Atzinums

Konceptuāli: 
1. Šis MK noteikumu projekts ir virzāms izskatīšanai MK vienlaicīgi vai pēc VARAM izstrādātā informatīvā ziņojuma "Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pārmaiņām" (26-TA-1866) virzības MK. 
2. Vēršam uzmanību, ka FM savā 19.08.2026 atzinumā ir izteikusi iebildumus pēc būtības par turpmāku IKT pārvaldības modeli (26-TA-1866), par kuriem atzinuma sagatavošanas brīdī vēl nebija saņemts VARAM izvērtējums un skaidrojumi, kas pēc būtības var ietekmēt šī MK noteikumu projekta saturu.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 2., 30. un 31. punktu. No noteikumu projekta redakcijas nav viennozīmīgi nosakāmi kritēriji, pēc kuriem identificējamas savstarpēji saistītas attīstības aktivitātes, kā arī nav skaidri noteikts brīdis, kurā atbildīgajai institūcijai jānosaka plānotais investīciju apmērs un attiecīgais aktivitātes līmenis. Valsts informācijas sistēmu attīstība praksē bieži tiek īstenota pakāpeniski, ņemot vērā normatīvā regulējuma izmaiņas, pieejamo finansējumu, Eiropas Savienības prasības un citus ārējus apstākļus, kurus nav iespējams pilnībā paredzēt aktivitātes reģistrēšanas brīdī. Esošā redakcija var radīt tiesisko nenoteiktību, jo pieļauj situāciju, ka institūcijas rīcība tiek vērtēta, balstoties uz informāciju, kas institūcijai objektīvi nebija pieejama lēmuma pieņemšanas brīdī. Tādējādi nav nodrošināta pietiekama tiesiskā skaidrība attiecībā uz aktivitātes līmeņa noteikšanu un piemērojamās procedūras izvēli.  Līdz ar to lūdzam precizēt normu, nosakot objektīvus kritērijus savstarpēji saistītu aktivitāšu identificēšanai un paredzot, ka investīciju apmēru nosaka, pamatojoties uz informāciju, kas institūcijai objektīvi pieejama aktivitātes reģistrēšanas un attiecīgā lēmuma pieņemšanas brīdī.

-

Vispārīgs iebildums par noteikumu projekta 40. - 42.punktu.
Lūdzam precizēt izvērtēšanas procesa kārtību, nosakot konkrētus termiņus viedokļu sniegšanai un paredzēt, ka atzinuma vai viedokļa nesniegšana noteiktajā termiņā uzskatāma par iebildumu neesamību kompetences ietvaros. Šobrīd MK noteikumu projektā nav noteikti termiņi, kuros izvērtēšanā iesaistītajām institūcijām jāsniedz viedoklis VARAM, kā arī nav noteiktas sekas gadījumos, kad šie viedokļi netiek sniegti. Tas var radīt neskaidrību un negatīvi ietekmēt aktivitāšu izvērtēšanas procesa prognozējamību un efektivitāti.
 

-

Vispārīgs iebildums par noteikumu projekta 50. -  53.punktu.
MK noteikumu projektā nav noteikti skaidri kritēriji, kuru iestāšanās gadījumā ir pamats ierosināt pārbaudi. Tāpat nav skaidri noteikts pārbaudes priekšmets un pārbaudes robežas gadījumos, kad aktivitāte jau iepriekš izvērtēta un saskaņota atbilstoši noteiktajai kārtībai. Šāda pieeja var radīt tiesiskās paļāvības risku gadījumos, kad attīstības aktivitāte jau iepriekš ir saskaņota atbilstoši noteiktajai kārtībai. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests lūdz precizēt projektu ar pārbaudes ierosināšanas un veikšanas kārtību, ja konstatēti jauni būtiski apstākļi vai pamatotas šaubas par normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī noteikt pārbaudes priekšmetu un robežas.
 

-

Vispārīgs iebildums par noteikumu projekta 7., 8., 42. un 45. punktu.
Iebildums:  Lūdzam precizēt VARAM un nozares institūciju kompetenču sadalījumu. No noteikumu projekta izriet, ka nozares ministrijas un iestādes identificē biznesa vajadzības, nosaka attīstības prioritātes un atbild par sasniedzamajiem rezultātiem. Vienlaikus VARAM ir piešķirtas tiesības sagatavot atzinumu par aktivitātes nesaskaņošanu, kas pēc būtības var ietekmēt nozares institūcijas iespējas īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. No projekta redakcijas nav nepārprotami secināms, vai VARAM vērtējums aprobežojas ar arhitektūras, sadarbspējas, atkalizmantošanas, investīciju pārvaldības un citiem horizontālajiem aspektiem, vai tas ietver arī nozares funkciju izpildei nepieciešamo risinājumu lietderības izvērtējumu pēc būtības. Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā nozares funkciju īstenošanas nepieciešamības izvērtēšana primāri ir attiecīgās nozares kompetencē, savukārt VARAM kompetence ir nodrošināt vienotas valsts digitālās pārvaldes arhitektūras un investīciju pārvaldības principu ievērošanu. Šāda kompetenču pārklāšanās var radīt neskaidrību par institucionālo atbildību un lēmumu pieņemšanas robežām.

