Atzinums

LMT vēlas atkārtoti vērst uzmanību par situāciju ar platjoslas pieejamības apsekošanas projektu, kas šobrīd neatbilst Latvijas interesēm un Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa (turpmāk – Kodekss) mērķiem. Eiropas Savienības kopējais mērķis - līdz 2025.gadam visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās nodrošināt interneta piekļuves pakalpojuma pieslēgumu pieejamību ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mbiti/s, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam atbilstoši Eiropas Komisijas stratēģijai par Eiropas gigabitu sabiedrību1. Kodeksā noteiktais mērķis saskan ar Eiropas savienības kopējo mērķi un Latvijā transponēts šādos nacionālajos normatīvajos aktos - Elektronisko sakaru likumā (13.pants) (turpmāk - ESL), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK vai Regulators) noteikumos “Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē”, MK noteikumos “Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas noteikumi” (projekts TAP ID 23-TA-894).
Kodekss pieļauj dalībvalstīm pašām noteikt regulatīvo mērķi ģeogrāfiskā apsekojuma veikšanai. Tomēr ģeogrāfiskajam apsekojumam Kodeksā ir noteikts šaurāks tiesiskais ietvars, nekā to paredz un plāno paredzēt augstāk minētie nacionālie normatīvie akti. Atbilstoši Kodeksa 229. līdz 230. atkāpei ģeogrāfisko apsekojumu veic apvidos, kuros tirgus nevarēs nodrošināt platjoslas pakalpojumus (tas ir, “baltajās teritorijās”), lai ar citiem sabiedriskās politikas līdzekļiem atbalstītu atbilstošu piekļuvi platjoslas internetam. Kodeksa 62. atkāpe paredz, ka jāveido galalietotājiem pieejami rīki, lai palīdzētu uzlabot viņu informētību (ja tādi jau nav pieejami) par pakalpojumu savienojamības pieejamību atšķirīgās zonās. Vienlaikus nacionālajiem regulatoriem jānodrošina platjoslas interneta ģeogrāfiskā apsekojuma rezultātā iegūto datu pieejamība Eiropas platjoslas pieejamības kartēšanas projektam, kā arī atbilstoši ESL noteiktajam platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmai (turpmāk-Sistēma). Sistēma pamatā paredzēta, lai nodrošinātu valsts atbalsta pasākumu plānošanu elektronisko sakaru jomā un platjoslas elektronisko sakaru attīstības politikas izstrādei nepieciešamos analītiskos materiālus un statistiku, kā arī platjoslas elektronisko sakaru tīklu, platjoslas un universālā pakalpojuma ģeogrāfiskās pieejamības monitoringu. Valsts iestādes ģeogrāfiskās apsekošanas rezultātu ņem vērā, lai:
pārbaudītu to pakalpojumu pieejamību, uz kuriem attiecas universālā pakalpojuma saistības,
lemtu par valsts līdzekļu piešķiršanu elektronisko sakaru izvēršanai,
veiktu tīklu izvēršanu un valsts platjoslas plānu izstrādi,
noteiktu tirgus nepilnību zonas,
noteiktu pārklājuma saistības radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām.
Savukārt, topošais nacionālais regulējums ģeogrāfiskajā apsekojumā iegūtos datus no operatoriem plāno izmantot galalietotājiem paredzēta salīdzināma informācijas rīka (pārklājuma kartes) izveidē par platjoslas interneta pakalpojuma pieejamību, lai gan tirgū šādi rīki (pārklājuma kartes) jau ir pieejami katram operatoram atsevišķi. Atspoguļojamo informāciju kartē paredzēts ņemt no jaunizveidotas - Sistēmas. Sistēmā iesniegtās informācijas atspoguļošana kartē paredzēta ne tikai par vispārēju mobilo platjoslas pārklājumu Latvijā, bet par sakaru kvalitāti tādā detalizācijas pakāpē, kas ietver informāciju par operatoru pakalpojumu kvalitātes rādītājiem, tās teorētiskajiem raksturlielumiem (tīkla tehnoloģiju, pieejamo maksimālā lejupielādes ātruma diapazonu tehnoloģijā). Līdz ar to normatīvo aktu projektu autoru plāni atspoguļot ģeogrāfiskā apsekojuma rezultātu ir izvērsti daudz plašāk nekā to paredz Kodeksa ietvars. Turklāt, mērķa realizācijai ir izvēlēti nepārdomāti līdzekļi – nepārbaudītu un [pagaidām] nepārbaudāmu datu vākšana un nekritiska publicēšana. Tā rezultātā paredzams, ka tiks kropļota elektronisko sakaru platjoslas pakalpojuma tirgus konkurence un radīts patērētājus un uzņēmumus maldinošs informācijas rīks. Plānotā detalizētā pārklājuma informācijas atspoguļošana publiskajā kartē apdraud elektronisko sakaru komersantu elektronisko sakaru tīklu un līdz ar to Latvijas Republikas drošību. Paredzētās informācijas publiskošana tādā detalizācijas pakāpē, kā to nosaka MK noteikumu projekts un pirms noteikumu projekta apstiprināšanas jau izveidotā Sistēma pieļauj nekontrolētu/masveidīgu komercnoslēpuma iegūšanu jebkuram interesentam. Turklāt šādu datu nonākšana Latvijai nedraudzīgu privātpersonu un valstu rīcībā nedrīkstētu notikt.
1 Komisijas 2016.gada 14.septembra paziņojums “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587)

