Atzinums

Normatīvie akti nenosaka prasības par tehnisko noteikumu pieprasījuma detalizācijas pakāpi un informācijas precizitāti. Ņemot vērā, ka būvatļauja ir tikai administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā, nav noteikts, ka pēc būvatļaujas saņemšanas iecere tiks realizēta. Tehnisko noteikumu termiņa noteikšana 5 gadi, kā arī liegums mainīt izvirzītas tehniskās prasības uzliek slogu centralizētas siltumapgādes sistēmas attīstībai un jaunu  siltumenerģijas patērētāju pieslēgumam ierobežotas siltumslodzes gadījumā.

5 gadu termiņš tehniskajiem noteikumiem faktiski  ierobežo  inženiertīklu attīstību, jo piemēram, mainoties  siltumtīklu  izolācijai būs citas prasības pievienošanās izpildījumam, tajā skaitā par signālvada savienošanu utt.  Ja ir ierobežojums izmainīt tehniskos noteikumus, tad neko nevar remontēt un renovēt.  Šāds ierobežojums faktiski aizliedz  ieviest jebkuru jaunu tehnoloģiju.
Būtiski, ka ierobežojums ir tikai uz inženiertīklu turētājiem, bet neuzliek pienākumu  tehnisko normatīvu  pieprasītājam  obligāti pieslēgties  pie inženiertīkliem ar pieprasītajiem nosacījumiem. Tas rada nesamērīguma  principu un neveicina valsts attīstību.
Ierosinājums 14.panta 1.1 daļu atstāt negrozītu esošajā redakcijā:
“ Valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji tehniskos vai īpašos noteikumus izdod strukturētu datu veidā vai augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā.”

-

LLPA iebilst pret 14.² panta iekļaušanu Būvniecības likumā. LLPA norāda, ka teritorijas plānojumā var būt noteikta prasība pēc publiskās apspriešanas konkrētu lietošanas veidu būvju būvniecības iecerēm tieši ar mērķi lemt par šī lietošanas veida būves pieļaujamību kādā vietā. Departamenta ieskatā, nav pieļaujams šādā veidā ar būvniecības regulējumu iejaukties teritorijas attīstības plānošanas regulējumā un pašvaldības autonomajā kompetencē savu apbūves noteikumu piemērošanā.
 

-

Un par 8.Papildināt 21.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Kopīpašumā esošās būves nodošanu ekspluatācijā var ierosināt, ja saņemta kopīpašnieku vairākuma piekrišana. Kopīpašnieku vairākumu nosaka atbilstoši kopīpašuma daļu apmēram.”.


Darba grupas par administratīvā sloga samazināšanu ietvaros, tika runāts, ka gadījumā, ja ēka kopīpašumā ir izbūvēta ar atkāpēm no būvprojekta, tad izmaiņas būvprojektā ir jāsaskaņo ar vairākumu, savukārt, ja ēka ir izbūvēta atbilstoši projektam, ierosināt pieņemšanu ekspluatācijā var arī viens no kopīpašniekiem.

Lasot šos grozījumus sanāk otrādi - ka gadījumā, ja būs patvaļīga būvniecība kopīpašumā, viens kopīpašnieks varēs izstrādāt būvniecības ieceri, vispār nesaņemot saskaņojumu ne no viena, bet, lai ierosinātu atbilstoši izbūvēta projekta nodošanu ekspluatācijā, būs jāsaņem vairākuma piekrišanu. Tas ir nesamērīgi un praksē var rādīt daudz konfliktu un neskaidru situāciju, jo patvaļīga būvniecība nav tikai seku novēršana, atjaunojot iepriekšējo stāvokli, bet arī būvniecības “legalizācija”. Tas palielina motivāciju būvēt patvaļīgi, jo, lai novērstu patvaļīgo būvniecību, to var neskaņot ar pārējiem, bet tiek likti šķēršļi tiesiski izbūvēta objekta nodošanai ekspluatācijā, jo tam ir jāsaņem vairākuma piekrišana. Turklāt kopīpašumā esošajā būvē būvniecību var ierosināt arī tikai viens kopīpašnieks, nav saprotams, vai tikai viens kopīpašnieks var arī nodot būvi ekspluatācijā šajā gadījumā. Piedāvātas likumprojekta normas, iespējams atrisinās konkrētās situācijas, kuras ar šiem grozījumiem plānots atrisināt, bet vienlaicīgi rādīs haosu un neizpratni to piemērošanā simts citos gadījumos.

Ņemot vērā iepriekš minēto izsakām priekšlikumu Būvniecības likumu papildināt ar šādām normām:
1) ja kopīpašumā esoša būve ir uzbūvēta ar atkāpēm no būvprojekta un pirms nodošanas ekspluatācijā nepieciešams izstrādāt izmaiņu projektu, to saskaņo ar vairāk nekā 50% no visiem kopīpašniekiem;
2) ja kopīpašumā esoša būve ir uzbūvēta bez atkāpēm no būvprojekta, ekspluatācijā nodošanu var ierosināt arī viens no kopīpašniekiem.

 

-

Ar šīm izmaiņām būvniecības procesa tiesiskajā regulējumā, kuru  mērķis ir pareizs - mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, atceļot būvnieka un mērnieka atbildību par savu darbību, valsts līmenī tiek radīti vairāki sistēmiski riski, kas nekustamo īpašumu attīstītāju interešu vārdā, ar lielu varbūtību radīs dažāda veida (siltumapgādes drošības un nepārtrauktības, finansiālais, veselības, dzīvības utt.) kaitējumus ne tikai inženiertīklu īpašniekiem, bet arī citām iesaistītajām pusēm, t.sk., siltumapgādes gala patērētājiem –  iedzīvotājiem.

