Projekta ID
23-TA-890Atzinuma sniedzējs
Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība
Atzinums iesniegts
07.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības,
Antonijas iela 10-1, Rīga, LV-1010,
elektroniskā pasta adrese:
info@liab.lv
Finanšu ministrijai,
Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919,
elektroniskā pasta adrese:
pasts@fm.gov.lv
Rīgā, elektroniskā dokumenta parakstīšanas laiks
ir laika zīmoga pievienošanas datums un laiks
IEBILDUMI
likumprojektam Nr. 23-TA-890 “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”
2023. gada 31. jūlijā vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls) sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai ir ievietots likumprojekts Nr. 23-TA-890 “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un tā anotācija (turpmāk – Anotācija). Saskaņā ar TAP portālā norādīto informāciju sabiedrības līdzdalība – publiskā apspriešana – ilgs līdz 2023. gada 7. augustam.
Biedrība “Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība”, reģistrācijas Nr. 40008276814 (turpmāk – LIAB) un tās biedri ir iepazinušies ar Likumprojektu un Anotāciju, un vēlas sniegt turpmāk norādītos iebildumus un priekšlikumus.
I Par interaktīvo azartspēļu darba laika nepamatotu ierobežošanu
Likumprojektā ir paredzēts papildināt 53. panta septīto daļu, nosakot, ka: “Interaktīvās azartspēles ir aizliegts organizēt no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot totalizatoru un derības, kas tiek organizētas ar elektronisko sakaru starpniecību”. Anotācijā šāda iecere tiek pamatota ar to, ka interaktīvo azartspēļu nepārtraukta pieejamībai dalībai azartspēlēs ir atkarību veicinošs faktors. Papildus Anotācijā ir norādīts uz citu valstu piemēriem, kas attiecas tikai uz spēļu zāļu darba laika ierobežošanu, bet ne uz interaktīvo azartspēļu organizēšanas laika ierobežošanu.
LIAB uzskata, ka Likumprojektā paredzētais ierobežojums interaktīvo azartspēļu pieejamībai no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 ir nepamatots un pārmērīgs vairāku turpmāk norādīto iemeslu dēļ. Šāds ierobežojums mazinās Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru konkurētspēju, veicinās spēlētāju pāriešanu pie nelicencētajiem operatoriem un rezultātā palielinās atkarību riskus, jo nelicencētajās vietnēs nedarbojas nedz pašatteikušos personu reģistrs, nedz citi atbildīgas spēles rīki.
Pirmkārt, Anotācijā ir norādīts, ka šāda ierobežojumu ir nepieciešams ieviest tādēļ, ka “interaktīvo azartspēļu nepārtraukta pieejamība dalībai azartspēlēs ir atkarību veicinošs faktors”, taču Likumprojektā paredzētais ierobežojums nav pamatots ar kādu Latvijas sabiedrībā pētījumu rezultātā patiesi konstatētu problēmu saistībā ar nepārtrauktu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu, bet gan ar vispārīgu apgalvojumu par interaktīvo azartspēļu pieejamību kā risku veicinošu faktoru.
Latvijā nepastāv vērā ņemama problēma, kas būtu saistīta ar nepārtrauktu vai pārāk ilgstošu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu. To apstiprina arī aktuālākie LIAB apkopotie statistikas dati, jo, piemēram, vidējais interaktīvo azartspēļu spēles ilgums diennaktī, ko veido vairākas individuālas sesijas, ir tikai aptuveni 67 minūtes. Savukārt spēlētāji vidēji mēnesī spēlē (izdara vismaz vienu likmi) tikai 7 dienas, kamēr pārējā laikā interaktīvās azartspēles nemaz netiek spēlētas. Šie statistikas dati pārliecinoši pierāda, ka Latvijā nepastāv, kāda būtiska vai plaši izplatīta problēma ar nepārtrauktu vai ilgstošu azartspēļu spēlēšanu, kuras atrisināšanai būtu nepieciešams ieviest interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežojumu. Interaktīvo spēļu vide ļauj sekot līdzi laikam, ko spēlētājs pavada operatoru vietnēs un likumprojekta ietvaros paredzētās obligātās spēlētāju uzvedības monitoringa sistēmas sekos pavadītā laika aspektam.
Papildus ir jāņem vērā, ka Likumprojektā ir paredzēts ieviest spēlētāju uzvedības un riska uzraudzības sistēmas, ar kuru palīdzību, cita starpā, bet ne tikai, tiks vērtēti arī riska faktori, kas saistīti ar interaktīvo azartspēļu spēles ilgumu. Tas nozīmē, ka ar šobrīd plānotajiem papildinājumiem tiesiskajā regulējumā tiks aptverta jebkura, tajā skaitā pat teorētiska problēma, kas varētu būt saistīta ar nepārtrauktu vai pārāk ilgu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu, vienlaikus nepamatoti neierobežojot ne tikai interaktīvo azartspēļu organizētāju tiesības uz netraucētu saimniecisko darbību, bet arī indivīdu tiesības izvēlēties, kad un kā izklaidēties.
Pie šādiem apstākļiem šāda vispārīgā ierobežojuma noteikšanai nav racionāla attaisnojuma, jo nav konstatējama reāla sabiedrībā pastāvoša problēma, kuras novēršanai būtu nepieciešams ieviest šādu ierobežojumu, kas mazina licencēto azartspēļu organizētāju konkurētspēju, bet indivīdus, kuri vēlas spēlēt azartspēles brīvi izvēlētā laikā, spiež pāriet nedrošā spēļu vidē pie nelegālajiem azartspēļu operatoriem.
Otrkārt, vēršam uz uzmanību uz to, ka šāda Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežošana veicinās to, ka spēlētāji interaktīvās azartspēles spēlē nelegāli, jo tās pie nelicencētiem azartspēļu operatoriem būs pieejamas arī laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00.
Eiropas Komisijas dokumentos interaktīvās azartspēles ir raksturotas kā tādas, kam ir raksturīga īpaši viegla un pastāvīgā piekļuve, kas saistīta ar spēlmaņu izolētību, anonimitāti un sociālās kontroles neesamību, kā arī starptautiskā interaktīvo azartspēļu piedāvājuma patstāvīgumu, daudzveidību un lielo apjomu digitālajā vidē.[1]
Praktiski tas nozīmē to, ka interaktīvās azartspēles Latvijas iedzīvotājiem ir spējīgi piedāvāt un šobrīd arī piedāvā tādi interaktīvo azartspēļu organizētāji, kuri neatrodas Latvijā un nav saņēmuši speciālas licences, lai Latvijā varētu organizēt interaktīvās azartspēles. Šiem organizētājiem nav nepieciešama nekāda fiziska sasaiste ar Latviju. Nelegālajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem savu pakalpojumu nodrošināšanai pietiek tikai ar to, ka Latvijas iedzīvotājam ir piekļuve internetam, un, kas visnozīmīgāk, šie pakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem varēs nodrošināt nepārtraukti. Līdz ar to ikviens spēlētājs no Latvijas, kurš vēlēsies spēlēt interaktīvās azartspēles, kamēr tās laika posmā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 nebūs pieejamas pie Latvijā licencētajiem operatoriem, tās spēlēs nelegāli pie nelicencētiem operatoriem.
Tādējādi, ja tiks ierobežota interaktīvo azartspēļu pieejamība laika posmā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, tiks radīti pateicīgi apstākļi tam, lai aizvien vairāk indivīdu interaktīvās azartspēles spēlētu nelegāli. Vēl jo vairāk, šāds ierobežojums veicinās to, ka arī tie indivīdi, kas līdz šim interaktīvās azartspēles ir spēlējuši tikai pie Latvijā licencētajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem, sāks izmantot nelicencēto interaktīvo azartspēļu operatoru pakalpojumus un interaktīvās azartspēles spēlēs nelegāli.