I
Normatīvā regulējuma nepilnības
Kritēriju platjoslas informācijas publiskošanai trūkums. Lai sasniegtu Kodeksā izvirzītos mērķus, atspoguļotu objektīvu informāciju par platjoslas pārklājumu patērētājiem un Eiropas savienības institūcijām, veicinātu godīgu konkurenci un nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu drošību mobilās platjoslas pārklājuma kartes publiskošana ir pieļaujama tikai rūpīgi izvērtējot attēlojamās informācijas detalizācijas pakāpi un tās publicēšanas riskus. Balstīšanās tikai uz operatoru sniegto informāciju nesniedz objektīvu priekšstatu par platjoslas mobilo pārklājumu tālāk izklāstīto apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, SPRK arvien nav uzsākusi interneta pakalpojumu kvalitātes mērījumus. Savukārt laikā, kad mērījumi tika veikti līdz 2021.gadam, deklarētās teorētiskās maksimālās pakalpojumu kvalitātes vērtības būtiski un pat vairākkārt atšķīrās no faktiskajām. Uzskatāmībai LMT savā 2023.gada 16.novembra vēstulē Nr. 1422/JN jau pievienoja piemēru ar mobilo sakaru operatoru 2020.gadā deklarētām teorētiskajām interneta piekļuves pakalpojumu vērtībām, salīdzinot ar Sabiedrības pakalpojumu regulēšanas komisijas nomērīto vidējo augšupielādes ātrumu 2020.gadā ar augšupielādes ātrumu pa diapazoniem, kuros ir iespējama datu pārraide attiecīgajā tīklā.
Otrkārt, VASES arvien nav uzsākusi reāli uzstādīto radioiekārtu uzskaiti, bet gan tikai formāli reģistrē attiecīgā operatoru pieprasījumu attiecīgajā ģeogrāfiskajā punktā uzstādīt radioiekārtu un izsniedz atļauju, nepārliecinoties par iekārtas darbību dabā. Rezultātā faktiski uzstādīto radioiekārtu skaits praksē ir mazāks par izsniegto atļauju skaitu. To parāda arī piemērs no LMT 2023.gada 16.novembra vēstules Nr. 1422/JN ar "Bite Latvija" SIA reģistrēto atļauju skaitu 3.5GHz diapazonā, kas 2022.gada un 2023.gada divos mēnešos ir pieaudzis attiecīgi par vairāk nekā 500 un 300 radioiekārtām, kaut arī šāda skaita iekārtu praktiska ierīkošana šādā periodā nav iespējama nedz tehniski, nedz praktiski, nedz arī finansiāli. Nākamajos mēnešos izņemto radioiekārtu atļauju skaita pieauguma dinamika ir mērena līdzīgi kā citiem operatoriem. Radioiekārtu skaits tieši ietekmē deklarēto mobilo sakaru pakalpojumu pieejamību (pārklājumu, kapacitāti un noturību) un līdz ar to Sistēmā un kartē atspoguļojamo rezultātu.
Treškārt, pārklājuma attēlošanai izmantotās kartes neparedz, ka pārklājumu aprēķinā vienoti būtu ņemami vērā tādi pārklājumu ietekmējošie faktori kā reljefs, apbūves blīvums, meži un citi būtiski pārklājumu ietekmējošie faktiskie apstākļi dabā.
Visbeidzot, neierobežota piekļuve pārklājuma detalizācijai 100x100m poligona režģī, izdalot tehnoloģijas un lejupielādes ātrumus nozīmētu bāzes staciju atrašanās vietu nekontrolētu nodošanu Latvijai nedraudzīgu personu un valstu rīcībā. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitiskos apstākļus, valsts drošībai nozīmīga infrastruktūra kļūtu par vieglu mērķi dažādām sabotāžām un citādām ļaunprātīgām operācijām. Turklāt operatoriem tiktu nepamatoti pieprasīts publiskot komercnoslēpumu saturošu informāciju.
Tādēļ izvērtējot Sistēmā sniedzamās informācijas vienības to kopsakarā, LMT identificējis šādus minimālos priekšnoteikumus Sistēmā sniegto datu atspoguļošanai publiskā kartē:
Drošības prasību izpilde un pārbaude (pieejas tiesību administrēšana, auditācijas pierakstu veikšana, kartes aizsardzība pret datu kopēšanu un “skrāpēšanu” (data scraping), Sistēmas atbilstība MK noteikumu Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” pārbaude, veikti drošības testi);
VASES uzsāk izsniegto radiofrekvenču lietošanas atļauju kontroli attiecībā pret reāli uzstādītām radioiekārtām;
Regulators vai VASES uzsāk interneta pakalpojumu kvalitātes mērījumus;
Iestāžu pienākums 100x 100m režģa attēlojumu saskaņot valsts drošības iestādēm.
Kamēr nav izpildīti šie priekšnoteikumi, nav pieļaujama Sistēmas ekspluatācija un tiešsaistes pārklājuma kartes publicēšana.