 
 

-

Vispārīgs iebildums par noteikumu projekta 29., 54.–57. punktiem.
Lūdzam pārskatīt VIRSIS manuāli aktualizējamās informācijas apjomu un paredzēt principu, ka informācija, kas jau tiek uzturēta citās valsts informācijas sistēmās vai IKT projektu pārvaldības risinājumos, nav atkārtoti manuāli ievadāma VIRSIS. Pretējā gadījumā tiek radīts papildu administratīvais slogs un vienas informācijas paralēlas uzturēšanas risks.

-

Lūdzam definēt jēdzienus “būtisks”, “investīcija” un “nekavējoties”.
Dokumentā izmantotie jēdzieni “būtisks”, “investīcija” un “nekavējoties” nav definēti, kas rada interpretācijas iespējas un neviennozīmīgu prasību piemērošanu. Tā rezultātā līdzīgas aktivitātes var tikt klasificētas atšķirīgi, var rasties neskaidrības par nepieciešamo saskaņošanas apjomu, atbildību un izpildes termiņiem, kā arī palielinās subjektīvu lēmumu un strīdu risks.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projektu, paredzot vismaz šādus izņēmumu gadījumus: 
1. aktivitāte nepieciešama normatīvajos aktos noteiktu prasību ieviešanai (šādu aktivitāšu nepieciešamība un lietderība nav atkārtoti vērtējama nacionālā līmenī, jo pienākums tās īstenot jau izriet no saistoša normatīvā (Latvijas/ES) regulējuma); 
2. valsts kritisko informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai; 
3. kiberdrošības prasību nodrošināšanai; 
4. aktivitāte tiek īstenota iepriekš saskaņotu ārvalstu finansējuma projektu ietvaros. 

