Projekta ID
25-TA-1113Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
10.05.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
1. 3. pantā pēc vārda “platības” papildināt ar vārdiem “ nodalot teritoriju, kas ir ostas pārvaldes valdījumā”.
2. 4. pantā:
izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) valsts un pašvaldības zeme un akvatorija, Ministru kabineta noteiktās teritorijas daļa, Ostu likuma 7. pantā paredzētajām ostas pārvaldes funkcijām;”;
izslēgt ceturtās daļas 3. punktu;
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 40 miljonus euro. Ostas pārvaldes valdījumā esošās zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksu, kā arī maksu par apbūves tiesības piešķiršanu katrā ostā par ostas pārvaldes valdījumā esošo zemi nosaka ostas pārvalde.”;
izteikt septīto un 7.1 daļu šādā redakcijā:
“(7) Ostas pārvaldei tās valdījumā nodotā teritorijā ir tiesības juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ostas zemi apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu. Servitūtu nodibina uz līguma pamata. Ja juridiskā vai fiziskā persona (zemes īpašnieks) un ostas pārvalde nevar vienoties, ostas pārvaldei ir tiesības ierakstīt zemesgrāmatā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas. Par servitūta nodibināšanu ostas pārvalde zemes īpašniekam maksā atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā.”;
“(71) Juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ostas pārvaldes valdījumā nodotā teritorijā esošo nekustamo īpašumu var atsavināt Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.”;
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas pārvaldes valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.”;
papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
“(10) Valstij, pašvaldībai un ostas pārvaldei ir tiesības savstarpēji mainīt tām piederošos nekustamos īpašumus, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.”;
“(11) Ostas pārvaldei ir pirmpirkuma tiesības uz pašvaldībai piederošu zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kas nav nodots tās valdījumā.”;
Iebildums.
No likumprojekta “Grozījumi Ostu likumā” (projekta ID 25-TA-1113) (turpmāk – likumprojekts) izrietošais 1. un 2. panta priekšlikums paredz nekustamā īpašuma pārvaldības regulējumu, kas detalizētāk ir paskaidrots Ministru kabineta 2025. gada 6. maijā izskatītajā un zināšanai pieņemtajā ziņojumā “Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām” (prot. Nr. 18, 31. §). Varam secināt, ka šis ziņojums arī ietvēra likumprojekta normas. Par šo ziņojumu tika iesniegti pašvaldību iebildumi, kas netika vērtēti un apspriesti Ministru kabinetā, tostarp arī par nekustamā īpašuma pārvaldības jautājumiem. Tādēļ šie iebildumi tiek iesniegti atkārtoti, secinot, ka arī likumprojekta anotācijā norādītais izriet no šajā ziņojumā paskaidrotā, lūdzot vērtēt turpmāk minēto.
Pašvaldības uzskata, ka priekšlikums nodalīt ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas nav pamatots. Pašvaldībām no likumprojekta joprojām nav objektīvi saprotams, kā notiks šo abu teritoriju atbildīga pārvaldība, nodrošinot ostas pārvaldes padomes, pārvaldnieka, administratīvā izpildaparāta un pašvaldības domes sinerģiju lēmumu pieņemšanā, katram nodrošinot atbildīgu rīcību par funkciju izpildi un par savu īpašumu labu pārvaldību.
Uzskatām, ka attiecībā uz ostas teritorijas pārvaldību būtu jāparedz šāds regulējums:
1) Ministru kabinets ostas robežās nodala teritoriju, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai (piemēram, kuģu apkalpošanai un kravu un pasažieru operācijām), ko pārvaldīs ostas pārvalde, no rūpnieciskās izmantošanas teritorijas, kas ir pašvaldības atbildības objekts;
2) rūpnieciskās izmantošanas teritorijas pārvaldība notiek saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, nodrošinot šīs teritorijas attīstību un infrastruktūras uzlabošanu, tostarp piesaistot investīcijas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju katrā konkrētā pašvaldībā ciešā sadarbībā ar ostu;
3) gan teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, gan rūpnieciskās izmantošanas teritorijā īpašnieki pastāvīgi pārvalda savus īpašuma objektus un var nodot tos valdījumā ostas pārvaldei vai pašvaldībai, ja par to lemj attiecīgā lēmējinstitūcija (piemēram, piestātne, kas ir pašvaldības īpašumā, var netikt nodota brīvostas pārvaldes valdījumā, jo tās izmantošana nav atkarīga no īpašnieka, vai tas ir valsts, pašvaldība vai privātpersona);
4) teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, valsts, pašvaldības un ostas pārvaldes īpašuma atsavināšana nav atļauta, izņemot īpašumu maiņu visā ostas teritorijā starp šiem subjektiem.
Ievērojot minēto, Ostu likuma 3. un 4. panta regulējums ir pārskatāms.
Izslēgt likumprojekta 1. un 2. pantu.