Treškārt, interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežošana laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 neatbilst Satversmes 96. un 105. pantam.
Satversmes tiesa jau iepriekš, vērtējot interaktīvo azartspēļu darbībai noteiktu ierobežojumu samērīgumu, ir atzinusi, ka šāds ierobežojums ne tikai ierobežo komersantu tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata, bet arī indivīdu tiesības izvēlēties, kad un kā pavadīt savu brīvo laiku.[2] Tieši saistībā ar indivīdu tiesībām izvēlēties, kad un kā pavadīt savu brīvo laiku, tostarp spēlējot interaktīvās azartspēles, Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka likumdevējam, vēloties pasargāt cilvēkus no nelietderīgiem tēriņiem un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, ir jāievieš tādi ierobežojumi, kas ierobežo tieši tās personas, kurām ir problēmas ar interaktīvo azartspēļu spēlēšanu potenciāli nekontrolējamos apmēros. Taču, vēloties pasargāt noteiktu sabiedrības daļu, kuriem ir raksturīga nenotralējamā azartspēļu spēlēšana, likumdevējs nevar ierobežot arī tos indivīdus, kuriem ar azartspēļu spēlēšanu nav būtisku problēmu un kuriem azartspēļu spēlēšana ir brīvā laika pavadīšanas veids. Šādu ierobežojumu attiecināšana arī uz indivīdiem, kuriem nav problēmas ar nekontrolētu azartspēļu spēlēšanu, nozīmē neproporcionālu paternālistisku iejaukšanos cilvēku tiesībās uz izvēles un pašnoteikšanās brīvību.[3] Tādējādi secināms, ka vispārīga interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežošana ikvienam indivīdam neatkarīgi no tā, vai šai personai ir vai nav problēmas ar azartspēļu spēlēšanu, ir tieši tāda rīcība, uz kuras nepieļaujamību un pārmērīgumu jau līdzīgā lietā iepriekš ir norādījusi Satversmes tiesa.
Ievērojot visu iepriekš minēto, aicinām atturēties no šādu pārmērīgu un nepamatotu ierobežojumu pieņemšanas, kas ne tikai nav nepieciešami kādas Latvijā reāli pastāvošas problēmas risināšanai, bet arī ir acīmredzami neatbilst Satversmei. Tādēļ lūdzam no Likumprojekta izslēgt Likumprojekta 53. panta septīto daļu, darba laika ierobežojumus neattiecinot uz interaktīvajām azartspēlēm.
II Par Eiropas Savienībā reģistrētu un licencētu kredītiestāžu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu sniegto pakalpojumu nepamatotu ierobežošanu
Likumprojekts paredz, ka AIL 53. panta trešā daļa ir izsakāma šādā redakcijā:
“(3) Interaktīvo azartspēļu organizētājam savstarpējos norēķinos ar klientiem atļauts izmantot Latvijas Republikā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu.”
Biedrība konceptuāli atbalsta Likumprojekta paredzētos grozījumus AIL 53. panta trešajā daļā tiktāl, ciktāl tie attiecas uz maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu iekļaušanu AIL 53. panta trešajā daļā. Tomēr Biedrība vērš uzmanību uz to, ka prasība, ka savstarpējos norēķinos var tikt izmantotas tikai Latvijas Republikā licencētas iestādes, ir diskriminējoša un nav saderīga ar Latvijas un Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) normatīvajiem tiesību aktiem.
No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (turpmāk – Direktīva 2015/2366) 28. pantā norādīta izriet, ka citā dalībvalstī atļauju saņēmusi iestāde ir tiesīga izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas brīvību, lai sniegtu maksājumu pakalpojumus citā dalībvalstī. Atbilstoši Direktīvas 2015/2366 28. pantam Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka maksājuma pakalpojumus Latvijā var sniegt arī citā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencēta iestāde, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi darbību Latvijā. Turklāt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikta kārtībā, saskaņā ar kuru citā Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencēta iestāde, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci, drīkst ne tikai atvērt filiāli vai izmantot pārstāvi Latvijā, bet arī uzsākt darbību, neatverot filiāli. Līdz ar to citā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencēta iestāde var sniegt savus pakalpojumus Latvijā arī tad, ja tā nav licencējusies, bet tikai izpildījusi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās prasības, kas saskan ar Direktīvas 2015/2366 prasībām.
Iepriekš minētais nozīmē, ka maksājuma pakalpojumus Latvijas Republikā var sniegt arī citā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencēta maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde. Turklāt šīm iestādēm, lai sniegtu pakalpojumus Latvijā, nav nepieciešams saņemt licenci. Tādēļ Likumprojekta plānotie grozījumi AIL 53. panta trešajā daļā ir diskriminējoši attiecībā pret citās Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, jo šo iestāžu pakalpojumu sniegšanai Latvijā tiek noteikts ierobežojums (prasība licencēties tieši Latvijā – aut.), lai varētu sniegt savus pakalpojumus arī savstarpējos norēķinos starp azartspēļu organizētājiem un spēlētājiem.
Šāds ierobežojums šo iestāžu darbībai neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 49. un 56. panta prasībām. LESD 56. pantā ir noteikts, ka Savienībā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, bet sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts personai. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūru jēdziens "ierobežojums" LESD 49. un 56. panta izpratnē attiecas uz pasākumiem, kas aizliedz, traucē vai padara mazāk pievilcīgu uzņēmējdarbības brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanu. LESD liedz piemērot valsts tiesību aktus, kas padara pakalpojumu sniegšanu starp dalībvalstīm grūtāku par pakalpojumu sniegšanu tikai vienas dalībvalsts teritorijā.[4] No EST judikatūras izriet, ka valsts pasākumi, ar kuriem var traucēt vai padarīt mazāk pievilcīgu ar LESD noteikto pamatbrīvību īstenošanu, var būt pieļaujami ar nosacījumu, ka tiem ir ar LESD saderīgs leģitīms mērķis, tie ir attaisnojami ar obligātiem vispārējo interešu iemesliem, tie ir atbilstoši tajos izvirzītā mērķa sasniegšanai un tie nepārsniedz to, kas vajadzīgs šī mērķa sasniegšanai.[5] Turklāt atbilstoši EST norādēm šāds ierobežojums ir jāīsteno bez diskriminācijas.[6]
Anotācijā šāda ierobežojuma noteikšana tiek attaisnota norādot, ka “FKTK ieskatā un ņemot vērā uzraudzības pasākumu ietvaros konstatēto, secināms, ka paaugstināti NILLTPF riski piemīt ārvalstīs, īpaši trešajās valstīs, licencētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Proti, FKTK uzraudzības prakse liecina, ka ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju IKS ir raksturīga nepietiekama kvalitāte, kā arī attiecīgās ārvalstu uzraudzības iestādes pārsvarā neveic stingru maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Tāpat ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kvalitatīvie riska faktori, piemēram, riska apetīte, ne vienmēr atbilst riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajam.”
Biedrība norāda, ka šādi apsvērumi neiztur kritiku, jo uz Latvijā un citā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencētu vai reģistrētu elektroniskās naudas iestādi un maksājumu iestādi ir attiecināmas līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPF) jomā, kādas ir noteiktas Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Minēto apliecina fakts, ka uz visām Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/840 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk – AML direktīva), kuras prasības Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā ir pārņemta NILLTPF likumā.
No AML direktīvas 1. panta 1. un 2. punkta izriet, ka tās galvenais mērķis ir novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.[7] Tādējādi tieši AML direktīva ir tiesiskais pamats, uz kura ir izveidots NILLTPF likums un tieši AML direktīva ir tas tiesību akts, kas visā Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā nosaka vienotas minimālās prasības, lai novēstu kredītiestāžu, maksājuma iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.
