Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - Ministrija) iebilst, ka likums darbojas bez nosacījumiem, kas pēc būtības nozīmē, ka degvielas tirgus tiek regulēts un valsts līmenī tiek noteiktas degvielas cenas.
Ministrija norāda, ka likuma piemērošana konkrētajā termiņā nevis konkrētajā situācijās, piemēram, enerģijas cenu krīzes situācijās, nepamatoti ierobežo brīvo tirgu un kropļo konkurenci.
Ņemot vērā iepriekšminēto, lūgums iekļaut nosacījumu, ka likums tiek piemērots tikai tad, kad atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajam tiek izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu / degvielas cenu būtiska pieauguma gadījumā. Papildus tam Ministrija aicina izvērtēt, vai grozījumu veikšana Enerģētikas likumā, papildinot to ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt ietvaru šī likumprojekta primāra mērķa īstenošanai, nevis virzīt jaunu tiesību aktu, tādejādi sadrumstalojot enerģētikas nozares likumdošanu.
 

-

Ministrija vērš uzmanību, ka atbilstoši energoapgādes tirgus vispārējai praksei, lielākā daļa energoapgādes komersantu energoresursu piegādēm veido uzkrājumus, kas nozīmē, ka energoresursu cenu svārstības mazumtirdzniecībā nav sinhronas un tiešā veidā saistītas ar cenu svārstībām mazumtirdzniecībā. Turklāt, neskatoties uz to, ka sabiedrība tradicionāli ļoti negatīvi vērtē faktu, ka degvielas mazumtirdzniecības cenas uz svārstībām vairumtirdzniecības tirgū reaģē ļoti strauji, ir būtiski ņemt vērā, ka šādai praksei var būt identificējams būtisks pamatojums -  strauja cenu kāpuma rezultātā energoresursu tirdzniecības uzņēmuma ekonomiskās ilgtspējas apsvērumi nosaka to, ka mazumtirdzniecības cenu vai tālāk pārdošanas cenu tam var būt jāpalielina vēl pirms jauna energoresursu krājuma iepirkšanas, jo uzņēmuma darbības nepārtrauktībai un jaunu resursu krājumu iepirkšanai jau par augstāku iepirkuma cenu, tirgotājam ir nepieciešams nodrošināt lielāko apgrozāmo līdzekļu apjomu, un novērst riskus uzņēmuma darbības nepārtrauktībai vai radīt nepamatotas uzņēmuma papildus izmaksas saistībā ar iespēju nepieciešamību nodrošināt apgrozāmos līdzekļus.
Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kā ieviešot likumu, tiks novērsti riski uzņēmumu izmaksu pieaugumam vai apdraudējumam to darbības nepārtrauktībai saistībā ar normatīvā akta ieviešanu. Ministrija vērš uzmanību, ka ir būtiski, lai normatīvais regulējums neradītu situāciju, kurā cenu svārstību rezultātā degvielas tirgotājiem vienlaikus palielinās apgrozāmo līdzekļu nepietiekamības risks vai arī rodas papildus nozīmīgas izmaksas saistībā ar nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu piesaisti, šādi potenciāli palielinot arī degvielas fiziskās pieejamības riskus mazumtirdzniecībā vai spiež pieņemt lēmumus par nerentablu degvielas uzpildes staciju slēgšanu, tādejādi potenciāli radot situācijas par degvielas pieejamību reģionos.

-

Ņemot vērā, ka benzīns kā termins tiek lietots tikai citā definīcijā, lūgums izslēgt benzīna definīciju, jo definīciju sadaļā neiekļauj terminu, kas netiek lietots likumā, bet tiek lietots tikai citā definīcijā.
Vienlaikus norādām, ka benzīns jau ir definēts Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu".

-

Lūgums izslēgt šo definīciju, ņemot vērā, ka degviela ir jau definēta Transporta enerģijas likumā, tādējādi neradot terminu neatbilstību vienāda spēka tiesību aktos.
Ierosinām likumprojekta tekstā, kur pirmo reizi tiek lietots termins degviela, to lietot, piemēram, šādi "benzīns un dīzeļdegviela (turpmāk - degviela)", tādējādi tiktu pieteikts saīsinājums nevis definīcija.

-

Ņemot vērā, ka dīzeļdegviela kā termins tiek lietots tikai citā definīcijā, lūgums izslēgt dīzeļdegvielas definīciju, jo definīciju sadaļā neiekļauj terminu, kas netiek lietots likumā, bet tiek lietots tikai citā definīcijā.
Vienlaikus norādām, ka dīzeļdegviela jau ir definēta Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu".