2. 4. pantā:
izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) valsts un pašvaldības zeme un akvatorija, Ministru kabineta noteiktās teritorijas daļa, Ostu likuma 7. pantā paredzētajām ostas pārvaldes funkcijām;”;
izslēgt ceturtās daļas 3. punktu;
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 40 miljonus euro. Ostas pārvaldes valdījumā esošās zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksu, kā arī maksu par apbūves tiesības piešķiršanu katrā ostā par ostas pārvaldes valdījumā esošo zemi nosaka ostas pārvalde.”;
izteikt septīto un 7.1 daļu šādā redakcijā:
“(7) Ostas pārvaldei tās valdījumā nodotā teritorijā ir tiesības juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ostas zemi apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu. Servitūtu nodibina uz līguma pamata. Ja juridiskā vai fiziskā persona (zemes īpašnieks) un ostas pārvalde nevar vienoties, ostas pārvaldei ir tiesības ierakstīt zemesgrāmatā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas. Par servitūta nodibināšanu ostas pārvalde zemes īpašniekam maksā atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā.”;
“(71) Juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ostas pārvaldes valdījumā nodotā teritorijā esošo nekustamo īpašumu var atsavināt Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.”;
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas pārvaldes valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.”;
papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
“(10) Valstij, pašvaldībai un ostas pārvaldei ir tiesības savstarpēji mainīt tām piederošos nekustamos īpašumus, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.”;
“(11) Ostas pārvaldei ir pirmpirkuma tiesības uz pašvaldībai piederošu zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kas nav nodots tās valdījumā.”;
Iebildums.
No likumprojekta “Grozījumi Ostu likumā” (projekta ID 25-TA-1113) (turpmāk – likumprojekts) izrietošais 1. un 2. panta priekšlikums paredz nekustamā īpašuma pārvaldības regulējumu, kas detalizētāk ir paskaidrots Ministru kabineta 2025. gada 6. maijā izskatītajā un zināšanai pieņemtajā ziņojumā “Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām” (prot. Nr. 18, 31. §). Varam secināt, ka šis ziņojums arī ietvēra likumprojekta normas. Par šo ziņojumu tika iesniegti pašvaldību iebildumi, kas netika vērtēti un apspriesti Ministru kabinetā, tostarp arī par nekustamā īpašuma pārvaldības jautājumiem. Tādēļ šie iebildumi tiek iesniegti atkārtoti, secinot, ka arī likumprojekta anotācijā norādītais izriet no šajā ziņojumā paskaidrotā, lūdzot vērtēt turpmāk minēto.
Pašvaldības uzskata, ka priekšlikums nodalīt ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas nav pamatots. Pašvaldībām no likumprojekta joprojām nav objektīvi saprotams, kā notiks šo abu teritoriju atbildīga pārvaldība, nodrošinot ostas pārvaldes padomes, pārvaldnieka, administratīvā izpildaparāta un pašvaldības domes sinerģiju lēmumu pieņemšanā, katram nodrošinot atbildīgu rīcību par funkciju izpildi un par savu īpašumu labu pārvaldību.
Uzskatām, ka attiecībā uz ostas teritorijas pārvaldību būtu jāparedz šāds regulējums:
1) Ministru kabinets ostas robežās nodala teritoriju, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai (piemēram, kuģu apkalpošanai un kravu un pasažieru operācijām), ko pārvaldīs ostas pārvalde, no rūpnieciskās izmantošanas teritorijas, kas ir pašvaldības atbildības objekts;
2) rūpnieciskās izmantošanas teritorijas pārvaldība notiek saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, nodrošinot šīs teritorijas attīstību un infrastruktūras uzlabošanu, tostarp piesaistot investīcijas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju katrā konkrētā pašvaldībā ciešā sadarbībā ar ostu;
3) gan teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, gan rūpnieciskās izmantošanas teritorijā īpašnieki pastāvīgi pārvalda savus īpašuma objektus un var nodot tos valdījumā ostas pārvaldei vai pašvaldībai, ja par to lemj attiecīgā lēmējinstitūcija (piemēram, piestātne, kas ir pašvaldības īpašumā, var netikt nodota brīvostas pārvaldes valdījumā, jo tās izmantošana nav atkarīga no īpašnieka, vai tas ir valsts, pašvaldība vai privātpersona);
4) teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, valsts, pašvaldības un ostas pārvaldes īpašuma atsavināšana nav atļauta, izņemot īpašumu maiņu visā ostas teritorijā starp šiem subjektiem.
Ievērojot minēto, Ostu likuma 3. un 4. panta regulējums ir pārskatāms.
Izslēgt likumprojekta 1. un 2. pantu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
3. 7. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai mazajām ostām - pašvaldības iestāde, kas veic šajā likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas. Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes ir atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas, kuru nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Liepājas ostas pārvaldi nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums.” ;
izslēgt 11. un 12 daļu;
papildināt otro daļu ar 10., 11. punktu šādā redakcijā:
“10) nodrošina ostas padomes pieņemto lēmumu izpildi un regulāru padomes informēšanu par ostas operatīvo darbību;
11) nodrošina kuģu ceļu padziļināšanu un uzturēšanu.”;
izteikt trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
“4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē, kā arī nodrošina ostas pārvaldes gada pārskata revīziju;”;
papildināt trešo daļu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:
“11) ierosina grozījumus ostas pārvaldes nolikumā un pieņem lēmumus par ostas robežu projektu, lai nodrošinātu ostas darbības atbilstību attīstības plāniem;
12) sagatavo un iesniedz priekšlikumus valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei par jautājumiem, kas skar ostas attīstību un investīciju piesaisti.” ;
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Ostu pārvaldes valsts pārvaldes funkciju izpildē, sadarbojas ostu uzturēšanas izmaksu samazināšanai, savstarpēji vienojoties par sadarbību tehnisko līdzekļu un resursu efektīvu izmantošanu, kas ietver:
1) loču kuteru, velkoņu, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu;
2) navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu;
3) hidrogrāfijas pakalpojumus;
4) avārijas seku likvidācijas pasākumus;
5) ostas procesu digitalizāciju;
6) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu ieviešanu;
7) tehnisko līdzekļu iegādi;
8) ieguldījumu ostas un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvē.”;
4. Papildināt likumu ar 7.1, 7.2 un 7.3 pantu šādā redakcijā:
“7.1 pants. Ostas padome un izpildaparāts
(1) Ostas padomes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.