III
Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju noteikumi
Lai arī spēkā esošie radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju noteikumi paredz VASES pienākumu kontrolēt radioiekārtas uzstādīšanas sākuma un beigu datumu (25.2.5.punkts), iespēju veikt mērījumus radioiekārtas uzstādīšanas vietā (Administratīvā procesa likuma 59. panta otrajā daļā), tomēr praksē VASES šādas funkcijas neveic. VASES 2022.gada 28.janvāra vēstulē Nr.2.1-1.1/83 norādīts, ka VASES izsniedz atļauju, kas dod elektronisko sakaru komersantam tiesības sākt lietot radioiekārtu vai radiosakaru sistēmu, bet ne pienākumu to darīt. VASES neapkopo informāciju par iekārtām, kuru lietošanai ir izsniegta atļauja, bet faktiski nav uzstādītas”.
Kā jau minējām rezultātā faktiski uzstādīto radioiekārtu skaits praksē ir mazāks par izsniegto atļauju skaitu. To parāda arī piemērs ar "Bite Latvija" SIA reģistrēto atļauju skaitu 3.5GHz diapazonā, kas 2022.gada un 2023.gada divos mēnešos ir pieaudzis attiecīgi par vairāk nekā 500 un 300 radioiekārtām, kaut arī šāda skaita iekārtu praktiska ierīkošana šādā periodā nav iespējama nedz tehniski, nedz praktiski, nedz arī finansiāli. Radioiekārtu skaits tieši ietekmē deklarēto mobilo sakaru pakalpojumu pieejamību (pārklājumu, kapacitāti un noturību) un līdz ar to Sistēmā atspoguļojamo rezultātu. Šāda situācija, kurā pārklājumu un tā rādītājus var uzlabot, norādot pārklājumu vietās, kur radioiekārtas nav ekspluatācijā dabā, bet ir izsniegtas tikai deklaratīvas, nepārbaudītas radioatļaujas, nav pieļaujama. Informācija par uzstādīto radioiekārtu skaitu ir sabiedrībai būtiska informācija, kuras uzticamība ir būtiska no patērētāju un valsts interešu viedokļa kopumā, kā arī Sistēmas un kartēšanas rezultāta objektīvam rezultātam. Tikai aktuāla informācija par reāli uzstādīto radioiekārtu skaitu var būt pamats noteiktu valsts stratēģisku lēmumu pieņemšanai (piemēram, par valsts atbalstu).
Līdz ar to paralēli Ministru kabineta noteikumu “Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas noteikumi” projekta saskaņošanai, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 133 "Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju noteikumi", kuros skaidri paredzēt komersantu pienākumu reģistrēt faktiski uzstādīto radioiekārtu skaitu, kā arī VAS ES funkciju šīs informācijas atbilstību pārbaudīt (piemēram, izlases veidā).