-

Ņemot vērā to, ka degvielas cena var mainīties katru dienu, ierosinām pārskatīt piedāvāto priekšlikumu, ka orientējošo mazumtirdzniecības cenu aprēķina tikai reizi nedēļā, un noteikt, ka minētā cena tiek aprēķināta biežāk.

-

Ņemot vērā šajā daļā iekļauto pienākumu komersantam, lūgums likumprojekta anotācijā aprēķināt arī administratīvās izmaksas iknedēļas datu reģistrēšanai, ņemot vērā, ka komersantam būs jāsniedz dati par katru degvielas uzpildes staciju (degvielas mazumtirdzniecības cena var atšķirties katrā konkrētā mazumtirdzniecības vietā un atšķirties konkrētiem pircējiem un konkrēto pircēju izvēlētajiem maksāšanas veidiem).
Tāpat lūgums anotācijā sniegt skaidrojumu, kāpēc komersantam tiek prasīts reģistrēt Ekonomikas ministrijas aprēķināto un publicēto orientējošo cenu, jo šī informācija jau būs administrējošās iestādes rīcībā, un prasīt komersantam iesniegt datus, kas jau ir iestādes rīcībā, ir pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Tāpat lūgums ņemt vērā, ka mazumtirdzniecību cenu ziņošanu noteic jau Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 262 "Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām", kas nozīmē, ka likumprojekts paredz konkrētiem komersantiem šo informāciju sniegt atkārtoti - gan Būvniecības valsts kontroles birojam, gan Possesor.

-

Lūgums izslēgt minēto daļu, jo panta pirmajā daļā ir jau noteikts, kas ir administrējošā iestāde, līdz ar to nav nepieciešams vēl Ministru kabinetam noteikt Ekonomikas ministrijas padotībā esošo administrējošo iestādi. Ja šeit ir runa par citu iestādi, lūgums attiecīgo skaidrojumu iekļaut likumprojekta anotācijā un izziņā.

-

Atbilstoši Ministrijas sākotnējam vērtējumam, likumprojekts lielā mērā dublē jau šobrīd enerģētikas nozares likumdošanā noteiktās tiesību normas, šādā veidā potenciāli sekmējot lielāku enerģētikas nozares normatīvo aktu sadrumstalotību. Piemēram, vēršam uzmanību, ka Enerģētikas likuma normas jau šobrīd nosaka, ka Enerģētikas likuma viens no mērķiem ir praktiski analoģisks jaunizstrādātā likumprojekta "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" *turpmāk - Likumprojekts) mērķiem. Enerģētikas likuma 3. panta  2. daļa nosaka, ka "Likuma mērķis ir: (...) 2) nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus, palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības prasības;" Turklāt jau šobrīd Enerģētikas likumā Ministru kabinetam ir piešķirts deleģējums veikt vairākas no funkcijām, kas atbilst Likumprojekta mērķiem un uzdevumiem. Piemēram, Enerģētikas likuma 72.2 pants šobrīd paredz, ka "Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju energoresursu informācijas sistēmā par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām." Atbilstoši Ministrija pauž viedokli, ka Likumprojektā noteikto mērķu īstenošanai nepieciešamais deleģējums Ministru kabinetam var tikt potenciāli arī Enerģētikas likuma XI nodaļā "Enerģētiskā krīze", un, balstoties uz šo deleģējumu, Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumos. Ministrija uzskata, ka minētais risinājums potenciāli, ja tas tiek saskaņots ar iesaistītajām pusēm un tiek identificēts, ka tam nav nelabvēlīgas ietekmes uz tirgus darbību un ekonomiski pamatotu, konkurencē balstītu komercdarbību nozarē,  var sekmēt nepieciešamo tiesību normu ātrāku izstrādi un apstiprināšanu.  

-

Ministrija aicina anotācijā un normatīvā akta izstrādes gaitā veikt izvērtējumu par normatīvā regulējuma skarto komersantu un to kontrolējošo uzņēmumu piederību valstīm, kas ir parakstījušas Enerģētikas hartas nolīgumu. Ņemot vērā iespēju, ka Latvija šobrīd vēl nav izstājusies no Enerģētikas hartas, ir vērtējams, vai normatīvā akta izstrāde nevar tikt uzskatīta par Enerģētikas hartas nosacījumu pārkāpumu, piemēram, no investīciju aizsardzības viedokļa un nerada riskus tiesvedībai starptautiskā šķīrējtiesā ar kādu no Enerģētikas hartas nolīguma dalībvalstīm. 

-