Skaidrojums.
1. IKT izmaksas jau tiek vērtētas normatīvā akta projekta izstrādes laikā, tāpēc atkārtots lietderības pamatojums dubulto administratīvo slogu. Ja normatīvā akta projekts tiek apstiprināts, kas jau paredz ar normatīvā akta prasībām saistīto informācijas sistēmu pilnveidošanas aktivitāšu realizāciju, nav skaidra institūcijas rīcība, ja šo aktivitāšu realizācija netiek saskaņota, tiek saskaņota novēloti, piemēram, pamatojot lēmumu ar to, ka aktivitāte nav ekonomiski izdevīga. 
Būtiska daļa valsts pārvaldes IKT sistēmu izmaiņu tiek īstenotas, lai nodrošinātu LR saistošu ES tiesību aktu un citu obligātu ES prasību izpildi, tostarp pielāgojot un attīstot esošās informācijas sistēmas noteiktajām ES kopējām tehniskajām un datu apmaiņas prasībām. Šādos gadījumos nav samērīgi piemērot pilnu investīcijas lietderības izvērtēšanas un iepriekšējas saskaņošanas procesu, jo nepieciešamība īstenot attiecīgo prasību jau izriet no Latvijai saistoša ārējā regulējuma un iestādei nav rīcības brīvības lemt par tās neieviešanu.  
Turklāt šādu izmaiņu ieviešanas termiņi nereti ir ļoti ierobežoti. Papildu saskaņošanas process ne tikai rada administratīvo slogu, bet var apdraudēt saistošo prasību ieviešanu noteiktajā termiņā, radot ES tiesību neizpildes un attiecīgi pārkāpuma procedūras, kā arī potenciālu finansiālu sankciju risku valstij. Vienlaikus sekas var tieši skart iedzīvotājus un komersantus. Piemēram, muitas jomā savlaicīgi neieviešot obligātas ES datu apmaiņas izmaiņas, var tikt traucēta informācijas apmaiņa ar ES kopējām sistēmām un attiecīgi arī tranzīta, eksporta vai importa procesi, radot kravu plūsmas traucējumus, dīkstāves un būtiskus zaudējumus komersantiem. Nav pieļaujama situācija, kurā nacionālais administratīvais saskaņošanas process pats kļūst par šķērsli Latvijai saistošu ES prasību savlaicīgai izpildei un kritiski svarīgu valsts pakalpojumu nepārtrauktībai. 
2. un 3. Valsts kritisko informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un kiberdrošības prasību aktivitātes ir vērstas uz normatīvajos aktos noteikto obligāto prasību izpildi, kritisko pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu un informācijas sistēmu drošības uzturēšanu. Tās neveido jaunus biznesa procesus, nepaplašina darbības tvērumu un nerada būtiskas izmaiņas organizācijas darbībā, bet gan nodrošina jau noteikto pienākumu un prasību izpildi. Papildu saskaņojums šādām aktivitātēm var radīt nepamatotu aizkavēšanos drošības risku novēršanā un darbības nepārtrauktības garantēšanā. 
4. Ārvalstu finansējuma projektu plānošana, izvērtēšana un apstiprināšana notiek atbilstoši atsevišķam normatīvajam regulējumam, kura ietvaros jau tiek veikts projekta lietderības, izmaksu un ieguvumu, risku, mērķu un rezultatīvo rādītāju izvērtējums. Tādēļ šādu projektu ietvaros īstenojamo aktivitāšu papildu saskaņošana šo MK noteikumu projekta tvērumā nav lietderīga, jo tā radītu dublējošu izvērtēšanas procesu (faktiski nozīmētu atkārtotu aktivitāšu lietderības, nepieciešamības un efektivitātes izvērtēšanu) un papildu administratīvo slogu bez pievienotas vērtības. 
Ierosinām izvērtēt iespēju noteikt konkrētus kritērijus, kādām aktivitātēm ir jāpiemēro šī kārtība, izvērtējot kārtības piemērošanas lietderību, tai skaitā, bet neaprobežojoties, samērīgumu ar ieguvumiem, ietekmi uz valsts pārvaldes iestāžu administratīvo slogu un attiecīgi resursiem, vienlaikus ņemot vērā gan VID, gan citu iestāžu pārvaldībā esošo IKT resursu nodrošināšanas, uzturēšanas un pārvaldības procesu specifiku, nevis minēt komplicētus, grūti nolasāmus un interpretējamus izņēmumus, kas var būt attiecināmi uz vienu iestādi, bet uz citu – tikai daļēji vai nav attiecināmi. Piemēram: 
- jaunas valsts informācijas sistēmas izstrāde; 
- jauna informācijas sistēmas moduļa izstrāde, kas būtiski ietekmē informācijas sistēmas arhitektūru; 
- jaunas datu apmaiņas izstrāde ar citām valsts pārvaldes iestādēm. 

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projektā IKT resursa un aktivitātes definīcijas.  
MK noteikumu projekta 5.1. apakšpunktā IKT resurss definēts plaši, ietverot arī tehnoloģisko infrastruktūru un pakalpojumus, savukārt turpmākais regulējums lielā mērā orientēts uz informācijas sistēmu un programmatūras izstrādi.  
IKT resursa definīcija jāprecizē, paredzot, ka kārtība nav attiecināma, piemēram, uz datortehnikas iegādi, standartprogrammatūras iegādi un uzturēšanu, citu IKT resursu iegādi vai atjaunošanu. 

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 5.9. punktā ietverto stratēģiskas aktivitātes definīciju, papildinot ar objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem stratēģiskas aktivitātes noteikšanai. Definīcijā izmantotie kritēriji "būtiski ietekmē", "rada augstu risku" un "ietekmē vairākas nozares" ir vispārīgi un interpretējami. Šāda redakcija var radīt atšķirīgu normu piemērošanas praksi un apgrūtināt institūcijām iespēju prognozēt piemērojamo izvērtēšanas procedūru un tās tiesiskās sekas, kā arī mazināt tiesiskās skaidrības un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu.

-

Sadarbspējas definīcijā nav skaidri noteikts, ka sadarbspēja attiecas uz mijiedarbību un datu apmaiņu Eiropas Savienības teritorijā. Atsauce uz mijiedarbību “pāri Eiropas Savienības dalībvalstu robežām” aptver pārrobežu dimensiju, tomēr nav nepārprotami norādīts, ka sadarbspējas tvērums attiecas uz visu ES vienoto telpu. Šāda formulējuma dēļ var rasties atšķirīgas interpretācijas par sadarbspējas prasību piemērošanu un to atbilstību Eiropas Savienības līmeņa sadarbības principiem. Tādēļ definīciju būtu nepieciešams precizēt, skaidri norādot Eiropas Savienības teritoriju kā sadarbspējas piemērošanas tvērumu.
 

