Atzinums

Projekta 2. pantā ietvertajā Augstskolu likuma 1. panta 1.¹ punktā skaidrots termins "akadēmiskā vide", kurā noteikts, ka akadēmiskā vide ir ar akadēmisku un profesionālu studiju programmu īstenošanu, zinātnisko darbību un māksliniecisko jaunradi saistīto resursu un darbības rezultātu kopums, kas apliecina augstskolas piederību Eiropas Augstākās izglītības un Eiropas Pētniecības telpai. Vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotams, kā tiks pārbaudīts, ka resursu un darbības rezultātu kopums apliecina augstskolas piederību Eiropas Augstākās izglītības un Eiropas Pētniecības telpai. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – sagatavošanas noteikumi) 3.1. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Tieslietu ministrijas ieskatā piebilde par augstskolas piederību Eiropas Augstākās izglītības un Eiropas Pētniecības telpai ir deklaratīva, jo pēc būtības tā netiks pārbaudīta. Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt attiecīgo piebildi vai to precizēt.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt termina "akadēmiskā vide" skaidrošanu un lietošanu projektā, ņemot vērā to, ka vārdu savienojums "akadēmiskā vide" tiek lietots ne tikai ar termina skaidrojumā ietverto nozīmi, skatīt, piemēram, projekta 25. pantā ietverto Augstskolu likuma 89. panta pirmās daļas 11. punktu.

-

Projekta 8. panta pirmajā daļā ietvertais Augstskolu likuma 5. panta 2.¹ daļas 1. punkts paredzēs, ka augstskolas īsteno savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kuru ietvaros iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpā noteiktajām kvalitātes nodrošināšanas prasībām, standartiem un vadlīnijām. Sagatavošanas noteikumu 59. punkts noteic, ka likumprojektā var ietvert atsauces uz citām likumprojekta normām vai tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Nacionālajos normatīvajos aktos nav iespējams juridiski korekti izdarīt atsauces uz starptautisko tiesību dokumentiem, kas nav saistoši Latvijai, kā arī nav iespējams izveidot juridiski korektas atsauces uz tā saucamo "soft law" (dokumentiem, kas jau pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, vadlīnijas, deklarācijas, rekomendācijas, rokasgrāmatas, ieteikumi). Minētais izriet no fakta, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu normas uzliek privātpersonām saistības un ir obligātas visā Latvijas Republikas teritorijā. Piemēram, nav korekti noteikt par obligātām tādas starptautisko dokumentu prasības, kam ir rekomendējošs vai skaidrojošs raksturs. Izziņā ir norādīts, ka atsauce uz Eiropas Augstākās izglītības telpā noteiktajām kvalitātes nodrošināšanas prasībām, standartiem un vadlīnijām jau ir ietverta vairākos normatīvajos aktos, piemēram, Izglītības likuma 20.¹ pantā. Vēršam uzmanību uz to, ka kaut kādu normu ietveršana citos normatīvajos aktos nenozīmē, ka Latvijas tiesību sistēmas ietvaros tā ir pieņemama prakse. Papildus norādām, ka, piemēram, Izglītības likuma 20.¹ pants nav ticis skaņots ar Tieslietu ministriju, jo likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 544/Lp13) šī norma tikusi iesniegta uz 2. lasījumu kā iespējamais Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam izslēgt projekta 9. panta pirmo daļu. Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt anotācijā ietverto informāciju.

-

Projekta 10. pantā ietvertā Augstskolu likuma 9. panta 1.¹ daļa noteic, ka Akadēmiskās informācijas centrs organizē augstskolu un koledžu akreditācijas procesu par maksu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu Akadēmiskās informācijas centra sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Vēršam uzmanību uz to, ka no minētās normas nav skaidrs, vai tā ir atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem vai arī pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Sagatavošanas noteikumu 59. punkts paredz, ka likumprojekta tekstā, ja nepieciešams, raksta atsauces uz citām likumprojekta vienībām (iekšējās atsauces) vai atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem. Savukārt sagatavošanas noteikumu 47. punkts paredz, ka pilnvarojumu izdot ārēju vai iekšēju normatīvo aktu veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem:
1) frāze "Ministru kabinets nosaka" un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts;
2) normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts un frāze "nosaka Ministru kabinets";
3) frāze "Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros" un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 10. pantā ietverto Augstskolu likuma 9. panta 1.¹ daļu. Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt anotācijā ietverto informāciju.