(2) Ostas pārvaldes sastāvā ir ostas padome, kā pārraudzības institūcija, un izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.
(3) Ostas padomē ir četri locekļi: divi valsts interešu pārstāvji, kurus nominē ekonomikas un satiksmes ministri, un divi pašvaldības pārstāvji.
(4) Ostas padomes priekšsēdētājs ir satiksmes ministra nominētais pārstāvis, kuram ir izšķirošā balss gadījumos, ja balsu skaits dalās vienādās daļās.
(5) Ostas padome pieņem lēmumus par ostas finanšu plānu, ostu maksu un pakalpojumu tarifu noteikšanu, ilgtermiņa attīstības plānu un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem.
(6) Visu ostas padomes locekļu vienbalsīgs lēmums nepieciešams, lai apstiprinātu ostas attīstības stratēģiju vidējam termiņam, ostas budžetu kārtējām gadam, vidēja termiņa budžetu un to grozījumus, noteiktu sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un mērķus kārtējam gadam, un darījumiem, kas ietekmē ostas vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu vismaz par 15 procentiem un nav paredzēts vidēja termiņa darbības stratēģijā.
(7) Ostas padomes locekļus, ministrija kas tos nominē, atlasa atklātā konkursā, un amatā uz pieciem gadiem ieceļ un atceļ Ministru kabinets. Ministram vai pašvaldībai, kura deleģējusi padomes locekli, ir tiesības atsaukt to no pienākumu pildīšanas.
(8) Ostas pārvaldnieku atklātā konkursā atlasa un amatā uz pieciem gadiem ieceļ un atbrīvo ostas padome.”;
“7.2 pants. Ostas padomes kompetence:
1) apstiprina ostas attīstības programmu;
2) apstiprina ostas pārvaldes budžetu katram finanšu gadam;
3) apstiprina ostas finanšu rādītājus un nefinanšu mērķus atbilstoši Ostas attīstības programmai. Kontrolē nefinanšu mērķu izpildi;
4) apstiprina zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksas, un maksas par apbūves tiesību noteikšanu principus, kā arī nomas un īres līgumu, un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību;
5) izskata komersantu iesniegumus, kuri adresēti ostas padomei vai attiecas uz tās kompetenci. Komersantu iesniegumus izskata tuvākajā ostas padomes kārtējā sēdē, ja tie saņemti ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ostas padomes kārtējās sēdes, vai saskaņā ar ostas pārvaldnieka priekšlikumu – kādā no nākamajām sēdēm;
6) izskata visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību, pārkāpumiem;
7) iepazīstas ar informāciju par ostas pārvaldnieka rīcību un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos;
8) apstiprina vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu;
9) apstiprina darījumu slēgšanu vai dot piekrišanu nekustamā īpašuma darījumiem;
10) atceļ ostas pārvaldnieka rīkojumus;
11) apstiprina korupcijas novēršanas politiku, trauksmes celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzrauga to īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
12) ne retāk kā divas reizes gadā izvērtē ostas pārvaldnieka pārskatu par:
1) nomas un īres maksas, kā arī maksas par apbūves tiesībām iekasēšanas gaitu;
2) apstiprinātā budžeta izpildes gaitu;
3) saimnieciskās darbības rezultātiem;
13) izskata un pieņem lēmumus, par darījumu, līgumu slēgšanu vai saistību uzņemšanos, kuru kopējā summa pārsniedz 75000 tūkstošus euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), kuru izlemšanas gadījumā pārvaldniekam jāsaņem ostas padomes iepriekšēja piekrišana;
14) pieņem šā likuma 7.1 panta sestajā daļā minētos lēmumus.”;
“7.3 pants. Prasības un atlases kārtība ostas padomes locekļiem un ostas pārvaldniekam
(1) Ostas padomes locekļu un ostas pārvaldnieka nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu atlasi, lai izveidotu profesionālu un kompetentu pārvaldes institūciju.
(2) Kandidātu nomināciju ostas padomes locekļu amatiem nodrošina attiecīgā ministrija vai pašvaldība, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru.
(3) Par padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu:
1) kurai nav augstākās izglītības;
2) kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta;
3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;
4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process;
5) kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).
(4) Ostas padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidāts, iesniedzot pieteikumu publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros, apliecina savu atbilstību šajā pantā noteiktajām prasībām.”;
Iebildums.
