nepieciešamību īpaši vēl atrunāt līgumā, ja to jau nosaka speciālie normatīvie akti.

-

87.⁷10 punkts paredz, ka līgumā iekļauj vēja parka ierīkošanai un ekspluatācijai nepieciešamo pievadceļu izbūves un izmantošanas kārtību apbūves tiesību piešķīrēja zemē. Lūdzam skaidrot normas būtību. Proti, vai norma attiecas tikai uz pievadceļu ierīkošanu tikai tādās zemēs, kas ir tikai konkrētās apbūves tiesības piešķīrēja (konkrētas publiskas personas institūcijas) valdījumā? Vai tomēr attiecas arī uz citiem gadījumiem.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā 87.¹² punkta pirmais teikums dublē projekta 87.³ 5 punktu, tādēļ lūdzam attiecīgo teikumu dzēst. Pretējā gadījumā lūdzam skaidrot normas būtību un mērķi, kā arī atšķirību starp paredzēto kārtību 87.¹² punktā un 87.³ 5 punktu.

-

87.¹³ punkts paredz samaksu gadījumos, kad vēja parks atrodas uz privātas zemes, bet veidojas pārkare uz publiskās personas zemi. Lūdzam skaidrot, kādas tiesiskās attiecības pastāvēs šajā gadījumā. Lūdzam skaidrot, vai attiecīgi tiks nodibināts servitūts (piemēram, pārkaru būves tiesība (CL 1181.p.) vai slēgts cita veida līgums.

-