Atzinums

     1.Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Biobankas darbības mērķis un fiziskas personas datu apstrāde balstās uz nolūku īstenot biobankas darbības mērķi, kas saistīts ar pētniecību sabiedrības interesēs, zinātni, veselības aprūpi, sabiedrības veselību un ar to saistītajām jomās, vai ārstniecības mērķu sasniegšanai. Paskaidrojam, ka biobankas mērķis un datu apstrādes nolūks nevar būt identiski, turklāt veidojas neloģiska frāze, proti, biobankas darbības mērķis ir īstenot biobankas darbības mērķi. Tāpat saskaņā ar likuma 1. panta 1) punktu biobanka ir cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu un paraugsaistīto datu kopums, savukārt atbilstoši 4. pantam bioloģiskos paraugus un to paraugsaistītos datus apstrādā nolūkā īstenot biobankas darbības mērķi. Vēršam uzmanību, ka datu kopumam kā tādam nevar būt mērķa.
     Lai noteiktu biobankas mērķi, ir jāatbild uz jautājumu, kāpēc vispār ir nepieciešama šāda biobanka, kādu pienesumu un vērtību tā dos. Savukārt datu apstrādes nolūks ir šaurāks par biobankas mērķi un atbild uz jautājumu, kāpēc ir nepieciešama datu apstrāde.
     2. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka ir nepieciešams sākotnēji definēt nolūkus, kādos vispār ir iespējams apstrādāt bioloģiskos paraugus. Proti, nav īsti saprotama sasaiste starp 4. panta pirmo un otro daļu, jo pirmā daļa noteic nolūkus, kādiem var apstrādāt paraugus, savukārt otrā daļa noteic, ka var būt arī citi nolūki. Līdz ar to nav skaidrs, kas ir tie nolūki, kādos var apstrādāt paraugus.
     Ievērojot minēto, lūdzam likumprojektā skaidrot biobankas mērķi, nodalot to no datu apstrādes nolūka, kā arī definēt visus datu apstrādes nolūkus. 

-

     Likumprojekta 17. panta otrā daļa ir precizēta, norādot, ka Biobankas pārzinis ir tiesīgs apstrādāt fizisko personu datus, balstoties uz donora piekrišanu vai Centrālās medicīnas ētikas komisijas atzinumu, lai īstenotu sabiedrības intereses un ja donora, pilnvarotās personas vai likumiskā pārstāvja informēto piekrišanu nav iespējams iegūt ar samērīgām pūlēm. Atkārtoti norādām, ka institūcijas atļauja vai atzinums nevar kalpot kā tiesiskais pamats datu apstrādei. No minētās panta redakcijas izriet, ka datu apstrādes tiesiskais pamats būs piekrišana, tomēr atbilstoši 4. panta pirmajai daļai, tām vienmēr vajadzētu būt sabiedrības interesēm. 
     Savukārt attiecībā uz ētikas komisijas atzinumu, būtu nepieciešams šo jautājumu nodalīt no tiesiskā pamata, jo tiesiskais pamats neatkarīgi no atzinuma ir sabiedrības intereses. Tāpēc ierosinām atsevišķi izdalīt tiesisko pamatu uzskaitījumu un atsevišķā teikumā paskaidrot, kādā gadījumā iespējams apstrādāt personas datus sabiedrības interesēs, t.i., ja ir saņemts komisijas atzinums. Tāpat arī lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, norādot korektu tiesisko pamatu.
     Papildus vēršam uzmanību, ka nav saprotama juridiskā slodze frāzei – ja donora, pilnvarotās personas vai likumiskā pārstāvja informēto piekrišanu nav iespējams iegūt ar samērīgām pūlēm. Ja tiesisko pamatu datu apstrādei nosaka kā sabiedrības intereses, ir loģiski, ka piekrišana nav iegūta, tāpēc Inspekcijas ieskatā šāda frāze ir bez juridiskās slodzes.
 

-

     Atkārtoti norādām uz nepieciešamību papildu datu apstrādei 23. pantā uzskaitīt datu apstrādes nolūku un norādīt, kādos gadījumos būs iespējama papildu datu iegūšana.  23. panta otrajā daļā minētais, ka papildu datu iegūšana var tikt īstenota biobankas mērķa sasniegšanai un konkrētu pētījumu vajadzībām, ir ļoti vispārīgs formulējums, kas neatbild uz jautājumu, kādos gadījumos varēs pieprasīt papildu datus. Proti, ir saprotams, ka dati tiks izmantoti pētījumiem, bet nav skaidrs, kādiem apstākļiem iestājoties, šos datus varēs iegūt.
     Tāpat arī vēršam uzmanību, ka piekrišana nevar kalpot par tiesisko pamatu iegūt papildu datus no trešajām personām:
1) ņemot vērā, ka piekrišanai jābūt brīvi sniegtai, savukārt gadījumā, ja personai īsti nav izvēles iespējas, tad to nevar uzskatīt par brīvi sniegtu piekrišanu. Ja personas dati ir nepieciešami, lai sasniegtu nolūku, tad piekrišanu nevar izmantot kā tiesisko pamatu datu apstrādei.
2) ja pati persona datus no trešajām personām var saņemt, pamatojoties uz savām kā datu subjekta tiesībām, tā nevar uz piekrišanas pamata "deleģēt" šīs savas pamattiesības izmantot citai personai. Jebkurā gadījumā normatīvajā aktā ir jābūt regulējumam par šādu datu apstrādi.
     Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikt nosacījumus un nolūkus papildu datu ieguvei, kā arī precizēt tiesisko pamatu šādu datu apstrādei. 
 

-