[1] No 2024. gada 25. janvāra likuma “Grozījums Ostu likumā” anotācijas, kurā ir paskaidrots Informatīvā ziņojuma par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām (turpmāk – ziņojums) izstrādes pamatojums, izriet, ka “Likumprojekta “Grozījums Ostu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir izvērtēt Ostu pārvaldības reformas līdzšinējo gaitu, pārskatot tās mērķus un izstrādājot priekšlikumus tās pilnveidošanai. Līdz šim Ostu pārvaldības reformas īstenošanu ir sarežģījuši gan pienācīgi nepārdomātie ostu pārvaldes reformēšanas risinājumi, gan to sasteigtie termiņi, gan nepietiekamā pašvaldību iesaiste, kas kopsakarā nenodrošināja to, lai šī reforma būtu jēgpilna un dotu pozitīvu ietekmi uz ostas darbību, tostarp vispusīgi izvērtējot citus iespējamos risinājumus, piemēram, par Latvijas Lielo ostu vienotas pārvaldes modeli”.
No likumprojekta, kas ir paskaidrots anotācijā, izriet nepamatots tiesiskā regulējuma ierosinājums ostu pārvaldības reformu attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām, savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – LSEZ) pārvaldi šī reforma skartu tikai pēc 2035. gada 31. decembra, anotācijā paskaidrojot, ka «šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās LSEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību saglabāt to LSEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu.
Tādējādi var secināt, ka Latvijas Lielajās ostās ir paredzēts atšķirīgs ostu pārvaldes modelis, ziņojumā īpaši nepamatojot paredzēto atšķirīgo ostu pārvaldības pieeju, tostarp arī dažādās ostās paredzot atšķirīgas pašvaldību un komersantu līdzdalības iespējas to pārvaldībā. Uzskatām, ka šāds priekšlikums ir ne tikai objektīvi nepamatots, bet arī netaisnīgs un liecina par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteikto principu, īpaši - labas pārvaldības principa, pārkāpumiem, kā arī tas demonstrē tiesiskā valstī nepieļaujamu nevienlīdzīgu attieksmi pret Liepājas, Rīgas un Ventspils pašvaldībām, tās šķirojot pēc nesaprotamiem kritērijiem.
No anotācijas neizriet paskaidrojums, kāpēc LSEZ pārvaldības modeļa saglabāšanai ir izvēlēts 2035. gada 31. decembris, bet nojaušams, ka tas ir saistīts ar likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem. Līdz ar to būtu jānorāda, ka šādi atvieglojumi līdz 2035. gada 31. decembrim ir paredzēti uzņēmējiem ne tikai Liepājas, bet arī Rīgas un Ventspils ostās, kā arī Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. Tāpēc tas nevar kalpot par kritēriju atšķirību meklēšanai Liepājas, Rīgas un Ventspils ostu pārvaldībā.
Joprojām uzskatām, ka visās trīs Latvijas Lielajās ostās ir ieviešams vienots pārvaldības modelis, to veidojot uz LSEZ pārvaldes piemēra, kas paredz, ka ostu pārvaldībā līdztiesīgi piedalās valsts, pašvaldību un komersantu pārstāvji. Turklāt, ja LSEZ modelis ir atzīts par iespējami labāko, nav saprotams, kāpēc šo modeli, kas sevi ir pierādījis praksē, nevajadzētu ieviest arī Rīgas un Ventspils ostu pārvaldībā.
[2] Likumprojekta 4. pantā ir paredzēts papildināt Ostu likumu ar 7.3 pantu, kura trešās daļas 5. punkts paredzētu, ka par padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).
No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka Satversmes 91. pantā ir ietverti divi savstarpēji cieši saistīti principi: vienlīdzības princips – panta pirmajā teikumā – un diskriminācijas aizlieguma princips – otrajā teikumā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 9.3. punktu). Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 13. punktu). Savukārt diskriminācijas aizlieguma princips papildina, precizē un palīdz piemērot vienlīdzības principu konkrētās situācijās (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15. punktu). Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertā diskriminācijas aizlieguma principa mērķis ir izskaust atšķirīgu attieksmi, kas balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-37-03 6. punktu). Šie kritēriji ir dažādi un, ievērojot gan attiecīgā kritērija specifiku, gan arī konkrētās lietas faktiskos apstākļus, var atšķirties to izmantošanas attaisnojamība (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 9.2. punktu). Proti, pastāv tādi kritēriji, kuru izmantošana nav attaisnojama, kā arī tādi kritēriji, kuru izmantošanu noteiktos gadījumos var attaisnot (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9. punktu).
Varam objektīvi secināt, ka no likumprojekta anotācijas neizriet šāda personas tiesības diskriminējoša priekšlikuma, kas paredz atšķirīgu attieksmi, objektīvs un saprātīgs pamatojums, tostarp arī Satiksmes ministrijai nesniedzot skaidrojumu par tā samērīgumu. Pievēršam jūsu uzmanību, ka atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai šāda tiesiskā regulējuma piedāvājuma gadījumā ir jāveic šāda priekšlikuma atbilstības Satversmes 91. pantam pārbaude (uzmanību pievēršot 1., 2. un 4. kritērijam): 1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos; 2) vai attiecīgais likumprojekta panta daļas punkts paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām; 3) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā pieņemtu tiesību normu; 4) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips (sk., piem., Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 11. punktu).