-

Projekta 14. pantā ietvertā Augstskolu likuma 43.¹ panta ceturtā daļa paredz, ka doktoranta, kurš atbilst šā panta otrajā daļā noteiktajam, esošais darba līgums satur šā panta pirmajā daļā noteikto par darba līguma termiņu, zinātniskās darbības veikšanu kā galveno uzdevumu un šā panta trešajā daļā noteikto par nepilnu darba laiku. Lūdzam precizēt projekta 14. pantā ietverto Augstskolu likuma 43.¹ panta ceturto daļu, ņemot vērā turpmāk minēto:
1) saskaņā ar projekta 19. pantā ietverto Augstskolu likuma 57. panta 2.¹ daļu doktora studiju programmas ilgums ir trīs līdz četri gadi. Augstskolu likuma 32., 36. un 37. pantā paredzēts, ka docentu, lektoru un asistentu ievēl uz sešiem gadiem. Zinātniskās darbības likuma 26. pants paredz, ka pētniekus un zinātniskos asistentus ievēl uz sešiem gadiem. Savukārt Augstskolu likuma 40. panta pirmā daļa paredz, ka, ja augstskolā vai koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu. Projektā nepieciešams ietvert regulējumu vai arī skaidrot anotācijā projektā jau paredzētā regulējuma piemērošanu, lai noregulētu situāciju, kad doktoranta ievēlēšanas termiņš beidzies un doktorants nav ticis pārvēlēts vai beidzies darba līgums, kas bija noslēgts uz diviem gadiem, bet doktora studiju programmas apguve nav pabeigta.
2) docenta un lektora amata pienākumi drīzāk vērsti uz augstākās izglītības nodrošināšanu, nevis zinātniskās darbības veikšanu, tādējādi, ja šādus amatus ieņemošiem doktorantiem būs jāpārtrauc darbs augstākās izglītības studiju programmu nodrošināšanā, var tikt ietekmēta šo studiju programmu īstenošana. Vienlaikus jānorāda, ka jāņem vērā tas, ka ir iespējamas situācijas, ka doktora studiju programma ir apgūta, bet personai nav beidzies ievēlēšanas akadēmiskā amatā termiņš, tādējādi viņam būtu jābūt iespējai atgriezties pie iepriekš veiktajiem pienākumiem augstākās izglītības nodrošināšanā.
3) no projekta nav saprotams, kāda būs rīcība, ja doktorantam, kurš ievēlēts akadēmiskā amatā vai pieņemts darbā Augstskolu likuma 40. pantā noteiktajā kārtībā, būs lielāka darba slodze nekā paredzēts projekta 14. pantā ietvertajā Augstskolu likuma 43.¹ panta trešajā daļā.
Vēršam uzmanību, ka no projekta 14. pantā ietvertā Augstskolu likuma 43.¹ panta ceturtās daļas nav skaidrs, vai būs jāgroza noslēgtie darba līgumi vai attiecīgās prasības darba līgumam ar doktorantu doktora studiju programmas apguves vajadzībām tiks piemērotas automātiski, kā arī kā persona atgriezīsies pie savu sākotnējo pienākumu veikšanas, ja pēc doktora studiju programmas apguves vēl nebūs beidzies ievēlēšanas termiņš.