Savukārt Anotācijā ietvertie apgalvojumi faktiski norāda uz to, ka Finanšu un tirgus kapitāla komisija (turpmāk – FKTK) neatzīst citu Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas uzraudzības institūciju īstenotās uzraudzības un darbības atbilstību AML direktīvas minimālajām prasībām, kas ir saistoša visām Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un to uzraudzības institūcijām. Šādi FKTK apgalvojumi ir pretrunā ar savstarpējās uzticēšanās principu (principle of mutual trust – ang. val.), kas ir viens no Savienības pamatprincipiem, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāuzticas un jārespektē viena otras tiesību sistēma un to pieņemtie lēmumi.[8] Šī principa pamatā ir pieņēmums, ka visas dalībvalstis atbalsta kopīgas vērtības, ievēro tiesiskumu un nodrošina līdzvērtību personu tiesību un brīvības aizsardzības līmeni, tostarp, konkrētajā gadījumā izpilda AML direktīvā noteiktās kopīgās minimālās prasības. Turpretī Anotācijā ietvertie apgalvojumi ierobežojuma noteikšanai ir tiešā pretrunā šim principam. Tādēļ secināms, ka Anotācijā ietvertie apsvērumi neattaisno Likumprojektā paredzētā diskriminējošā ierobežojuma noteikšanu un tikai vēl vairāk apliecina šī ierobežojuma neatbilstību Savienības tiesību aktiem, kas var būt par pamatu, lai Eiropas Komisija pēc šo grozījumu spēkā stāšanās uzsāktu pārkāpuma procedūru pret Latviju.
Visbeidzot, Biedrība arī vērš uzmanību uz to, ka Latvijā ir tikai 3 (trīs) licencētas elektroniskās naudas iestādes[9], 6 (sešas) licencētas maksājuma iestādes[10] un 9 (deviņas) kredītiestādes.[11] Starp Latvijā licencētam elektroniskās naudas iestādēm nav tāds visā Savienībā labi zināms pakalpojumu sniedzējs kā “Paysera LT”. Tāpat starp Latvijā licencētām maksājuma iestādēm nav tādi visā pasaulē zināmi pakalpojumu sniedzēji kā Western Union Payment Services Ireland Limited un American Express Payment Europe, S.L., un citi, jo šiem pakalpojumu sniedzējiem nav nepieciešams saņemt licenci Latvijā, lai sniegtu savus pakalpojumus. Vēl jo vairāk, starp Latvijā licencētām kredītiestādēm nav arī tāda kredītiestāde kā “REVOLUT BANK”, UAB, kas ir reģistrēta Lietuvā, bet savus pakalpojumus sniedz visā Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, jo tai nav nepieciešams saņemt licenci katrā konkrētajā dalībvalstī, lai varētu sniegt savus pakalpojumus tajā. Tas nozīmē, ka šā brīža Likumprojektā paredzētie grozījumi nebūs efektīvi un nesasniegs mērķi atturēt spēlētājus no nelegālo interaktīvo azartspēļu spēlēšanas, jo šo grozījumi rezultātā spēlētājiem un azartspēļu organizētājiem savstarpējos norēķinos joprojām būs liegta iespēja izmantot Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā zināmākās elektroniskās naudas iestādēs, maksājuma iestādēs un kredītiestādes.
Biedrība aicina izvairīties no nepamatotu ierobežojumu noteikšanas spēlētājiem brīvi izvēlēties jebkurā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu, kā arī nepamatoti neierobežotu šīm iestādēm tiesības brīvi sniegt savus pakalpojumus jebkurā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.
Ievērojot iepriekš minēto, Biedrība aicina AIL 53. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:
“(3) Interaktīvo azartspēļu organizētājam savstarpējos norēķinos ar klientiem atļauts izmantot Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu.”
III Par nepamatotu vecuma ierobežojuma piemērošanu ar atpakaļvērstu spēku
Saskaņā ar vairākiem Likumprojektā iekļautiem grozījumu punktiem ir plānots paaugstināt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēles un interaktīvajās azartspēles no 18 uz 21 gadu, liedzot azartspēlēs piedalīties arī tam personām, kas līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim jau būs sasniegušas 18 gadu vecumu un uzsākušas dalību azartspēlēs. Biedrība norāda, ka šāda ierobežojuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku nav pieļaujama un ir prettiesiska.
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma (turpmāk – OPTIL) 9. panta ceturtā daļa paredz, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
No OPTIL 9. panta ceturtajā daļā norādītā secināms, ka, paaugstinot vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs, nevar tikt grozītas tiesiskās attiecības (iegūtās tiesības – aut.), kas ir nodibinātas pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. OPTIL 9. panta ceturtā daļā ir atspoguļots tiesiskās paļāvības princips, saskaņā ar kuru, grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts.[12]
Šobrīd ikviena persona, sasniedzot 18 gadu vecumu, ir tiesīga kā savu brīvā laika pavadīšanas veidu izvēlēties azartspēļu spēlēšanu. Tādējādi ikviena persona, kura sasniedz 18 gadu vecumu iegūst tiesisko paļāvību, ka tā var un turpmāk varēs likumīgi izklaidēties spēlējot azartspēles. Atbilstoši Satversmes tiesas atziņām šāda tiesība izvēlēties izklaides veidu ir daļa no ikvienas personas tiesībām uz privāto dzīvi un pašnoteikšanās brīvību, ko aizsargā Satversmes 96. pants. Ja šīm personām tiks liegts turpināt spēlēt azartspēles, ko tās, sasniedzot 18 gadu vecumu, ir uzsākušas likumīgi darīt, šo personu iepriekš iegūtās tiesības tiks atņemtas, nepamatoti ierobežojot šo personu tiesisko paļāvību par reiz iegūtu tiesību saglabāšanu. Tādā veidā jaunais ierobežojumu tiks attiecināts uz iepriekš nodibinātām tiesiskajām attiecibām, ierobežojot to personu Satversmes 96. pantā garantētās tiesības, kuras jau likumīgi varēja un/vai bija uzsākušas azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu spēlēšanu. Šādu rīcība ir aizliegta saskaņā ar OPTIL 9. panta ceturto daļu un tiesiskās paļāvības principu.
OPTIL 9. panta ceturtā daļa norāda, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Augstākā tiesa ir skaidrojusi, ka tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, kā arī tad, ja ir pietiekams pamats ierobežot indivīda uzticību tiesībām.[13] Tomēr Likumprojektā nav paredzētas labvēlīgākas sekas, bet gan tieši otrādi – vēl stingrāks ierobežojums. Tāpat Anotācijā nav ietverts pamatojums tam, kādēļ būtu ierobežojama indivīdu uzticība reiz iegūtām tiesība izklaidēties spēlējot azartspēles. Tādēļ secināms, ka šāds ierobežojums neatbildīs citiem normatīvajiem tiesību aktiem un nepamatoti ierobežos indivīdu iegūto uzticību tiesībām.
Secināms, ja vecuma ierobežojuma paaugstināšana dalībai azartspēlēs tiks ieviesta, to attiecinot arī uz personām, kuras pirms grozījumu spēkā stāšanās ir sasniegušas 18 gadu vecumu un jau ir likumīgi uzsākušas spēlēt azartspēles, tad šādiem grozījumiem piemitīs atpakaļejošs spēks un tie neatbildīs OPTIL 9. panta ceturtajai daļai, kā arī nepamatoti ierobežos indivīdu tiesības uz privāto dzīvi un iegūto uzticību tiesībām.
Ievērojot iepriekš minēto un lai novērstu neatbilstību normatīvo tiesību aktu prasībām, Biedrība aicina Likumprojektā iekļaut šādus pārejas noteikumus:
“Šā likuma 37. panta pirmās daļas 3. punktā, 41. panta pirmās daļas 6. punktā, 53. panta otrās daļas 4. punktā, 54.1 punkta pirmajā daļā paredzēto aizliegumu piedalīties spēlē personām, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, nepiemēro tām personām, kuras līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai ir sasniegušas 18 gadu vecumu.”