Pievēršam jūsu uzmanību, ka dažādās Eiropas Savienības valstu ostās (piem., Antverpenes, Ostendes un Zēburgas ostās (ostas valdes priekšsēdētājs ir Briges pilsētas mērs) Beļģijā, Amsterdamas ostā (Nīderlandē), Orhūsas ostā (Dānijā), Hamburgas un Duisburgas ostās (Vācijā), Gotenburgas ostā (Zviedrijā), Kopenhāgenes ostā (Dānijā), Oslo ostā (Norvēģijā), Helsinku ostā (Somijā) u.c.) darbojas pašvaldību lēmējinstitūciju pārstāvji, kas, protams, darbojas politiskajās partijās, atzīstot šādu ostu pārvaldības modeli par objektīvi pamatotu, tostarp arī ievērojot un respektējot pašvaldību pārvaldes ievērojamo nozīmi ostu pilsētu darbībā.
Izslēgt likumprojekta 3. un 4. pantu.
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai mazajām ostām - pašvaldības iestāde, kas veic šajā likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas. Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes ir atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas, kuru nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Liepājas ostas pārvaldi nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums.” ;
izslēgt 11. un 12 daļu;
papildināt otro daļu ar 10., 11. punktu šādā redakcijā:
“10) nodrošina ostas padomes pieņemto lēmumu izpildi un regulāru padomes informēšanu par ostas operatīvo darbību;
11) nodrošina kuģu ceļu padziļināšanu un uzturēšanu.”;
izteikt trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
“4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē, kā arī nodrošina ostas pārvaldes gada pārskata revīziju;”;
papildināt trešo daļu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:
“11) ierosina grozījumus ostas pārvaldes nolikumā un pieņem lēmumus par ostas robežu projektu, lai nodrošinātu ostas darbības atbilstību attīstības plāniem;
12) sagatavo un iesniedz priekšlikumus valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei par jautājumiem, kas skar ostas attīstību un investīciju piesaisti.” ;
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Ostu pārvaldes valsts pārvaldes funkciju izpildē, sadarbojas ostu uzturēšanas izmaksu samazināšanai, savstarpēji vienojoties par sadarbību tehnisko līdzekļu un resursu efektīvu izmantošanu, kas ietver:
1) loču kuteru, velkoņu, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu;
2) navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu;
3) hidrogrāfijas pakalpojumus;
4) avārijas seku likvidācijas pasākumus;
5) ostas procesu digitalizāciju;
6) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu ieviešanu;
7) tehnisko līdzekļu iegādi;
8) ieguldījumu ostas un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvē.”;
4. Papildināt likumu ar 7.1, 7.2 un 7.3 pantu šādā redakcijā:
“7.1 pants. Ostas padome un izpildaparāts
(1) Ostas padomes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.
(2) Ostas pārvaldes sastāvā ir ostas padome, kā pārraudzības institūcija, un izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.
(3) Ostas padomē ir četri locekļi: divi valsts interešu pārstāvji, kurus nominē ekonomikas un satiksmes ministri, un divi pašvaldības pārstāvji.
(4) Ostas padomes priekšsēdētājs ir satiksmes ministra nominētais pārstāvis, kuram ir izšķirošā balss gadījumos, ja balsu skaits dalās vienādās daļās.
(5) Ostas padome pieņem lēmumus par ostas finanšu plānu, ostu maksu un pakalpojumu tarifu noteikšanu, ilgtermiņa attīstības plānu un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem.
(6) Visu ostas padomes locekļu vienbalsīgs lēmums nepieciešams, lai apstiprinātu ostas attīstības stratēģiju vidējam termiņam, ostas budžetu kārtējām gadam, vidēja termiņa budžetu un to grozījumus, noteiktu sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un mērķus kārtējam gadam, un darījumiem, kas ietekmē ostas vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu vismaz par 15 procentiem un nav paredzēts vidēja termiņa darbības stratēģijā.
(7) Ostas padomes locekļus, ministrija kas tos nominē, atlasa atklātā konkursā, un amatā uz pieciem gadiem ieceļ un atceļ Ministru kabinets. Ministram vai pašvaldībai, kura deleģējusi padomes locekli, ir tiesības atsaukt to no pienākumu pildīšanas.
