Atzinums

Pašvaldību likuma 70.panta pirmajā daļā noteikti gadījumi, kad Saeima ar likumu var atlaist pašvaldības domi.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ieskatā likumprojekts nesatur pietiekamu un pamatotu patreizējās Rēzeknes pašvaldības dome atlaišanas pamatojumu, jo:
1) dome ir pieņēmusi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2024. gadam, kas saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Finanšu ministriju;
2) kārtējās domes sēdes notiek regulāri, ievērojot Pašvaldību likumā noteikto darba kārtību un norises laiku.
Ievērojot minēto var secināt, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome ir pilnībā rīcībspējīga un pilda ar tiesību aktiem tai uzdotos pienākumus .
LPS vērš uzmanību apstāklim, ka Pašvaldību likumā norādīto “atkārtoti nepilda vai pārkāpj” tiesai un Saeimai jāskata saistībā ar proporcionalitātes principu. Ne katrs likuma pārkāpums tūlīt kļūst par iemeslu tādam nopietnam solim kā pašvaldības domes atlaišana. Situācijā, kad darbojas ap 1500 konsolidēto likuma redakciju un ap 3500 konsolidēto Ministru kabineta noteikumu redakciju, nav iespējams novērst katru pārkāpumu. Jāvērtē pārkāpuma sabiedriskā nozīmība un deputātu apzināšanās, ka viņi pārkāpj likumu.
Ja uzraugošā ministrija vēlas rīkoties likumīgi, tai jāizmanto Pašvaldību likumā paredzētās procedūras nelikumību novēršanai. Tikai tad varēs redzēt, vai pašvaldības deputāti apzināti un sistemātiski pārkāpj likumu. Tikai tad Satversmes tiesa varēs pieņemt adekvātus lēmumus, kas potenciāli pamatotu domes atlaišanu Pašvaldību likuma 70.panta pirmās daļas gadījumā.

-

LPS iebilst par likumprojekta Anotācijā iekļauto “pārkāpumu” uzskaitījumu lietderību vai tiesiskumu, jo pirms domes atlaišanas vajag likumā paredzētajā veidā pierādīt domes vainu. Līdz ar ko LPS ieskatā nav izpildīti priekšnoteikumi likumprojekta tālākai virzībai. Šādos apstākļos LPS iebilst, ka likumprojekts tiek virzīts neievērojot demokrātijas un tiesiskuma principus, tādējādi kultivējot nedemokrātisku domes atlaišanas kārtības piemērošanu. Ja tiks konstatēti likuma pārkāpumi, tad valdībai un Saeimai jāreaģē likumā paredzētajā veidā, nevis jāveicina likumu un Satversmes normu neievērošanu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta 1.pantu ar to Satversmes, likumu pantu vai Ministru kabineta noteikumu punktu uzskaitījumu, kuru Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome būtu pārkāpusi.
 