-

Mūsuprāt, iztrūkst izmaksu efektivitātes un investīciju ieguldījumu lietderības vērtējums, t.sk. par uzturēšanas izmaksām, kā arī VARAM valsts pārvaldes iestādēm 2.pielikumā noteiktā prasība par apliecinājumu, ka IKT resursa attīstības aktivitāte Nr. _____________ (turpmāk – aktivitāte) ir lietderīga, nepieciešama un augsti prioritāra nozares politikas, normatīvo aktu vai iestādes funkciju izpildei, nevar aizstāt VARAM virsuzraudzību pār pieteiktajiem IKT projektiem (Valsts IKT vadības biroja atzinums/vērtējums par IKT projektu lietderību).

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 18. punktu. Jomas arhitektūra ir vidēja termiņa plānošanas instruments, kura mērķis ir nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu. Vienlaikus jomas arhitektūra nevar ierobežot normatīvajos aktos noteikto valsts pārvaldes funkciju izpildi. Praksē būtiskas attīstības aktivitātes var rasties pēc jomas arhitektūras apstiprināšanas, piemēram, normatīvā regulējuma izmaiņu, Eiropas Savienības prasību, audita konstatējumu vai kiberdrošības risku rezultātā. Lūdzam papildināt normu, paredzot, ka jomas arhitektūras tvēruma neesamība pati par sevi nevar būt pamats atteikumam īstenot normatīvajos aktos noteiktu funkciju izpildei nepieciešamu aktivitāti.
 

-

Lūdzam precizēt kritērijus uzturēšanas darbības, pilnveidošanas aktivitātes un jaunas attīstības aktivitātes savstarpējai nošķiršanai, tostarp skaidri nosakot, ka noteikumi nav piemērojami tehniskās infrastruktūras, standartprogrammatūras, licenču un citu IKT resursu iegādei vai atjaunošanai. Pašreizējā redakcija pieļauj atšķirīgu aktivitāšu klasifikāciju un attiecīgi atšķirīgu noteikumu prasību piemērošanu

-

Noteikumu 38. punktā ir paredzēts pienākums izvērtēt iespēju izmantot valsts vai Eiropas Savienības koplietošanas IKT resursus, citu institūciju IKT resursu funkcionalitāti, atkalizmantojamu programmatūru vai koplietošanas pakalpojumus, tomēr nav noteikts, kur iespējams iegūt informāciju par šādu resursu, programmatūras komponenšu un pakalpojumu pieejamību. Nav skaidrs, vai pastāv centralizēts reģistrs, katalogs vai cita informācijas sistēma, kurā atbildīgā institūcija var pārliecināties par šo risinājumu esamību un piemērotību. Līdz ar to prasības izpilde var būt apgrūtināta, radot atšķirīgu pieeju tās piemērošanā un neskaidrības par to, kad pienākums veikt izvērtējumu ir uzskatāms par pienācīgi izpildītu.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 46.1. punktu,  paredzot izņēmumus gadījumiem, kad izmaksu pieaugumu izraisa no institūcijas neatkarīgi ārēji apstākļi, jo informācijas sistēmu attīstības gaitā izmaksu pieaugums var būt saistīts ar apstākļiem, kas nav atkarīgi no institūcijas, piemēram, normatīvā regulējuma izmaiņām, kiberdrošības prasību pastiprināšanu vai valsts līmeņa lēmumiem. Turklāt šādu apstākļu iestāšanās pati par sevi neliecina par sākotnējās plānošanas nepietiekamību vai aktivitātes lietderības izmaiņām. Esošā redakcija neparedz izņēmumus šādiem gadījumiem un var radīt nesamērīgu administratīvo slogu.