IV Par nepieciešamību Likumprojektā paredzēt jaunus interaktīvo azartspēļu veidus
Atbilstoši Biedrībai pieejamajai informācijai viena no aktuālajām problēmām Latvijas Republikā licencēto interaktīvo azartspēļu organizētājiem ir esošais liegums ieviest jaunus produktus jeb jaunus spēles veidus. Ņemot vērā, ka nelegālie interaktīvo azartspēļu organizētāji bieži vien ir pievilcīgāki spēlētājiem, jo tie piedāvā tādus produktus, kurus nav iespējams piedāvāt vai sniegt legālajā interaktīvo azartspēļu piedāvājumā, interese par nelegālo tirgu ir pieaugoša.[14]
AIL 44. pantā ir izsmeļošs interaktīvo azartspēļu veidu saraksts. Šis saraksts nav ticis mainīts kopš AIL spēkā stāšanās 2006. gada 1. janvārī. Taču šim sarakstam ir jāspēj pielāgoties attīstības tendencēm, ņemot vērā mūsdienu populārākos tirgus produktus. Pretējā gadījumā licencētajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem nav iespējams efektīvi konkurēt ar nelegālo tirgu. Tādēļ Biedrība aicina Likumprojektā ietvert tiesisko regulējumu, lai papildinātu AIL regulējumu, atļaujot licencētiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem piedāvāt šādus trīs jaunus produktus: Starptautiskie progresīvie jeb tīkla džekpoti, Lotto Betting un Daily Fantasy Sports.
Progresīvie džekpoti ir spēļu automātu spēles, kur lielā laimesta jeb džekpota uzkrājums veidojas no katra reālas naudas grieziena. Izkrītot atbilstošai simbolu kombinācijai, klients laimē uz attiecīgo brīdī izveidojušos uzkrājumu. Pēc laimesta izmaksas džekpota uzkrājums atkal tiek veidots no sākuma. Džekpota izkrišana tiek noteikta pēc nejaušības principa (random number generator jeb RNG), tādēļ tā lielums vai izkrišanas brīdis iepriekš nav zināms. Jau šobrīd ir atļauti tā saucamie “lokālie džekpoti”, kur uzkrājumu veido attiecīgā operatora klientu veiktās likmes. Savukārt, progresīvo džekpotu gadījumā uzkrājumu veido dažādu vienotā tīklā saslēgtu operatoru klienti. Tas nodrošina krietni ātrāku uzkrājuma augšanu un miljonos mērāmus laimestus.
Sporta menedžerspēles, kas angliski ir zināms kā daily fantasy sports (turpmāk – DFS), ir interneta vidē bāzēts izklaides produkts, kur spēles dalībniekiem veido savas virtuālās komandas, kuru sastāvā ir īsti sportisti, piemēram, NHL hokejisti vai NBA basketbolisti. Jo labāk šie spēlētāji aizvada savas spēles reālajā dzīvē, jo vairāk punktus saņem augstāk minēto virtuālo komandu izveidotāji. Šādā veidā spēles dalībnieki, maksājot dalības maksu, piedalās turnīrā, kur labākie sadala turnīra balvu fondu. Turnīra balvu fondu veido spēles dalībnieku iemaksas. Pēc būtības DFS ir analogs pokera turnīriem. Proti, azartspēļu operatori nodrošina vidi, kur spēles dalībnieki var veidot komandas, veikt dalības maksas, sacensties viens pret otru un saņemt laimestus, bet operatora ienākumi veidojas kā fiksēta procenta komisija no turnīru dalības maksas.
Lotto Betting ir interneta vidē bāzētas derības, kas ļauj prognozēt izložu rezultātus un likt likmes uz šiem rezultātiem. Lotto Betting ietvaros spēlētājiem tiek dota iespēja likt likmes gan uz vietējām, gan arī uz starptautiskām, citās valstīs organizētām loterijām. Piemēram, Apvienotās Karalistes iedzīvotāji var piedalīties Internetā bāzētās derībās un likt likmes par ASV organizētu izložu rezultātiem, Powerball, lai arī viņiem nav tiesību nopirkt oficiālas biļetes. Faktiski tas ir uzskatāms par totalizatora paveidu.
No iepriekš norādītajiem jaunajiem produktiem AIL 44. pantā šobrīd expressis verbis pieļaujams ir “lotto betting” (“totalizators”), jo tas tieši paredzēts tiesību normā. Ievērojot iepriekš aprakstītos spēles principus jaunajiem produktiem, to ieviešanai nepieciešams veikt grozījumus AIL, sniedzot konkrētā produkta definīciju un skaidrojumu, līdzīgi kā tas ir, piemēram, AIL 1. panta 4., 5. un 7. punktā, kur ir skaidroti tādi azartspēļu veidi kā bingo, derības un izloze vai loterija. Tā kā likmju likšana uz loterijas rezultātiem (totalizators) atbilst AIL sniegtajām spēles definīcijām, izmaiņas nepieciešamas attiecībā uz tīkla džekpotiem un daily fantasy sport. Savukārt attiecībā uz “lotto betting” ir nepieciešams Anotācijā precizēt, ka tā ir totalizatora paveids, kas ir atļauts.
Papildus grozījumiem AIL būs nepieciešams veikt arī atsevišķas izmaiņas un papildinājumus vairākos Ministru kabineta noteikumus, taču tas nav šo priekšlikumu un Likumprojekta uzdevums, tādēļ Biedrība par to izvērstāk savus skaidrojumus un viedokli šobrīd nesniedz.
Cieņā
Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības vadītāja
Līga Līce
DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
[1] sk.: Komisijas 24.03.2011. Zaļā grāmata par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū. SEC(2011) 321 galīgā redakcija, 12. lpp.; Sk. arī: EST 2010. gada 8. septembra sprieduma lietā C-46/08 Carmen Media Group, 103. punktu.
[2] sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 21.1. punkts, 55. lpp.
[3] sk. Turpat, 55.-56. lpp.
[4] sk. Eiropas Savienības Tiesas 2007. gada 5. jūlija sprieduma lietā C‑522/04 "Komisija/Beļģija", ECLI:EU:C:2007:405, 37. punktu.
[5] sk. EST 2007. gada 5. jūlija sprieduma lietā C‑522/04 "Komisija/Beļģija.
[6] EST 1995. gada 30. novembra spriedums lietā C-55/94 Gebhard, 37. punkts; EST 1993. gada 31. marta spriedumu lietā C‑19/92 Kraus, 32. punkts.
[7] sk. Eiropas Savienības tiesas 2022. gada 17. novembra sprieduma lietā C-562/20, Rodl & Partner, ECLI:EU:C:2022:883, 33. punktu.
[8] sk., piemēram: Eiropas Savienības tiesas 2014. gada 18. decembra atzinums 2/13, ECLI:EU:C:2014:2454, 168. un 191. punktu.
[9] Pieejams: https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki/maksajumu-pakalpojumu-sniedzeji/elektroniskas-naudas-iestades/licencetas-elektroniskas-naudas-iestades/ [aplūkots 02.08.2023].
[10] Pieejams: https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki/maksajumu-pakalpojumu-sniedzeji/maksajumu-iestades/licencetas-maksajumu-iestades/ [aplūkots 02.08.2023].
[11] Pieejams: https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki/maksajumu-pakalpojumu-sniedzeji/kreditiestades/bankas/ [aplūkots 02.08.2023].
[12] sk. Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 24. novembra spriedumu lietā Nr. A420743410, SKA-708/2011.
[13] sk. Turpat.
[14] Sauka A. Latvijas interaktīvo azartspēļu nozare: izaicinājumi un risinājumi nelegālās tirgus daļas mazināšanai. Rīga, LIAB, 2020, 28.-29. lpp.