-

Projekta 14. pantā ietvertā Augstskolu likuma 43.¹ panta otrā daļa noteic, ka doktorants, kurš uz imatrikulācijas brīdi ieņem vēlētu akadēmisko amatu, saglabā attiecīgo vēlēto akadēmisko amatu. Doktorants, kurš uz imatrikulācijas brīdi ir pieņemts darbā Augstskolu likuma 40. pantā noteiktā amatā, saglabā Augstskolu likuma 40. pantā noteikto amatu. Augstskolu likuma 38. panta otrā daļa paredz, ka vadošos viespētniekus, viespētniekus un viesasistentus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus. Ņemot vērā to, ka doktorants varētu būt pieņemts darbā bez ievēlēšanas arī minētajos amatos, lūdzam izvērtēt nepieciešamību attiecīgi papildināt projekta 14. pantā ietverto Augstskolu likuma 43.¹ panta otro daļu.
Vienlaikus aicinām skaidri noteikt, ka gadījumā, ja imatrikulācijas brīdī persona ieņem akadēmisko amatu vai amatu saskaņā ar Augstskolu likuma 40. pantā noteikto, projekta 14. pantā ietvertajā Augstskolu likuma 43.¹ panta pirmajā daļā noteiktajā kārtība nav nepieciešams slēgt darba līgumu, jo doktorants doktora studiju programmas apguves laikā zinātnisko darbību var veikt attiecīgā amata ietvaros.

-

Projekta 14. pantā ietvertais Augstskolu likuma 43.¹ panta pirmās daļas trešais teikums paredz, ka minētajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgtu darba līgumu var izbeigt ar dienu, kurā doktorantam piešķirts doktora grāds, vai ar doktoranta eksmatrikulēšanu no augstskolas. Projekta sākotnējā redakcijā tika paredzēts, ka minēto darba līgumu var izbeigt arī Darba likumā noteiktajā kārtībā. Kontekstā ar šo regulējumu Tieslietu ministrijas sākotnējais iebildums paredzēja skaidrot, kāda būs rīcība, ja darba līgums ar doktorantu tiek izbeigts pirms doktora studiju programmas apguves, nevis liegt uzteikt darba līgumu saskaņā ar Darba likumā paredzēto. Vēršam uzmanību uz to, ka Darba likuma 101. panta pirmā daļa noteic vairākus gadījumus, kuros darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, piemēram, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību vai ja darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību. Projekta 14. pantā ietvertais Augstskolu likuma 43.¹ panta pirmās daļas trešais teikums liegs izbeigt darba līgumu Darba likumā paredzētajos gadījumos, kas nozīmē, ka faktiski darba devējs ir nostādīts nelabvēlīgā situācijā, ja nevarēs izbeigt darba līgumu Darba likumā paredzētajos gadījumos, piemēram, ja doktorants neveiks savus darba pienākumus. Ņemot vērā minēto, lūdzam rūpīgi izvērtēt, vai ir pamatoti liegt darba devējam izbeigt darba līgumu ar doktorantu Darba likumā paredzētajos gadījumos. Tieslietu ministrijas ieskatā nebūtu jāierobežo doktoranta iespējas doktora studiju programmas apguves laikā mainīt darba vietu. Proti, projekts neierobežo doktoranta tiesības pārtraukt darba līgumu pirms projektā paredzētā termiņa, tādējādi varētu būt iespējamas situācijas, ka doktora studiju programmas apguves laikā doktorants ir strādājis pie vairākiem darba devējiem. Tādējādi arī gadījumā, ja darba devējs ir uzteicis darba līgumu doktorantam Darba likumā paredzētajos gadījumos, doktorants varētu noslēgt darba līgumu ar citu darba devēju. Vēršam uzmanību uz to, ka no projekta neizriet nepieciešamība doktorantam visā doktora studiju programmas apguves laikā strādāt pie viena darba devēja. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt darba līguma slēgšanas un izbeigšanas ar doktorantu regulējumu un to attiecīgi precizēt, kā arī skaidrot anotācijā doktoranta nodarbinātības kārtību, piemēram, ja visā doktora studiju programmas apguves laikā jāstrādā pie viena darba devēja.