-

Iebildums: Lūdzam papildināt 48. punktu, paredzot izņēmumus gadījumiem, kad aktivitāte nepieciešama normatīvajos aktos noteiktu prasību ieviešanai vai valsts kritisko informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Noteikumu projekts paredz aizliegumu uzsākt iepirkuma procedūru otrā un trešā līmeņa aktivitātēm pirms aktivitātes saskaņošanas. Vienlaikus valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums nodrošināt ne tikai normatīvajos aktos noteikto prasību ieviešanu, bet arī nepārtrauktu valsts informācijas sistēmu darbību, kuras nodrošina valsts funkciju izpildi un sabiedrībai sniedzamu pakalpojumu pieejamību. Atsevišķu informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai ir nepieciešama savlaicīga uzturēšanas, attīstības vai tehniskā atbalsta līgumu noslēgšana. Ja iepirkuma procedūras uzsākšana tiek atlikta līdz pilnīgai saskaņošanas procesa pabeigšanai, var rasties risks informācijas sistēmu darbības nepārtrauktībai, būtisku valsts funkciju izpildei un pakalpojumu pieejamībai. Turklāt noteikumu projektā nav noteikts maksimālais kopējais aktivitātes izvērtēšanas un saskaņošanas procesa termiņš, kas rada papildu nenoteiktību attiecībā uz sistēmu uzturēšanas un attīstības aktivitāšu savlaicīgu nodrošināšanu.
Lūdzam paredzēt izņēmumu gadījumiem, kad tiek veikta iepirkuma procedūra ar mērķi noslēgt vispārīgo vienošanos vai jumta līgumu, neuzņemoties saistības par konkrētas aktivitātes īstenošanu. Šādos gadījumos iepirkuma procedūras uzsākšana un līguma noslēgšana būtu pieļaujama pirms aktivitātes saskaņošanas, savukārt konkrētu darbu vai pakalpojumu pasūtīšana noslēgtā līguma ietvaros tiktu veikta tikai pēc attiecīgās aktivitātes saskaņošanas, ja tā ietilpst noteikumos noteiktajā saskaņošanas tvērumā. Šāda pieeja nodrošinātu savlaicīgu iepirkumu organizēšanu un novērstu riskus darbības nepārtrauktībai, vienlaikus saglabājot noteikto aktivitāšu saskaņošanas kontroli.
 
 

-

Vēršam uzmanību, ka MK noteikumu projekta 40.punktā ir minētas vairākas institūcijas. Nav skaidrs, vai domāts, ka jebkura no minētajām institūcijām var ierosināt atbildīgajai institūcijai novērst konstatētās neatbilstības vai ar institūciju ir domāts VARAM (40.9.apakšpunkts). Lūdzam atbilstoši precizēt.

-

Anotācijā nav sniegts pietiekams faktiskais pamatojums identificēto problēmu apmēram, nav ietverta detalizēta alternatīvo risinājumu salīdzinošā analīze, kā arī nav izvērtēta regulējuma ietekme uz normatīvajos aktos noteikto funkciju savlaicīgu īstenošanu gadījumos, kad attīstības aktivitātes nepieciešamas ārējo normatīvo aktu vai Eiropas Savienības tiesību aktu prasību izpildei. Tāpat anotācijā nav izvērtēta regulējuma ietekme uz valsts informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu gadījumos, kad sistēmu uzturēšanas, attīstības vai tehniskā atbalsta iepirkumu uzsākšana ir atkarīga no noteikumu projektā paredzētā izvērtēšanas un saskaņošanas procesa. Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā būtiski izvērtēt arī ietekmi uz kritiskām informācijas sistēmu un citu valsts funkciju izpildi nodrošinošu sistēmu nepārtrauktu darbību, jo kavējumi uzturēšanas vai attīstības iepirkumu īstenošanā var radīt riskus valsts funkciju izpildei un pakalpojumu pieejamībai. Vienlaikus anotācijā nav pietiekami pamatots secinājums par izvēlētā daļēji centralizētā pārvaldības modeļa samērīgumu, tā ietekmi uz nozaru institūciju autonomiju to funkciju nodrošināšanā, kā arī nav sniegts izvērtējums par papildu administratīvo pienākumu radīto slogu attiecībā pret paredzamajiem ieguvumiem. Valsts ieņēmumu dienests lūdz papildināt anotāciju ar izvērstāku izvērtējumu par regulējuma ietekmi uz nozaru institūciju administratīvo slogu, cilvēkresursu kapacitāti, projektu īstenošanas termiņiem, informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un kompetenču sadalījumu starp VARAM un nozaru institūcijām. 
  

-

Nav aprēķināti un iekļauti aprēķinos papildu resursi, kas būs nepieciešami citām valsts pārvaldes iestādēm, izņemot VARAM, saistībā ar šī normatīvā akta projekta ieviešanu