Antonijas iela 10-1, Rīga, LV-1010,
elektroniskā pasta adrese:
info@liab.lv
Finanšu ministrijai,
Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919,
elektroniskā pasta adrese:
pasts@fm.gov.lv
Rīgā, elektroniskā dokumenta parakstīšanas laiks
ir laika zīmoga pievienošanas datums un laiks
IEBILDUMI
likumprojektam Nr. 23-TA-890 “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”
2023. gada 31. jūlijā vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls) sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai ir ievietots likumprojekts Nr. 23-TA-890 “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un tā anotācija (turpmāk – Anotācija). Saskaņā ar TAP portālā norādīto informāciju sabiedrības līdzdalība – publiskā apspriešana – ilgs līdz 2023. gada 7. augustam.
Biedrība “Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība”, reģistrācijas Nr. 40008276814 (turpmāk – LIAB) un tās biedri ir iepazinušies ar Likumprojektu un Anotāciju, un vēlas sniegt turpmāk norādītos iebildumus un priekšlikumus.
I Par interaktīvo azartspēļu darba laika nepamatotu ierobežošanu
Likumprojektā ir paredzēts papildināt 53. panta septīto daļu, nosakot, ka: “Interaktīvās azartspēles ir aizliegts organizēt no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot totalizatoru un derības, kas tiek organizētas ar elektronisko sakaru starpniecību”. Anotācijā šāda iecere tiek pamatota ar to, ka interaktīvo azartspēļu nepārtraukta pieejamībai dalībai azartspēlēs ir atkarību veicinošs faktors. Papildus Anotācijā ir norādīts uz citu valstu piemēriem, kas attiecas tikai uz spēļu zāļu darba laika ierobežošanu, bet ne uz interaktīvo azartspēļu organizēšanas laika ierobežošanu.
LIAB uzskata, ka Likumprojektā paredzētais ierobežojums interaktīvo azartspēļu pieejamībai no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 ir nepamatots un pārmērīgs vairāku turpmāk norādīto iemeslu dēļ. Šāds ierobežojums mazinās Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru konkurētspēju, veicinās spēlētāju pāriešanu pie nelicencētajiem operatoriem un rezultātā palielinās atkarību riskus, jo nelicencētajās vietnēs nedarbojas nedz pašatteikušos personu reģistrs, nedz citi atbildīgas spēles rīki.
Pirmkārt, Anotācijā ir norādīts, ka šāda ierobežojumu ir nepieciešams ieviest tādēļ, ka “interaktīvo azartspēļu nepārtraukta pieejamība dalībai azartspēlēs ir atkarību veicinošs faktors”, taču Likumprojektā paredzētais ierobežojums nav pamatots ar kādu Latvijas sabiedrībā pētījumu rezultātā patiesi konstatētu problēmu saistībā ar nepārtrauktu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu, bet gan ar vispārīgu apgalvojumu par interaktīvo azartspēļu pieejamību kā risku veicinošu faktoru.
Latvijā nepastāv vērā ņemama problēma, kas būtu saistīta ar nepārtrauktu vai pārāk ilgstošu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu. To apstiprina arī aktuālākie LIAB apkopotie statistikas dati, jo, piemēram, vidējais interaktīvo azartspēļu spēles ilgums diennaktī, ko veido vairākas individuālas sesijas, ir tikai aptuveni 67 minūtes. Savukārt spēlētāji vidēji mēnesī spēlē (izdara vismaz vienu likmi) tikai 7 dienas, kamēr pārējā laikā interaktīvās azartspēles nemaz netiek spēlētas. Šie statistikas dati pārliecinoši pierāda, ka Latvijā nepastāv, kāda būtiska vai plaši izplatīta problēma ar nepārtrauktu vai ilgstošu azartspēļu spēlēšanu, kuras atrisināšanai būtu nepieciešams ieviest interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežojumu. Interaktīvo spēļu vide ļauj sekot līdzi laikam, ko spēlētājs pavada operatoru vietnēs un likumprojekta ietvaros paredzētās obligātās spēlētāju uzvedības monitoringa sistēmas sekos pavadītā laika aspektam.
Papildus ir jāņem vērā, ka Likumprojektā ir paredzēts ieviest spēlētāju uzvedības un riska uzraudzības sistēmas, ar kuru palīdzību, cita starpā, bet ne tikai, tiks vērtēti arī riska faktori, kas saistīti ar interaktīvo azartspēļu spēles ilgumu. Tas nozīmē, ka ar šobrīd plānotajiem papildinājumiem tiesiskajā regulējumā tiks aptverta jebkura, tajā skaitā pat teorētiska problēma, kas varētu būt saistīta ar nepārtrauktu vai pārāk ilgu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu, vienlaikus nepamatoti neierobežojot ne tikai interaktīvo azartspēļu organizētāju tiesības uz netraucētu saimniecisko darbību, bet arī indivīdu tiesības izvēlēties, kad un kā izklaidēties.
Pie šādiem apstākļiem šāda vispārīgā ierobežojuma noteikšanai nav racionāla attaisnojuma, jo nav konstatējama reāla sabiedrībā pastāvoša problēma, kuras novēršanai būtu nepieciešams ieviest šādu ierobežojumu, kas mazina licencēto azartspēļu organizētāju konkurētspēju, bet indivīdus, kuri vēlas spēlēt azartspēles brīvi izvēlētā laikā, spiež pāriet nedrošā spēļu vidē pie nelegālajiem azartspēļu operatoriem.
Otrkārt, vēršam uz uzmanību uz to, ka šāda Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežošana veicinās to, ka spēlētāji interaktīvās azartspēles spēlē nelegāli, jo tās pie nelicencētiem azartspēļu operatoriem būs pieejamas arī laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00.
Eiropas Komisijas dokumentos interaktīvās azartspēles ir raksturotas kā tādas, kam ir raksturīga īpaši viegla un pastāvīgā piekļuve, kas saistīta ar spēlmaņu izolētību, anonimitāti un sociālās kontroles neesamību, kā arī starptautiskā interaktīvo azartspēļu piedāvājuma patstāvīgumu, daudzveidību un lielo apjomu digitālajā vidē.[1]
Praktiski tas nozīmē to, ka interaktīvās azartspēles Latvijas iedzīvotājiem ir spējīgi piedāvāt un šobrīd arī piedāvā tādi interaktīvo azartspēļu organizētāji, kuri neatrodas Latvijā un nav saņēmuši speciālas licences, lai Latvijā varētu organizēt interaktīvās azartspēles. Šiem organizētājiem nav nepieciešama nekāda fiziska sasaiste ar Latviju. Nelegālajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem savu pakalpojumu nodrošināšanai pietiek tikai ar to, ka Latvijas iedzīvotājam ir piekļuve internetam, un, kas visnozīmīgāk, šie pakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem varēs nodrošināt nepārtraukti. Līdz ar to ikviens spēlētājs no Latvijas, kurš vēlēsies spēlēt interaktīvās azartspēles, kamēr tās laika posmā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 nebūs pieejamas pie Latvijā licencētajiem operatoriem, tās spēlēs nelegāli pie nelicencētiem operatoriem.
Tādējādi, ja tiks ierobežota interaktīvo azartspēļu pieejamība laika posmā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, tiks radīti pateicīgi apstākļi tam, lai aizvien vairāk indivīdu interaktīvās azartspēles spēlētu nelegāli. Vēl jo vairāk, šāds ierobežojums veicinās to, ka arī tie indivīdi, kas līdz šim interaktīvās azartspēles ir spēlējuši tikai pie Latvijā licencētajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem, sāks izmantot nelicencēto interaktīvo azartspēļu operatoru pakalpojumus un interaktīvās azartspēles spēlēs nelegāli.
Treškārt, interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežošana laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 neatbilst Satversmes 96. un 105. pantam.