IV
Kvalitātes mērījumi
Regulators arvien nav uzsācis interneta pakalpojumu kvalitātes mērījumus. Savus priekšlikumus un atbalstu Regulatora pārvaldītas pakalpojumu kvalitātes sistēmas izveidei LMT ir izteicis Regulatora Padomei jau 2020.gadā. Joprojām aicinām atsaukties LMT aicinājumam un sadarbībā ar nozari uzsākt darbu pie modernas, progresīvas, objektīvas un uzticamas elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērīšanas sistēmas izstrādes. LMT ir vairākkārt organizējis abu pušu tikšanās, piesaistot pasaulē atzītus ekspertus - Rohde & Schwarz, lai tuvinātu pušu viedokļus par sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu sistēmas metodiku un pamatprincipiem. Esam gatavi arī turpmāk dalīties ar savu pieredzi un piesaistīt augstas klases tehniskos speciālistus. Kā alternatīvu aicinām izvērtēt sakaru pakalpojumu kvalitātes mērīšanai izmantot ārpakalpojumu un atbilstoši publisko iepirkumu procedūrai organizēt Metodikas izstrādāšanu vai praktisko mērījumu veikšanu tirgū. Kamēr kvalitātes mērījumu metodika nav izstrādāta un mērījumi netiek veikti, Ministru kabineta noteikumu “Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas noteikumi” projekts nevar stāties spēkā bez attiecīgā Regulatora mērītā mobilās platjoslas pakalpojumu kvalitātes atspoguļojuma Sistēmā. Pēc tam, kad Regulators būs apstiprinājis kvalitātes mērījumu metodiku un uzsācis mērījumu veikšanu, Ministru kabineta noteikumi precizējami atbilstoši tā brīža faktiskajai situācijai un Regulatora tehnoloģiskajām iespējām.

-

Noteikumu projektā ir dzēsts punkts, kas paredzēja, ka veicot sistēmā iekļauto datu aktualizāciju, iepriekš iesniegtos (vēsturiskos) datus kā arī informāciju par datu iesniedzēju, glabā septiņus gadus. Lūdzam iekļaut termiņu par sistēmā iekļauto datu glabāšanu un izskaidrot izvēlētā termiņa mērķi. Termiņš nosakāms, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību. Iepriekš Noteikumu projektā paredzētie 7 gadi nav objektīvs termiņš informācijas saglabāšanai, apsverams ir 3 gadu termiņš.
Noteikumu projekts paredz vairākas jaunas informācijas vienības, ko iesniedz citas institūcijas, piemēram, informāciju par izglītības un ārstniecības iestādēm. Aicinām Noteikumu projekta normās izskaidrot, kādas tieši informācijas vienības iesniedzamas, kādam mērķim un kādam lietotāju lokam tās kļūst pieejamas.

-

Katram datu uzturētājam tiek izveidota un uzturēta darba vieta Sistēmā. Arī datu uzturētājiem, kam nav pieejas Sistēmas slēgtajai daļai, nav noteikts, kāds informācijas apjoms ir vai nav pieejams šajā darba vietā. Tāpat kā slēgtās Sistēmas daļas lietotājiem, tā arī Sistēmas datu uzturētājiem (elektronisko sakaru komersantiem) nosakāms informācijas pieejas līmenis. Lūdzam papildināt Noteikumu projekta 5.punktu šādā redakcijā: “Sistēmas slēgtās daļas lietotāji un datu uzturētāji ir Satiksmes ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari". Elektronisko sakaru komersanti, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā ir sistēmas datu uzturētāji. Elektronisko sakaru komersantiem, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, sistēmas darba vietā ir pieejama tikai tā informācijas daļa sistēmā, kuras iesniegšanu attiecīgais elektronisko sakaru komersants nodrošina.”
Papildu informācijas drošības un aizsardzības nolūkā Noteikumu projektā paredzami Sistēmas lietotāju un datu uzturētāju piekļuves nosacījumi un administrēšanas kārtība, kā arī Sistēmas lietotāju un pārziņa pienākumi nodrošināt informācijas konfidencialitāti:
“Sistēmai noteikts paaugstinātas drošības sistēmas statuss. Sistēmas lietotāji un pārzinis ir atbildīgi par Sistēmā iesniegtās informācijas konfidencialitātes nodrošināšanu.”