-

Vēršam uzmanību, ka valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi 2026., 2027. un 2028.gadam ir apstiprināti ar likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, attiecīgi, ievērojot anotācijas 3.sadaļā sniegto informāciju, ka noteikumu projekta īstenošanai finansējums nepieciešams jau 2026.gadā, kas ir kārtējais gads, tad VARAM ir jāsniedz skaidra informācija, no kādiem esošiem budžeta līdzekļiem tas būtu nodrošināms. Norādām, ka VARAM kā noteikumu projekta virzītājai ir jāpiedāvā risinājums finansējuma nodrošināšanai, jo nav atbalstāma tādu noteikumu projekta tālāka virzība, kurā ietverto normu īstenošanai nav atrisināts jautājums par finansējuma nodrošināšanu.
Papildus attiecībā uz turpmākajiem gadiem, atgādinām, ka valsts budžeta finansiālās iespējas ir ierobežotas (atbilstoši aktualizētai informācijai par makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm indikatīvā fiskālā telpa vidējā termiņā, t.i., 2027.-2030. gadā, ir negatīva), kā arī Likumā par budžetu un finanšu vadību ir spēkā norma, kas paredz uzdevumu veikt izdevumu samazinājumu. Nav pamata sagaidīt, ka, aktualizējot makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, fiskālās telpas apmērs tuvāko valsts budžeta likumprojektu sagatavošanai ievērojami uzlabosies, attiecīgi papildu finansējums jaunu pasākumu īstenošanai bez kompensējošiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai primāri nodrošinātu atbilstību fiskālajiem nosacījumiem, sedzot negatīvo fiskālo telpu, nebūs pieejams. Ievērojot minēto, noteikumu projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums arī turpmākajos gados ir jānodrošina esošo budžeta līdzekļu ietvaros, piemēram, veicot izdevumu pārskatīšanu.
Attiecībā uz jaunu amata vietu izveidi informējam, ka šajā jautājumā būtisks ir Valsts kancelejas viedoklis, tomēr vienlaikus norādām, ka saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 80.pantā noteikto amata vietu skaitu nevar palielināt.
Papildus norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta 27.07.2026 rīkojumu Nr.449 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 12.3. pasākums, saistībā ar kuru ir sagatavots šis noteikumu projekts, ir norādīts 1.pielikumā, kurā iekļauti pasākumi, kas ir jāīsteno esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt anotācijas 3.sadaļā sniegto informāciju.

Turklāt, veicot nepieciešamos precizējumus, lūdzam:
 - papildināt 6.punktu ar skaidrojumu par Valsts digitālo investīciju komisijas darbībai un ekspertu atlīdzībai paredzēto izdevumu pieauguma tendenci, tai skaitā, ievērojot iepriekš minēto, sniedzot informāciju par risinājumiem un finansējuma avotiem, kas nodrošinās šo izdevumu segšanu;
 - papildināt 7.punktu ar atlīdzības izdevumu aprēķiniem arī par 2029.gadu un norādīt informāciju, vai atlīdzībai paredzētie izdevumi tiek plānoti arī turpmāk ik gadu, vai arī tie ir terminēti līdz 2029.gadam, tai skaitā, ievērojot iepriekš minēto, sniedzot arī informāciju par risinājumiem un finansējuma avotiem, kas nodrošinās šo izdevumu segšanu.

-

Precizēt normu, skaidri nosakot, ka VARAM izvērtējums attiecas uz arhitektūras, sadarbspējas, atkalizmantošanas, investīciju pārvaldības un citiem horizontālās pārvaldības aspektiem un neietver nozares funkciju izpildes nepieciešamības pārvērtēšanu pēc būtības.
 

-

Lūdzam precizēt, kura iestāde vai cita institucionāla struktūra ir atbildīga par konkrētās aktivitātes stratēģiskā statusa noteikšanu.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu, kas notiek, ja pastāv konflikts starp Eiropas Savienības tiesību akta prasību un kritiska pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanu noteiktā termiņā.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu par termina "bizness" saturu un nozīmi konkrētajā kontekstā, norādot, kādas darbības, procesi vai iesaistītās puses ar to tiek saprastas.

-

Kontekstā ar to, MK noteikumu projekta 2.pielikumā (Lietderības izvērtējums) noteikto, ka IKT resursa dzīves cikla periods ir  minimums 7 gadi un vairāk (IKT informācijas sistēmas parasti tiek izstrādātās vismaz 10 gadu periodam), lūdzam VARAM skaidrot, kāpēc tiek noteikta prasība par jomas arhitektūras izstrādi un uzturēšanu tikai 3 gadu periodam. Nav skaidrs šādas normas mērķis. 

-

Izstrādājot jomas arhitektūru, jānorāda mantotie IKT resursi un darbības nepārtrauktības riski, taču nav noteikts, kā rīkoties sistēmas pakāpeniskas aizstāšanas laikā.
Šāds process var ilgt vairākus gadus, un tā laikā vecā sistēma jāuztur, jāveic izmaiņas vecajā sistēmā, jāattīsta jaunā sistēma, jānodrošina integrāciju savietojamība, jānodrošina nepārtraukta procesu darbība.