Satversmes tiesa jau iepriekš, vērtējot interaktīvo azartspēļu darbībai noteiktu ierobežojumu samērīgumu, ir atzinusi, ka šāds ierobežojums ne tikai ierobežo komersantu tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata, bet arī indivīdu tiesības izvēlēties, kad un kā pavadīt savu brīvo laiku.[2] Tieši saistībā ar indivīdu tiesībām izvēlēties, kad un kā pavadīt savu brīvo laiku, tostarp spēlējot interaktīvās azartspēles, Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka likumdevējam, vēloties pasargāt cilvēkus no nelietderīgiem tēriņiem un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, ir jāievieš tādi ierobežojumi, kas ierobežo tieši tās personas, kurām ir problēmas ar interaktīvo azartspēļu spēlēšanu potenciāli nekontrolējamos apmēros. Taču, vēloties pasargāt noteiktu sabiedrības daļu, kuriem ir raksturīga nenotralējamā azartspēļu spēlēšana, likumdevējs nevar ierobežot arī tos indivīdus, kuriem ar azartspēļu spēlēšanu nav būtisku problēmu un kuriem azartspēļu spēlēšana ir brīvā laika pavadīšanas veids. Šādu ierobežojumu attiecināšana arī uz indivīdiem, kuriem nav problēmas ar nekontrolētu azartspēļu spēlēšanu, nozīmē neproporcionālu paternālistisku iejaukšanos cilvēku tiesībās uz izvēles un pašnoteikšanās brīvību.[3] Tādējādi secināms, ka vispārīga interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežošana ikvienam indivīdam neatkarīgi no tā, vai šai personai ir vai nav problēmas ar azartspēļu spēlēšanu, ir tieši tāda rīcība, uz kuras nepieļaujamību un pārmērīgumu jau līdzīgā lietā iepriekš ir norādījusi Satversmes tiesa.
Ievērojot visu iepriekš minēto, aicinām atturēties no šādu pārmērīgu un nepamatotu ierobežojumu pieņemšanas, kas ne tikai nav nepieciešami kādas Latvijā reāli pastāvošas problēmas risināšanai, bet arī ir acīmredzami neatbilst Satversmei. Tādēļ lūdzam no Likumprojekta izslēgt Likumprojekta 53. panta septīto daļu, darba laika ierobežojumus neattiecinot uz interaktīvajām azartspēlēm.
II Par Eiropas Savienībā reģistrētu un licencētu kredītiestāžu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu sniegto pakalpojumu nepamatotu ierobežošanu
Likumprojekts paredz, ka AIL 53. panta trešā daļa ir izsakāma šādā redakcijā:
“(3) Interaktīvo azartspēļu organizētājam savstarpējos norēķinos ar klientiem atļauts izmantot Latvijas Republikā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu.”
Biedrība konceptuāli atbalsta Likumprojekta paredzētos grozījumus AIL 53. panta trešajā daļā tiktāl, ciktāl tie attiecas uz maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu iekļaušanu AIL 53. panta trešajā daļā. Tomēr Biedrība vērš uzmanību uz to, ka prasība, ka savstarpējos norēķinos var tikt izmantotas tikai Latvijas Republikā licencētas iestādes, ir diskriminējoša un nav saderīga ar Latvijas un Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) normatīvajiem tiesību aktiem.
No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (turpmāk – Direktīva 2015/2366) 28. pantā norādīta izriet, ka citā dalībvalstī atļauju saņēmusi iestāde ir tiesīga izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas brīvību, lai sniegtu maksājumu pakalpojumus citā dalībvalstī. Atbilstoši Direktīvas 2015/2366 28. pantam Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka maksājuma pakalpojumus Latvijā var sniegt arī citā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencēta iestāde, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi darbību Latvijā. Turklāt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikta kārtībā, saskaņā ar kuru citā Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencēta iestāde, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci, drīkst ne tikai atvērt filiāli vai izmantot pārstāvi Latvijā, bet arī uzsākt darbību, neatverot filiāli. Līdz ar to citā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencēta iestāde var sniegt savus pakalpojumus Latvijā arī tad, ja tā nav licencējusies, bet tikai izpildījusi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās prasības, kas saskan ar Direktīvas 2015/2366 prasībām.
Iepriekš minētais nozīmē, ka maksājuma pakalpojumus Latvijas Republikā var sniegt arī citā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencēta maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde. Turklāt šīm iestādēm, lai sniegtu pakalpojumus Latvijā, nav nepieciešams saņemt licenci. Tādēļ Likumprojekta plānotie grozījumi AIL 53. panta trešajā daļā ir diskriminējoši attiecībā pret citās Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, jo šo iestāžu pakalpojumu sniegšanai Latvijā tiek noteikts ierobežojums (prasība licencēties tieši Latvijā – aut.), lai varētu sniegt savus pakalpojumus arī savstarpējos norēķinos starp azartspēļu organizētājiem un spēlētājiem.
Šāds ierobežojums šo iestāžu darbībai neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 49. un 56. panta prasībām. LESD 56. pantā ir noteikts, ka Savienībā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, bet sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts personai. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūru jēdziens "ierobežojums" LESD 49. un 56. panta izpratnē attiecas uz pasākumiem, kas aizliedz, traucē vai padara mazāk pievilcīgu uzņēmējdarbības brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanu. LESD liedz piemērot valsts tiesību aktus, kas padara pakalpojumu sniegšanu starp dalībvalstīm grūtāku par pakalpojumu sniegšanu tikai vienas dalībvalsts teritorijā.[4] No EST judikatūras izriet, ka valsts pasākumi, ar kuriem var traucēt vai padarīt mazāk pievilcīgu ar LESD noteikto pamatbrīvību īstenošanu, var būt pieļaujami ar nosacījumu, ka tiem ir ar LESD saderīgs leģitīms mērķis, tie ir attaisnojami ar obligātiem vispārējo interešu iemesliem, tie ir atbilstoši tajos izvirzītā mērķa sasniegšanai un tie nepārsniedz to, kas vajadzīgs šī mērķa sasniegšanai.[5] Turklāt atbilstoši EST norādēm šāds ierobežojums ir jāīsteno bez diskriminācijas.[6]
Anotācijā šāda ierobežojuma noteikšana tiek attaisnota norādot, ka “FKTK ieskatā un ņemot vērā uzraudzības pasākumu ietvaros konstatēto, secināms, ka paaugstināti NILLTPF riski piemīt ārvalstīs, īpaši trešajās valstīs, licencētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Proti, FKTK uzraudzības prakse liecina, ka ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju IKS ir raksturīga nepietiekama kvalitāte, kā arī attiecīgās ārvalstu uzraudzības iestādes pārsvarā neveic stingru maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Tāpat ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kvalitatīvie riska faktori, piemēram, riska apetīte, ne vienmēr atbilst riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajam.”
Biedrība norāda, ka šādi apsvērumi neiztur kritiku, jo uz Latvijā un citā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencētu vai reģistrētu elektroniskās naudas iestādi un maksājumu iestādi ir attiecināmas līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPF) jomā, kādas ir noteiktas Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Minēto apliecina fakts, ka uz visām Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/840 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk – AML direktīva), kuras prasības Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā ir pārņemta NILLTPF likumā.
No AML direktīvas 1. panta 1. un 2. punkta izriet, ka tās galvenais mērķis ir novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.[7] Tādējādi tieši AML direktīva ir tiesiskais pamats, uz kura ir izveidots NILLTPF likums un tieši AML direktīva ir tas tiesību akts, kas visā Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā nosaka vienotas minimālās prasības, lai novēstu kredītiestāžu, maksājuma iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.