Papildus tam, ar šīm izmaiņām faktiski tiek atcelts Aizsargjoslu likums, kurā definēts, ka aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
Norādām, ka siltumtīkli ir augstas bīstamības inženiertīklu objekts. Ūdens temperatūra siltumtīklos aukstajā ziemas laikā var sasniegt pat 118⁰C, kas ir pārkarsēts ūdens tvaiks ar augstu spiedienu un pārrāvuma gadījumā rada applaucēšanās risku pārrāvuma tiešā tuvumā esošajam cilvēkam, kā rezultātā var iestāties letālas sekas. Siltumtīklu pārrāvumi apdraud centralizētās siltumapgādes sistēmas drošību un nepārtrauktību, kas ziemas aukstajā laikā ir īpaši svarīga cilvēku veselībai un dzīvībai.

Iepriekšminētos riskus rada šādi faktori:
1.Datu nepietiekama kvalitāte vai nepieejamība par mantojumu no PSRS laikiem
Nedrīkst ignorēt faktu, ka daļa siltumtīklu ir izbūvēti PSRS laikā, par kuru būvniecību nav mūsdienu prasībām atbilstošas precizitātes dati vai to pat nav vispār. Arī atjaunotās Latvijas Republikas laikā stingrākas prasības attiecībā pret siltumtīklu uzmērīšanu tika noteiktas tikai no 2012.gada ar Ministru kabineta 24.04.2012. noteikumiem Nr.281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”.

Līdz ar to var uzskatīt, ka, piemēram, 57.1% (439 km) no 769 km AS “RĪGAS SILTUMS” īpašumā esošajiem siltumtīkliem nav Ministru kabineta noteikumu prasībām atbilstošas kvalitātes izpildmērījums. Apmēram  178.2 km kanāla un bitumperlīta siltumtīklu jeb 23.2% tīklu vispār ir bez digitāla izpildmērījuma.

2.Tehnoloģiskais faktors
Pēc AS “RĪGAS SILTUMS” topogrāfisko plānu saskaņošanas pieredzes, Latvijas mērnieku rīcībā nav ierīču, kas ar augstu precizitāti varētu uzmērīt esošos, iepriekš digitāli neuzmērītos pazemes siltumtīklus, kas ADTI un ATIS datos bieži vien tiek attēloti shematiski. Līdz ar to, inženiertīklu īpašnieks, pat to vēlēdamies, nevar nodrošināt precīzus datus par savu tīklu izvietojumu.
Norādām, ka inženiertīkli ir Latvijas tautsaimniecības asinsrite un no tās darbības drošības ir atkarīga mūsu ikdienas dzīve un darbs, kas tiek nolikts uz svara kausiem.
Var tikt izskatīti citi risinājumi, kā sistēmiski mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstītājiem, bet tiem jābūt balstītiem uz reālo situāciju un pušu iespējām.
AS “RĪGAS SILTUMS” ierosinājums likumprojektā noteikt, ka pirms jebkādiem zemes darbiem inženiertīklu aizsargjoslā ir jāsaņem  atļauja no inženiertīklu  īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.  Ir jāievēro samērīguma princips un nevar visu atbildību uzlikt  tikai inženiertīklu īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

-

Lai mazinātu birokrātiju attiecībā uz būvniecību saskaņā ar “Paziņojumu par būvniecību”, ierosinājums papildināt terminu “būvētājs”.
Priekšlikums termina definīciju mainīt uz "fiziskā persona, juridiskā persona – zemes vai būves īpašnieks [..]", tādējādi neizslēdzot no iespējas realizēt atbilstošās būvniecības ieceres, izmantojot “Paziņojumu par būvniecību” juridiskas personas, kuras nav tieši zemnieku vai zvejnieku saimniecības – mežsaimniecības, tūrisma, ēdināšanas uzņēmējiem, biedrībām, pašvaldībām un citām juridiskām personām.
 

-

LLPA izsaka iebildumu par likumprojekta 4.pantu un lūdz izteikt 4.pantu šādā redakcijā:
“4. 16.pantā
papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Projektēšanas nosacījumu izpildes laikā attiecībā uz būvniecības ieceri piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas brīdī, izņemot gadījumā, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam un tas vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu. Šādā gadījumā spēkā esošo regulējumu piemēro visai būvniecības iecerei kopumā.”;
 papildināt ar 2.6 daļu šādā redakcijā:
“(26) Būvniecības ieceres izmaiņu gadījumā attiecībā uz izmaiņām piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akcepta brīdī, izņemot gadījumā, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam un tas vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu. Šādā gadījumā spēkā esošo regulējumu piemēro visai būvniecības iecerei kopumā.”.

LLPA norāda, ka nav pieļaujams radīt tiesisku haosu, kurā dažādās ieceres daļās vai aspektos tiek piemērots atšķirīgs regulējums, ļaujot ierosinātājam vienlaikus izvēlēties tikai vēlamākos un sev labvēlīgākos nosacījumus no vairākiem regulējumiem.”.
 

-

Vēl būtu nepieciešams papildināt ar ugunsdrošības normām (1 grupas ēku būvniecībai nav nepieciešama būvniecības iecere). Praksē parasti ir strīdi par būvju izvietojumu pie kaimiņu zemes gabala robežas.

-