-

Projekta 16. pantā ietvertais Augstskolu likuma 52. panta pirmās daļas otrais teikums noteiks, ka augstskola nosaka valsts finansētu studiju vietu skaitu doktora studiju programmā. Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kā augstskola var noteikt studiju vietu, kuras finansēs valsts, skaitu. Proti, augstskola var noteikt, ka valsts finansētu studiju vietu skaits ir 100 un valstij būs pienākums piešķirt augstskolai finansējumu par šīm augstskolas noteiktajām 100 studiju vietām. Lūdzam ņemt vērā, ka finansējuma piešķīrējs ir tas, kas nosaka studiju vietu skaitu, proti, valsts finansējums tiek piešķirts noteikta pasūtījuma īstenošanai. Ja ir plānots, ka valsts piešķirs finansējumu doktora studiju programmu īstenošanai, nepiešķirot to noteiktam studiju vietu skaitam, tad būtu skaidri jānosaka, ka augstskola nevis nosaka valsts finansēto studiju vietu skaitu, bet piešķirtā finansējuma sadales kārtību, proti, ka augstskola pati noteiks, cik studiju vietas ir iespējams finansēt no piešķirtajiem līdzekļiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 16. pantā ietverto Augstskolu likuma 52. panta pirmās daļas otro teikumu un to attiecīgi precizēt vai papildināt anotāciju ar skaidrojumu par minētās normas piemērošanu.

-

Projekta 17. pantā ietvertais Augstskolu likuma 55. panta pirmās daļas 3. punkta trešais teikums paredz, ka akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā piecas personas ar zinātnes doktora grādu, kuru zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajām pamatprasībām. Vienlaikus projekta 17. pantā ietvertais Augstskolu likuma 55. panta devītās daļas 1. punkts pilnvaros Ministru kabinetu noteikt pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto personu, kas nav profesori un asociētie profesori, zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai.  No minētā varētu secināt, ka akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā varēs piedalīties tikai tās personas, kas atbildīs tām pamatprasībām, ko Ministru kabinets būs noteicis saskaņā ar projekta 17. pantā ietverto Augstskolu likuma 55. panta devītās daļas 1. punktu, proti, profesori un asociētie profesori nevarēs, jo to pedagoģiskās un zinātniskās kvalifikācijas prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumos Nr. 129 "Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta un amatā esoša profesora vai asociētā profesora zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas kārtība". Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt iespēju noteikt, ka akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori, asociētie profesori vai personas ar zinātnes doktora grādu, kuru zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajām pamatprasībām.

-

Projekta 17. panta trešajā daļā ietvertais Augstskolu likuma 55. panta devītās daļas 1. punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto personu, kas nav profesori un asociētie profesori, tostarp promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju, zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai. Studiju programmu īstenošanā augstskolās piedalīties var viss akadēmiskais personāls, vienlaikus atkarībā no ieņemamā akadēmiskā amata katram ir savs pienākumu apjoms. Docentiem, lektoriem un asistentiem tiek izvirzītas zemākas prasības un noteikts mazāks pienākumu apjoms nekā profesoriem un asociētajiem profesoriem. No minētā pilnvarojuma izriet, ka faktiski prasības tiks noteiktas docentiem, lektoriem un asistentiem, kas varētu iesaistīties akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā. Ņemot vērā to, ka nav plānots šīs pamatprasības noteikt attiecībā uz profesoriem un asociētajiem profesoriem, jo to kvalifikācijas prasības ir pietiekami augstas, secināms, ka visticamāk doktora studiju programmu īstenošanā iesaistāmajam personālam plānots izvirzīt līdzvērtīgas prasības, kādas izvirzītas profesoriem un asociētajiem profesoriem. Proti, ņemot vērā to, ka šobrīd Augstskolu likums docentiem, lektoriem un asistentiem izvirza zemākas prasības, rodas šaubas, vai vispār tie spēs izpildīt kaut kādas papildu prasības, kas visticamāk tiks noteiktas pietiekami augstas, lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību. Tādējādi ir pamatots jautājums par to, vai akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā vispār varēs iesaistīt personas, kas neieņem profesora vai asociētā profesora amatu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību Ministru kabinetam noteikt pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistāmajam personālam (vai ir skaidrs, kādas prasības šajos Ministru kabineta noteikumos iekļaus, un vai tās faktiski nebūs tādas pašas kā profesoriem un asociētajiem profesoriem), kritiski novērtējot to, vai vispār docenti, lektori un asistenti būtu iesaistāmi to īstenošanā.