Savukārt Anotācijā ietvertie apgalvojumi faktiski norāda uz to, ka Finanšu un tirgus kapitāla komisija (turpmāk – FKTK) neatzīst citu Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas uzraudzības institūciju īstenotās uzraudzības un darbības atbilstību AML direktīvas minimālajām prasībām, kas ir saistoša visām Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un to uzraudzības institūcijām. Šādi FKTK apgalvojumi ir pretrunā ar savstarpējās uzticēšanās principu (principle of mutual trust – ang. val.), kas ir viens no Savienības pamatprincipiem, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāuzticas un jārespektē viena otras tiesību sistēma un to pieņemtie lēmumi.[8] Šī principa pamatā ir pieņēmums, ka visas dalībvalstis atbalsta kopīgas vērtības, ievēro tiesiskumu un nodrošina līdzvērtību personu tiesību un brīvības aizsardzības līmeni, tostarp, konkrētajā gadījumā izpilda AML direktīvā noteiktās kopīgās minimālās prasības. Turpretī Anotācijā ietvertie apgalvojumi ierobežojuma noteikšanai ir tiešā pretrunā šim principam. Tādēļ secināms, ka Anotācijā ietvertie apsvērumi neattaisno Likumprojektā paredzētā diskriminējošā ierobežojuma noteikšanu un tikai vēl vairāk apliecina šī ierobežojuma neatbilstību Savienības tiesību aktiem, kas var būt par pamatu, lai Eiropas Komisija pēc šo grozījumu spēkā stāšanās uzsāktu pārkāpuma procedūru pret Latviju.
Visbeidzot, Biedrība arī vērš uzmanību uz to, ka Latvijā ir tikai 3 (trīs) licencētas elektroniskās naudas iestādes[9], 6 (sešas) licencētas maksājuma iestādes[10] un 9 (deviņas) kredītiestādes.[11] Starp Latvijā licencētam elektroniskās naudas iestādēm nav tāds visā Savienībā labi zināms pakalpojumu sniedzējs kā “Paysera LT”. Tāpat starp Latvijā licencētām maksājuma iestādēm nav tādi visā pasaulē zināmi pakalpojumu sniedzēji kā Western Union Payment Services Ireland Limited un American Express Payment Europe, S.L., un citi, jo šiem pakalpojumu sniedzējiem nav nepieciešams saņemt licenci Latvijā, lai sniegtu savus pakalpojumus. Vēl jo vairāk, starp Latvijā licencētām kredītiestādēm nav arī tāda kredītiestāde kā “REVOLUT BANK”, UAB, kas ir reģistrēta Lietuvā, bet savus pakalpojumus sniedz visā Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, jo tai nav nepieciešams saņemt licenci katrā konkrētajā dalībvalstī, lai varētu sniegt savus pakalpojumus tajā. Tas nozīmē, ka šā brīža Likumprojektā paredzētie grozījumi nebūs efektīvi un nesasniegs mērķi atturēt spēlētājus no nelegālo interaktīvo azartspēļu spēlēšanas, jo šo grozījumi rezultātā spēlētājiem un azartspēļu organizētājiem savstarpējos norēķinos joprojām būs liegta iespēja izmantot Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā zināmākās elektroniskās naudas iestādēs, maksājuma iestādēs un kredītiestādes.
Biedrība aicina izvairīties no nepamatotu ierobežojumu noteikšanas spēlētājiem brīvi izvēlēties jebkurā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu, kā arī nepamatoti neierobežotu šīm iestādēm tiesības brīvi sniegt savus pakalpojumus jebkurā Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.
Ievērojot iepriekš minēto, Biedrība aicina AIL 53. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:
“(3) Interaktīvo azartspēļu organizētājam savstarpējos norēķinos ar klientiem atļauts izmantot Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu.”
III Par nepamatotu vecuma ierobežojuma piemērošanu ar atpakaļvērstu spēku
Saskaņā ar vairākiem Likumprojektā iekļautiem grozījumu punktiem ir plānots paaugstināt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēles un interaktīvajās azartspēles no 18 uz 21 gadu, liedzot azartspēlēs piedalīties arī tam personām, kas līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim jau būs sasniegušas 18 gadu vecumu un uzsākušas dalību azartspēlēs. Biedrība norāda, ka šāda ierobežojuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku nav pieļaujama un ir prettiesiska.
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma (turpmāk – OPTIL) 9. panta ceturtā daļa paredz, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
No OPTIL 9. panta ceturtajā daļā norādītā secināms, ka, paaugstinot vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs, nevar tikt grozītas tiesiskās attiecības (iegūtās tiesības – aut.), kas ir nodibinātas pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. OPTIL 9. panta ceturtā daļā ir atspoguļots tiesiskās paļāvības princips, saskaņā ar kuru, grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts.[12]
Šobrīd ikviena persona, sasniedzot 18 gadu vecumu, ir tiesīga kā savu brīvā laika pavadīšanas veidu izvēlēties azartspēļu spēlēšanu. Tādējādi ikviena persona, kura sasniedz 18 gadu vecumu iegūst tiesisko paļāvību, ka tā var un turpmāk varēs likumīgi izklaidēties spēlējot azartspēles. Atbilstoši Satversmes tiesas atziņām šāda tiesība izvēlēties izklaides veidu ir daļa no ikvienas personas tiesībām uz privāto dzīvi un pašnoteikšanās brīvību, ko aizsargā Satversmes 96. pants. Ja šīm personām tiks liegts turpināt spēlēt azartspēles, ko tās, sasniedzot 18 gadu vecumu, ir uzsākušas likumīgi darīt, šo personu iepriekš iegūtās tiesības tiks atņemtas, nepamatoti ierobežojot šo personu tiesisko paļāvību par reiz iegūtu tiesību saglabāšanu. Tādā veidā jaunais ierobežojumu tiks attiecināts uz iepriekš nodibinātām tiesiskajām attiecibām, ierobežojot to personu Satversmes 96. pantā garantētās tiesības, kuras jau likumīgi varēja un/vai bija uzsākušas azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu spēlēšanu. Šādu rīcība ir aizliegta saskaņā ar OPTIL 9. panta ceturto daļu un tiesiskās paļāvības principu.
OPTIL 9. panta ceturtā daļa norāda, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Augstākā tiesa ir skaidrojusi, ka tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, kā arī tad, ja ir pietiekams pamats ierobežot indivīda uzticību tiesībām.[13] Tomēr Likumprojektā nav paredzētas labvēlīgākas sekas, bet gan tieši otrādi – vēl stingrāks ierobežojums. Tāpat Anotācijā nav ietverts pamatojums tam, kādēļ būtu ierobežojama indivīdu uzticība reiz iegūtām tiesība izklaidēties spēlējot azartspēles. Tādēļ secināms, ka šāds ierobežojums neatbildīs citiem normatīvajiem tiesību aktiem un nepamatoti ierobežos indivīdu iegūto uzticību tiesībām.
Secināms, ja vecuma ierobežojuma paaugstināšana dalībai azartspēlēs tiks ieviesta, to attiecinot arī uz personām, kuras pirms grozījumu spēkā stāšanās ir sasniegušas 18 gadu vecumu un jau ir likumīgi uzsākušas spēlēt azartspēles, tad šādiem grozījumiem piemitīs atpakaļejošs spēks un tie neatbildīs OPTIL 9. panta ceturtajai daļai, kā arī nepamatoti ierobežos indivīdu tiesības uz privāto dzīvi un iegūto uzticību tiesībām.
Ievērojot iepriekš minēto un lai novērstu neatbilstību normatīvo tiesību aktu prasībām, Biedrība aicina Likumprojektā iekļaut šādus pārejas noteikumus:
“Šā likuma 37. panta pirmās daļas 3. punktā, 41. panta pirmās daļas 6. punktā, 53. panta otrās daļas 4. punktā, 54.1 punkta pirmajā daļā paredzēto aizliegumu piedalīties spēlē personām, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, nepiemēro tām personām, kuras līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai ir sasniegušas 18 gadu vecumu.”