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu par minēto.

-

Koplietošanas risinājums var būt piemērots datu apmaiņai starp valsts iestādēm, bet ne obligāti konkrētam biznesa darījumam.
Aicinām izvērtēt, vai noteikumos nebūtu lietderīgi noteikt (vai arī anotācijā skaidrot), ka koplietošanas risinājuma prioritāte neattiecas uz gadījumiem, kad specializēts nozares risinājums ir nepieciešams konkrētās valsts funkcijas izpildei, drošībai vai Eiropas Savienības prasību izpildei. 

-

Praksē kritiskai informācijas sistēmai var būt nepieciešamas steidzamas tehniskas izmaiņas, kuras nav jauna attīstība, bet tomēr skar arhitektūru vai integrācijas. Piemēram, drošības ievainojamības novēršana, novecojušas komponentes nomaiņa, integrācijas ar Eiropas Savienības sistēmām tehnoloģiska maiņa, API protokola izmaiņas, utt.
Ja šādas izmaiņas automātiski kļūst par pilnveidošanas/attīstības aktivitāti, tiek radīts  papildu administratīvais slogs.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu par minēto.

-

Ievērojot to, ka iepirkuma procedūras ir konkrēti definētas un neietver, piemēram, Publisko iepirkumu likuma 9. panta kārtībā veicamos iepirkumus, kā arī metu konkursus, aicinām "iepirkuma procedūru" aizstāt ar "iepirkuma veikšanas kārtības". 

-

Lūdzam precizēt, kuras institūcijas vai citi veidojumi ir uzskatāmi par valsts digitālās pārvaldes attīstības jomu galvenajiem arhitektiem, kā arī sniegt informāciju par to lomu, atbildību un galvenajiem pienākumiem.

-

Aicinām VARAM precizēt, vai šī punkta normā ir domāts VARAM vai VARAM Valsts IKT vadības birojs tā funkciju ietvaros.

-

Saskaņā ar šo punktu iespējami četri pēc satura atšķirīgi atzinumi. Taču nav pietiekami skaidrs, vai atzinums institūcijai ir saistošs, kādos gadījumos drīkst nesaskaņot attīstības aktivitātes, kādas ir sekas nesaskaņošanai, vai institūcija var turpināt projektu, ja nepiekrīt nosacījumiem, kā risināt domstarpības starp nozares institūciju un VARAM.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Punkta normas skaidrībai, aicinām norādīt, kam iesniedzama informācija atkārtotai izvērtēšanai.

-

No šī punkta konstatējams, ka otrā un trešā līmeņa aktivitātēm arī iepirkumu nedrīkst sākt pirms saskaņošanas, lai gan ir paredzēta iespēja atļaut iepirkumu pirms galīgās saskaņošanas, ja tas nepieciešams termiņa nodrošināšanai.
Izņēmumi ir paredzēti atzinuma līmenī nevis skaidri definēti, piem. Eiropas Savienības tiesību aktu, kiberdrošības incidentu un kritisku pakalpojumu nepārtrauktības gadījumiem.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam noteikumu projekta anotāciju papildinat ar atbilstošu skaidrojumu.

-

No šīs normas izriet, ka paredzēta pārbaude un VARAM lēmums par korektīvajām darbībām.
Nav skaidrs rīcības mehānisms, ko darīt, ja, piemēram, VID uzskata, ka konkrētā izmaiņa ir nepieciešama muitas funkciju nodrošināšanai, bet centrālā IKT pārvaldības institūcija uzskata, ka risinājums neatbilst arhitektūrai.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Šajā punktā noteiktā pienākuma izpilde rada būtisku administratīvo slogu iestādei, papildus jau visiem citiem uzraugošo institūciju informācijas pieprasījumiem.
Lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt atbilstošu skaidrojumu, tostarp attiecībā uz iestādes papildu izmaksām.

-

Lūdzam regulējuma viennozīmīgas interpretācijas nolūkos konkretizēt noteikumu projekta 59. punktā, kāda kārtība (piemēram, konkrētas jomas regulējošā normatīvajā aktā noteikta) tiek piemērota līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Vēršam uzmanību, ka esošā normas redakcija ir plaša un var radīt nekorektas interpretācijas riskus.

