Atzinums

Lūdzam likumprojektā vai anotācijā skaidrot, ka minētā norma par to, ka "Tehnisko noteikumu derīga termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības" neattiecas uz vides aizsardzības jomas tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Norādām, ka likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu 13. panta trešā daļa noteic, ka "(3) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos Valsts vides dienests var grozīt vides aizsardzības prasības visā tehnisko noteikumu darbības laikā".

Paredzētā norma šādā redakcijā izslēdz iespēju izmantot Administratīvā procesa likumā (turpmāk- APL) ietverto, piemēram - iestādei ir tiesības labot pārrakstīšanās kļūdas (APL 72.pants), var būt situācijas, ka mainās lietas tiesiskie un faktiskie apstākļi laika periodā starp tehnisko noteikumu izdošanu un būvprojekta saskaņošanas procesu (piemēram, stājas spēkā ES Direktīvas prasības), vai darbības ierosinātājs ir sniedzis maldinošu informāciju tehnisko noteikumu izsniegšanas procesā, kuru konstatējot, iestādei ir jābūt tiesībām veikt korekcijas tehniskajos noteikumos. Līdz ar to šāda normas redakcija var radīt maldinošu paļāvību būvniecības ierosinātājam, jo būs situācijas, ka iestāde nesaskaņos būvprojektu un liks veikt korekcijas būvprojektā tā skaņošanas procesā, kas nav ierosinātāja interesēs.

Papildus iepriekš minētajam, tiesību akta projekta 23-TA-2311, "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"" izziņā pie iebilduma par tehnisko noteikumu izdošanas termiņa (VARAM - 19.12.2023.) Ekonomikas ministrija min: "Vēršam uzmanību uz to, ka būvniecības jomas regulējums neregulē jautājumu par vides jomas tehnisko noteikumu nepieciešamību. Šo jautājumu regulē vides jomas normatīviem akti."

-

Akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk – AST) izsaka iebildumus par Likumprojekta 2. pantā ietverto regulējumu paredzēt tehnisko noteikumu derīguma termiņu uz pieciem gadiem, bez tiesībām mainīt tajos iekļautās prasības visā derīguma termiņa laikā. AST vērš uzmanību, ka šāds tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir pārmērīgi garš un tā spēkā esamības laikā tehnisko noteikumu izdevējam (ārējo inženiertīklu turētājam), lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās saistības nodrošināt elektroenerģijas sistēmas nepārtrauktu darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību, kā arī savienojumu ar citām sistēmām, var rasties tehnisko noteikumu izdošanas brīdī neparedzēta nepieciešamība veikt elektrisko tīklu remonta, avārijas un/vai pārbūves darbus, kas savukārt var ietekmēt plānotās būvniecības ieceres projektēšanas risinājumus. Tādēļ AST ieskatā tehnisko noteikumu derīguma termiņš būtu nosakāms ne ilgāks kā divi gadi. Tāpat šajā termiņā būtu paredzamas tehnisko prasību izsniedzēja izņēmuma tiesības mainīt tehniskās prasības, ja šādām izmaiņām ir tehnisks vai ekonomisks pamatojums.


 
 

Izteikt 14. panta 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības izņemot gadījumu, kad minētajām izmaiņām ir tehnisks vai ekonomisks pamatojums."

AS "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk - AST) izsaka iebildumus par Likumprojekta 7.punktā ietverto regulējumu atbrīvot no atbildības būvniecības procesa dalībniekus par pazemes ārējo inženiertīklu bojāšanu gadījumos, kad tie neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā augstas detalizācijas topogrāfisku informācijā par attiecīgā inženiertīkla atrašanos vietu, atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā vai tā atrašanā vieta nebija zināma.
AST norāda, ka Likumprojekta 7.punktā norādītie gadījumi, kad pazemes ārējie inženiertīkli neatrodas tam paredzētajā vietā var būt saistāmi ar šādiem no ārējo inženierkomunikāciju turētāju darbību vai bezdarbību nesaistītiem apstākļiem:
a)   laika gaitā ir mainījušās normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz uzmērījumu veikšanu, datu kvalitāti, precizitāti, ko nevar viennozīmīgi attiecināt uz pilnīgi uz visiem pazemes ārējiem inženiertīkliem;
b) AST nav augstās detalizācijas datu uzturētājs;
c) patvaļīgas būvniecības ietekme;
d) augstuma atzīmju izmaiņas;
e) mērniecības pakalpojumu kvalitāte, kur nereti tiek konstatētas dažādas neatbilstības;
AST ieskatā iepriekš minētajās situācijās būvniecības procesa dalībniekam jārīkojas atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" 8.punktam, kas nosaka, ka "ja, veicot zemes darbus, juridiskās vai fiziskās personas konstatē kabeli, kurš nav norādīts darbu veikšanas tehniskajā dokumentācijā, tās pārtrauc zemes darbus un nodrošina kabeļa saglabāšanu, kā arī nekavējoties ziņo par to elektrisko tīklu īpašniekam vai valdītājam un vietējai pašvaldībai." Tāpat būvniecības procesa dalībniekam atbilstoši tehnisko noteikumu prasībām ir jāsaņem rakšanas darbu atļauju un rakšanas darbi jānodrošina AST pārstāvju klātbūtnē. AST ieskatā spēkā esošais tiesiskais regulējums un tehniskajos noteikumos iekļautās prasības, ja būvniecības procesa dalībnieks tās ievēro, nodrošina ārējo inženiertīklu saglabāšanu un tādējādi zaudējumus, ko rada šo prasību neievērošana, nav jāuzņemas inženiertīklu turētājam, bet gan būvniecības procesa dalībniekam.
AST norāda, ka paredzot regulējumu, kurš atbrīvo būvniecības procesa dalībnieku no atbildības par pazemes ārējo inženiertīklu bojāšanu, varētu tikt radīta situāciju, ka būvniecības procesa dalībnieki neievēro šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu un AST tehniskajos noteikumos iekļautās prasības attiecībā uz inženiertīklu saglabāšanu, jo būvniecības procesa dalībnieks atbilstoši jaunajam regulējumam nebūs atbildīgs par inženiertīklu bojāšanu.