IV Par nepieciešamību Likumprojektā paredzēt jaunus interaktīvo azartspēļu veidus
Atbilstoši Biedrībai pieejamajai informācijai viena no aktuālajām problēmām Latvijas Republikā licencēto interaktīvo azartspēļu organizētājiem ir esošais liegums ieviest jaunus produktus jeb jaunus spēles veidus. Ņemot vērā, ka nelegālie interaktīvo azartspēļu organizētāji bieži vien ir pievilcīgāki spēlētājiem, jo tie piedāvā tādus produktus, kurus nav iespējams piedāvāt vai sniegt legālajā interaktīvo azartspēļu piedāvājumā, interese par nelegālo tirgu ir pieaugoša.[14]
AIL 44. pantā ir izsmeļošs interaktīvo azartspēļu veidu saraksts. Šis saraksts nav ticis mainīts kopš AIL spēkā stāšanās 2006. gada 1. janvārī. Taču šim sarakstam ir jāspēj pielāgoties attīstības tendencēm, ņemot vērā mūsdienu populārākos tirgus produktus. Pretējā gadījumā licencētajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem nav iespējams efektīvi konkurēt ar nelegālo tirgu. Tādēļ Biedrība aicina Likumprojektā ietvert tiesisko regulējumu, lai papildinātu AIL regulējumu, atļaujot licencētiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem piedāvāt šādus trīs jaunus produktus: Starptautiskie progresīvie jeb tīkla džekpoti, Lotto Betting un Daily Fantasy Sports.
Progresīvie džekpoti ir spēļu automātu spēles, kur lielā laimesta jeb džekpota uzkrājums veidojas no katra reālas naudas grieziena. Izkrītot atbilstošai simbolu kombinācijai, klients laimē uz attiecīgo brīdī izveidojušos uzkrājumu. Pēc laimesta izmaksas džekpota uzkrājums atkal tiek veidots no sākuma. Džekpota izkrišana tiek noteikta pēc nejaušības principa (random number generator jeb RNG), tādēļ tā lielums vai izkrišanas brīdis iepriekš nav zināms. Jau šobrīd ir atļauti tā saucamie “lokālie džekpoti”, kur uzkrājumu veido attiecīgā operatora klientu veiktās likmes. Savukārt, progresīvo džekpotu gadījumā uzkrājumu veido dažādu vienotā tīklā saslēgtu operatoru klienti. Tas nodrošina krietni ātrāku uzkrājuma augšanu un miljonos mērāmus laimestus.
Sporta menedžerspēles, kas angliski ir zināms kā daily fantasy sports (turpmāk – DFS), ir interneta vidē bāzēts izklaides produkts, kur spēles dalībniekiem veido savas virtuālās komandas, kuru sastāvā ir īsti sportisti, piemēram, NHL hokejisti vai NBA basketbolisti. Jo labāk šie spēlētāji aizvada savas spēles reālajā dzīvē, jo vairāk punktus saņem augstāk minēto virtuālo komandu izveidotāji. Šādā veidā spēles dalībnieki, maksājot dalības maksu, piedalās turnīrā, kur labākie sadala turnīra balvu fondu. Turnīra balvu fondu veido spēles dalībnieku iemaksas. Pēc būtības DFS ir analogs pokera turnīriem. Proti, azartspēļu operatori nodrošina vidi, kur spēles dalībnieki var veidot komandas, veikt dalības maksas, sacensties viens pret otru un saņemt laimestus, bet operatora ienākumi veidojas kā fiksēta procenta komisija no turnīru dalības maksas.
Lotto Betting ir interneta vidē bāzētas derības, kas ļauj prognozēt izložu rezultātus un likt likmes uz šiem rezultātiem. Lotto Betting ietvaros spēlētājiem tiek dota iespēja likt likmes gan uz vietējām, gan arī uz starptautiskām, citās valstīs organizētām loterijām. Piemēram, Apvienotās Karalistes iedzīvotāji var piedalīties Internetā bāzētās derībās un likt likmes par ASV organizētu izložu rezultātiem, Powerball, lai arī viņiem nav tiesību nopirkt oficiālas biļetes. Faktiski tas ir uzskatāms par totalizatora paveidu.
No iepriekš norādītajiem jaunajiem produktiem AIL 44. pantā šobrīd expressis verbis pieļaujams ir “lotto betting” (“totalizators”), jo tas tieši paredzēts tiesību normā. Ievērojot iepriekš aprakstītos spēles principus jaunajiem produktiem, to ieviešanai nepieciešams veikt grozījumus AIL, sniedzot konkrētā produkta definīciju un skaidrojumu, līdzīgi kā tas ir, piemēram, AIL 1. panta 4., 5. un 7. punktā, kur ir skaidroti tādi azartspēļu veidi kā bingo, derības un izloze vai loterija. Tā kā likmju likšana uz loterijas rezultātiem (totalizators) atbilst AIL sniegtajām spēles definīcijām, izmaiņas nepieciešamas attiecībā uz tīkla džekpotiem un daily fantasy sport. Savukārt attiecībā uz “lotto betting” ir nepieciešams Anotācijā precizēt, ka tā ir totalizatora paveids, kas ir atļauts.
Papildus grozījumiem AIL būs nepieciešams veikt arī atsevišķas izmaiņas un papildinājumus vairākos Ministru kabineta noteikumus, taču tas nav šo priekšlikumu un Likumprojekta uzdevums, tādēļ Biedrība par to izvērstāk savus skaidrojumus un viedokli šobrīd nesniedz.
Cieņā
Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības vadītāja
Līga Līce
DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
[1] sk.: Komisijas 24.03.2011. Zaļā grāmata par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū. SEC(2011) 321 galīgā redakcija, 12. lpp.; Sk. arī: EST 2010. gada 8. septembra sprieduma lietā C-46/08 Carmen Media Group, 103. punktu.
[2] sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 21.1. punkts, 55. lpp.
[3] sk. Turpat, 55.-56. lpp.
[4] sk. Eiropas Savienības Tiesas 2007. gada 5. jūlija sprieduma lietā C‑522/04 "Komisija/Beļģija", ECLI:EU:C:2007:405, 37. punktu.
[5] sk. EST 2007. gada 5. jūlija sprieduma lietā C‑522/04 "Komisija/Beļģija.
[6] EST 1995. gada 30. novembra spriedums lietā C-55/94 Gebhard, 37. punkts; EST 1993. gada 31. marta spriedumu lietā C‑19/92 Kraus, 32. punkts.
[7] sk. Eiropas Savienības tiesas 2022. gada 17. novembra sprieduma lietā C-562/20, Rodl & Partner, ECLI:EU:C:2022:883, 33. punktu.
[8] sk., piemēram: Eiropas Savienības tiesas 2014. gada 18. decembra atzinums 2/13, ECLI:EU:C:2014:2454, 168. un 191. punktu.
[9] Pieejams: https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki/maksajumu-pakalpojumu-sniedzeji/elektroniskas-naudas-iestades/licencetas-elektroniskas-naudas-iestades/ [aplūkots 02.08.2023].
[10] Pieejams: https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki/maksajumu-pakalpojumu-sniedzeji/maksajumu-iestades/licencetas-maksajumu-iestades/ [aplūkots 02.08.2023].
[11] Pieejams: https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki/maksajumu-pakalpojumu-sniedzeji/kreditiestades/bankas/ [aplūkots 02.08.2023].
[12] sk. Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 24. novembra spriedumu lietā Nr. A420743410, SKA-708/2011.
[13] sk. Turpat.
[14] Sauka A. Latvijas interaktīvo azartspēļu nozare: izaicinājumi un risinājumi nelegālās tirgus daļas mazināšanai. Rīga, LIAB, 2020, 28.-29. lpp.
Piedāvātā redakcija
-