-

Projekta 19. pantā ietvertais Augstskolu likuma 57. panta 2.¹ daļas ceturtais, piektais un sestais teikums paredz, ka doktorantam ir tiesības uz studiju pārtraukumu, kas doktorantam apgūstamās doktora studiju programmas ietvaros kopumā ir ne vairāk kā divi gadi. Studiju pārtraukumā neietilpst Darba likumā darbiniekam noteiktās tiesības uz darba pārtraukšanu uz laiku, piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājums vai iestājusies pārejoša darba nespēja. Studiju pārtraukumu pamatotību un piešķiršanas kārtību nosaka augstskola. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Augstskolu likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka studējošajiem, tostarp, doktorantiem, ir tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas. Vienlaikus norādām, ka normatīvo aktu projektus raksta loģiskā secība, un regulējums, kas attiecināms uz studiju pārtraukšanas un atsākšanas tiesībām un to īstenošanas kārtību, būtu nosakāms Augstskolu likuma 50. pantā. Tieslietu ministrija neiebilst pret to, ka attiecībā uz doktorantiem tiek noteiktas papildu prasības, iebilduma būtība ir aicināt veidot loģisku normatīvā regulējuma izklāstu Augstskolu likumā. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam precizēt projektu.

-

Projekta 19. pantā ietvertais Augstskolu likuma 57. panta 2.1 daļas pirmais teikums paredz, ka akadēmiskās doktora studiju programmas veido un īsteno saskaņā ar akadēmiskās augstākās izglītības valsts standartu zinātnes doktora grādam. Projekta 25. pantā ietvertais Augstskolu likuma 90. panta pirmās daļas 6. punkts arī piemin akadēmiskās augstākās izglītības valsts standartu zinātnes doktora grādam. Savukārt projekta 19. pantā ietvertais Augstskolu likuma 57. panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai veido saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. No izziņā ietvertās informācijas izriet, ka pilnvarojums noteikt akadēmisko doktora studiju programmu valsts standartu ir ietverts Izglītības likuma 14. panta 19. punktā, saskaņā ar kuru šobrīd ir noteikts akadēmisko bakalaura un maģistra studiju programmu valsts izglītības standarts. Sagatavošanas noteikumu 2.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 19. pantā ietverto Augstskolu likuma 57. panta 2.¹ daļas pirmo teikumu un projekta 25. pantā ietverto Augstskolu likuma 90. panta pirmās daļas 6. punktu.

-

Projekta 20. pantā ietvertais Augstskolu likuma 59. panta ceturtās daļas trešais teikums noteic, ka grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšana ir maksas pakalpojums saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu Akadēmiskās informācijas centra sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Vēršam uzmanību uz to, ka no minētās normas nav skaidrs, vai tā ir atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem vai arī pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Sagatavošanas noteikumu 59. punkts paredz, ka likumprojekta tekstā, ja nepieciešams, raksta atsauces uz citām likumprojekta vienībām (iekšējās atsauces) vai atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem. Savukārt sagatavošanas noteikumu 47. punkts paredz, ka pilnvarojumu izdot ārēju vai iekšēju normatīvo aktu veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem:
1) frāze "Ministru kabinets nosaka" un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts;
2) normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts un frāze "nosaka Ministru kabinets";
3) frāze "Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros" un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 20. pantā ietverto Augstskolu likuma 59. panta ceturtās daļas trešo teikumu. Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt anotācijā ietverto informāciju.