(8) Ostas pārvaldnieku atklātā konkursā atlasa un amatā uz pieciem gadiem ieceļ un atbrīvo ostas padome.”;
“7.2 pants. Ostas padomes kompetence:
1) apstiprina ostas attīstības programmu;
2) apstiprina ostas pārvaldes budžetu katram finanšu gadam;
3) apstiprina ostas finanšu rādītājus un nefinanšu mērķus atbilstoši Ostas attīstības programmai. Kontrolē nefinanšu mērķu izpildi;
4) apstiprina zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksas, un maksas par apbūves tiesību noteikšanu principus, kā arī nomas un īres līgumu, un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību;
5) izskata komersantu iesniegumus, kuri adresēti ostas padomei vai attiecas uz tās kompetenci. Komersantu iesniegumus izskata tuvākajā ostas padomes kārtējā sēdē, ja tie saņemti ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ostas padomes kārtējās sēdes, vai saskaņā ar ostas pārvaldnieka priekšlikumu – kādā no nākamajām sēdēm;
6) izskata visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību, pārkāpumiem;
7) iepazīstas ar informāciju par ostas pārvaldnieka rīcību un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos;
8) apstiprina vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu;
9) apstiprina darījumu slēgšanu vai dot piekrišanu nekustamā īpašuma darījumiem;
10) atceļ ostas pārvaldnieka rīkojumus;
11) apstiprina korupcijas novēršanas politiku, trauksmes celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzrauga to īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
12) ne retāk kā divas reizes gadā izvērtē ostas pārvaldnieka pārskatu par:
1) nomas un īres maksas, kā arī maksas par apbūves tiesībām iekasēšanas gaitu;
2) apstiprinātā budžeta izpildes gaitu;
3) saimnieciskās darbības rezultātiem;
13) izskata un pieņem lēmumus, par darījumu, līgumu slēgšanu vai saistību uzņemšanos, kuru kopējā summa pārsniedz 75000 tūkstošus euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), kuru izlemšanas gadījumā pārvaldniekam jāsaņem ostas padomes iepriekšēja piekrišana;
14) pieņem šā likuma 7.1 panta sestajā daļā minētos lēmumus.”;
“7.3 pants. Prasības un atlases kārtība ostas padomes locekļiem un ostas pārvaldniekam
(1) Ostas padomes locekļu un ostas pārvaldnieka nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu atlasi, lai izveidotu profesionālu un kompetentu pārvaldes institūciju.
(2) Kandidātu nomināciju ostas padomes locekļu amatiem nodrošina attiecīgā ministrija vai pašvaldība, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru.
(3) Par padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu:
1) kurai nav augstākās izglītības;
2) kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta;
3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;
4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process;
5) kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).
(4) Ostas padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidāts, iesniedzot pieteikumu publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros, apliecina savu atbilstību šajā pantā noteiktajām prasībām.”;
Iebildums.
[1] No 2024. gada 25. janvāra likuma “Grozījums Ostu likumā” anotācijas, kurā ir paskaidrots Informatīvā ziņojuma par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām (turpmāk – ziņojums) izstrādes pamatojums, izriet, ka “Likumprojekta “Grozījums Ostu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir izvērtēt Ostu pārvaldības reformas līdzšinējo gaitu, pārskatot tās mērķus un izstrādājot priekšlikumus tās pilnveidošanai. Līdz šim Ostu pārvaldības reformas īstenošanu ir sarežģījuši gan pienācīgi nepārdomātie ostu pārvaldes reformēšanas risinājumi, gan to sasteigtie termiņi, gan nepietiekamā pašvaldību iesaiste, kas kopsakarā nenodrošināja to, lai šī reforma būtu jēgpilna un dotu pozitīvu ietekmi uz ostas darbību, tostarp vispusīgi izvērtējot citus iespējamos risinājumus, piemēram, par Latvijas Lielo ostu vienotas pārvaldes modeli”.
No likumprojekta, kas ir paskaidrots anotācijā, izriet nepamatots tiesiskā regulējuma ierosinājums ostu pārvaldības reformu attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām, savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – LSEZ) pārvaldi šī reforma skartu tikai pēc 2035. gada 31. decembra, anotācijā paskaidrojot, ka «šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās LSEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību saglabāt to LSEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu.
Tādējādi var secināt, ka Latvijas Lielajās ostās ir paredzēts atšķirīgs ostu pārvaldes modelis, ziņojumā īpaši nepamatojot paredzēto atšķirīgo ostu pārvaldības pieeju, tostarp arī dažādās ostās paredzot atšķirīgas pašvaldību un komersantu līdzdalības iespējas to pārvaldībā. Uzskatām, ka šāds priekšlikums ir ne tikai objektīvi nepamatots, bet arī netaisnīgs un liecina par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteikto principu, īpaši - labas pārvaldības principa, pārkāpumiem, kā arī tas demonstrē tiesiskā valstī nepieļaujamu nevienlīdzīgu attieksmi pret Liepājas, Rīgas un Ventspils pašvaldībām, tās šķirojot pēc nesaprotamiem kritērijiem.
No anotācijas neizriet paskaidrojums, kāpēc LSEZ pārvaldības modeļa saglabāšanai ir izvēlēts 2035. gada 31. decembris, bet nojaušams, ka tas ir saistīts ar likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem. Līdz ar to būtu jānorāda, ka šādi atvieglojumi līdz 2035. gada 31. decembrim ir paredzēti uzņēmējiem ne tikai Liepājas, bet arī Rīgas un Ventspils ostās, kā arī Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. Tāpēc tas nevar kalpot par kritēriju atšķirību meklēšanai Liepājas, Rīgas un Ventspils ostu pārvaldībā.
Joprojām uzskatām, ka visās trīs Latvijas Lielajās ostās ir ieviešams vienots pārvaldības modelis, to veidojot uz LSEZ pārvaldes piemēra, kas paredz, ka ostu pārvaldībā līdztiesīgi piedalās valsts, pašvaldību un komersantu pārstāvji. Turklāt, ja LSEZ modelis ir atzīts par iespējami labāko, nav saprotams, kāpēc šo modeli, kas sevi ir pierādījis praksē, nevajadzētu ieviest arī Rīgas un Ventspils ostu pārvaldībā.