-

Anotācijas Risinājuma apraksta 1.punktā norādīts, ka “vienlaikus ar likumprojektu tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, kas paredz, ka, ja Saeima ir pieņēmusi likumu par domes atlaišanu un līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši vai cits likumā par domes atlaišanu noteikts termiņš, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija.” Atbilstoši šim arī tiek paredzēts virzītā likumprojekta spēkā stāšanas termiņš.
LPS par likumprojektu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" sniedza atzinumu 20.03.2024, kā arī precizēto atzinumu. Mūsu rīcībā nav likumprojekta redakcijas, ja gadījumā tas vēl ir ticis precizēts, bet  spriežot pēc anotācijas  teksta un vadoties pēc TAP pieejamās likumprojekta versijas, atkārtoti vēršam uzmanību, ka sagatavotais likumprojekts par izmaiņām pašvaldības domes vēlēšanu likumā ir atzīstams par nedemokrātisku dēļ diviem galvenajiem apsvērumiem:
1) tiek pieļauts nesamērīgi ilgs pagaidu administrācijas pilnvaru laiks ( pat puses sasaukuma, tātad 24 mēneši);
2) nav vienotas pieejas un individuālai Saeimas vērtēšanai tiek pakļauts pēc būtības  konstitucionāls jautājums -būt vai nebūt pašvaldību vēlēšanām  tādējādi pieļaujot, ka ilgu laika  periodu  visas pašvaldības funkcijas var veikt personas, ko nav ievēlējuši vietējie iedzīvotāji demokrātiskās vēlēšanās.
Kā zināms, 2019.gada nogalē jau  tika grozīts  tieši likuma “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” 1.pants, ietverot gan  regulējumu izņēmumiem no vispārējās kārtības domes vēlēšanu norisē, gan jaunu regulējumu gadījumiem, kad tiek iecelta pagaidu administrācija.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tobrīd pauda pilnībā  atbalstošu nostāju par  iepriekšminētajām Saeimas  deputātu iesniegtajām novitātēm pamatojot, ka “ Likumprojekts stiprinātu demokrātisko institūtu. Pagaidu administrācija  nav vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās  vēlēšanās ievēlēta institūcija.  Turklāt visefektīvākā darba kontroles forma pašvaldībai ir tieši vēlēšanas, kas ļauj novērtēt pašvaldības pārstāvniecības institūciju darbības atbilstību kopienas iedzīvotāju interesēm, jo ja iedzīvotāji uzskatīs, ka pašreizējā dome nav labi vai efektīvi strādājusi, tad ievēlēs citus deputātus konkrētās domes vietā.”(citāts no VARAM paustā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas 2019.gada 10.decembra sēdē).
Arī 2019.gadā virzot grozījumus 1.pantā,  ar kuriem ieviesa šobrīd spēkā  esošo kārtību, attiecīgā likumprojekta anotācijā par pagaidu administrāciju un kopumā vēlēšanām tiek konstatēts: “Turklāt tās darbības termiņš, ja līdz kārtējās domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši ir nesamērīgi ilgs. Proti, jāņem vērā tas, ka pašvaldības dome ir pašvaldības iedzīvotāju politiskās pārstāvības orgāns." (sk:Levits E. Pašvaldību likuma koncepcija. 2003, 34.punkts.)
Savukārt viena no pašvaldības galvenajām pazīmēm ir tās ievēlējamība (sk., piemēram: Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012, 34.-35.lpp). Tādējādi viens no primārajiem pašvaldību vēlēšanu mērķiem ir pašvaldības iedzīvotāju pārstāvības orgāna izveidošana (Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2015.gada 5.februāra spriedums lietā Nr. 2014-03-01 20.2. apakšpunkts).
Turklāt no demokrātijas virsprincipiem izriet valsts varas leģitimitātes princips, kas nodrošina, ka suverēnās valsts varas nesējai-tautai - ir jābūt ietekmei uz lēmumu pieņemšanu valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā, tās avotam. Citiem vārdiem, valsts varai ir jābūt tautas leģitimētai. Valsts varas leģitimēšanas pamats Satversmes noteiktajā parlamentārās demokrātijas valsts iekārtā ir periodiskas vēlēšanas, kas vienlaikus ir arī veids, kā tautai izteikt savu tābrīža gribu, atbilstoši kurai likumdevējam turpmākos gadus līdz nākamajām vēlēšanām ir jādarbojas (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta  Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 3.novembra spriedums lietā Nr. SA-5/2006).”
 
Tādējādi vēršam uzmanību, ka  likumprojekts, kas ir pieminēts anotācijā, nestiprinās demokrātijas institūtu, jo tiek pieļauta pagaidu administrācijas iecelšana arī uz nesamērīgi ilgu periodu, tai skaitā pat ievērojami  ilgāku nekā 15 mēneši, par ko jau ir bijuši pretapsvērumi 2019.gadā.  Pagaidu administrācija, kā zināms, nav vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās ievēlēta institūcija, un tā ir pieļaujama tikai kā īslaicīgs pagaidu risinājums. Pagaidu administrācija ir  pagaidu pārvaldes institūts - valsts pārvaldes institūcija, kura terminēti darbojas attiecīgās pašvaldības vārdā un tās kompetences ietvaros un kas nekādā veidā nav saņēmusi vietējo vēlētāju uzticību. Tātad likumprojekts pieļauj, ka arī nesamērīgi ilgu laiku pašvaldību varētu vadīt personas, kas nav ievēlētas, bet pilda visas iepriekšievēlētās domes funkcijas, tiesības un pienākumus.
Tāpat uzsveram, ka jautājumā par to - būt vai nebūt vēlēšanām, ir jābūt vienotai pieejai nevis individuālam izvērtējumam un lemšanā par to, vai jābūt demokrātiskām vēlēšanām vai jādarbojas pagaidu administrācijai, nav regulējums, kur nepieciešama elastīga pieeja pretēji tam, kā tas norādīts likumprojekta pavaddokumentos.
Likumprojekts neveicinās tiesisko noteiktību un šāda brīva pieeja nav atbalstāma. Tostarp šāds brīvs regulējums satur arī riskus lēmumu pieņemšanai vadoties no politiskiem iemesliem, kas būtu nepieļaujami.
Kā zināms, vienu gadu  pirms vēlēšanām nav atbalstāmi nekādi grozījumi vēlēšanu norises regulējumā un jo sevišķi strikti tas attiecas uz konceptuāliem grozījumiem. Ņemot vērā 2025.gada pašvaldību vēlēšanu datumu, prognozējams, ka šā likumprojekta virzība varētu notikt lielā steigā un iespējams bez pienācīgām debatēm nolūkā ievērot noteikto termiņu. Savukārt steidzamība nav atzīstama par labu likumdošanas praksi, jo sevišķi tādos konstitucionālos jautājumos kā vēlēšanu sistēmas izmaiņas, ko faktiski likumprojekts paredz.
 

-