-

Projekta 20. pantā ietvertais Augstskolu likuma 59. panta piektās daļas pēdējais teikums paredz, ka lēmuma par augstākās izglītības diploma anulēšanu pieņemšanai un augstskolas akadēmiskā godīguma noteikumos noteiktā akadēmiskā godīguma pārkāpuma konstatācijai nav noilguma. Vēršam uzmanību uz to, ka, pirmkārt, augstskolas lēmums, kuru varēs pārsūdzēt tiesā, būs lēmums par grāda vai profesionālās kvalifikācijas vai grāda un profesionālās kvalifikācijas atcelšanu, nevis lēmums par valsts atzīta diploma anulēšanu. Tādējādi noilgums nebūs šī lēmuma pieņemšanai, nevis valsts atzīta diploma anulēšanai. Otrkārt, norādām, ka pat kriminālsoda piemērošanai par noziedzīgiem nodarījumiem ir noilgums, taču ar projektu tiek paredzēts, ka akadēmiskā godīguma pārkāpumam, kas nav ne noziedzīgs nodarījums, ne pat administratīvs pārkāpums, nav noilguma. Treškārt, lūdzam ņemt vērā, ka akadēmiskā godīguma pārkāpumu var konstatēt jebkurā brīdī un tā konstatēšanai pašai par sevi nav noilguma, noilgums ir attiecināms uz sekām, kas iestājas, ja attiecīgais pārkāpums tiek konstatēts. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt noilguma neesamības samērīgumu un attiecīgi papildināt anotāciju, kā arī precizēt projekta 20. pantā ietverto Augstskolu likuma 59. panta piektās daļas pēdējo teikumu.

-

Projekta 23. pantā ietvertais Augstskolu likuma 63.⁴ panta ceturtās daļas 1. punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto personu, kas nav profesori un asociētie profesori, tostarp doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju un līdzvadītāju, zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātiem. Studiju programmu īstenošanā augstskolās piedalīties var viss akadēmiskais personāls, vienlaikus atkarībā no ieņemamā akadēmiskā amata katram ir savs pienākumu apjoms. Docentiem, lektoriem un asistentiem tiek izvirzītas zemākas prasības un noteikts mazāks pienākumu apjoms nekā profesoriem un asociētajiem profesoriem. No minētā pilnvarojuma izriet, ka faktiski prasības tiks noteiktas docentiem, lektoriem un asistentiem, kas varētu iesaistīties profesionālās doktora studiju programmas īstenošanā. Ņemot vērā to, ka nav plānots šīs pamatprasības noteikt attiecībā uz profesoriem un asociētajiem profesoriem, jo to kvalifikācijas prasības ir pietiekami augstas, secināms, ka visticamāk doktora studiju programmu īstenošanā iesaistītajam personālam plānots izvirzīt līdzvērtīgas prasības, kādas izvirzītas profesoriem un asociētajiem profesoriem. Proti, ņemot vērā to, ka šobrīd Augstskolu likums docentiem, lektoriem un asistentiem izvirza zemākas prasības, rodas šaubas, vai vispār tie spēs izpildīt kaut kādas papildu prasības, kas visticamāk tiks noteiktas pietiekami augstas, lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību. Tādējādi ir pamatots jautājums par to, vai profesionālās doktora studiju programmas īstenošanā vispār varēs iesaistīt personas, kas neieņem profesora vai asociētā profesora amatu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību Ministru kabinetam noteikt pamatprasības profesionālās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistāmajam personālam (vai ir skaidrs, kādas prasības šajos Ministru kabineta noteikumos iekļaus, un vai tās faktiski nebūs tādas pašas kā profesoriem un asociētajiem profesoriem), kritiski novērtējot to, vai vispār docenti, lektori un asistenti būtu iesaistāmi to īstenošanā.

-

Projekta 24. pantā ietvertā Augstskolu likuma 87. panta pirmā daļa paredz, ka Akadēmiskā personāla reģistrā ievada informāciju par doktorantiem, kuri Augstskolu likumā noteiktā kārtībā ir pieņemti darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta vai lektora amatā. Anotācijā norādīts, ka projekts neparedz, ka informācija par vienu personu (doktorantu) Valsts izglītības informācijas sistēmā tiks ievadīta vairākkārtīgi. Lūdzam ņemt vērā, ka neskatoties uz to, ka Studējošo un absolventu reģistrs un Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, tie ir divi atšķirīgi, patstāvīgi reģistri. Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" paredz, kādu informāciju par studējošo ievada Studējošo un absolventu reģistrā un kādu informāciju par augstskolas personālu ievada Akadēmiskā personāla reģistrā. Tādējādi, ja ir plānots, ka informācija par doktorantu Valsts izglītības informācijas sistēmā netiks ievadīta vairākkārtīgi, ir nepieciešams noteikt, ka informācija par doktorantu tiks ievadīta, vai nu tikai Akadēmiskā personāla reģistrā, veicot atzīmi par to, ka tas ir arī studējošais, vai Studējošo un absolventu reģistrā, veicot atzīmi, ka tas ir nodarbināts augstskolā. Vienlaikus secināms, ka tādā gadījumā varētu netikt sasniegts viena vai otra reģistra mērķis, jo faktiski informācija par doktorantu būs tikai vienā no reģistriem. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt iepriekš minēto un attiecīgi precizēt projektu, kā arī papildināt anotāciju ar skaidrojumu.