[2] Likumprojekta 4. pantā ir paredzēts papildināt Ostu likumu ar 7.3 pantu, kura trešās daļas 5. punkts paredzētu, ka par padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).
No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka Satversmes 91. pantā ir ietverti divi savstarpēji cieši saistīti principi: vienlīdzības princips – panta pirmajā teikumā – un diskriminācijas aizlieguma princips – otrajā teikumā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 9.3. punktu). Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 13. punktu). Savukārt diskriminācijas aizlieguma princips papildina, precizē un palīdz piemērot vienlīdzības principu konkrētās situācijās (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15. punktu). Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertā diskriminācijas aizlieguma principa mērķis ir izskaust atšķirīgu attieksmi, kas balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-37-03 6. punktu). Šie kritēriji ir dažādi un, ievērojot gan attiecīgā kritērija specifiku, gan arī konkrētās lietas faktiskos apstākļus, var atšķirties to izmantošanas attaisnojamība (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 9.2. punktu). Proti, pastāv tādi kritēriji, kuru izmantošana nav attaisnojama, kā arī tādi kritēriji, kuru izmantošanu noteiktos gadījumos var attaisnot (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9. punktu).
Varam objektīvi secināt, ka no likumprojekta anotācijas neizriet šāda personas tiesības diskriminējoša priekšlikuma, kas paredz atšķirīgu attieksmi, objektīvs un saprātīgs pamatojums, tostarp arī Satiksmes ministrijai nesniedzot skaidrojumu par tā samērīgumu. Pievēršam jūsu uzmanību, ka atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai šāda tiesiskā regulējuma piedāvājuma gadījumā ir jāveic šāda priekšlikuma atbilstības Satversmes 91. pantam pārbaude (uzmanību pievēršot 1., 2. un 4. kritērijam): 1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos; 2) vai attiecīgais likumprojekta panta daļas punkts paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām; 3) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā pieņemtu tiesību normu; 4) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips (sk., piem., Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 11. punktu).
Pievēršam jūsu uzmanību, ka dažādās Eiropas Savienības valstu ostās (piem., Antverpenes, Ostendes un Zēburgas ostās (ostas valdes priekšsēdētājs ir Briges pilsētas mērs) Beļģijā, Amsterdamas ostā (Nīderlandē), Orhūsas ostā (Dānijā), Hamburgas un Duisburgas ostās (Vācijā), Gotenburgas ostā (Zviedrijā), Kopenhāgenes ostā (Dānijā), Oslo ostā (Norvēģijā), Helsinku ostā (Somijā) u.c.) darbojas pašvaldību lēmējinstitūciju pārstāvji, kas, protams, darbojas politiskajās partijās, atzīstot šādu ostu pārvaldības modeli par objektīvi pamatotu, tostarp arī ievērojot un respektējot pašvaldību pārvaldes ievērojamo nozīmi ostu pilsētu darbībā.
Izslēgt likumprojekta 3. un 4. pantu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
ar 29., 30. un 31.punktu šādā redakcijā:
“29. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. februārim izdod šā likuma 3. pantā minētos noteikumus attiecībā uz Rīgas brīvostas robežu noteikšanu un Ventspils brīvostas robežu noteikšanu.”;
“30. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 7. panta otrās daļas 10. punktu, 7.1 pantu, 7.2 pantu un 7.3 pantu stājās spēkā sešus mēnešus pēc to izsludināšanas.”;
“31. Līdz šā Likuma 7.3 pantā noteiktā kārtībā tiek atlasīti un iecelti ostas padomes locekļi Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā, ekonomikas ministra un satiksmes ministra virzītie un ar Ministru kabineta rīkojumu ieceltie pārstāvji turpina pildīt ostas pārvaldes padomes locekļa pienākumus, bet ne ilgāk par vienu gadu.”
Iebildums.
Likumprojekta pārejas noteikumu 29. punktā paredzētais deleģējums Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. februārim izdot šā likuma 3. pantā minētos noteikumus attiecībā uz Rīgas brīvostas robežu noteikšanu un Ventspils brīvostas robežu noteikšanu ir ļoti vispārējs, pēc būtības paredzot jebkādu teritoriju sadalīšanas iespēju. Tādēļ nepieciešams precizējums, nosakot konkrētus kritērijus, kas neizriet arī no likuma pamatteksta (sk. arī šīs izziņas iebildumu par likumprojekta 1. un 2. pantu) Rīgas brīvostas robežu noteikšanai un Ventspils brīvostas robežu noteikšanai. Šis jautājums ir būtisks, jo ir saistīts ar pašvaldību īpašuma tiesību iespējamajiem ierobežojumiem, liedzot pašvaldībām lietot savus īpašumus. Tāpat tas ir saistīts ar pašvaldības funkciju izpildi un tam paredzēto finanšu līdzekļu plānošanu.