Praksē ir konstatēti gadījumi, kuros pazemes ārejo inženiertīklu valdītāja rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfisku informācijas par attiecīgā inženiertīkla atrašanos vietu, kā rezultātā pazemes ārejo inženiertīklu valdītājs vai īpašnieks ieinteresētajām pusēm sniedz ļoti neprecīzu informāciju par faktisko inženiertīkla atrašanās vietu, faktiski norādot tikai aptuvenu inženiertīkla atrašanās vietu, tai skaitā dažkārt pieļaujot iespējamās novietojuma novirzes, kuras var pārsniegt Ministru kabineta noteikumos Nr.574 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums""noteiktās vērtības inženiertīklu savstarpējam novietojumiem. Ņemot vērā, ka 19.4 pants daļēji risina minēto problemātiku, aicinām izvērtēt iespēju papildināt anotāciju, papildus sniedzot skaidrojumu par to, ka 19.4 panta regulējuma piemērošanu gadījumos, ja pazemes ārejo inženiertīklu valdītājs vai īpašnieks ir apzināti sniedzis informāciju, kas ir aptuvena un kurā iespējamās novietojuma novirzes pārsniedz, piemēram, Ministru kabineta noteikumos Nr.574 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums"" 9. punktā atļauto pieļaujamo novietojuma novirzi 0,3 metru apjomā, un šis fakts informācijas saņēmējam nav ticis atklāts. Tāpat arī lūdzam anotācijā atspogulott arī regulējuma piemērošanu gadījumos, ja pazemes ārejo inženiertīklu valdītājs vai īpašnieks apzinās to, ka pieejamie dati par inženiertīklu izvietojumu nav pietiekami precīzi, un informācijas saņēmējs par to ir sniedzis ziņas informnācijas pieprasītājam. Saistībā ar minēto ierosinājumu lūdzam izvērtēt arī AS "Rīgas Siltums" sniegto informāciju par paredzamo minētas normas ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Atbilstoši uzņēmuma novērtējumam, var uzskatīt, ka 57.1% (439 km) no 769 km AS “Rīgas Siltums” īpašumā esošajiem siltumtīkliem nav Ministru kabineta noteikumu prasībām atbilstošas kvalitātes izpildmērījums,. un apmēram 178.2 km kanāla un bitumperlīta siltumtīklu jeb 23.2% tīklu vispār ir bez digitāla izpildmērījuma. Pēc AS “Rīgas Siltums” topogrāfisko plānu saskaņošanas pieredzes, Latvijas mērnieku rīcībā nav ierīču, kas ar augstu precizitāti varētu uzmērīt esošos, iepriekš digitāli neuzmērītos pazemes siltumtīklus, kas ADTI un ATIS datos bieži vien tiek attēloti shematiski. Līdz ar to, inženiertīklu īpašnieks, pat to vēlēdamies, nevar nodrošināt precīzus datus par savu tīklu izvietojumu.

 

Izteikt 19.⁴ pantu šādā redakcijā:

"Būvniecības procesa dalībnieki nes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
1) tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā augstas detalizācijas topogrāfisku informācijā par attiecīgā inženiertīkla atrašanos vietu;
2) atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā;
3) tā atrašanā vieta nebija zināma.”
 

TA grozījumu projektā, iespējams, ir neprecīza teikuma konstrukcija, tāpēc rosinām , ka teikumā "“Tehnisko noteikumu derīga termiņš ir pieci gadi" vārds "derīga" varētu tikt aizstāts ar vārdu "derīguma".

14.pantā:
1.1 daļu papildināt ar teikumu šādā redakcijā:
“Tehnisko noteikumu derīga termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīga termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības.”;

14.pantā:
1.1 daļu papildināt ar teikumu šādā redakcijā:
“Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīga termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības.”;

KEM lūdz izvērtēt anotācijas 2.1. sadaļā ietverto personu loku, uz kuru varētu būt ietekme projektam. Ņemot vērā, ka projekts paredz normas attiecībā uz sabiedrības līdzdalību, KEM ieskatā projekta prasības var ietekmēt visu sabiedrību.

-