-

Noteikumu projekta autori iecerējuši, ka Sistēmas publiskā daļa ietver tiešsaistes karti, kurā tiek publicēta apkopota (agregēta) informācija par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma fiksētā elektronisko sakaru tīklā un mobilās interneta piekļuves pieejamība attiecīgi administratīvu teritoriju, adrešu vai poligonu līmenī Latvijas teritorijā. Tomēr Noteikumi nesniedz jebkādu priekšstatu par to, kādi dati un ar kādu metodi tiks ‘apkopoti’ vai ‘agregēti’ publiskošanas mērķim un kāds būs publiskošanas rezultāts. Proti, vai publicēt plānots teorētisko labāko pieejamo pieslēguma ātrumu katrā tehnoloģijā vai nē, vai bez labākā pieejamā pieslēguma ātruma kartē ir publiskota informācija par pārējo elektronisko sakaru komersantu iesniegtajiem pārklājuma ātrumiem vai nē, vai gadījumā, ja 100x100m režģa vienībā ir tikai viens elektronisko sakaru komersants, kurš piedāvā teorētisko labāko pieejamo ātrumu tiek atspoguļota informācija, kuram operatoram ir pieejams šāds ātrums.
Lūdzam dzēst Noteikumu projekta normas par elektronisko sakaru komersantu iesniegto datu vienību par mobilā pārklājuma ātrumu atspoguļošanu Sistēmas publiskajā daļā. Šobrīd Noteikumu projektā aprakstītais, publiskajā kartē plānotais datu vienību atspoguļošanas risinājums apdraud godīgu konkurenci, lietotāju tiesības uz patiesu informāciju un elektronisko sakaru komersantu tīklu drošību. Sabiedrības publiskā piekļuve pārklājuma detalizācijai 100x100m poligona režģī, izdalot tehnoloģijas un lejupielādes ātrumus nozīmētu bāzes staciju atrašanās vietu nekontrolētu nodošanu Latvijai nedraudzīgu personu un valstu rīcībā. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitiskos apstākļus, valsts drošībai nozīmīga infrastruktūra kļūtu par vieglu mērķi dažādām sabotāžām un citādām ļaunprātīgām operācijām. Turklāt operatoriem tiktu nepamatoti pieprasīts publiskot komercnoslēpumu saturošu informāciju. Publicējot datu vienības bez Regulatora veiktajiem interneta piekļuves pakalpojuma kvalitātes mērījumiem iegūtā rezultāta datu ticamība ir apšaubāma un nav instrumenta, kas pārbauda iesniegto datu objektivitāti.
Vienīgā publiskojamā informācija par interneta pakalpojumu kvalitāti būtu Regulatora veiktie interneta piekļuves pakalpojuma kvalitātes mērījumi. Attiecīgi lūdzam norādīt, kuras datu vienības netiek atspoguļotas publiskajā daļā un publicētajā tiešsaistes kartē:
8.Sistēmai ir slēgtā daļa un sabiedrībai pieejama publiskā daļa. Sistēmas slēgtās daļas lietotāji ir Satiksmes ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) un valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari". Sistēmas publiskā daļa ietver tiešsaistes karti, kurā tiek publicēta informācija par Regulatora veiktajiem interneta piekļuves pakalpojuma kvalitātes mērījumiem. Pārējās 10. un 11.punktā noteiktās datu vienības sistēmas publiskajā daļā netiek atspoguļotas.’
Par informācijas vienībām – nepieciešams sniegt skaidrojumu Noteikumu projekta anotācijā.