Lūdzam ņemt vērā, ka, piemēram, saskaņā ar Ventspils pašvaldības rīcībā esošo informāciju par zemes īpašumu piederību Ventspils ostas teritorijā:
1) Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumā ir 25,45 ha;
2) Ventspils pašvaldības īpašumā - 1 230,34 ha;
3) valsts īpašumā (t.sk. dzelzceļa zeme) - 619,23 ha;
4) privāto fizisko un juridisko personu īpašumā - 234,48 ha. Ielu teritorijas aizņem 99,3 ha, bet Ventas upe - 242,6 ha.
Līdz ar to ir jāņem vērā, ka Ventspils pašvaldība ir lielākā zemes īpašniece Ventspils ostas teritorijā, jo tai pieder lielākā daļa – 54,2% zemes. Valstij pieder 25,26% zemes, bet Ventspils brīvostas pārvaldei – tikai aptuveni 1% zemes ostas teritorijā. Kopējā Ventspils brīvostas pārvaldei valdījumā nenodoto zemes īpašumu platība, kas Ventspils ostas teritorijā joprojām pieder Ventspils pašvaldībai, veido aptuveni 230 ha.
Arī no likumprojekta anotācijas izriet tikai vispārējs paskaidrojums, ka “nepieciešams veidot skaidru dalījumu starp teritorijām, kuras nepieciešamas Ostu likuma 7. pantā noteiktajām ostas pārvaldes funkciju veikšanai, un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos”. Vienlaikus anotācijā netiek paskaidrots, kā šāds “skaidrs dalījums” tiks noteikts, tostarp papildus izskaidrojot, kas tieši būs tās teritorijas, kas ir nepieciešamas ostu pārvaldes funkciju veikšanai.
Izslēgt likumprojekta 14. pantu.
“29. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. februārim izdod šā likuma 3. pantā minētos noteikumus attiecībā uz Rīgas brīvostas robežu noteikšanu un Ventspils brīvostas robežu noteikšanu.”;
“30. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 7. panta otrās daļas 10. punktu, 7.1 pantu, 7.2 pantu un 7.3 pantu stājās spēkā sešus mēnešus pēc to izsludināšanas.”;
“31. Līdz šā Likuma 7.3 pantā noteiktā kārtībā tiek atlasīti un iecelti ostas padomes locekļi Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā, ekonomikas ministra un satiksmes ministra virzītie un ar Ministru kabineta rīkojumu ieceltie pārstāvji turpina pildīt ostas pārvaldes padomes locekļa pienākumus, bet ne ilgāk par vienu gadu.”
Iebildums.
Likumprojekta pārejas noteikumu 29. punktā paredzētais deleģējums Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. februārim izdot šā likuma 3. pantā minētos noteikumus attiecībā uz Rīgas brīvostas robežu noteikšanu un Ventspils brīvostas robežu noteikšanu ir ļoti vispārējs, pēc būtības paredzot jebkādu teritoriju sadalīšanas iespēju. Tādēļ nepieciešams precizējums, nosakot konkrētus kritērijus, kas neizriet arī no likuma pamatteksta (sk. arī šīs izziņas iebildumu par likumprojekta 1. un 2. pantu) Rīgas brīvostas robežu noteikšanai un Ventspils brīvostas robežu noteikšanai. Šis jautājums ir būtisks, jo ir saistīts ar pašvaldību īpašuma tiesību iespējamajiem ierobežojumiem, liedzot pašvaldībām lietot savus īpašumus. Tāpat tas ir saistīts ar pašvaldības funkciju izpildi un tam paredzēto finanšu līdzekļu plānošanu.
Lūdzam ņemt vērā, ka, piemēram, saskaņā ar Ventspils pašvaldības rīcībā esošo informāciju par zemes īpašumu piederību Ventspils ostas teritorijā:
1) Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumā ir 25,45 ha;
2) Ventspils pašvaldības īpašumā - 1 230,34 ha;
3) valsts īpašumā (t.sk. dzelzceļa zeme) - 619,23 ha;
4) privāto fizisko un juridisko personu īpašumā - 234,48 ha. Ielu teritorijas aizņem 99,3 ha, bet Ventas upe - 242,6 ha.
Līdz ar to ir jāņem vērā, ka Ventspils pašvaldība ir lielākā zemes īpašniece Ventspils ostas teritorijā, jo tai pieder lielākā daļa – 54,2% zemes. Valstij pieder 25,26% zemes, bet Ventspils brīvostas pārvaldei – tikai aptuveni 1% zemes ostas teritorijā. Kopējā Ventspils brīvostas pārvaldei valdījumā nenodoto zemes īpašumu platība, kas Ventspils ostas teritorijā joprojām pieder Ventspils pašvaldībai, veido aptuveni 230 ha.
Arī no likumprojekta anotācijas izriet tikai vispārējs paskaidrojums, ka “nepieciešams veidot skaidru dalījumu starp teritorijām, kuras nepieciešamas Ostu likuma 7. pantā noteiktajām ostas pārvaldes funkciju veikšanai, un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos”. Vienlaikus anotācijā netiek paskaidrots, kā šāds “skaidrs dalījums” tiks noteikts, tostarp papildus izskaidrojot, kas tieši būs tās teritorijas, kas ir nepieciešamas ostu pārvaldes funkciju veikšanai.
Izslēgt likumprojekta 14. pantu.
Piedāvātā redakcija
-