-

Nav pietiekami skaidrs, kā būtu piemērojama jaunā kārtība aktivitātēm, kuras ir saskaņošanas stadijā, ir veikti iepirkumi, noslēgti līgumi un uzsākta aktivitātes īstenošana.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Kontekstā ar 2.pielikuma 5.punktā "Riska profils" iekļauto prasību par valsts pārvaldes iestādēm par katru IKT projektu izveikt risku vadību ar aprēķiniem, šis mūsuprāt radīs lieku administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm. Ierosinām, ka tās turpina līdzšinējo pieeju ar risku aprakstiem un to mazināšanas pasākumiem, bet VARAM atbilstoši informatīvajā ziņojumā par turpmākas IKT pārvaldības priekšlikumiem (26-TA-1866) veic risku uzraudzību ar aprēķiniem un pamatojumiem savā pusē.

-

2.pielikuma 3.sadaļā ir paredzēts sniegt projekta ieguvumu un izdevumu analīzi, tai skaitā norādot potenciālo finansiālo ieguvumu. Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes IKT attīstības projekti lielākoties nav vērsti uz ieņēmumu gūšanu, bet gan ir paredzēti sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, uzskatām, ka 3.3. sadaļas jautājumā "Vai ieguvumi pārsniedz izmaksas" lielākai daļai projektu tiks norādīts "Nav iespējams precīzi izteikt naudas izteiksmē", kā arī pastāv risks, ka tiks sniegti nepatiesa informācija un nepamatoti pieņēmumi, kas padara datus par nelietojamiem. Aicinām pārskatīt sadaļā pieprasīto informāciju, fokusējoties uz kvalitatīvajiem rādītājiem un analīzei pielietojot, piemēram Balanced Scorecard metodi, kura var būt piemērotāka par izmaksu un ieguvumu analīzi, jo tā ļauj novērtēt arī klientu, procesu, izglītības un attīstības skatpunktus, kas valsts pārvaldes projektos bieži ir būtiskākas par tiešu finansiālu atdevi.

-

Lūdzam norādīt pielikumā, zem kuras ieguvumu kategorijas pakrīt "normatīvā regulējuma prasību ieviešana" (piemēram, GDPR regulas prasības, vai ES/EK regulējums) 3.2. sadaļā? Aicinām pārskatīt ieguvumu sadalījumu, ņemot vērā labo praksi, piemēram, BABOK™ v3. 6.2.4. sadaļas biznesa mērķu aprakstu:
- izveidot jaunu organizācijas spēju, piemēram, jaunu produktu vai pakalpojumu;
- paaugstināt klientu apmierinātību;
- paaugstināt darbinieku apmierinātību;
- nodrošināt atbilstību jaunajām normatīvo aktu prasībām;
- uzlabot drošību;
- samazināt produkta vai pakalpojuma piegādei nepieciešamo laiku.

-

Uzskatām, ka daļa no 2.pielikuma jautājumiem nav attiecināmi uz esošo risinājumu pilnveidošanas projektiem. Attiecīgi, aicinām paredzēt iespēju gadījumos, kad 2.sadaļā ir izvēlēta 3. alternatīva "Esošā risinājuma attīstība" norādīt "N/a" šādos jautājumos

-

Ierosinām precizēt pielikuma nosaukumu, skaidri norādot, ka tas piemērojams arī noteikumu 5.7., 5.8. un 5.9. minētajām darbībām un aktivitātēm. Vai arī precizēt noteikumu pamattekstā, skaidrojot, ka IKT resursa attīstības aktivitāte ir 5.7-5.9. punktos minētās

-

Uzskatam, ka  2.pielikuma tvērums un mērķis vismaz daļēji pārklājās ar VIRSIS veidlapu "Pieteikumu vadības sistēma". Attiecīgi aicinām pārskatīt nepieciešamību veidot jaunu dokumentu un, lai turpinātu mazināt administratīvo slogu, papildināt VIRSIS veidlapu ar 2.pielikuma jautājumiem un atbilstošu saskaņošanas plūsmu, tai skaitā paredzot nozares ministrijas lomu atbilstoši noteikumu projekta 7.punktā paredzētajam.  

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kāda ir noteikumu projekta ietekme uz īstenošanā esošajiem Eiropas Savienības fondu, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma, projektiem, tostarp, vai būs nepieciešami grozījumi tajos.

-

Anotācijā norādīts, ka par optimālāko risinājumu digitālās pārvaldes investīciju pārvaldībai ir atzīta daļēji centralizēta pieeja. Lūdzam sniegt detalizētāku skaidrojumu par šīs pieejas saturu, tās piemērošanas kārtību un galvenajiem darbības aspektiem, lai būtu skaidri saprotami tās īstenošanas principi.

-