-

Noteikumu projektā paredzēts, ka Sistēmai (ir slēgtā daļa un sabiedrībai pieejama publiskā daļa. Noteikumu projekta 5.punktā uzskaitīti Sistēmas slēgtās daļas lietotāji un datu uzturētāji. Lai arī Sistēmas lietotāju loks ir identificēts, tomēr tam joprojām atbilstoši Noteikumu projektam pieejams plašs, nediferencēts Sistēmā iesniedzamo datu vienību apjoms. Sistēmas datu vienības norādītas uzskaitījuma veidā Noteikumu projekta 10. un 11.punktā. Noteikumu projektā nav atsauču uz konkrētiem datu vienību izmantošanas mērķiem un nav noteikts mērķu realizēšanai atbilstošs Sistēmas lietotāju loks, kam un kādam uzdevumam konkrētās datu vienības pieejamas un izmantojamas.
Atgādinām, ka iesniedzamie dati skar ierobežotas pieejamības informāciju, t.sk., elektronisko sakaru komersantu komercnoslēpumu, informāciju, kas saistīta ar valsts informācijas drošību (t.sk. saistīts ar valsts nozīmes infrastruktūru) un informāciju par elektronisko sakaru tīklu attīstības plāniem un prognozēm.
Sistēmas un tajā pieejamo datu vienību aizsardzības nolūkā LMT ierosina Noteikuma projektā norādīt katras datu vienības vai to grupu izmantošanas mērķus un mērķiem atbilstošu Sistēmas lietotāju loku. Sistēmas lietotājiem un datu uzturētājiem būtu jābūt pieejamām tikai tām datu vienībām, kas paredzētas noteikta mērķa sasniegšanai un tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams darba vai dienesta pienākumu pildīšanai, vai konkrēta uzdevuma veikšanai.
Noteikumu projekts papildināms ar normām, nosakot katra sistēmas lietotāja un datu uzturētājam pieejamās datu vienības ar atsaucēm uz sasniedzamo mērķi vai izpildāmo pienākumu:
“Sistēmas slēgtās daļas lietotājs un datu uzturētājs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija var piekļūt informācijai Sistēmā, ko iesniedz 14., 15., 16. punktā noteiktā kārtībā platjoslas elektronisko sakaru tīklu, platjoslas un universālā pakalpojuma ģeogrāfiskās pieejamības monitoringam un ģeogrāfiskajai apsekošanai.
Sistēmas slēgtās daļas lietotājs un datu uzturētājs Satiksmes ministrija var piekļūt visai Sistēmā iekļautajai informācijai valsts atbalsta pasākumu plānošanai, analītiskajam materiālam sakaru attīstības politikas izstrādei un sistēmas pārziņa funkciju un pienākumu veikšanai.
Sistēmas slēgtās daļas lietotājs un datu uzturētājs valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" var piekļūt visai Sistēmā iekļautajai informācijai sistēmas darbības un drošības nodrošināšanai un ar pārziņa funkcijām un pienākumiem saistīto uzdevumu izpildei.”

-

Noteikumu projekta 18.punktā paredzēts valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" pienākums sistēmā iesniegt šādas datu vienības - operatoru bāzes staciju atrašanās vieta, izmantotās frekvences un antenu augstumi. Aicinām Noteikumu projektā neparedzēt šādu datu vienību iesniegšanu Sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.133 "Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju noteikumi" Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" datus par radioatļaujām, radiofrekvences piešķīrumu un radioiekārtas darbības nosacījumus reģistrē radiofrekvenču spektra datubāzē atbilstoši izsniegtajai radioatļaujai. Kodeksā vai Noteikumu projektā nav noteikta informācijas par bāzes stacijām dublēšanas nepieciešamība Sistēmā un vai kādēļ būtu nepieciešama šādas informācijas nodošana kādam no Sistēmas lietotājiem. Informācija par bāzes staciju atrašanās vietu, tajā izmantoto aparatūru, antenu augstumiem, vai tās koordināšu/ adreses paralēla dublēšana Sistēmā rada papildu riskus elektronisko sakaru komersantu infrastruktūras drošībai. Šādas informācijas lieka kopēšana citās sistēmās apdraud elektronisko sakaru komersantu un Latvijas drošības intereses, jo īpaši Eiropā notiekošā kara un kiberuzbrukumu apstākļos.

-