-

Projekta 25. pantā ietvertā Augstskolu likuma 88. panta otrā daļa paredzēs, ka augstskola vai augstskolu konsorcijs doktorantūras īstenošanas organizēšanai veido vienu vai vairākas doktorantūras skolas, bet ne vairāk kā vienu doktorantūras skolu katrā zinātnes nozaru grupā un atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpā noteiktajiem principiem, standartiem un rekomendācijām. Sagatavošanas noteikumu 59. punkts noteic, ka likumprojektā var ietvert atsauces uz citām likumprojekta normām vai tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Nacionālajos normatīvajos aktos nav iespējams juridiski korekti izdarīt atsauces uz starptautisko tiesību dokumentiem, kas nav saistoši Latvijai, kā arī nav iespējams izveidot juridiski korektas atsauces uz tā saucamo "soft law" (dokumentiem, kas jau pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, vadlīnijas, deklarācijas, rekomendācijas, rokasgrāmatas, ieteikumi). Minētais izriet no fakta, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu normas uzliek privātpersonām saistības un ir obligātas visā Latvijas Republikas teritorijā. Piemēram, nav korekti noteikt par obligātām tādas starptautisko dokumentu prasības, kam ir rekomendējošs vai skaidrojošs raksturs. Izziņā ir norādīts, ka atsauce uz Eiropas Augstākās izglītības telpā noteiktajām kvalitātes nodrošināšanas prasībām, standartiem un vadlīnijām jau ir ietverta vairākos normatīvajos aktos, piemēram, Izglītības likuma 20.¹ pantā. Vēršam uzmanību uz to, ka kaut kādu normu ietveršana citos normatīvajos aktos nenozīmē, ka Latvijas tiesību sistēmas ietvaros tā ir pieņemama prakse. Papildus norādām, ka, piemēram, Izglītības likuma 20.¹ pants nav ticis skaņots ar Tieslietu ministriju, jo likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 544/Lp13) šī norma tikusi iesniegta uz 2. lasījumu kā iespējamais Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam precizēt projekta 25. pantā ietverto Augstskolu likuma 88. panta otro daļu.

-

Lūdzam precizēt projekta 26. pantā ietvertajā Augstskolu likuma pārejas noteikumu 93. punkta 7. apakšpunktā minēto atsauci uz Augstskolu likuma normu, kas ir par pamatu grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 70 "Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi", jo projektā nav atsaucē ietvertās normas.

-

Lūdzam precizēt projekta 26. pantā ietvertajā Augstskolu likuma pārejas noteikumu 93. punkta 6. apakšpunktā minēto atsauci uz Augstskolu likuma normu, kas ir par pamatu grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās", jo šī norma bija pamats grozījumiem minētajos noteikumos projekta sākotnējā redakcijā. Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt anotācijā ietverto informāciju.

-

Atkārtoti lūdzam skaidrot, kādus grozījumus paredzēts veikt Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi". Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 25. pantā ietvertais Augstskolu likuma 90. panta otrās daļas 1. punkts noteic augstskolu ciklisku akreditāciju, tādējādi saskaņā ar šajā normā noteikto grozāmi ir Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi". No projekta un anotācijas nav skaidrs, vai ir plānots, ka doktora studiju programmas vairs netiks akreditētas studiju virzienu ietvaros, bet tiks akreditētas tikai augstskolas cikliskas akreditācijas ietvaros.

-